It's just chemicals, babe

Nu tb mīlestība = apvienojums no pareizās mikrofloras, genotipa un feromoniem

Then again, it's pretty much magic, ka cilvēks var tā smuki noteikt otra ģenētisko materiālu, vienkārši paostot (nu, un drusciņ palaizot, bet sākumā tas nav obligāti), tā ka šis skatījums mani nepadara daudz ciniskāku

es laikam esmu pārāk dumja, jo man liekas, ka "it's just chemicals" jau nenozīmē ka love.
it IS chemicals that cause a construction of a certain kind of attitude/behaviour - and that (c-->a/b) obviously exists and we call it love. kaut kā neredzu arī, kāpēc lai tas būtu ciniski, jo, nu tāpat liekas pilnīgi satriecoši (kā jau teici, pretty much magic).

Nu man šķiet, ka kristieši, runājot par Dieva mīlestību, tomēr nedomā tipa "vot dievs man uzgāza virsū savus feromonus, tagad es viņu mīlu", tātad droši vien viņi ar mīlestību saprot kaut ko citu, un, ja laicīgā mīlestība ir garīgās mīlestības atvasinājums, tad droši vien arī tai feromonu skaidrojums nederēs

A varbūt ir tā, ka katram pēc viņa ticības, nu tur ateistus mīl par feromoniem, bet kristiešus par tikumiem un paklausību ^^

es vienmēr esmu domājusi, ka ticīgie (un vispār lielākā daļa cilvēku), runājot par mīlestību, vnk atsaucas tikai to otro, ~kognitīvi biheiviorālo daļu, tb to a/b, īpaši nesatraucoties par kaut kādiem cēloņiem, bet varbūt tas tāds pārpratums.

"A varbūt ir tā, ka katram pēc viņa ticības, nu tur ateistus mīl par feromoniem, bet kristiešus par tikumiem un paklausību" - vispār, jā, this sounds about right :D

Nu ta jau drizak fiziska pievilciba, nevis milestiba, katra zina milestiba nav ar katru piekto cilveku, ar kuru tev ir pietiekami atskirigs mhc complex. (physical attraction & infatuation vs. love)

Man tā nav ar katru piekto cilvēku, droši vien "pietiekami atšķirīgs" latiņa ir augsta.

Bet tu stāsti droši, kā mana mīlestība strādā, tu noteikti labāk zini :)

Man šķiet ka tā ģenētiskā saderība ir labs un svarīgs priekšnoteikums, lai izveidotos romantiskā mīlestība, bet es nedomāju, ka tas ir vienīfgais faktors kas nosaka to, vai būs vai nebūs. Es varu iedomāties daudzus scenārijus, kur cilvēki ir ļoti fiziski pievilcīgi viens otram, bet tur nav mīlestības, jo nav raksturu saskaņas, ir garlaicīgi kopā, nesaskaņas, viens vai otrs vai abi nemāk risināt konfliktus, otrs cilvēks tevi neatbalsta un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot es nedomāju, ka līdz ko ir tā fiziskā saderība, kas nosaka to, ka jums būs ģenētiski fit & healthy offspring, ka tas uzreiz nozīmē, ka attiecībās būs mīlestība, jo mīlestība man vairāk saistās ar to, ko apzināti dara mijiedarbojoties, runājot, dzīvojot, nevis to, kas rodas pats no sevis no tā, kā parteris smaržo.

Nu bet ar laiku taču visas sistēmas tiek apdeitotas, tipa "šitā smarža, lai arī pirmajā mirklī liekas pievilcīga, patiesībā liecina par fujpē kretīnu un sirdssāpēm".
Bet tā tīri objektīvi skatoties uz sevi un savu vīru, nu mēs vēl joprojām esam tieši tikpat unlikely couple kā attiecību sākumā, faktiski vēl vairāk nekā tad, jo, tā kā viens otra klātbūtnē uzplaukstam, atbrīvojamies un pašrealizējamies, tad atšķirības (ne tikai interesēs un raksturā, bet arī pieņēmumos par to, kā jārisina konflikti, jāaudzina bērni un jāpavada brīvo laiku) ir vēl uzkrītošākas. Bet uzvedības/attieksmes ziņā man acīmredzot latiņa nav parāk augsta, vai varbūt mīlestība pārsit riebīgo nepieciešamību dzīvot kopā [teica zvērināts intraverts, kas vislabprātāk dzīvotu skapī uz vientuļas salas].

Jā, jo mīlestība ilgtermiņā, pat ja kaut kad bija, jau vienmēr var izbeigties visādu ar ģenētisko saderību nesaistīto faktoru iespaidā, piemēram, kā jau teici, ja mīļotais ir kretīns, .

Tāpēc es piekrītu, ka lai iesāktu ceļu uz mīlestību tā visa ģenētika noteikti ir ļoti svarīga, jo es arī varu iedomāties kaudzēm variantu, kur otrs cenšas būt ļoti jauks & mīļš, draudzīgs u& lielisks, bet tur nekas nevar sanākt, jo uz viņu vienkārši nestāv.

So my guess it's probably a combination of genes and the ability to not fuck wonderful things up.

c-->a/b !! :D

Apmēram tādi arī ir tie argumenti, "jūs nepazīstat īstu mīlestību". Ir šim apgalvojumam "jaukāka" versija, jūs tak vispār esat kristieši, tikai paši to neatzīstat, jo jūs spējat mīlēt. Ja jūs nebūtu kristieši, tad jūs nemīlētu".

Šādi apgalvojumi ceļas no mazliet pārprastas evolūcijas teorijas. Tas, ka dzīvnieki (tai skaitā cilvēks) izcēlušies dabiskās atlases ceļā un izdzīvo tie, kas ir labāk pielāgoti, atsevišķu kristiešu prātos radījis tādu nepareizu priekšstatu, ka tie pielāgotākie ir kaut kādi megaļaunie, kas citiem veiksmīgāk spēj pārkost rīkles. Jo, c'mon, dzīve taču ir nebeidzama cīņa, vai ne, cilvēks cilvēkam vilks, visi ļaudis ir krituši un ļauni, un cilvēku dabiskā attieksme pret dzīvi ir mēģināt pašiem parāpties uz augšu, iedurot dunci otram mugurā. Un šādā greizā uztverē kaut kādi pārdabiski spēki ir vienīgais, no kā varētu celties kaut kādas atkāpes no "dabiskās lietu kārtības".

haha, to jaukāko versiju nemaz nebiju dzirdējusi, cik mīļi! :D
jā, bet šis viss tomēr no ticības puses, es biju cerējusi, ka varbūt kāds piedāvās kādu radošu neticīgo puses argumentu, kāpēc lai neticīgs cilvēks (vēlams, tieši neticības dēļ) iebilstu pret potenciālu mīlestības eksistenci.

Nez, būtu diezgan pagrūti ko tādu izdomāt. Ar tādiem pašiem panākumiem varētu mēģināt iżskaidrot, kāpēc tiem, kas netic zobu fejai, neaug zobi.

arī šādu "argumentu" es labprāt dzirdētu, jā! :D
beigu beigās, ja kāds iegansts vienai vai otrai tēmai atradīsies, haha, visa šī domāšana , iespējams, nodrošinās materiālu veselai fantasy grāmatai.

Dievs ir mīlestība.