Ja man šī situācija būtu bijusi bezbērnu laikā, nu, vai arī šobrīd nebūtu bērnu, man viss būtu gandrīz LIELISKI!

Visādu apmeklējamo pasākumu no notikumu vietā (es te par skaisto jaunību) būtu pārgājieni un "ekspotīcijas", bet ar bērniem nesanāk tāda klimšana pa džungļiem. Visādu daudzo pašdarbības mēģinājumu vietā (atkal jaunība) varētu visas tās operas, teātrus, drāmas lasījumus utt. skatīties, bet realitātē laika un spēka ir tieši tik, lai tiktu galā ar obligāto.
Cilvēku trūkums? Ja neskaita pašdarbības laikus, vienmēr esmu bijusi drīzāk no tiem pa gabalu. Tas jau pierasts.

Cik redzu apkārt, visgrūtāk ir bērniem, pusaudžiem, jauniešiem no kaut kāda pirmsskolas vecuma (5g). Man meitenes jūdzas nost.