24.11.11 01:08 - kad gribēšana satiek varēšanuKad pēc vairāk kā četrām brīvām dienām atkal bija jāatsāk iet uz lekcijām, uzreiz pēc tam uz darbu, pēc kura vēl katru vakaru atkal sekoja vismaz trīs stundu ilga mājas darbu pildīšana, un tā četras dienas pēc kārtas, smadzenēs tiešām kaut kāds klikšķis notiek. Galvā vairs nav tādas domas - kad nu beidzot viss būs cauri, kad mana ikdiena atkal sastāvēs no gulšņāšanas, ēšanas un filmu skatīšanās (visas trīs lietas, protams, darot vienlaicīgi, all day long.) Nē, tieši otrādi, man beidzot ir pielecis, cik daudz es varu izdarīt vienas diennakts laikā, un tiešām gaidu brīdi, kad būšu arī samīlējusies tajā ko daru. (Atskaitot savu pārdevējas darbu, tādi brīnumi nu gan nenotiek.)Mīnusi gan tam visām arī ir - ilgu laiku nav sanācis satikties vai parunāties ar labākajām draudzenēm. Tā vietā liela daļa no tā, kas agrāk tika pārspriests ar viņām,tagad tiek dalīts ar kursa/grupas meitenēm, bet tādas privātākas lietas - ar Vīrieti. Un runājot par grupas meitenēm - ar dažām no viņām vienīgajā šīs nedēļas brīvajā vakarā plānojam nedaudz atpūsties, pirmo reizi kopā. Varbūt nedaudz smieklīgi izklausās, bet priekš manis tas ir tiešām svarīgi. |
stand still
keep.quiet
20.5.11 10:39 Diena pati par sevi gan tāda, nu, nevisai. Biju ļoti sliktā noskaņojumā, un manai darba dienai ļoti skaistu, treknu punktu pielika MF, kas, atstāta uz piecām minūtēm viena pati, ielīda stūrī un nošķērēja sev matus. Lai arī pirmajā brīdī biju ārprātīgi dusmīga, vēlāk par to pasmējos, un tagad, kad visi ir daudz maz aplīdzināti, neizskatās nemaz tik traki. Nu, smuki arī nav, bet varēja būt trakāk.
Šodien pēcpusdienā atkal braucam uz villu... Neesmu sajūsmā, jo pēdējā laikā katras brīvdienas pavadam tur, un tas vairs nav fun. Cerams, ka šoreiz vismaz manā brīvajā laikā negāzīs kā pa Jāņiem, tad varbūt pat varētu sadomāt kaut ko interesantu, ko padarīt. |
Powered by Sviesta Ciba