Nu man šķiet, ka kristieši, runājot par Dieva mīlestību, tomēr nedomā tipa "vot dievs man uzgāza virsū savus feromonus, tagad es viņu mīlu", tātad droši vien viņi ar mīlestību saprot kaut ko citu, un, ja laicīgā mīlestība ir garīgās mīlestības atvasinājums, tad droši vien arī tai feromonu skaidrojums nederēs

A varbūt ir tā, ka katram pēc viņa ticības, nu tur ateistus mīl par feromoniem, bet kristiešus par tikumiem un paklausību ^^