paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?
 
cukursēne
saccharomyces
12 February 2014 @ 01:50 pm
trollīši mumiņi  
"būt ateistam ir interesanti tādā ziņā, ka jūsu kliķei droši vien jāatmet 'mīlestība', un jāargumentē pret mīlestību, utml."

šis teikums mani ļoti samulsināja. es, piemēram, tā uz sitienu nevaru izdomāt nevienu "ateistisku" ieganstu (neatkarīgi no tā, vai es pati tādam piekristu vai nē), kāpēc jūtām būtu jābūt nesaraujami saistītām ar pārdabisku spēku eksistenci (bet droši vien tas tāpēc, ka man ir neticīgā aprobežotais prāts). vienīgie potenciālie "nav dieva - nav mīlestības" argumenti, kas nāk prātā, būtu tādi, ko izmantotu tieši ticīgie cilvēki, nevis ateisti, nu tur, apmēram kā "ja netici dievam, tad tas, ko tu jūti, nemaz nav īsta mīlestība, jo īsta mīlestība nāk tikai no dieva", vai kaut kā tā.

varbūt kādam no jums nāk prātā kāds (kaut vai sūdīgs) arguments, kāpēc lai cilvēki, kas netic dievam, teiktu, ka līdz ar to nav arī mīlestības?
 
piešņauktā salvete | nošķaudīties
 
( Post a new comment )
honeybee[info]honeybee on February 12th, 2014 - 02:50 pm
Man tā nav ar katru piekto cilvēku, droši vien "pietiekami atšķirīgs" latiņa ir augsta.

Bet tu stāsti droši, kā mana mīlestība strādā, tu noteikti labāk zini :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on February 12th, 2014 - 03:07 pm
Man šķiet ka tā ģenētiskā saderība ir labs un svarīgs priekšnoteikums, lai izveidotos romantiskā mīlestība, bet es nedomāju, ka tas ir vienīfgais faktors kas nosaka to, vai būs vai nebūs. Es varu iedomāties daudzus scenārijus, kur cilvēki ir ļoti fiziski pievilcīgi viens otram, bet tur nav mīlestības, jo nav raksturu saskaņas, ir garlaicīgi kopā, nesaskaņas, viens vai otrs vai abi nemāk risināt konfliktus, otrs cilvēks tevi neatbalsta un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot es nedomāju, ka līdz ko ir tā fiziskā saderība, kas nosaka to, ka jums būs ģenētiski fit & healthy offspring, ka tas uzreiz nozīmē, ka attiecībās būs mīlestība, jo mīlestība man vairāk saistās ar to, ko apzināti dara mijiedarbojoties, runājot, dzīvojot, nevis to, kas rodas pats no sevis no tā, kā parteris smaržo.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
honeybee: saruna[info]honeybee on February 12th, 2014 - 03:33 pm
Nu bet ar laiku taču visas sistēmas tiek apdeitotas, tipa "šitā smarža, lai arī pirmajā mirklī liekas pievilcīga, patiesībā liecina par fujpē kretīnu un sirdssāpēm".
Bet tā tīri objektīvi skatoties uz sevi un savu vīru, nu mēs vēl joprojām esam tieši tikpat unlikely couple kā attiecību sākumā, faktiski vēl vairāk nekā tad, jo, tā kā viens otra klātbūtnē uzplaukstam, atbrīvojamies un pašrealizējamies, tad atšķirības (ne tikai interesēs un raksturā, bet arī pieņēmumos par to, kā jārisina konflikti, jāaudzina bērni un jāpavada brīvo laiku) ir vēl uzkrītošākas. Bet uzvedības/attieksmes ziņā man acīmredzot latiņa nav parāk augsta, vai varbūt mīlestība pārsit riebīgo nepieciešamību dzīvot kopā [teica zvērināts intraverts, kas vislabprātāk dzīvotu skapī uz vientuļas salas].
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on February 12th, 2014 - 03:46 pm
Jā, jo mīlestība ilgtermiņā, pat ja kaut kad bija, jau vienmēr var izbeigties visādu ar ģenētisko saderību nesaistīto faktoru iespaidā, piemēram, kā jau teici, ja mīļotais ir kretīns, .

Tāpēc es piekrītu, ka lai iesāktu ceļu uz mīlestību tā visa ģenētika noteikti ir ļoti svarīga, jo es arī varu iedomāties kaudzēm variantu, kur otrs cenšas būt ļoti jauks & mīļš, draudzīgs u& lielisks, bet tur nekas nevar sanākt, jo uz viņu vienkārši nestāv.

So my guess it's probably a combination of genes and the ability to not fuck wonderful things up.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on February 12th, 2014 - 04:07 pm
c-->a/b !! :D
(Reply) (Parent) (Link)