-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-03-29 22:08:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vissliktākais ar bērnkopību ir cīņa. mūžīga, nerimtīga cīņa par robežām. tā nebeidzas nekad. un nav jēgas piekāpties, jo tad būs jāpiekāpjas mūžīgi, līdz bērns pilnīgi nekontrolējams un izlaists psihos vienkārši tāpat, jo vairs nezinās ko lai tādu sagrib. man riebjas audzināt. "nē, nemet akmeņus puķupodos, tur augs puķītes", "neroc ārā zemi no puķupodiem, tur augs puķītes", "staigā pa zālīti, nevis pa puķudobi, tajā augs puķītes", "nemērc cimdoto roku peļķē, tā paliks slapja un tu nosalsi", "uz galda kāpt joprojām nav atļauts" un šādā garā bez gala un malas, katru dienu, katru mīļu brīdi. un nav nekādas iespējas pateikt "es tā nespēlējos" vai "esmu noguris un vairs negribu", ir jāgrib. vēl gadiem ilgi. neatkarīgi ne no kā. tāda mūžīgā cīņa ar vējdzirnavām.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2014-03-30 22:31 (saite)
Jā, nu man jau bija aizdomas par to vecmāmiņu kā spoguļa avotu. Mūsu vīramāte gan ir ieviesusi to baiso kaķi, kas veiksmīgi slēpjas visās potenciāli bīstamajās vietās un klūp kājās, tā ka two wrongs do make a right, after all. (vispār viņa ir ļoti ļoti ļoti forša un bērnus parasti tā apstulbina ar mīļošanu un runas plūdiem, ka šiem visas blēņas vienkārši izpūšas ārā).

Bet ar to gulēšanu es ticu, ka tev ir taisnība, vienkārši rūgtā pieredze liecina, ka operāciju "radināt bērnu, kas acīmredzami nav gatavs gulēt atsevišķi, sākt to darīt" neviens šajā mājā nepavilks, attiecīgi nemaz nemēģinām. Bet tas nu točna ir tāds "ai, nu nav tak spēka viņus visus izaudzināt pareizi, nahren censties", kas uz jums neattiecas, un tas ir labi :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-03-30 22:47 (saite)
es nezinu vai man ir taisnība. man šķiet, ka daļa manas problēmas ir pārāk daudz censties darīt tā kā man šķiet pareizi.
bet no otras puses, ir diezgan daudz cilvēki, kas domā, ka es bērnu totāli izlaižu, jo ļauju to, šito un vēl kaut ko. nekliedzu kad nejauši kaut ko saplēš, piemēram. un ļauju spēlēties ar ēdienu (kamēr tas notiek kaut cik konstruktīvi un samērīgi, tobiš, kamēr ēdiens netiek izmētāts pa pārējo platību :D). diezgan bieži tolerēju nelielu laistīšanos utt utt.

mana vīrene ir izgudrojusi "nikno seju". paņem alisi sev pretī, liek skatīties acīs, uztaisa nenormāli niknu seju un bargi saka "šito nedrīkst". alise laikam tik ļoti bija pieradusi pie jaukās omītes, ka nobijās un tagad baidās jau tad, kad viņa sāk savilkt seju :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2014-03-30 22:55 (saite)
Nu bet eventuāli tajā visā bērnkopības pasākumā ir svarīgi izaudzināt bērnu, kam ir dotas maksimālas iespējas būt laimīgam un pašrealizēties, kas ietver arī "nebūt pilnīgam nejaukālim attiecībā pret citiem cilvēkiem". Un, zini, kad paskatās uz bērna izpildīšanos no šāda aspekta, tad baigi daudzi stresi atkrīt, jo vienkārši nav aktuāli.

Protams "nenovest vecākus līdz nervu sabrukumam" arī ir diezgan svarīgi, bet to tad arī tā pozicionējam - kā vecāku vajadzības, nevis "bērna audzināšanu un labturību".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-03-30 23:14 (saite)
man līdzšinējā vecāka karjerā šis uzdevums ir teju neizpildāms. uz sitiena atšķirt, kas ir kas un ko kam vairāk vajag, man vai bērnam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?