tas laikam saucas "akcija - atcerēties bērnību". jo šitā kritusi es nebiju no bērnības. gandrīz trīsdesmitgadīga tante ar nobrāztu celi, jeij. kas dzīs noteikti vairākus mēnešus. jeij vēlreiz. bet nu labi, vismaz varēju atcerēties, kā tas sāp/sūrst un kā jūtās visādi dezinficēšanas pasākumi.

nu jā un kritu es protams ar maisiņu rokā, bet maisiņā, protams, bija tetrapaka ar tomātu mērci/sulu, kas, dabiski, pārplīsa. tā nu es tur vilkos ar asiņainu pleķi uz salātzaļā (zeķubikses) ceļgala un sārtu šķidrumu, kas, gāžoties no iepirkumu maisiņa, treknā sliedē paliek man nopakaļ.