Apmēram tādi arī ir tie argumenti, "jūs nepazīstat īstu mīlestību". Ir šim apgalvojumam "jaukāka" versija, jūs tak vispār esat kristieši, tikai paši to neatzīstat, jo jūs spējat mīlēt. Ja jūs nebūtu kristieši, tad jūs nemīlētu".

Šādi apgalvojumi ceļas no mazliet pārprastas evolūcijas teorijas. Tas, ka dzīvnieki (tai skaitā cilvēks) izcēlušies dabiskās atlases ceļā un izdzīvo tie, kas ir labāk pielāgoti, atsevišķu kristiešu prātos radījis tādu nepareizu priekšstatu, ka tie pielāgotākie ir kaut kādi megaļaunie, kas citiem veiksmīgāk spēj pārkost rīkles. Jo, c'mon, dzīve taču ir nebeidzama cīņa, vai ne, cilvēks cilvēkam vilks, visi ļaudis ir krituši un ļauni, un cilvēku dabiskā attieksme pret dzīvi ir mēģināt pašiem parāpties uz augšu, iedurot dunci otram mugurā. Un šādā greizā uztverē kaut kādi pārdabiski spēki ir vienīgais, no kā varētu celties kaut kādas atkāpes no "dabiskās lietu kārtības".