tad, kad A. (pēc tam, kad tomēr pierakstījos pie ārsta), stāstīja, ka es nudien neesmu ne uz pusi tik slima kā viņš nesen (viņam bija vīruss), ka iet pie ārsta šajā gadījumā ir gan lieki, gan stulbi, jutos kā viens liels nīkulis, kas grib velti tērēt savu tuvāko un ārsta laiku.
beigās gan izrādās, ka man tomēr ir tā bakteriālā angīna un, ka, potenciālu sarežģījumu dēļ, iztikt bez antibiotikām būtu pilnīgi idiotiski.
ko lai saka. A. joprojām nav kļuvis par manu autoritāti ar veselību saistītos jautājumos. nez vai jebkad kļūs arī.
tagad jācer, ka antibiotikas gana ātri iedarbosies un jau rīt es jutīšos kcik pieņemami, nevis kā totāls dārzenis.