-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2015-10-15 14:07:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
arī draudzība var lauzt sirdi. tā sievietes manu sirdi ir lauzušas krietni biežāk kā vīrieši. un romantiskas attiecības man ir bijušas tikai ar otrajiem.
šodien, šķiet, jāizsāp. tad lai sāp. bet tikai šodien. pēc tam pietiek. cik ilgi tad var stiept tās sāpes. lai beidzot izsāp.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2015-10-15 16:21 (saite)
Man liekas, ka reizēm ir grūti tikt galā ar tām sāpēm tāpēc, ka negribas sev atzīt, ka kaut kādi cilvēki tiešām bijuši ļoti nozīmīgi, un tad sev saki "ir taču ok, tas nebija nekas tik svarīgs", ir kaut kāda dumja sajūta, ka atzīšana, ka man sāp kādas izjukušas attiecības, padara par smieklīgu muļķi.
Pēdējos gados es vairs tā nejūtos - vienlaikus mēģinu daudz vairāk vilkt robežas (t.i. apzināti censties saprast, kāda veida attiecības es vispār ar cilvēkiem gribu veidot) un reizē atzīt, ka, jā, es cilvēkiem mēdzu ļoti pieķerties, un man sāp, ja viņi no manas dzīves aiziet, un tas ir ok, tajā pašā laikā es totāli esmu par "cilvēki ir mūsu dzīvē tik ilgi, cik viņiem tur ir jābūt" filosofiju, un jo vairāk to izdodas pieņemt, jo vieglāk ir, t.i. nesāp mazāk, bet tās sāpes iegūst kaut kādu jaunu perspektīvu, if that makes any sense. Un arī nevelkas līdzi smags un pretīgs aizvainojums.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?