24.3.11 23:24 - (Mm, pasties, viņa atkal smejās)Sēžu, klausos, lasu, atbildu, smaidu un man viss vienalga, tādā labā nozīmē. |
stand still
keep.quiet
24.3.11 23:08Tā kā visu nākošo nedēļu mājās būšu tikai es ar vismazāko, gādīgā māmiņa ir pārspējusi pati sevi, un sapirkusi visu iespējamo, sākot no 20 cepumu pakām, tējām, saldējuma, beidzot ar 10 kilogramiem kartupeļu, kaudzi kabačiem, un protams, kā tad bez spinātu čupas. Eh, man liekas, ka šajos trīs mēnešos viņa ir iepazinusi mani pārāk labi. :dDiena kā vienmēr nedaudz garlaicīga, bet nesūdzos, jo tagad tāda patīkama sajūta, viss, kas bijis darāms - padarīts, vēl paspēju saulītē pasēdēt un iepirkt jaunu somu. Plus vēl šodien desertā bija zemenes ar citronu un cukuru, rr. |
22.3.11 20:37Šodien jūtos kā pazaudējusi sevi. Ēst negribas (tas gan nav slikti, tikai ļoti ļoti neparasti), lasīt arī ne, nevaru izvēlēties, kuru filmu lai skatās, dziesma neviena nepatīk... Un pēkšņi prātā ienāca labākā doma šodien - skriet! Varbūt nedaudz ietekmējos no dziesmas, un bildes. |
22.3.11 11:22 - !Man sāk palikt bail no saviem sapņiem, jo ne pirmā reize, kad naktī redzētais dienā piepildās. Protams, ne tieši tāpat, taču doma ir tiešām līdzīga.Nu, piemēram. Kādu nedēļu atpakaļ sapņoju, ka esmu atpakaļ savā pilsētā, sēžu parkā pie koka ar kādu meiteni, un garām iet kāds labi pazīstams cilvēks, ar pilnīgi neitrālu izteiksmi sejā pasaka 'čau' un iet tālāk. Es palieku sēžot, bet pie sevis domāju - nu kā tā var, pus gadu neesam redzējušies, un izturas tā, itkā neko nenozīmētu... Nākošajā rītā pamodos ar domu, ka noteikti šim cilvēkam jāpazvana, vismaz jāapjautājas kā iet, un tā arī darīju, bēt. Nu jā, necēla, vēlāk neatzvanīja, un pašā vakarā, kad mēģināju vēlreiz, telefons bija izslēgts. Nu jau nedēļa pagājusi, bet nekādu ziņu tā arī nav devis, tiešām neraksturīgi. Taču vakar netīšām atradu dažas bildes draugos, kas visu šo izskaidro, un nu es būšu tā, kas ignorēs, ja pienāks tāda diena, kad šis tomēr sagribēs parunāt. |
21.3.11 22:54 - With or withoutSaka jau, ka katrā dienā var atrast kaut ko, par ko priecāties, bet šodien esmu pārāk nogurusi, man viss pofig, un kaut ko meklēt nav ne spēja, ne vēlēšanās. Ielādēšu kaut ko no Scala & Kolacny Brothers, un pirms gulētiešanas paklausīšos, cerot, ka vismaz šonakt varēs mierīgi pagulēt. Mīļākā lūk te. |
Powered by Sviesta Ciba