readme.txt

Mans pagaajusha decembra miiljaakais atgriezaas, bet shajaa sezonaa kaut kaa uz vinju vairs nestaaveeja. Vinjsh ar savu partneri pashkjiiries un kljuvis krietni lipiigaaks. Vinjsh bija paaraak pieejams, liidz ar to man ljoti aatri palika garlaiciigi. No viens puses stulbi, ka es taada sekla, bet no otras - pofigs.

Tai pat laikaa shii nelielaa konkurence iedvesmoja H pacensties vairaak. Tas izpaudaas kaa paarsteigummasaazha ar happy ending un romantiska Ziemasveetku getaway, pieskatot draugu kakjus. Bonusaa veel neplaanoti saskreejaamies jaunaa gada balliitee un lieliski izbuchojaamies. Balliitee kaads pajutaaja vai mees ar H veel joprojaam kopaa. Es atbildeeju, ka "kopaa" nav tas iistais vaards kaa to aprakstiit, bet, jaa, mees laiku pa laikam patuseejam. Principaa shiis ir ilgaakaas "attieciibas", kas man bijushas peedeejo gadu laikaa, kas raada, ka tomeer kaut kaads hiiliings ir noticis.

Bauskas pusē, ap Ziemassvētku laiku.
( ... )

Nu ko jauno gadu sagaidīšu vienatnē, bet ir savas lietas, kas ir mainījušās. Es atkal esmu brīvs. Man nav jādara kaut kas ko es negribu. Savā ziņā skumji, bet savā priecīgi. Nemīlu es pārāk kompāniju, protams būtu prieks viņu sagaidīt kopā ar kādu, kas silda manu sirdi, bet nu nah es to negribu sagaidīt kaut kādā lielākā "draugu" pulkā.

Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk.




- Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci.
- Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem?
- Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē?
- Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!!
- Idiņ, šis ir itāļu restorāns.

- Kur Ādams?
- Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos.
- Jā, droši vien izšausies no lielgabala.

Vispār diezgan traki apzināties, ka Cibā sāku rakstīt pirms 20 gadiem. Varbūt jāatsāk?

Pirmo reizi mūžā iepakoju "šoziem laikam nevilkšu" drēbes vakuuma maisā. Vaaaaauuuuu! Kaifīgs process, kaifīgs rezultāts. Gribu vēl!

Nu, jūs jau paši zinat...

Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.

Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.

Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.

šodien tumšākā gada diena, vai?