Nekad neesmu šaubījusies par to, ka laiks skrien, taču atkal jau jābrīnās - vēl viena nedēļa tūlīt būs aizskrējusi. Vēl palikušas divas dienas, tieši tik, cik vajadzīgs, lai savestu kārtībā māju. Šajās dienās esmu pamatīgi slinkojusi, tāpēc būs tiešām jāpasvīst. Šodien tiku galā ar savu istabu un virtuvi, rīt jāķeras klāt meiteņu un vecāku istabai, plus vēl gludināšana. Un vakar, kad mēģināju aizmigt, sapratu, ka šonakt tomēr gulēšu savā istabā, savā gultā. Naktīs sīkā reizēm savā nodabā sāk kaut ko bubināt vai ņīdēt, kaut gan īstenībā nemaz nav pamodusies, bet es jau lecu augšā un esmu gatava mesties uz virtuvi... Pēc tam atkal aizmigt ir pagrūti.