2. un pēdējais gaišzilais pasūtījums mūžā (kur aizmirsušies visi lamuvārdi, tad kad viņus vajag?)
Grrrr, nav manās smadzenēs paredzēta vieta gaišziliem auskariem, atsakos pieņemt tādu eksistenci, atzīstu tikai gaišzilu pelējumu, pavasara debesis un neaizmirstulītes kaimiņu puķudobē.

(un lamāšanās kursos varētu pieteikties. Nekad nebūtu domājusi, ka cilvēks var tā aiz tīrās izklaidības aizmirst kā lamāties, bet man, izrādās, ir aizmirsies. Nepieklājīga nolaidība no manas puses :D )

Vecums nav priekš mīkstajiem. Ja cilvēks ir vecs, tas vien jau norāda, kas par nezvēru viņs patiesībā ir.
(c) sirdna

Es tagad nezinu vai man vajag kafiju vai stipro alkoholu, bet kaut ko vajag, kaut ko ļoti mobilizējošu. Iešu ka uzpīpēt.

(vai pieminēju, ka netīšām grauju savas māsas augsti morālo ietekmi uz viņas MV? Vakar ar šamējo aiz stūra sapīpējām)

smuki viņi ir, nenoliedzami, tikai netieku vaļā no neomulīgas sajūtas, ka kāds pārmiesojies vecvectēvs vai tamlīdzīgs uz mani tādām zilām acīm lūr :D

un reku savukārt mana mīļākā suņu šķirne (atvainojos par bildes kvalitāti)


un te mazliet info