-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2020-04-09 22:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pēdējās diennakts laikā domāju par subjektīvo situācijas grūtumu. katram savējo.
sakiet, noteikti taču ir "jauni neprecēti", kam šāda dzīve (arī pēc vairākām nedēļām) patīk tīri labi?
skaidrs, ka ir daudz tādu, kam psiholoģiski ir ļoti grūti. ir apgrieztas mūsu brīvības, pārkāptas mūsu robežas un tas var būt ļoti grūti. gan tādam, kas ir viens pats vai divatā ar partneri, gan arī tādam, kam prasīgs darbs vai mācības un vēl čupa ar bērniem.
nevar samērīt psiholoģisko grūtumu, tādēļ nedrīkstētu teikt, ka tam ir vieglāk nekā šim.
un tomēr. nevilšus sāku aizdomāties. varbūt man kā pēdējā gada studentam un divu ne tik lielu bērnu mātei, tomēr ir vieglāk?
nu tas ir, jā, slodze man ir diezgan liela (ne tik sen biju spiesta evakuēties uz nakti, jo no apstākļu maiņas totāli gāja ciet), domāju, kopumā, fiziskā slodze varētu būt lielāka, nekā tādam "jaunam/neprecētam". taču psiholoģiski?
man reāli nav laika ciest psiholoģiski. man jādara, kas jādara lai kkā tiktu uz priekšu, jo alternatīvas neiepriecina it nemaz. alternatīvas nešķiet pieņemamas. tādēļ ir jākuļas. tāpat ir jārūpējas par sevi - gana jāguļ un sevi ik pa brīdim jāiepriecina (katru dienu, ne retāk un ne biežāk), citādi no pārslodzes iet ciet širmis. bet, kamēr es samērīgi guļu un periodiski sevi iepriecinu, tikmēr - es pārāk neciešu. pasmagi strādāju, bet garīgu moku īpaši nav. situācijai esmu pielāgojusies, pieradusi, tikties ar cilvēkiem vairs diezko nevelk, jūtos ērti gan ar sevi, gan vīru, gan bērniem (tas, protams, neizslēdz to, ka visi trīs (arī es) mani periodiski izbesī un izved).
ja bišķi nenomāktu ekonomiskās lejupslīdes perspektīva, visār varētu teikt, ka dzīvoju bez raizēm.
es esmu viena tāda?
sakiet, kā ir jums?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ninona
2020-04-10 07:41 (saite)
Ja man šī situācija būtu bijusi bezbērnu laikā, nu, vai arī šobrīd nebūtu bērnu, man viss būtu gandrīz LIELISKI!

Visādu apmeklējamo pasākumu no notikumu vietā (es te par skaisto jaunību) būtu pārgājieni un "ekspotīcijas", bet ar bērniem nesanāk tāda klimšana pa džungļiem. Visādu daudzo pašdarbības mēģinājumu vietā (atkal jaunība) varētu visas tās operas, teātrus, drāmas lasījumus utt. skatīties, bet realitātē laika un spēka ir tieši tik, lai tiktu galā ar obligāto.
Cilvēku trūkums? Ja neskaita pašdarbības laikus, vienmēr esmu bijusi drīzāk no tiem pa gabalu. Tas jau pierasts.

Cik redzu apkārt, visgrūtāk ir bērniem, pusaudžiem, jauniešiem no kaut kāda pirmsskolas vecuma (5g). Man meitenes jūdzas nost.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2020-04-10 23:27 (saite)
varbūt tā būtu. bet varbūt ne. jo Tu jau nezinātu ar ko salīdzināt. varbūt Tu ļoti mocītos no tā, ka ir ierobežojumi :) bet varbūt arī ne.

kādēļ bērniem ir grūtāk? manējiem nav briesmīgi viegli, bet neteiktu, ka viņiem ir visgrūtāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ninona
2020-04-11 15:23 (saite)
Tīklos šobrīd tik aktīvi aicina izmantot lielisko izdevību bez maksas skatīties operu no dīvāna, mācīties tiešsaistē utt. Man škrobe, jo bezbērnu laikā to tiešām darītu.

Bet par bērniem (es te nedomāju pavisam mazos): rīvēšanās starp citiem bērniem ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Īpaši tai vecumā (mūsmājās vēl ne), kad senči ir stulbi, bet draugi - pirmajā vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?