iesp. izdomāju - nav liela māksla piemānīt cilvēku tieši vai netieši solot to, kas nebūs (apspriežamās tēmas sakarā, piem., lielo mīlu) un pavest viņu. Bet, ja cilvēks (šajā gadījumā sieviete) skaidri apzinās risku un iespējamos zaudējumus, un tomēr ir tik interesanti, ka ļaujas piedzīvojumam, tad tā jau ir pavedināšana mākslas līmenī. (Piemetās sajūta, ka es te pilnīgi tukši un bezjēdzīgi spriedelēju)