Maijs 31., 2013

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:11
vakar, tātad, biju orientēties. nomočīju 8.44km pa mežu. man ļoti ļoti patika, braukšu vēl. bet tas, kas ir svarīgākais šitajā visā ir tas, ka ar šo skrējienu esmu reabilitējis orientēšanos savā dzīvē. ja runā salīdzinājumos, tad atbrīvojis no izsūtījuma sibīrijā.  
mani vecāki un brālis, cik viņus atceros, vienmēr ir bijuši fanātiski orientieristi (brāls bija pat lv izlasē 90to gadu sākumā un sencis bijis viens no līderiem lv savā vecuma grupā). līdz ar to arī man bija jākļūst par fanātisku orientieristu. mani veda uz mežu, kaut kādā ārprātīgā veidā borēja karti un kompasu, pavēlēja iet uz treniņiem, bet es no tā tā arī nekad neko neesmu sapratis un vienā brīdī man tas viss sāka nenormāli besīt un (kopā ar rukāšanu mežā) iedzina totālu riebumu pret mežu vispār uz ļoti ilgu laiku. līdz kādu 10 gadu vecumam mani tā mocīja un tad atmeta ar roku. vienreiz, kad man laikam bija 6 vai 7 gadi es, pavisam netīšām, dabūju 3. vietu Kāpā. es joprojām nezinu kā man tas tā iznāca, katrā ziņā toreiz no kartes nesapratu pilnīgi un galīgi neko. tikai tagad, kad skrēju, beidzot sapratu, kas ir kas. kas vispār ir jādara un kam jāpievērš uzmanība. bet tomēr par spīti tam visam riebumam, respekts uz dabu ir atnācis atpakaļ un diezgan daudz kas, esot mežā asociējas, ar bērnību. nuvot un tā tas ceļš ir atkal atnācis paša durvju priekšā. maza uzvara pār bērnības dēmoniem.

(11 baksta | FSHK)

Comments:

From:[info]digna
Date:31. Maijs 2013 - 11:40
(Link)
Apsveicu ar uzvaru!
[User Picture]
From:[info]3_5469mhz
Date:31. Maijs 2013 - 11:42
(Link)
Mani bērnībā arī dzina uz visādiem austrumu cīņu treniņiem. Man nenormāli riebās. Ar sportu es vēl aizvien nedraudzējos, kaut gan vismaz esmu nonācis līdz tam līmenim, kad apzinos, ka tas ir vajadzīgs. Vislabprātāk es pavadīju savas dienas mājās, neejot nekur, bet vienkārši zīmējot ar kompi.
From:[info]zirka
Date:31. Maijs 2013 - 12:05
(Link)
man ar dārzu ir līdzīgi. pagāja daudzi gadi, kamēr atkal var bez riebuma, pat ar prieku kaut ko rušināties un ravēt bez piespiešanās, ja bērnībā dzina to darīt piespiedu kārtā.
[User Picture]
From:[info]neraate
Date:31. Maijs 2013 - 12:15
(Link)
kā vispār trenējas orientēšanā? vienu reizi biju sacensībās, bet tur pat kompasu īsti nedeva, bija kaut kāda kartīte, es nesapratu, kas jādara, skrēju uz to pašu pusi, kur citi. toties man patika. ir laikam arī tādi cilvēki, kas to dara regulāri un trenējas?
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:31. Maijs 2013 - 12:46
(Link)
es īsti neatceros. bet droši vien kačā izturību, jo orientējoties ir baigā slodze, gan fiziska, gan mentāla. māca precīzi nolasīt karti un kautko tādu
From:[info]zero_weirdness
Date:31. Maijs 2013 - 14:24
(Link)
Forši, man arī ir mērķis šogad atsākt un gribas arī uz Kāpu aizlaist. :]
[User Picture]
From:[info]inese_tk
Date:31. Maijs 2013 - 15:04
(Link)
Tavs sencis gadījumā joprojām nav viens no līderiem savā vecuma grupā?
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:31. Maijs 2013 - 18:36
(Link)
es vairs īsti nesaprotu viņa pozīciju kopējā rangā. ir diezgan liela iespēja, ka viņš ir vienīgais cilvēks savā vecuma grupā
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:1. Jūnijs 2013 - 10:37
(Link)
ooooo
[User Picture]
From:[info]gonzokidd
Date:1. Jūnijs 2013 - 13:24
(Link)
Man līdzīgi ar to oriententerēšanu. Ja ne gluži trauma, tad ģimenes tradīcija, kurai parasti veltīju visai minimālu entuziasmu.

Meža skriešana sevi reabilitēja pēc visiem sēņotgājieniem u.c. praksēm dabā. Viens tas, ka kaut kad stipri vēlu pierāpoja, ka tas reāli palīdz orientēties dabā. Skrienot pa mežu, kompasu gandrīz nekad nebiju lietojis. Kopā ar to, ka pats varu izlemt braukt vai nebraukt, kādu distanci skriet vai neskriet, čunčināt savā nodabā, būtībā tripot pa to maršrutu & absolūti aizmirst, ka ar kādu tajā tripā jāsacenšas.
Atnāca arī atziņa, ka orientēšanās uzplaukums LV bija ap 70tajiem - sava veida alternatīva visiem hipijiem, protestiem, sovjetizācijai, legālā narkotika, meditācija, utt. Katrā ziņā, tas iegūtais dzīvības enerģijas apjoms ir dikti spēcīgs, salīdzinot kaut vai ar ripošanu pa gumijas skrejceliņu kādā centra terārijā.
Ja pieņemam, ka latvietim raksturīgs tas viensētnieka dzīvesveids & cieša saikne ar dabu, O. šķiet bezmaz kā ideālais sporta veids.
Prieks par Tevi, bet pašam kiskiskauns par kūtrumu heh!
K -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba