Sviests. Kā mani tuvākie mani pacieš? :D

ak jel kā tā pēcpastaigas karstvīna glāze mani nogāza no kājām un aizmidzināja
šobrīd ar pūlēm veru vienu aci vaļā :D

pasākumu organizēšana gan man diemžēl ne pārāk padodas. Par daudz saspringstu un rezultātā tas izgāžas.

un pat ja šogad man piemeties nelāgs niķis par visām apsveikšanām atcerēties pēdējā brīdī, vispār man sasodīti patīk tā sajūta ja ir izdevies notrāpīt un radīt cilvēkam foršu mirkli (ja dāvana lietojama un tiek lietota ilgstoši tad vēl jo vairāk) tas gandarījums daudzkārt atsver visu to smadzeņu mežģīšanu domājot, ieguldītos līdzekļus vai negulētās naktis, ja tādas ir bijušas

vislabprātāk es turpmākās pāris dienas vienkārši nogulētu, un visticamāk man tas arī izdotos...
bet nekā - man tomēr gribās arī redzēt tās uzmirdzošās acis cilvēkiem dāvanas izsaiņojot ;)
eh :) laikam tomēr būs jāizlien no mājas

Starp citu
oficiālā versija ir ka tovakar visi bija piedzērušies un šodien neviens nekā neatceras :D
bet tas kā viņš pasācis "nejauši" pieliekties pasmaržot manus matus...
heh :)

Es zinu, ka nevar ilgi izvilkt dzīvojot "sekoju līdzi, lai nav pārāk liels asiņu daudzums manā kofeīna sistēmā" režīmā, bet pagaidām ir tik forši ^_^

kafija ir kaut kas sasodīti fantastisks :)

Tajās divās dienās tik daudz uzmanības pievērsu viņam, ka tagad "sabiedriskuma limits izsmelts" negribu skatīties uz vai runāt ne ar vienu, tuvākos draugus ieskaitot. Piedodiet mīļie, I need to recharge.

I get nervous around you. That's why I start to blabber mindlesly. Sorry.