reiz kādā pasēdēšanā-iedzeršanā ar foršiem cilvēkiem garāmejot spogulim
pamanīju, ka man uz lūpas iekrāsojusies melna strīpa no vīna. Un tūlīt
saškrobojos, sadomājos, cik briesmīgi izskatos utt., utjpr. Tikai pēc
laba brīža aizdomājos līdz faktam, ka, ja man kāds cilvēks vispār
patīk, tad man dziļi vienalga vai viņam/viņai ir sarkanvīna iekrāsot
strīpa uz lūpas vai nav. Tas nekādā veidā nepasliktinās manu
attieksmi pret viņu. Tad kāpēc, zinot, ka dotajā kompānijā visi
visiem patīk (un iespējams nav tik idiotiski piekasīgi sīkumiem
kā es) būt tik nežēlīgai pret sevi?
Muļķīgs sīkums, iespējams, bet tobrīd man ļoti uzlaboja pašsajūtu :)