Nekad nebiju domājusi, ka būšu tik švaka, un mans homesick pārvērtīsies kādā tiešām fiziskā sāpē. Atlikušas sešas nedēļas, un es sāku jukt prātā.
Jau trešo nakti aizmigt nevaru, lai arī esmu pārgurusi, grozos līdz trijiem, pēc tam mostos ik pēc pusstundas, un tā līdz pat septiņiem. Šorīt visam vēl klāt ir apetītes zudums, kas man vispār, šķiet, ir pirmo reizi dzīvē. Pateicu, ka šodien nebūs nekāda mājas tīrīšana, tūlīt likšu sīci gulēt un pati arī mēģināšu nedaudz atgulties.
Kad būšu mājās un pēc kāda laika čīkstēšu, cik man tur slikti, darīt nav ko un viss riebjas, lūdzu, iepļaukāt mani un atgādināt, cik nelaimīga jutos maija vidū.