es nezinu vai man ir taisnība. man šķiet, ka daļa manas problēmas ir pārāk daudz censties darīt tā kā man šķiet pareizi.
bet no otras puses, ir diezgan daudz cilvēki, kas domā, ka es bērnu totāli izlaižu, jo ļauju to, šito un vēl kaut ko. nekliedzu kad nejauši kaut ko saplēš, piemēram. un ļauju spēlēties ar ēdienu (kamēr tas notiek kaut cik konstruktīvi un samērīgi, tobiš, kamēr ēdiens netiek izmētāts pa pārējo platību :D). diezgan bieži tolerēju nelielu laistīšanos utt utt.

mana vīrene ir izgudrojusi "nikno seju". paņem alisi sev pretī, liek skatīties acīs, uztaisa nenormāli niknu seju un bargi saka "šito nedrīkst". alise laikam tik ļoti bija pieradusi pie jaukās omītes, ka nobijās un tagad baidās jau tad, kad viņa sāk savilkt seju :D