-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2015-12-14 14:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
pār manu līķi vs cilvēka brīvā griba
vispār es uzskatu, ka vecākam nav jabūt noteikšanai pār bērna dzīvi, kad tas pieaug. bērnam pašam jānosaka, vai viņš grib iet augstskolā, kādu profesiju viņš grib, kādu hobbiju, kur dzīvot. es pat ieviestu kādu suni (man patiešām nepatīk suņi), ja būtu droša, ka kinoloģija ir mana bērna mūža aicinājums un nopirktu klavieres, ja redzētu, ka bērns bez tām nevar iztikt. lai rok grāvjus vai lido kosmosā, ja tas padara bērnu laimīgu.
bet tad vakar es sapratu. tomēr ir viena lieta, ko es nekad neveicinātu, nekad nebūtu ar mieru. lieta, kas notiktu, tā sakot, pār manu līķi. es patiešām nevēlētos, lai mans bērns iet boksā (un līdzīgos cīņas veidos, austrumu cīņas (cik nu par tām zinu) imho ir ok/pieņemami). vismaz cik tas attiecas uz reāli esošo bērnu.

B. saka, ka viņai šāda lieta ar viņas bērnu (A.) bija motobraukšana. ka viņa nudien nekad nebūtu ļāvusi braukt A. ar motociklu.

kādas ir jūsu "tikai pār manu līķi" lietas reālajiem vai hipotētiskajiem bērniem?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]au
2015-12-14 14:38 (saite)
uz reliģiskām un citām sektām neļautu iet (nu - pār manu līķi ļautu), kur visādas smadzeņu skalošanas.
gan jau būtu bēdīga, ja izvēlētos būt par karavīru. nu - aktīvajās kara zonās, nevis, piemēram, spēlēt klarneti štābeniekā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2015-12-14 15:25 (saite)
aha, par sektām totāli piekrītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2015-12-14 18:21 (saite)
humm humm, man bērnu nava, bet es tikai piebildīšu, ka es nesen klausījos podkāstu par akurāt šo tēmu. bija māsa un brālis -- brālis bija vienmēr bijis traki zinātnisks, bet tad iestājās universitātē un tjipa sagājā grīstē, kļuva par born again christian un iestājās sektā, kur tā arī visu atlikušo mūžu ir nodzīvojis. un māsa ar māti visu mūžu vainoja sevi, ka kko sačakarēja, ka neuzturēja pietiekošu kontaktu ar brāli universitātē, utt. bet tad kkādus 40 gadus vēlāk māsa aizbrauca brāli uz sektu nointervēt un izrādījās, ka brālim ir bijusi jau sen pašam sava doma. jau sen viņš bija interesējies par dievu un nebija to stāstījis ne mātei, ne māsai. universitātē nav iejuties, tur viņam uzradušies baigi 'kristiešu vecāki'.

plus vēl par sektām, protams, ir smadzeņu skalošanas faktors -- tas, ka cilvēks tiek ievilkts pats nepamanot.

ar to es gribēju teikt, ka a) bērns pats var izlemt pievienoties sektai vecākam to nepamanot un b) sekta var izlemt pievienot bērnu to nepamanot ne bērnam, ne vecākam. vai šajā situācijā īsti sevi vajadzētu vainot vecākam? humm. droši vien atkarīgs no bērna vecuma un situācijas. bet gadījumā a) diez vai -- tur es droši vien balsotu par bērna tiesībām uz izvēli, nu, ja vien bērns ir puslīdz spējīgs pieņemt lēmumus un ap pilngadību. un atkarīgs arī no sektas droši vien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2015-12-15 12:14 (saite)
šis ir labi apsvērts, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?