Visvieglāk uzticēties cilvēkiem, par kuriem skaidri zini, kāds viņiem izdevīgums no mijiedarbības ar tevi.
Vai tad ne?

eh, nekad neesmu mācējusi jēdzīgi izteikties apsveikumu tekstos. Manā uztverē labākā apsveikumu runa ir un paliek "Apsveicu!" Bet te nu viens ļoti tīkams cilvēks uzrakstījis tik mīļi un sirsnīgi... es nemāku tā atbildēt, kad es pati tā rakstu, tas šķiet tik neīsti un banāli, pat ja domāts pa īstam /tēloti smaga nopūta/ Atliek vien cerēt, ka esam pietiekami pazīstami, lai mani, khmm, patiesie nolūki taptu skaidri arī no ļoti īsas atbildes. Heh, tomēr neesam pietiekami pazīstami, lai zinātu, vai šim cilvēkam būtu pieņemami, ja es atbildē ieliktu vienk 15 smaidiņus ;P daži tad izdara neglaimojošus secinājumus par manām prāta spējām :D

- Man jums ir dāvana :)
- Tu precies?
- /viegls šoks/ Nē!
- Tad vai tā varēs pagaidīt līdz pirmdienai? Nesabojāsies?
- /mulss klusums/

ho ho :) lielisks vakars ar alu, The Addams Family un kripatu iedvesmas.
Tā visa galaprodukts šodien pat atrada īpašnieci ar'.
Ar bildēšanu man pieredzes nav, sorry ;)
krelles :)

- "krīze" varētu būt labs suņa vārds /domīgā balsī/
- iedomājies, kā mežā/parkā skanētu saucieni "Krīze! Krīze! Krīze!"
- Un trakākais - atskrien arī!!! Visa tāda... ar maciņu zobos /pieštopē muti ar mandarīniem/

visai tai jezgai pa vidu viens sīkums-bet-patīkami:
braucu mikriņā, a tur šoferis mazā ekrāniņā (tur kur parasti atrodas radio) rāda pasažieriem Kin-dza-dza :)

Tieši pirms devītās klases (tātad sen) mūsu famīlija pārvacās uz ciu dzīvesvietu. Jaunajā mājā bija ārkārtīgi daudz zirnekļu. Tik daudz, ka vakarā gulētejot vispirms jāizpurina no palagiem zirnekļi (ja negribi no rīta pamosties kopā ar saspiestiem iepriekšminētajiem radījumiem). Tagad viņu ir daudz mazāk, laikam cilvēki nav īpaši ērti dzīvesbiedri. Obligāti tradicinālie zirnekļi ir 1)vasarās liels trekns krusta zirneklis virtuves logā, parasti saukts par Horāciju; 2)spalvains, pēkšņi virsū lēcošs zirneklis tualetes stūrī (galvenokārt, lai sabiedētu mammu)
Es jau sen tur parādos tikai kā ciemiņš, bet māja/dzīvoklis bez zirnekļiem tagad vienmēr šķiet kā nepilnīga, kā nepabeigta.

rrrr... sadomājos tagad par biezpiena bumbiņām, mans kuņģis tūlīt rūks skaļāk par kolēģes radio (nervozi grauž galda stūri un skaita minūtes līdz pusdienlaikam) rrrrgh!

Vispār apbrīnoju tos cilvēkus, kas aizrautīgi gatavo. Fantastiski :) es tik reti saņemos uztaisīt kaut ko vairāk par grauzdiņiem...

es reizēm rīkojos ļoti stulbi. Nu piemēram, kāpēc es divos naktī te sēžu?

o, jā, Alan Rickman tiešām ir tāda balss, ka skudriņas skrien pār muguru :)
/aizdomājas/ vispār, ja nostādītu rindā visus vīriešus, kuri man tā ļoti, ļoti patikuši... kopīgās pazīmes būtu, ka vīrieši un ka ļoti patikuši ;P
nu, acis visiem ļoti smukas, jā. Bet lai arī man ir bezmaz fetišs uz skaistām acīm, tās nav iemesls, kāpēc man viņi bijuši īpaši...