Vairs nejūtu mēru, kad jābeidz dzert. Tas nav labi. Protams, no rīta ir samērā jautri atcerēties, cik uzcītīgi es vakarā grīļodamās tramvaja pieturā rakstīju atgādinājumus mobilajā (5! Bez gramatiskām kļūdām!) un liku modinātāju, lai no rīta pieceltos.
Kā arī būšu mūžam pateicīga sev, ka negāju pirtī un pratos laicīgi aiziet no pasākuma.
Bet šobrīd es pat neesmu droša vai man galva sāp paģiru (un man taču nemēdz būt paģiras!), vai saaukstēšanās dēļ.