27.5.11 15:50 Ļoti, ļoti, ļoti ceru, ka, kad pēc brīvdienām atkal būšu atpakaļ, mamma sagaidīs mani ar labām ziņām par dzīvokli. Gribas, lai vismaz viena bēda, smagums, ir nost no viņas pleciem, prom no viņas galvas. Lai arī esmu redzējusi tikai dažas bildes no tā dzīvokļa, tas bija vienīgais, kas tiešām 'noķēra', varēju ideāli iedomāties, kā karstā jūlija pēcpusdienā, kad gaiss smaržo sāļi, pēc jūras un negaisa, kāpju pa kāpnēm uz trešo stāvu, viņi man atver durvis, palīdz iestiept iekšā mantas, un mamma jau mani velk uz virtuvi pie lielas aukstās zupas bļodas. Es sēžu uz virtuves palodzes, stāstu par visiem saviem piedzīvojumiem, un visi, sasēdušies pretī, uzmanīgi klausās. Gaiss ir smags, tālumā dzirdama pērkona dunoņa, arī debesis jau sāk satumst, kad pēkšņi kāds no mums ierosina aiziet līdz jūrai. Mamma paņem no skapja krāsainos lietus mēteļus, un mēs dodamies.
Man liekas, ja nedabūsim to dzīvokli, es raudāšu. Un, tādā gadījumā, tā būs pirmā reize šogad, kad raudāšu tā pa īstam, no sirds, un ilgi.
|
stand still
keep.quiet
11.5.11 13:35Šodien atkal tā diena, kad galva pilna ar domām, un visas tādas pus pabeigtas. Ja būtu iespējams, paņemtu tagad brīvu, izietu ārā, apsēstos kādā saulainā vietā ar labu skatu, klausītos dziesmu, un sēdētu tik ilgi, kamēr visu izdomātu līdz galam. Nav jau tā, ka kaut kas baigi svarīgs būtu, bet tomēr gribas kārtību un kaut kādu sakārtotību arī sevī pašā. |
2.5.11 15:21Sāk likties, ka mani daudz biežāk kā citus pārņem tā viss nāk un aiziet tālumā sajūta. Tas ir labi vai slikti? |
22.4.11 15:54Sēžot putekļu un netīrumu kaudzes vidū, atcerējos dažus nu jau senus notikumus, kuri agrāk nelikās svarīgi, bet patiesībā diezgan pamatīgi ietekmējuši manu dzīvi. Tagad nevaru vien beigt par to domāt, un cenšos atrast un savilkt kopā arī citus sīkumus, bez kuriem, iespējams, tagad nesēdētu vis tur, kur sēžu.Pateicoties spilgtajai iztēlei stunda mājas tīrīšanas darbos paskrēja kā piecas minūtes. Vienīgais mīnuss šādai sapņošanai - darba traumas, šodien +2. |
2.4.11 00:43Ā, ir piektdiena? Atkal?Ā, ir aprīlis? Jau? Nē nu, es jau nesūdzos, prieks, ka laiks tā skrien, tas nozīmē, ka jūlijs un mājās braukšanas laiks ātri vien pietuvojas. Nedēļas gan vēl neskaitīšu, citādi atkal paliks bēdīgi, un vispār, tas neko nemainītu, tāpēc - let it be. Sāku palikt diezgan garlaicīga arī pati sev, nekur neeju, neko nedaru, ne ar vienu nesarunājos... Reizēm attopos, ka galvā nav it nevienas domas, bet kaut kā patīkami. |
28.3.11 11:43Vakar vakarā bija tāds mieriņš iekšā, un vēl joprojām ir. Liekas, ka manā galviņā viss ir sakārtojies daudz maz pa plauktiņiem, ir aptuveni skaidrs, ko darīšu, kad aizbraukšu mājās. Un jo vairāk par to domāju un runāju, jo pareizāk tas viss liekas. Vēl tikai trīs mēneši. |
Powered by Sviesta Ciba