- pilnīga piektdienas sajūta šodien...
- un vēl es domāju vai pati pārāk sadomājos vai ļauju citiem pārāk sadomāties (ajj, nu tur ir jābūt ļoti pārliecinātai lai cita netraumēšanas labad ierobežotu savas ērtības) ;)
- un vēl četras sudraba karotītes (esmu žagata, nespēju atteikties, bet ko praktiski iesākt arī nezinu) :)

Es ļoti ātri satraucos, bet, ja vien man nav piespiedu kārtā jāapslāpē visas emociju izpausmes, ātri atkal nomierinos... nedomāju, ka tas būtu slikti...
Un vēl man šodien pastāstīja, ka nekrāsotām acīm es izskatoties ļoti mīļa, bet krāsotām - tad paskatīties man sejā esot kā atsisties pret sienu... Nez, pašai liekas, ka ar nekrāsotām acīm knapi var pamanīt, ka man vispār ir acis...

Ja gribat lai jūsu darbinieki pilnībā pārstāj strādāt (un pie reizes ievērot, cik aizrautīgi kurš to dara) ieviesiet iekšdarbavietas čatu ;)
P.S. jā, pie manis tādu ieviesa "darba efektivitātes paaugstināšanai."

Vairs nejūtu mēru, kad jābeidz dzert. Tas nav labi. Protams, no rīta ir samērā jautri atcerēties, cik uzcītīgi es vakarā grīļodamās tramvaja pieturā rakstīju atgādinājumus mobilajā (5! Bez gramatiskām kļūdām!) un liku modinātāju, lai no rīta pieceltos.
Kā arī būšu mūžam pateicīga sev, ka negāju pirtī un pratos laicīgi aiziet no pasākuma.
Bet šobrīd es pat neesmu droša vai man galva sāp paģiru (un man taču nemēdz būt paģiras!), vai saaukstēšanās dēļ.

Kā tur bija? MAS ir strīds (par tikai iespējams, bet ne obligāti ļoti svarīgu tēmu), kurā piedalās daudzi, jo daudzi, piedalās aizrautīgi, skaļi, un pie sirds ņemot. Brīžiem pat izmanto ko loģiskam argumentam līdzīgu, ja? Un protams, kādā brīdī nonāk pie personiskiem uzbraucieniem, kas acumirklī noskaidro situāciju un uzlabo turpmāku sadarbību :)

Jā, bet būt par aculiecinieku dzīvē nemaz nav tik jautri kā biju iedomājusies.

sieviešu kolektīvs, bļe - kad man jauna matu krāsa to pamana labi, ja pēc nedēļas (varbūt, ka pamanīs) grrrr...

es varētu publiski paziņot, ka mans ideālais vīrietis ir Brālēns Tas no Adamsu ģimenītes un ka cenšos kļūt viņa cienīga :)
sakarā ar -->
manas frizieres nozušanu tālēs zilajās +
+ mannu aizdomīgumu pret nepazīstamiem frizieriem +
+ patizlos rezultātus pašas iespējamajām aktivitātēm ar šķērēm <--
nupat kļūst grūti ieraudzīt pasauli bez matu aizkara priekšā ;)

...viss mans dzīves jēgas trūkums un nevēlēšanās jebko darīt ir pavisam prasta neizgulēšanās. Šodien vēlams vakarā neslinkot, bet laicīgi aizmigt saldā miedziņā...

Atgādiniet man lūdzu, kad man būs intīmas attiecības ar vīrieti, nekad, nekad neaudzināt viņu.
(nav nācies novērot pozitīvus rezultātus šādai nodarbei, toties pēc pašpazemošanās gan mēdz izskatīties)

Un mazliet izbrīnīt sāk tā sazvanīšanās ar mājām (vīru, iepriekšminēto īgno alkoholiķi) 15-20 reizes dienā, vislaik zaķinoties un uķiķuķinoties. Var jau, protams, gadīties, ka es kā rūdīta sēne un topošā vecmeita ar kaķi (vai citu lopu, nav svarīgi) vienkārši nesaprotu īstu BIG LOVE ;)