AIVARS GEDROICS

About Jaunākais

"Bēgļi"18. Aug 2021 @ 23:38
PAR t.s. “BĒGĻU PROBLĒMAS” RISINĀŠANU
Kopš kosmopolītiskā veidojuma ES dibināšanas, laimes meklētāju pūļi no t.s. “3.pasaules valstīm” bariem ir gāzušies uz šo reģionu, kur pie varas allaž ir bijuši “līdzjūtīgie ļaudis”, kas nekad nav varējuši atteikt “strādīgajiem cilvēkiem”, kas “mūk no kara briesmām”. Galu gala izrādījās, ka nekādi īpaši strādīgie šie ļautiņi nav, un tās briesmas viņu mītnes zemē arī nebūt nav tik lielas, bet kāpēc gan neizvēlēties dīku parazitēšanu svešā zemē uz pamattautas rēķina iepretī palikšanai sava Dzimtenē, kur maizi nāksies sev pašiem pelnīt sviedriem vaigā? Tos, kas mēģināja pret šādu parazītu lutināšanu iebilst, momentā apsūdzēja “rasu naida kurināšanā”, piespriežot viņiem pamatīgus naudas sodus vai pat ieslodzījumu cietumā. Visa tā rezultātā dažādu rasu un tautu pabiru skaits, kam gribējās lūgt t.s. “bēgļa statusu” ES, ar katru gadu auga ģeometriskajā progresijā. Virsotni šis process sasniedza ap 2015.gadu, kad, aizbildinoties ar bruņoto konfliktu Sīrijā, simtiem tūkstošu darba spējīgu vīriešu gāzās uz Eiropu, prasot viņiem tur sniegt it kā patvērumu no kara briesmām, bet patiesībā garantēt bezrūpīgu eksistenci nestrādājot. Neatkārtošos par to, kādas problēmas tas izsauca ES un arī Baltijā kā šī veidojuma sastāvdaļā, visiem tās ir labi zināmas un saglabājušās atmiņā. Lai cik tas nebūtu jocīgi, tomēr jāatzīst, ka t.s. “Kovid epidēmija” ir devusi arī savu labumu, proti, pat kosmopolītiski-sorosiskajiem ES varturiem nācās atzīt nepieciešamību ierobežot ne tikai pašu Eiropas iedzīvotāju brīvu kustību starp valstelēm, bet arī laimes meklētāju netraucēto plūsmu vismaz daļēji ierobežot. Migrantu ordas, protams, pilnībā neizzuda, bet tomēr jūtami apsīka, salīdzinot ar to situāciju, kas bija 2015.gadā.
Tomēr prieki nebija ilgi, šogad situācija atkal saka pasliktināties, jo Baltkrievijas prezidents Lukašenko, atriebjoties par rietumvalstu ieviestajām sankcijām sakarā ar lidmašīnas aizturēšanu, kurā atradās t.s. “disidents” Romāns Protasevičs, sāka apzināti aicināt uz savu zemi laimes meklētājus no Irākas (lai nu kāds būtu bijis S.Huseins, bet viņa valdīšanas laikā nospiedošais irākiešu vairums strādāja sava zemē un nerāvās parazitēt uz citu tautu rēķina), lai tie tad pēc tam dodas uz viesmīlīgo ES, kur cilvēktiesību vārdā taču nevienam patvērums nekad netiek atteikts. Negribu īpaši analizēt gadījumu ar Protaseviču, vienīgi vērsīšu gan uzmanību, ka šis cilvēciņš izrādījās nožēlojams gļēvulis, kurš tūlīt pat metās nožēlot grēkus un zvērēt mūžīgu uzticību Lukašenko. PSRS laikos katram padomju skolēnam bija jāpazīst varonīgais pusaudzis – sarkanais partizāns - Marats Kazejs, kurš cīnījās pret viņu ielenkušajiem vāciešiem līdz pēdējai patronai, bet, kad tās izbeidzās, ar vienīgo īpašumā esošo granātu uzspridzināja sevi kopā ar ienaidniekiem. Esmu pārliecināts, ka Baltkrievijā viņš joprojām skaitās varonis (un, godīgi sakot, bija jau arī tāds), un arī R.Protasevičs, protams, viņu pazīst, taču tas netraucēja Romam nebūt vērtam Marata mazā pirkstiņa. Lai nu katrs spriež pats, vai šī nožēlojama radījuma dēļ bija vērts ievērojami pasliktināt jau tā ne pārāk labās attiecības starp ES un Baltkrieviju. Fakts paliek tāds, ka imigrantu plūsma caur Baltkrieviju tik strauji uzņēma apgriezienus, ka pat Lietuvas un Latvijas kosmopolītiskie varturi, protams, konsultējušies ar viņu kolēģiem turīgajās ES valstīs, kas arī ir laimes meklētāju īstais mērķis, nolēma nelaist pāri robežai vairs nevienu “patvēruma meklētāju”, aicinot šos doties to prasīt uz mūsu valstu vēstniecībām, nevis varmācīgi lauzties pāri robežām. Protams, biedra Sorosa kabatas organizācijas un viņa pērkamie mēdiji (bet tādi Latvija ir praktiski visi) sacēla pamatīgu traci, kliedzot sen zināmo mantru “pasaule mūs nesapratīs”, mūsu varturi šos maigi mierina, sak, gan jau sapratīs, tie ierobežojumi jau nebūšot mūžīgi, tikai uz ārkārtas situācijas laiku, kamēr Lukašenko nenākšot pie prāta…utt., u.tjp. Nu jau dzirdam, ka dažu labu ieklīdeni tomēr “humanitāru” (patiesībā “humānu”, bet terminu pārzināšana nekad nav bijusi deģenerātu stiprā puse) apsvērumu dēļ tomēr nācies Latvijā ielaist, ar laiku droši vien teju visus atstāt ārpus robežas būs kļuvis “nehumāni”, Sorosa rejamie ķēdes suņi pacentīsies šai ziņā “sagatavot sabiedrību”. (Skat. https://jauns.lv/raksts/zinas/457398-vairakas-organizacijas-ludz-ieverot-latvijas-baltkrievijas-robezu-nelegali-skersojoso-cilvektiesibas)
Pat, ja pieļaujam, ka no Baltkrievijas puses draņķu plūsma vismaz pagaidām tiks kaut cik bremzēta, pēc tam, kad Afganistānā pie varas atgriezās talibi (cepuri nost šo ļaužu priekšā, mācieties, āriešu tautas, kā ir jākaro, lai nespēj tevi uzveikt ne krievs, ne amerikānis!), un afgāņu kolaboranti, kas bija sadarbojušies ar ienaidniekiem, pamatoti jūtas apdraudēti, jaunas ieklīdeņu ordas draud gāzties pie mums no turienes. Un šos gan mūsu varturi “ar putām uz lūpām” metas aizstāvēt, bēdīgi slavenais deģenerāts Atis Pabriks jau sācis gvelzt, ka Afganistānā esot palicis daudz “mūsu tautas draugu”, kuri esot dikti palīdzējuši mums (? – A.G.), un mums nu savukārt esot jāpalīdz viņiem. Šiem “draugiem”, protams, katram ir arī savs draugs, tam savukārt ģimene ar vismaz 4 sievām un n-skaitu bērnu katrai…utt., u.tjp. Nav grūti iedomāties, pie kā novedīs šāda “draudzēšanās un brāļošanās” ar tiem, kurus talibi droši vien pamatoti nemīl un grib bargi sodīt. Kā savulaik pamatoti brīdināja A.Gardas kungs, pietiek atzīt tikai dažus okupantus par saviem draugiem, un beigās tad nonāksim pie secinājuma, ka draugi ir praktiski visi, un teju nevienu nav pamata no Latvijas izraidīt. Ar imigrantiem tas ir būtībā analogi. Sevišķi bīstama šo ļautiņu ieplūšana var izrādīties Latvijai un Igaunijai, kas ir smagi cietušas no PSRS okupācijas sekām, kuras joprojām nav novērstas, bet nu tās atkal spiestas uzņemt pie sevis sveštautiešus, ārēji un mentāli no mums vēl atšķirīgākus par tiem, kas savulaik te ieradās no brālīgajām PSRS republikām. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tas mūsu tautām draud ar iznīcību jau tuvākajās desmitgadēs…
Ko šinī situācijā darīt, kā rīkoties? Pats stulbākais būtu paļauties uz mūsu varturiem, ka tie beidzot nāks pie prāta vai ieklausīsies tautas balsī. Jau daudzreiz esmu teicis un rakstījis, un varu tikai atkārtot vēlreiz, ka nav mums NEVIENA ne deputāta, ne ministra, kas nebūtu Latviešu tautas ienaidnieks. Lūgties kaut ko no viņiem ir bezjēdzīgi, tā var tikai sevi pazemot, neko vairāk. Ir jārīkojas pašiem! Mans ieteikums būtu - jāuzsāk parakstu vākšana par Latvijas ratificētās 1951.gadā ANO pieņemtās “Konvencijas par bēgļa statusu” (skat. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/338) anulēšanu, savācot šīm nolūkam 1/10 daļas vēlētāju parakstu, un vēlāk par to iniciējot referendumu Tiesa, šeit gan var rasties sarežģījumi, jo Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā rakstīts, ka “tautas nobalsošanai nevar nodot… līgumus ar ārvalstīm”. Tādejādi acīmredzot nāksies paralēli arī veikt izmaiņas šai Satversmes pantā, svītrojot rindkopu “līgumus ar ārvalstīm”. Protams, tā ir piņķerīga lieta, kas prasīs gana daudz pūļu, un neiztikt arī bez finanšu resursu ieguldījuma, bet citas izejas es mūsu bēdīgajā situācijā neredzu. Ja atradās cilvēki, kas panāca parakstu vākšanu par ģimenes jēdziena precizēšanu Satversmē, tad šis jautājums, manuprāt, ir vēl daudz svarīgāks. Valstī, kurā tiek leģitimētas intīmas attiecības, piemēram, starp cilvēku un zirgu, protams, būtu ļoti pretīgi dzīvot, taču šī iemesla dēļ vien pamatnācija tajā momentā neizzudīs. Imigrantu ordas, savukārt, pamatnāciju var iznīcināt ļoti īsā rekordlaikā. Un mēs, latvieši, tikai tad būsim drošībā, kad mums likumdošana neļaus sniegt patvērumu NEVIENAM imigrantam un nedod pilsonību NEVIENAM okupantam !!! Arī esošajiem jau piešķirtais patvērums un pilsonība būtu ar likumu jāanulē! Lai nu piedod tie nedaudzie ļautiņi šo personu vidū, kas ir latviešiem draudzīgi un lojāli, es domāju, ka viņi mūs sapratīs, zinot mūsu traģisko vēsturi un bēdīgi pašreizējo stāvokli, un nesāks tāpēc just pret mums naidu. Likt mums uzņemt Latvijā jaunus sveštautiešus ir tas pats, kas cilvēkam, kurš cietis autoavārijā un zaudējis daudz asiņu, kļūt par donoru. Būtībā tā šis cilvēks tiktu noslepkavots, un tas pats notiks arī ar mūsu tautu, ja mēs steidzīgi nerīkosimies !!!

Teiksim skaidri un nepārprotami – dekolonizācijai JĀ, jebkāda veida imigrācijai – NĒ !!!
Un sakārtosim savas valsts likumdošanu atbilstoši augstāk minētajam principam !!!
LATVIEŠU NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

18.08.2021. Aivars Gedroics

Cīņa pret homofobiem3. Aug 2021 @ 16:59
LATVIETI, NESLINKO PARAKSTĪTIES !!!
Laikraksts “DDD” patlaban atkārtoti publicē fragmentus no pirms teju 20 gadiem apgāda “Vieda” izdotās grāmatas “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”. Pa šo laiku kopš šīs grāmatas iznākšanas Latvijā daudz kas ir mainījies, un diemžēl, no Normāla Latvieša viedokļa vērtējot, ne jau uz labo pusi. T.s. praidi, kas grāmatā pieminēti vien kā baisa iespēja nākotnē, nu ir kļuvuši par rūgtu realitāti. Kaut cik nopietna pretdarbība tiem bija vērojama tikai pašā to parādīšanās sākumā (skat., piemēram: https://www.apollo.lv/4936871/praida-dievkalpojuma-dalibniekus-apmeta-ar-puvusam-olam), nu jau vairs pat formālas, simboliskas pretdarbības (piem., piketa veidā) netiek novērotas. Valdībā jau ilgus gadus Ārlietu ministra pienākumus pilda pederasts, nupat viņam pievienojusies Iekšlietu ministre okupante-lezbiete. Mūsu t.s. nacionāļi, kas vārdos it kā iestājas pret perversijām, draudzīgi sastrādājas ar augstāk minētajiem pretīgajiem tipiem vienā valdībā, lai gan normāls cilvēks ar tādiem radījumiem pat vienā tualetē blakus kabīnē nevēlētos tupēt. Vēl trakāk – praktiski no kosmopolītiskiem sorosītiem vien sastāvošā t.s. “Satversmes Tiesa” esot atzinusi, ka Latvija pastāvot dažādi ģimeņu modeļi, tāpēc arī tā dēvētos “viendzimuma pārus” vajagot aizsargāt un viņu tiesības nodrošināt likumdošanā.
Kas vēl pagaidām nav noticis – nav kriminalizēta homoseksuālisma kritika (par ko jau tika brīdināts pirms pārdesmit gadiem izdotajā grāmatā). Tomēr pie tā dūšīgi tiek strādāts, analizējot, kā šim nolūkam varētu pārtaisīt Krimināllikuma 78.p. (nacionālā, rasu naida izraisīšana) vai 150.p. (sociālais naids). Pati bēdīgi slavenā Iekšlietu ministre M.Golubeva ir devusi rīkojumu izdomāt, kā varētu ierobežot t.s. “naida runu” un pastiprināt cīņu pret t.s. “naida noziegumiem”, respektīvi, neļaut tautai publiski negatīvi izteikties par seksuālo perversiju piekopējiem.
Un te pēkšņi kā spožs saules stars melnā naktī uzspīd iniciatīva, ko iesniegusi apvienība “Latvijas vīru biedrība” un kam CVK brīnumainā kārtā neatrada iemeslu to noraidīt un nepieņemt, proti, likumprojekts par grozījumiem Satversmē, kas skaidri norādītu, ka ģimene sastāv no tēva-vīrieša un mātes-sievietes (skat. https://www.cvk.lv/uploads/files/Viru_biedriba_Satversmes_110panta_grozijums.pdf).
Lai šī iniciatīva nonāktu Saeimā, ir jāsavāc vismaz 1/10 daļa balsstiesīgo vēlētāju, t.i., ap 155 000 parakstu. Skaits nav mazs, taču principā pilnīgi realizējams. Kā pieredze liecina, tad divas reizes līdzīgs parakstu skaits ir savākts, lai apturētu izmaiņas pensiju likumā, vienreiz - pilsonības likumā, sevišķi aktīvi ļaudis bija parakstu vākšanā pret VAS “LATVENERGO” privatizēšanu. (Sīkāk to, kādas ir bijušas parakstu vākšanas un kā tās beigušās, var apskatīt šeit: https://www.cvk.lv/lv/parakstu-vaksanas/parakstu-vaksanas-lidz-2012-gadam).
Jāatgādina, ka toreiz parakstīties bija daudz sarežģītāk – vajadzēja doties uz speciālu parakstu vākšanas punktu, kas strādāja tikai dažas stundas dienā un atradās nereti vairāku kilometru attālumā no konkrētā cilvēka dzīves vietas, turklāt vajadzīgais parakstu skaits bija jāsavāc VIENA MĒNEŠA laikā. Un tomēr ļaudis paveica to, ja uzskatīja par svarīgu un nepieciešamu. Tagad augstāk norādītais parakstu skaits jāsavāc GADA laikā, turklāt parakstīties var, neizejot no mājas, vienkārši autorizējoties ar savu internetbanku (reti kuram mūsdienās tās nav) portālā www.latvija.lv un, atrodot vajadzīgo sadaļu “Parakstu vākšana par vēlētāju iniciatīvām” (https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP177/Apraksts), pāris minūšu laikā apliecināt savu atbalstu NORMĀLAI ģimenei, kas diemžēl 21.gadsimta pasaulē vairs nav pašsaprotama lieta.
Pederastu un lezbu mafija nepārtraukti sludina, ka mūsu politiķi esot lieli “homofobi”, vēl lielāki, nekā tauta kopumā. Te diemžēl viņiem ir taisnība, ja mēs lietojam vārdu “homofobs” tā īstajā, pareizajā nozīmē, proti, indivīds, kas baidās no homoseksuālistiem vai arī baidās pats par tādu kļūt. Vairāk vai mazāk “homofobi” ir visi 100 Saeimas deputāti, nav starp viņiem neviena HOMOHEITA, kas aktīvi un drosmīgi cīnītos pret “zilās sērgas”, kas noteikti nav mazāk bīstama par Korona vīrusu, izplatību. Tādēļ nevaram cerēt, ka kāda no Saeimā pārstāvētajām partijām aktīvi aģitēs cilvēkus parakstīties par piedāvātajam izmaiņām Satversmē, jo, kas to lai zina, nākamajā Saeima droši vien nāksies ar tiem pašiem “rozā un zilajiem” atkal kopā veidot valdību. Šī paša iemesla dēļ nevaram lolot cerības arī uz “neatkarīgajiem” deputātiem, piem., Aldi Gobzemu. Aiz “zilās mafijas” taču stāv Soross, bet vai Gobzems kādreiz kaut ko par Sorosu ir publiski teicis sliktu? Es personīgi neko tādu neatceros. Tāpat netrūkst arī visādu tikumības sargu ārpus Saeimas, kuri gan ir drosmīgi vārdos, bet sašļūk, kad jāapliecina sevi darbos. Lūk, Ainārs Šlesers vēlas atgriezties politikā un Saeimā, piemetis pilnas ļaužu pastkastes ar savu bezmaksas avīzi, viņam gan jau pietiktu naudas samest arī tādu pašu aģitāciju ar aicinājumu tautai parakstīties, bet… bīstami taču “saiet ragos” ar sorosītu mafiju, it īpaši oligarham, var nonākt arī cietumā, Lemberga piemērs to uzskatāmi rāda.
Un tā, no bagātajiem un pie varas esošajiem nekādu atbalstu mēs nevaram gaidīt, atliek tikai, runāsim bēdīgo patiesību atklāti, finansiāli visai trūcīgais laikraksts “DDD”, varbūt arī “Radio Merkurs”, ko reti kurš klausās, un arī vēl…mēs paši, cienījamie tautieši !!! Ja katrs garīgi normāls cilvēks, kurš neatbalsta t.s. “netradicionālās ģimenes”, ne tikai pats parakstīsies, bet arī pierunās to izdarīt vismaz 10 citus normālus cilvēkus (arī cittautiešus, arī tādus, ar kuriem viedoklis varbūt pilnībā nesakrīt visos citos jautājumos), tad vajadzīgie paraksti tiks savākti ar uzviju jau līdz pat Jaunajam, 2022.gadam. Un Saeima tad visticamāk, līdzīgi kā gadījumā ar “Latvenergo”, nemaz nesāks rosināt referendumu, bet, redzot tautas nelokāmo gribu, pieņems šo likumu tāpat bez izmaiņām. (Starp citu, VAS “Latvenergo” joprojām privatizēta nav, sadalīta gan ir tikusi.)
Savukārt, ja būsim noziedzīgi pasīvi un diennaktīm ilgi sociālos tīklos dirnēt gan varēsim, bet veltīt pāris minūtes, lai ienāktu portālā latvija.lv un parakstītos, noslinkosim, un pat gada laikā šo relatīvi nelielo parakstu skaitu nesavāksim, tad nebrīnīsimies, ka joks, ko “Čikāgas piecīši”, pirmoreiz viesojoties Latvijā 1989.gadā, stāstīja par kovboju, kas gandrīz nošāva dzimtsarakstu nodaļas ierēdni, kurš nebija ar mieru leģitimēt (likumīgi noformēt) viņa piekoptās intīmi draudzīgās attiecības ar savu zirģeli, būs ne vairs rupja anekdote, bet gan rūgta realitāte. Tiem, kas par to nicīgi smīkņā, atgādināšu, ka 1989.gadā nekādi pidaru praidi arī nelikās Latvijā iespējami, kur nu vēl viendzimuma pāru oficiāla reģistrēšana. Pat bēdīgi slavenajam pidaram K.Streipam tādi prieki, droši vien, vēl pat sapņos nerādījās. Laiks diemžēl ir strādājis viņa labā, nevis mūsu. Kas notiks tālāk, ir tikai un vienīgi no mums pašiem atkarīgs !!!
NEBŪSIM ĢĻĒVI HOMOFOBI, BŪSIM DROSMĪGI HOMOHEITI !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

03.08.2021. Aivars Gedroics

Nekaunība29. Jul 2021 @ 18:19
VAS „CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS DIREKCIJA”
PADOME S PRIEKŠSĒDIM
Jurim BĒRZIŅA kungam
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, Teātra ielā 34-35, e-pasts: aivars_666@inbox.lv, tel. 28229894,



IESNIEGUMS


Vēršos pie Jums ar sūdzību par Jūsu iestādes Daugavpils nodaļas darbinieces Marijas Kravcevičas rīcību. Šodien, 29.07.2021. ap plkst. 11.00 ierados Daugavpils CSDD nodaļā, lai apmaksātu tehniskās apskates veikšanu a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, kas pieder manai mātei Svetlanai Gedroicai, bet es esmu tās lietotājs. Minētā Jūsu iestādes darbiniece atteicās pieņemt no manis šo maksājumu, iekams es nebūšu nomaksājis sodu par manis 09.04.2020. it kā veikto administratīvo pārkāpumu, ko es, cita starpā, neatzīstu, un tāpēc soda naudu līdz šim maksājis nebiju. Viņa pamatoja savu rīcību ar MK „Noteikumiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”, konkrēti to 17.4. punktu: „samaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un maksu par tehnisko apskati, ja samaksa nav veikta iepriekš, kā arī veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu (izcēlums mans – A.G. )un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate”.
Tai pašā laikā, 2020.gada 09.aprīlī, kad no manas puses it kā tika izdarīts administratīvais pārkāpums, spākā bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, konkrēti, 299-1.p. norādītais:
Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:
1) izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
2) veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati (izcēlums mans – A.G.) un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;
Kā redzams, tad uz mani šo likuma normu nevarēja attiecināt, jo es gan toreiz biju, gan tagad esmu šīs a/m LIETOTĀJS, nevis ĪPAŠNIEKS, tāpēc uz mani nevarēja attiecināt gan augstāk norādīto LAPK 299.-1.p., gan arī attiecīgo MK Noteikumu 17.4.p. Līdz ar to secinu, ka soda nauda no manis tika iekasēta NELIKUMĪGI.
Šai sakarā, LŪDZU Jūs:
1. Uzlikt par pienākumu Marijai Kravcevičai man atvainoties un atmaksāt manas mātes Svetlanas Gedroicas bankas kontā LV05PARX0000888840003 40 euro, ka arī maksu par soda naudas iekasēšanu 0,99 euro + PVN.
2. Lemt jautājumu par Marijas Kravcevičas disciplināro sodīšanu. Es uzskatu, ka šādi nekompententi un (vai) savu dienesta stāvokli ļaunprātīgi izmantojoši cilvēki būtu nekavējoties atbrīvojami no darba.
Piezīme: darījuma kvīts Nr. DA2145065734
29.07.2021. Aivars Gedroics

Cīņa23. Mar 2021 @ 19:13
CĪNIETIES, DRAUGI, NEBAIDIETIES !!!
Nožēlojamie, pērkamie žurnaļugas, kas kalpo sorosītu mafijai un kuru rokās atrodas ap 99,9% Latvijā pieejamo saziņas līdzekļu, ik palaikam nerimstas draudēt: “Ja jūs, interneta blogeri, rakstīsiet to, kas mums un mūsu šefam nepatīk, tad mēs noštucīsim jūs varas iestādēm, un tad tik jūs redzēsiet velnu…sēdēsiet aiz restēm kā mīļie!”. Viņi labi zina, ka arī tiesībsargājošo iestāžu darboņu rindās ir pa pilnam sorosītu un, ka policija un citas tamlīdzīgas varas iestādes nekad nav bijušas politiski neitrālas, par vienu un tādu pašu rīcību pret dažādiem cilvēkiem ļoti bieži seko dažādas reakcijas. Lai atceramies centienus savulaik par katru cenu notiesāt A.Gardu un viņa vietnieces, arī Lemberga lietas pašreizējais iznākums neapšaubāmi ir Sorosa bandas politiska pasūtījuma izpilde (te nav runa par to, ka Lembergs ir kosmopolīts un apšaubāmā veidā ticis pie milzu bagātībām; sodīts viņš nav tāpēc, bet cita iemesla dēļ – nedraudzējās un nedalījās ar sorosiešiem). Pašreizējā Saeimā nav neviena deputāta, kas aktīvi vērstos pret Sorosa mafiju, arī iepriekšējās tādu nav bijis, runa var būt vienīgi par to, cik aktīvi kurš varnesis tai kalpo.
Nav brīnums, ka šādos apstākļos Sorosa pakalpiņu nekaunība arvien aug, un viņi cenšas padarīt kriminālu teju ikkatru izteikumu, kas nesakrīt ar viņu pašu sludinātajam dogmām. Viņi zina arī, ka absolūtais vairums Latvijas iedzīvotāju ir teju juridiski analfabēti un pie tam arī drausmīgi gļēvuļi (bēdīgi, bet fakts). Lūk, uz to pamatojoties, viņi arī nekaunīgi klūp virsū tiem, kas nepūš viņu stabulē. To ilustrē, piemēram, šis raksts: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pandemijas-laika-pieaug-naida-runa-interneta-arvien-vairak-cilveku-sauc-pie-atbildibas.a397046/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc, kas tika bagātīgi nocitēts arī Latvijas Radio1 informatīvajos un ziņu materiālos.
Visu raksteli citēt nevēlos, katrs, kam ir interese, var pats to apskatīt, ielikšu šeit zīmīgu fragmentu no tā: Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 19. janvārī kādam vīrietim piemēroja 200 stundu piespiedu darbu par darbībām, kas vērstas uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu. "Atrodoties savā dzīvesvietā un lietojot savu mobilo telefonu, pieslēdzās sociālā tīmekļa portālam "www.twitter.com", pieslēdzās pie video ieraksta, kurā redzams, kā melnādainie cilvēki uzbrūk baltādainam smagās automašīnas vadītājam. [Persona] publikācijai pievienoja un tādējādi publiskoja interneta vietnē komentāru: "Blin, tie nig* ir jāšauj."," noziegumu aprakstīja tiesnese Signe Grīnberga. Viņa norādīja, ka Latgales priekšpilsētas tiesā par šādu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanu kāds tiek sodīts pirmo reizi.
Kā redzams, tad konkrētais cilvēks nav vēlējies aicināt iznīcināt nēģeru jeb melnās rases ļaudis kā tādus, viņš tikai aicināja šaut uz tiem, kas bez iemesla sit balto cilvēku (iespējams, ka viņa rases dēļ), tātad aizstāvēties. Kur gan te var būt kāds nozieguma sastāvs? Pat 5-gadīgs bērns spējīgs saprast, ka te vaina tiek novelta “no slimās galvas uz veselo”, proti, nosodīts (un arī sodīts) tas, kurs aicina cīnīties pret nēģeru bandītiem, līdzīgi kā es pirms 5,5 gadiem aicināju izmantot tankus un ložmetējus pret tiem, kas gāž Ungārijas valsts robežas žogus un brūk virsū varas pārstāvjiem, kuri mēģina šo trakojošo pūli savaldīt. Kosmopolīta un pederasta Arņa Krauzes un viņam pakalpīgās palīdzes, bijušās kompartijas sekretāres, kas visai neveiksmīgi mēģināja tēlot nacionālisti, Ingrīdas Ābolas uztverē, es esot aicinājis uz vardarbību pret kaut kādam tur ļaužu grupām, tāpēc mani vajagot sodīt pēc KL 150.panta (ko šī likuma norma nozīmē, mēs vēl iztirzāsim). Daugavpils policijas pārvalde gan domāja savādāk un pasūtīja šos abus tālu, tālu…neskatoties uz to, ka viņu viedoklim, neiedziļinājies lietas būtībā, steigā piekrita arī toreizējais ģenproks Kalnmeijers. Taču šinī gadījumā komentāra autors diemžēl izrādījās gļēvs un stulbs, pilnībā piekrita izmeklētāja un prokurora notikušā greizajai interpretācijai, atzina savu neesošo vainu un piekrita atstrādāt cik tur stundas sabiedriskajos darbos. Ko gan citu vēl varēja gaidīt no tiesas, ja ne šādas vienošanās bezierunu apstiprināšanu? Vēl nekad neviens tiesnesis nav teicis apsūdzētajam: “Jūs gan atzīstat sevi par vainīgu, bet es domāju citādi un noraidu apsūdzību pret jums”. Lai kāds mani palabo, ja kļūdos, bet, manuprāt, nekur pasaulē līdz šim tā vēl nav noticis. Taču tos, kas atzīst vainu (arī neesošu), vienmēr 100% notiesā.
Šādi nožēlojami ļaudis ar savu rīcību izdara krietni vairāk ļauna, nekā laba, viņi ļauj plūkt uzvaras laurus sorosītiem un rada nevēlamu juridisku precedentu, lai līdzīgā gadījumā kosmopolītiski-sorosisks tiesnesis varētu teikt: “Redzat, mums jau savulaik bija analoga lieta, un tur mēs lēmām tā, tāpēc arī tagad varētu lemt līdzīgi…utt., u.tjp.”. Ja esi gļēvs un stulbs un nespēj par saviem vārdiem atbildēt, labāk vispār nesēdies pie datora vai neņem rokā mobilā tālruņa klausuli, protams, nezvani arī uz radio vai TV, jo tu tur sarakstīsi (samuldēsi) velns zina ko, bet pēc tam liesi gļēvas asariņas, nereti nožēlojot to, ko nožēlot nav nekāda juridiska pamata, par lielu uzjautrinājumu sorosiskajiem draņķiem un bailēm tiem, kas gribētu kaut ko teikt pretī pirmajiem, bet nespēj nekādi saņemties to darīt. Protams, gļēvuļu netrūkst arī daudzu valstu (pat lielvalstu) vadītāju vidū, kā lai te nepiemin Donaldu Trampu, kurš, pretēji simtiem tūkstošu viņa atbalstītāju prognozēm, bez cīņas pameta Balto namu, neskatoties uz to, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti tika viltoti par labu Baidenam, bet nopirktie un (vai) iebaidītie ASV tiesneši to negribēja redzēt. ASV armijas vadība bija Trampa pusē un būtu viņu atbalstījusi, ja prezidents izsludinājis ārkārtas stāvokli un pasludinājis velēšanas par neleģitīmām, bet nebija jau Donaldiņam drosmes kam tādam, savā būtībā viņš ir un paliek veikalnieks, nevis politiķis… Tāpat var pārmest Ukrainas vadībai, kas praktiski bez neviena šāviena 2014.gadā atdeva moskaļiem Krimu un neko nedara, lai to militāri atgūtu…kur nu, viņi pat ar dažiem simtiem Donbasa separu netiek galā, kurus varētu elementāri iznīcināt rakešu trieciena rezultātā. Vārdu sakot, negatīvu piemēru pasaulē ir pa pilnam, taču ne jau no viņiem mums būtu jāmācās…
Bet atgriezīsimies pie manis jau minētā raksta. Citēju: Par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu Valsts policija 2019. gadā sāka astoņus kriminālprocesus, bet pērn divreiz vairāk – 16.
Un, ko tad mums būs saprast ar šo “sociālā naida” jēdzienu? Sorosiešu sargsuņi par katru cenu mēģina zem šī jēdziena piepīt klāt nepatika pret “homīšiem”, ko šie nepareizi dēvē par “homofobiju”, bet, kas īstajā vārdā būtu saucama par “homoheitiju”. Proti, citēju tā sauktā “Latvijas Cilvēktiesību centra” (kārtējais bandītiskais sorosistu veidojums) direktori Anhelitu Kamensku: "Parādās arvien vairāk lietu, kur persona tiek sodīta par homofobisku naida runu. Tad tā tendence, kas iezīmējās, ka personas tiek sodītas ar piespiedu darbiem no 150 līdz 200 stundām”. Cik noprotu, tad šeit ir darbojies KL 150.pants un bars stulbu ēzeļu, kuriem izmeklētājs teicis, ka viņi to esot pārkāpuši, un viņi tam ar entuziasmu ir piekrituši. Apskatīsimies Krimināllikumā, kā šis pants skan:
150.pants. Sociālā naida un nesaticības izraisīšana
(1) Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai personu grupa vai ja tas izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(25.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
Kā redzat, tad šeit ir runa par pazīmēm, proti, tādam cilvēka īpatnībām, kas viņam ir iedzimtas, vai laika gaitā iegūtas, piemēram, zilas acis, gaiši mati, līks deguns, resns vēders, šķība kāja…utt., u.tjp. Ar cilvēka paša izvēlēto (nereti perverso) seksuālo orientāciju (piem., pederastiju, pedofīliju) vai dzīves veidu (laupīšana, zagšana) šīm pazīmēm nav nekāda sakara. Cik saprotu, likumdevēji ir vēlējušies ar šī panta palīdzību aizstāvēt cilvēkus, par kuriem ņirgājas viņu iedzimto vai iegūto fizisko vai garīgo īpatnību (trūkumu) dēļ. Taču arī tādā gadījumā vajag, lai cilvēkam būtu nodarīts būtisks kaitējums, proti, nepietiek, ja kādam uzkliedz: “Ak, tu šķībais kropli!”, vajag pierādīt, ka tādejādi cilvēkam ir noticis, citēju: jēdziens “būtisks kaitējums” ir noteikts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmajā daļā, un tas ir konstatējams, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:
1. nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
2. nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
3. ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.
Tātad, pat gadījumā, ja kāds Sorosam īpaši pakalpīgs “šerloks holmss” mēģina jums piešūt, ka, aizskarot kādu pidaru un pat piesolot viņam “pa purnu”, jūs esat pārkāpis Krimināllikuma 150.pantu (kā jau iepriekš minēju, manā uztverē, uz negatīvām sociālām grupām (piem., laupītājiem) šo pantu nu nekādi nevar attiecināt, un homīšus absolūtais sabiedrības vairākums, paldies Dievam, joprojām vērtē negatīvi, neskatoties uz to, ka labprātīga pederastija sen jau kā ir dekriminalizēta), tad tik un tā jums jāprasa pierādīt, kādā veidā tam ķēmam ir nodarīts “būtisks kaitējums”. Viegli viņam tas nebūs, ticiet man, ja tikai jūs nesāksiet bez iemesla puņķoties, lūgt piedošanu tur, kur jums nav nekāda pamata to darīt. Visticamāk, lieta tiks izbeigta, nemaz tā pa īstam nesākusies. Starp citu, nevajag aizmirst, ka katram uzsāktajam kriminālprocesam ir arī savs uzraugošais prokurors, kura loma, ja ticēt viņu virsvadonim Stukānam, nu vairs nebūšot formāla. Šī cilvēka identitāte noteikti jānoskaidro un jāvēršas pie viņa gadījumos, kad izmeklētājam “melns ir balts un balts ir melns”. Tāpat, protams, jāinformē par notikušo nepamatoto kriminālvajāšanu saziņas līdzekļi (ne visi vēl ir Sorosa pusē) un cilvēktiesību organizācijas (kas nav sorosiskas). Un, visbeidzot, jācenšas būtu dabūt sev labu advokātu. Ar pēdējo gan bieži mēdz būt problēmas, jo vairums juristu arī ir gļēvi un stulbi, labprātāk izvairās no “kutelīgam”, politiskām lietām, turklāt gandrīz vienmēr par saviem pakalpojumiem prasa nesamērīgi lielu samaksu. Ar to pats nesen saskāros, vēršoties pie kāda par visai nacionālu uzskatīta advokāta (saukšu viņu par A.A.) ar nieka lūgumu palasīt manu sūdzību tiesai par policistu rīcību un izteikt savas domas, piekrīt viņš manai pozīcijai vai nē (tas viņam prasītu kādas 10-15 minūtes), par ko no manis tika pieprasīta teju astronomiska summa triju ciparu apmērā. Protams, tiku galā bez šī kunga, bet priekštatu par viņu guvu…
Tādēļ man nekas cits neatliek kā piedāvāt pašam savus bezmaksas pakalpojumus netaisnīgi apsūdzēto (par rasu, nacionālo, sociālo naidu, par t.s. “Kovid ierobežojumu” neievērošanu…utt.) cilvēku aizstāvībai. Juridiskās izglītības man nav, bet ir drosme un vēlme cīnīties, kā arī šādi tādi panākumi. Pēc daudzu gadu cīņas ieguvu tiesības šad tad tomēr izteikties Radio “NeBrīvajā mikrofonā”, un šaubos arī, vai ir vismaz Latvijā vēl kāds cilvēks, kuram ģenerālprokurora personīgi izteiktie draudi ir beigušies ar nožēlojamu čiku. Ne jau tāpēc mani nemēģināja notiesāt, ka būtu nolēmuši mani pažēlot vai saņēmuši no manis kādu pretpakalpojumu, bet vienkārši viņi saprata, ka neesmu gļēvs “plānā galdiņa urbējs” un bez cīņas nepadošos. To pašu gaidu arī no citiem, kas uzskata sevi par Latviešiem un Patriotiem. Par advokātu es viņiem sava statusa dēļ būt nevarēšu, par palīgu un juridisko pārstāvi gan. Protams, tas nenozīmē, ka es pilnīgi visu darīšu konkrēto ļaužu vietā, es viņiem palīdzēšu, nevis pilnībā atbrīvošu viņus no visām problēmām. (Latvieši, vēršoties pie Visaugstākā, arī vienmēr ir teikuši: “Palīdzi, Dieviņ!”, nevis “Dieviņ, izdari visu manā vietā!”. Tas pats attiecas arī uz laicīgām būtnēm uz šīs zemes). Pretī prasīšu tikai vienu – nekad nenožēlot izdarīto, neatzīt savu neesošo vainu, neslēgt “rebes” ar varas pārstāvjiem! Tas, kurš darīs pretējo, zaudēs manas simpātijas un uzticību uz mūžu.
Mana e-pasta adrese: aivars_666@inbox.lv, parastais pasts: a.k.32, Daugavpils, LV 5401.
Pārfrāzējot mūsu premjerīša Krišiņa teikto: “Draugi, viss būs labi!”. Tikai netaisīsim no bailēm pilnas bikses mūsu tautas ienaidnieku priekšā, bet liksim viņiem baidīties no mums !!!
GĻĒVULIS MIRST 1000 REIZES, VARONIS – TIKAI VIENU !!!
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!

23.03.2021. Aivars Gedroics

HujevaLnijs un "veterinari"20. Feb 2021 @ 22:34
Хуевальный страшно НЕ ЛЮБИТ ветеринаров! 🤣 https://yandex.ru/video/preview/?text=навальный%209-мая&path=wizard&parent-reqid=1613849743838583-4935045745337844100-balancer-knoss-search-yp-vla-11-BAL00107-production-app-host-vla-web-yp-132&wiz_type=vital&filmId=10325784515859037069
Other entries
» Sorosiešu sūds "doprigalsja"
Labdien!



Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – kvalitātes dienests) Uzraudzības departaments Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā ir izskatījis Jūsu elektroniskā pasta vēstuli (Izglītības un zinātnes ministrijā reģistrēta 24.11.2020. ar reģistrācijas Nr.4-17.2/20/1455), kurā būtībā apšaubīta Daugavpils Universitātes (turpmāk – universitāte) lektora Dmitrija Oļehnoviča lojalitāte Latvijas Republikai un tās Satversmei saistībā ar tīmekļa vietnē www.grani.lv 22.11.2020. publicētajā intervijā „Кто готовил эту речь?” (turpmāk – intervija) D.Oļehnoviča pausto viedokli.

Informējam, lai gan pedagogam ir būtiska ietekme uz izglītojamo ne tikai noteiktas izglītības programmas apguves procesā, bet arī ikdienas saskarsmē, tomēr konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā lektora darbības specifika, jo lektors ikdienā veido saskarsmi ar pilngadīgām un pietiekami nobriedušām personām – studentiem, kuri, kvalitātes dienesta Uzraudzības departamenta skatījumā, ir spējīgi kritiski izvērtēt informāciju, patstāvīgi paust, uzklausīt un analizēt dažādus viedokļus, tostarp intervijā D.Oļehnoviča pausto viedokli.

Ņemot vērā minēto un Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 21.decembra spriedumā lietā Nr.2017-03-01 (pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=%5B2017%5D&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2017-03-01) paustās atziņas, kvalitātes dienesta Uzraudzības departamenta skatījumā, intervijā D.Oļehnoviča paustais viedoklis nav tiešā veidā vērtējams kā nelojalitāte Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Papildus kvalitātes dienesta Uzraudzības departaments ir vērsies universitātē un pieprasījis iesniegt rakstveida skaidrojumu par D.Oļehnoviča pedagoģisko darbību. Pēc minētā skaidrojuma saņemšanas, tā vispusīgas un objektīvas izvērtēšanas, kvalitātes dienesta Uzraudzības departaments pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.





Aija Saliņa

Izglītības kvalitātes valsts dienesta

Uzraudzības departamenta

Juridiskās nodaļas

Vecākā eksperte (uzraudzības jomā)

Tālr: 67507838

E-pasts: aija.salina@ikvd.gov.lv



Izglītības kvalitātes valsts dienests

Smilšu iela 7

Rīga, LV-1050

Tālr.: 67222504

E-pasts: ikvd@ikvd.gov.lv

www.ikvd.gov.lv
» IZDZIMTEŅI !!!
Kliedzoša netaisnība - pretlikumīga izrēķināšanās ar miermīlīgiem ceļotājiem! Noteikti jāvēršas ar sūdzību pie Tiesībsarga un tiesā !!! 😡 https://www.grani.lv/latgale/122214-po-puti-v-daugavpils-policiya-zaderzhala-kolonnu-avtomobiley-i-lyudey-protestuyuschih-protiv-novyh-ogranicheniy-video.html
» Iesniegums J.Stukānam
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURORAM
JURIM STUKĀNA kungam
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr.: 28229894,


IESNIEGUMS

Godātais J.Stukāna kungs!

2020.gada 29.oktobrī es vērsos Jūsu pakļautībā esošajā iestādē ar sūdzību par to, ka, izskatot Administratīvo lietu Nr.1A12011620, notika tiesas sēdes protokola viltošana, ko uzskatami apliecina tajā ierakstītā neatbilstība manis teiktajam, kas ievietots vietnē failiem.lv. Uz maniem aizrādījumiem tiesas darbinieki nereaģēja, tāpēc vērsos ar sūdzību ĢENERĀLPROKURATŪRĀ, taču likumā noteiktajā 1 mēneša laikā atbildi nesaņēmu. Tikai pēc tam, kad caur portālu latvija.lv 4.decembrī atgādināju par šo faktu, man 30.12.2020. tika atsūtīts atteikums uzsākt kriminālprocesu, kas pēc būtības bija formāla atrakstīšanās.
Jūs pats, Stukāna k-gs, esat ilgus gadus strādājis par tiesnesi, un par Jums līdz šim ir bijušas atsauksmes kā par godīgu un objektīvu šī amata pildītāju, kas izskatīja lietas pēc to būtības un nepadevās varbūtējam politiskam spiedienam. Zinu, ka esat attaisnojis kādu cilvēku, kurš tika nepatiesi apsūdzēts pēc Izraēlas vēstniecības politiskā pieprasījuma. Es biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka tieši Jūs esat ievēlēts Ģenerālprokurora amatā, jo cerēju, ka būsiet apdomīgāks un profesionālāks par savu priekšgājēju, kurš nereti publiski atļāvās nepārdomātus izteikumus, tai skaitā, arī par manu personu. Tāpēc ceru, ka šai gadījumā Jūs atcelsiet prokurora A,Buliņa lēmumu un izpildīsiet lūgumus, ko es minēju 2020.gada 29.oktobra iesniegumā.
Runa nav par to, ka tiesa pieņēma lēmumu, kas nebija man par labu. Runa ir par apzinātu manis teiktā sagrozīšanu tiesas sēdes laikā, kas noteikti nebija nejauša pārrakstīšanās. Šīs rīcības mērķis neapšaubāmi bija vēlme atrast pamatu manas sūdzības noraidīšanai, radot iespaidu, ka it kā es pats tiesas sēdes laikā netieši būtu atzinis to, ka atstāju mašīnu gājējiem paredzētā vietā. Šāda rīcība liecina par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts LKL 289.pantā. Uzskatu, ka uz šādu rīcību Ģenerālprokuratūrai ir jāreaģē, NEGAIDOT PROCESA GALĪGO REZULTĀTU. Tā nav vis iejaukšanās tiesas darbībā, bet gan reaģēšana uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Esmu pārliecināts, god. Stukāna k-gs, ka Jūsu vadīto tiesas sēžu laikā nekad nekas tamlīdzīgs nebija noticis, ja kādreiz arī dokumentos radās kāda kļūda, tā tika nekavējoties izlabota. Šeit, kā redzat, nekas netika darīts, lai šo nelikumību novērstu.
Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu Jūs:

1. Pilnībā atcelt prokurora A.Buliņa lēmumu.

2. Apmierināt manis izteiktos lūgumus, kas minēti 29.10.2020. iesniegumā.

Ja būs nepieciešami kādi papildus pierādījumi, lūdzu, sazinieties ar mani, es būšu gatavs tos iesniegt.



04.01.2021. Aivars Gedroics
» Dieviņš šauj reti, bet trāpīgi
Covid tomēr ir laba lieta! Un Dieviņš arī zina, ko dara! Šī smerdeļa vairs pasaulē nav! Nevienam labi neklājas, kas Aivaram Gedroicam sūdus taisa! 😈 https://www.facebook.com/genadijs.kaminskis
http://klab.lv/users/aivars_666/125049.html
» Denisa pidarodiseja
Nezināju, ka tas sūda izdzimtenis sorosietis-okupants ir arī pidars! Bet homofobs izrādījās viņš pats, jo atteicās no laipni piedāvātā pidarseksa! 🤪😂 https://jauns.lv/raksts/zinas/412979-kulturpetnieks-deniss-hanovs-piedzivojis-homofobisku-uzbrukumu-kengaraga-tirgu
» Nekaunīgs protokola viltojums ir jāsoda !!!
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURATŪRAI
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr.: 28229894,

IESNIEGUMS
2020.gada 12.oktobrī Daugavpils tiesas telpās tiesneses R.Paipales un sekretāres D.Maļavinas vadībā notika tiesas sēde, kurā izskatīja administratīvo lietu Nr.1A12011620, konkrēti, manu prasību atcelt Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 5.maija lēmumu Nr. D29-T-178, ar kuru es nepamatoti tiku sodīts ar 40 euro naudas sodu. Gala rezultātā tika nolemts šo sodu atstāt spēkā, bet manu prasību noraidīt. 2020.gada 22.oktobrī es e-pastā saņēmu tiesas lēmumu, bet bez pēdējās sēdes protokola. To es saņēmu tikai 26.10.2020. pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem to atsūtīt. Protokola 4.lpp. cita starpā man tika pierakstīti šādi vārdi: “Es biju dabūjis pagalma plānu, un plānā bija redzams, ka vieta paredzēta speciāli gājējiem”. Patiesībā es teicu pavisam ko citu. Manis veiktajā tiesas sēdes audioierakstā, ko esmu ievietojis vietnē https://failiem.lv/u/ftv9kkeu, manis teiktais skan burtiski šādi:
“ Es, starp citu, biju dabūjis arī plānu…šitā pagalma, jā, un tur redzams bija, ka tur nebija īpaši atzīmēts, ka tā ir vieta speciāli gājējiem… tur nebija teikts, ka arī mašīnām būtu speciāli, tātad, principā es uzskatu, katrs var lietot vienkārši tā, lai liekas problēmas neradītu citiem… manuprāt, mana mašīna citiem problēmas neradīja…”. (ieraksta 31.min.)
Domāt, ka tā nebija vienkārša drukas kļūda, bet apzināts juridisks viltojums, liek fakts, ka lietas iznākums, pretēji loģikas un juridiskā taisnīguma principiem, bija man par sliktu, kā arī tas, ka tiesas darbiniece L.Vingre nereaģēja uz manām e-pastā izteiktajām pretenzijām par protokola neatbilstību realitātei. Nākas secināt, ka manis teiktais protokolā tika apzināti sagrozīts, lai tādejādi radītu viltus pierādījumus un lietu izlemtu man par sliktu. Uzskatu, ka šo noziedzīgo nodarījumu paveica R.Paipale un D.Maļavina, bet L.Vingre viņas “ piesedza”.
Sakarā ar augstāķ minēto, lūdzu uzsākt pret minētajām trim personām kriminālprocesu pēc LKL 289.panta. Lūdzu atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā.
Pielikumā: 1) protokola 4.lpp. kopija – 1 lpp. (vajadzības gadījumā varu pa e-pastu atsūtīt visu protokolu);
2) mana e-pasta izdruka – 1 lpp.

29.10.2020. Aivars Gedroics
» Cīņa turpinās
LATGALES APGABALTIESAI
Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē, LV 4601,
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv; tel. 28229894,


APELĀCIJAS SŪDZĪBA

Daugavpils tiesa tiesneses R.Paipales personā 2020.gada 21.oktobrī ar spriedumu lietā Nr. 1A12011620 atstāja negrozītu Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka G.Kaminska 2020.gada 5.maija lēmumu Nr. D29-T-178, ar kuru savukārt tika atstāts spēkā Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektora O.Ploņa 2020.gada 9.aprīļa lēmums par man uzlikto naudas sodu 40 EUR apmērā. Uzskatu, ka šis lēmums ir netaisns, prettiesisks, nelikumīgs un pilnībā atceļams.
Sūdzībā, ar kuru es 14.05.2020. vērsos Daugavpils tiesā, es cita starpā biju izteicis lūgumu izskatīt to nevis pašas Daugavpils pilsētas tiesā, bet kādā no tās filiālēm - Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk ietekmējami no G.Kaminska un viņa padoto puses. Šis mans lūgums netika apmierināts, un manu lietu nodeva izskatīšanai Daugavpils pilsētas tiesā tiesnesei R.Paipalei. Es jau pašā sākumā jutu nelabvēlīgu attieksmi pret sevi no šīs tiesneses puses, tomēr neuzticību šai personai neizteicu, jo apzinājos, ka viņa pati nevēlēsies atzīt savu neobjektivitāti un neatstādinās sevi, un negribēju tādejādi vēl vairāk noskaņot pret mani šo personu un pasliktināt savu stāvokli lietas izskatīšanas laikā. Šo manu viedokli pamato šādi fakti.
Tiesnese R.Paipale atteicās apmierināt manu lūgumu un uzaicināt uz tiesas sēdi zemes gabala, uz kura uzbūvēta māja Teātra ielā 34, Daugavpilī, un tai piegulošās teritorijas, īpašniekus Tatjanu Verovsku un Konstantīnu Vasiļevski. Civillikuma 1036.pants skan šādi: Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Manā rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka augstāk minētajiem cilvēkiem būtu uzlikti kādi aprobežojumi rīkoties ar savu īpašumu. Tāpat manā rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka augstāk minētās personas būtu pilnvarojušas kādu iestādi, tai skaitā, arī Daugavpils pašvaldības policiju, kontrolēt, kā tiek izmantots viņu īpašums un sodīt tos, kas šo īpašumu izmanto pretlikumīgi vai pretēji tā īpašnieku interesēm. Līdz ar to būtu loģiski uzaicināt šīs personas uz tiesu un uzzināt viņu viedokli par to, kur, viņuprāt, drīkst turēt automašīnas uz viņu īpašuma, un vai, viņuprāt, pašvaldības policijai būtu jāsoda tie cilvēki, kas liek savas automašīnas “nepareizā” vietā uz viņiem piederošā zemes gabala. Šis mans lūgums tika noraidīts 06.08.2020., uzsākot manas administratīvās lietas izskatīšanu, aizbildinoties ar to, ka šie cilvēki nav bijuši klāt mana t.s. “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan, manuprāt, tam nav nekādas nozīmes, jo runa šinī gadījumā nav par manu konkrēto rīcību, bet abām šīm personām piederošās zemes gabala izmantošanas veidu PRINCIPĀ, proti, lai tās izsaka savu viedokli, kur drīkst un kur nedrīkst likt mašīnu uz tām piederošās zemes JEBKURŠ cilvēks. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un arī nerespektē cilvēku tiesības uz privātīpašumu un brīvi ar to rīkoties. Viņa arī izlikās nesaprotam, ka es pats nevaru noskaidrot zemes īpašnieku adreses (neviens man tās nedos) un uzņemt ar viņiem kontaktus. Lai uzzinātu zemes īpašnieku viedokli, būtu obligāti nepieciešama tiesas iesaiste, kas šinī gadījumā tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ izpalika.
2020.gada 6.augusta tiesas sēdē es lūdzu uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī nu jau bijušo Daugavpils pilsētas mēru Andreju Elksniņu. Tam par iemeslu ir fakts, ka par notikušo soda uzlikšanas gadījumu es vērsos pie viņa (gan elektroniski, gan 20.05.2020., kad A.Elksniņš vēl bija mērs, reģistrējot iesniegumu Domes sekretariātā) kā amatpersonas, kuras pārraudzībā atrodas Daugavpils pašvaldības policija, un lūdzu izvērtēt viņa padoto rīcību, bet atbildi pēc būtības nesaņēmu, tikai to, ka iesniegums pārsūtīts pašai pašvaldības policijai, lai gan es gribēju uzzināt nevis tās darbinieku, bet konkrēti tieši Andreja Elksniņa viedokli. Uzskatīju, ka vienīgā iespēja, kā man ar to iepazīties, ir uzaicināt A.Elksniņu uz tiesu kā liecinieku, bet man šāda iespēja tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ tika liegta. Kā atteikuma motīvs tika atkal minēts fakts, ka A.Elksniņš nav bijis klāt mana “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan tam, manuprāt, šinī gadījumā nav būtiskas nozīmes, jo gribēju zināt šī kunga viedokli par automašīnu likšanu mājas Teātra ielā 34 pagalmā PRINCIPĀ, nereducējot to konkrēti uz manu gadījumu.
Analogu iemeslu dēļ vēlējos uzaicināt uz tiesu kā liecinieku Daugavpils pašvaldības policijas priekšnieku G.Kaminski, lai noskaidrotu viņa attieksmi pret to faktu, ka vairākus gadu desmitus cilvēki ir likuši savas automašīnas uz noasfaltētajiem laukumiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, un nekad neviens pašvaldības policists pret to nav iebildis, tieši otrādi – paši pat ir ieteikuši tieši tur novietot spēkratus uz neilgu laiku, kamēr cilvēki kārto savas darīšanas mājas iekšienē. Taču 2020.gada sākumā policisti pēkšņi sāka cilvēkiem likt, manuprāt, nepamatotus sodus par šo asfalta laukumiņu izmantošanu īslaicīgai mašīnu stāvēšanai. Man šāda iespēja – nopratināt G.Kamisnka kungu un noskaidrot šādu viņa padoto attieksmes maiņu – tika liegta, aizbildinoties, ka es neesot norādījis, kādus tieši faktus vēlos pierādīt ar šī liecinieka liecībām, lai gan es mutiski pamatoju viņa izsaukšanas nepieciešamību ar tiem pašiem argumentiem, kas norādīti augstāk. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība atkal uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un būtībā piesedza Daugavpils pašvaldības policistu pretlikumīgo rīcību.
Es vēlējos uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī Daugavpils Komunālā dienesta pārstāvi, lai tas izskaidro, kādam nolūkam, viņaprāt, izmantojami asfaltētie laukumi pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, kā arī SIA
“DDZKSU” pārstāvi, jo šīs iestādes automašīnas ļoti bieži stāv tieši uz tiem laukumiņiem, par automašīnu novietošanu uz kuriem 2020.gada sākumā pašvaldības policisti sāka sodīt privātpersonas. Tiesnese R.Paipale atbildēja, ka es pats varot sazināties ar šīm iestādēm un noskaidrot viņu viedokli minētajos jautājumos, tāpēc uz tiesas sēdi kā lieciniekus to pārstāvjus nesauks. Es izmantoju viņas ieteikumu un vērsos ar iesniegumu šajās iestādēs, bet Domes komunālais dienests man vispār neatbildēja, savukārt, SIA “DDzKSU” pārstāvji izvairījās no konkrētas atbildes par to, vai uz minētajiem laukumiem drīkst novietot mašīnas, bet vienkārši uzrakstīja, lai es saucot policiju, ja man pret viņu iestādes darbiniekiem esot kādas pretenzijas. Tādejādi es nedabūju iepazīties ar šo iestāžu viedokli konkrētajā jautājumā un nenoskaidroju, vai tas atšķiras no arī Daugavpils Domes pakļautībā esošās Pašvaldības policijas viedokļa.
Minēto iemeslu dēļ es nākamajā tiesas sēdē 21.10.2020. lūdzu augstāk norādīto iestāžu pārstāvjus uzaicināt uz tiesu kā lieciniekus, bet saņēmu atteikumu. Tāpat tiesnese R.Paipale atteicās pievienot lietas materiāliem manu saraksti ar minētajām organizācijām, aizbildinoties, ka tā it kā neattiecoties uz izskatāmo lietu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība kārtējo reizi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
Tiesnese R.Paipale apsolīja, ka pacentīsies noskaidrot personu, kas 2020.gada 9.aprīlī zvanīja Daugavpils pašvaldības policijai par manā lietošanā esošo it kā nepareizi novietoto automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602 (šī persona stādījās priekšā kā Gorbunova), un uzaicinās viņu uz tiesu kā liecinieci. Realitātē minētā tiesnese neko nedarīja, lai šo personu noskaidrotu, jo acīmredzot viņai šīs personas uzaicināšana nebija izdevīga. Kad es pats tiesai iesniedzu pretējās mājas Vienības ielā 25 iedzīvotāju sarakstu, kurā kā 19.dzīvokļa īpašniece tika minēta kāda Rita Gorbunova, un lūdzu uzaicināt šo personu uz tiesu, saņēmu atteikumu, jo tiesnese neesot pārliecināta par manis uzrādītā dokumenta īstumu un to, ka minētā R.Gorbunova tiešām ir tā persona, kas 9.04.2020. zvanīja pašvaldības policijai, lai gan tieši ar tādu mērķi es biju lūdzis šo kundzi uzaicināt, lai noskaidrotu šo un arī citus mani interesējošos jautājumus. Tiesnese atteicās pievienot lietas materiāliem augstāk norādīto iedzīvotāju sarakstu, acīmredzot, lai slēptu to, ka es faktiski biju pildījis pienākumus, kas bija jāveic viņai pašai, bet viņa nevēlējās to darīt. Faktiski tiesnese R.Paipale sabotēja viņas pašas 2020.gada 6.augusta sēdē pieņemto lēmumu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība sevišķi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
MOTĪVU DAĻA
R.Paipales parakstītajā spriedumā apgalvots, ka ar 2020.gada 9.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.440576327, ko sastādījis Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors O.Plonis, esot pierādīts, ka 2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. transportlīdzeklis VW ar v.n. HN 6602 esot traucējis gājēju pārvietošanos, tādēļ neesot tikušas ievērotas CSN 122.2. punktā noteiktās prasības. Nav saprotams, kādi argumenti ir bijuši par pamatu šādam apgalvojumam. Par vērā ņemamu argumentu nevar būt fakts, ka Daugavpils pašvaldības policijā tika saņemts izsaukums no, visticamāk, Vienības ielā 25-19 dzīvojošās Ritas Gorbunovas. Kā jau tiesas procesa laikā atzīmēja tiesnese R.Paipale, R.Gorbunovas viedoklis ir ļoti subjektīvs, viņai, visticamāk, nav juridiskas izglītības, un viņa diez vai spēj izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību. Uz šo faktu pamatojoties, tika pieņemts atteikums uzaicināt nopratināt R.Gorbunovu kā liecinieci. Tai pašā laikā R.Paipale, acīmredzot, minētās personas sūdzību pašu par sevi uzskata par pilnīgi pietiekamu argumentu, lai apgalvotu, ka ar to esot pierādīts, ka manis novietotā automašīna esot traucējusi gājējiem.
Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors Oskars Plonis savās liecībās apgalvo, ka manis novietotais transportlīdzeklis traucējot gājēju pārvietošanos pa celiņu, jo šai darbībai asfaltētā celiņa daļā palikuši brīvi tikai aptuveni 50 cm. Šim apgalvojumam nav nekāda juridiska pamata. Cik noprotams, nekāda mērlente šī attāluma mērīšanai nav tikusi izmantota, O.Plonis attālumu vērtējis pēc acumēra, protams, darot to ar tādu mērķi, lai liktos, ka attālums ir niecīgs, un līdz ar to ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Esmu pārliecināts, ka O.Plonis arī pats nemēģināja iziet starp manis novietotu automašīnu un soliņu, lai konstatētu, ka tas tiešām nav iespējams. Uzskatu, ka fakts, ka gājēji it kā neesot varējuši paiet garām manis novietotajai automašīnai ir tukšs, deklaratīvs, absolūti nepierādīts no juridiskā viedokļa.
Tiesas spriedumā rakstīts: “…argumentus, ka gājēji varēja netraucēti paiet garām mašīnai, tiesa uzskata par nepamatotiem un nepierādītiem”. Šis apgalvojums pats par sevi ir juridiski analfabētisks, jo pastāv nevainības prezumpcija, kas neliek man pierādīt savu nevainību, proti, ka mana mašīna netraucē paiet tai garām gājējiem, bet – tieši pretēji – tiem, kas izvirza pret mani pretenzijas, ir pienākums pierādīt to, ka mana automašīna kādam traucē, un līdz ar to, ir pamats saukt mani pie administratīvās atbildības. Šinī nolūkā O.Plonis būtu varējis, piemēram, atsaukt uz notikuma vietu policijas izsaucēju R.Gorbunovu un likt viņai paiet garām manai mašīnai, filmējot šo procesu ar videokameru, lai uzskatāmi parādītu, ka tas nav iespējams. Turklāt, noklausoties R.Gorbunovas zvana saturu, secinu, ka viņa maldīgi uzskata, ka uz šī asfaltētā celiņa ne tikai nedrīkst novietot automašīnas stāvēšanai, bet tam nedrīkstot pat izbraukt cauri, jo šāda rīcība minēto celiņu bojājot. Kāds pamats ir šādam viņas apgalvojumam, nav skaidrs. To var izskaidrot varbūt vienīgi ar šai sievietei piemītošo lieluma māniju un vēlmi mācīt visus sev apkārt esošos cilvēkus, likt viņiem dancot pēc savas stabules. Interneta meklētājā google.lv var konstatēt, ka Rita Gorbunova ir strādājusi kā NVA koordinējošā eksperte (https://visasalgas.com/valsts-iestades/nodarbinatibas-valsts-agentura/atalgojums/7859-rita-gorbunova), Daugavpils Centra vidusskolas sākumskolas skolotāja (http://www.dcv.lv/pirmkl/8-news/664-101215-3), kandidējusi 2009.gada pašvaldību vēlēšanās no LSDSP saraksta (https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.kand_raj?nr=0500), bet drīz pēc tam tikusi ievēlēta par Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/6054/). Šie fakti dod pamatu izteikt pieņēmumu, ka šai sievietei ir pazīšanās daudzās pašvaldības struktūrās, tai skaitā, Daugavpils pašvaldības policijā, kā arī ietekme uz Daugavpils tiesas tiesnešiem, iespējams, arī uz R.Paipali.
No loģikas viedokļa ir grūti izskaidrot tiesas sēdē izskanējušos O.Ploņa ieteikumus man mēģināt “atrast kopīgu valodu ar savu kaimiņieni”, tai pašā laikā kritiski neizvērtējot viņas izvirzīto pretenziju loģisko un juridisko pamatojumu. Iespējams, ar laiku šī nekaunīgā dāmīte var sadomāt man aizliegt novietot automašīnu arī speciāli šim nolūkam izbūvētajā stāvvietā Kandavas ielā pretī DU sporta kompleksam, vai tad arī šādā gadījumā man būtu jāsāk ar viņu diskutēt un meklēt kaut kādus kompromisus? Kā sevišķs cinisma un nihilisma kalngals ir jāvērtē O.Ploņa izteiktais un R.Paipales atbalstītais pieņēmums, ka mana automašīna varbūt varētu traucēt kādam hipotētiskam invalīdam, kas gribētu tai pabraukt garām ratiņkrēslā, tai pašā laikā ignorējot faktu, ka man regulāri jāizsēdina un jāpalīdz iekāpt (arī 9.04.2020. tas tā bija) maniem vecākiem – reāliem 2.grupas invalīdiem, kuru ciešanas un intereses acīmredzot O.Plonim un R.Paipalei ir spļāviena vērtas.

PROTOKOLA VILTOŠANA

2020.gada 12.oktobrī notikušās tiesas sēdes protokola 4.lpp. ir citēts it kā mans izteikums: “Es biju dabūjis pagalma plānu, un plānā bija redzams, ka vieta [acīmredzot tā vieta, kur stāvēja mana automašīna] paredzēta speciāli gājējiem”. Šādi es nekad neesmu teicis, tieši pretēji – es apgalvoju, ka plānā, ko es ieguvu no SIA DDzKSU, tieši NAV atzīmēts, ka šī vieta būtu paredzēta speciāli gājējiem. Par šī fakta patiesīgumu var pārliecināties, noklausoties tiesas sēdes audioierakstu. Ka notikušais nav vienkārša drukas kļūda, pierāda tiesas sekretāres L.Vingres rīcība, kura nereaģēja uz manu e-pastu, kurā es izteicu pretenzijas pret nepareizi noformēto tiesas sēdes protokolu. Acīmredzot tādejādi tika veidoti viltus pierādījumi, lai ar to palīdzību varētu noraidīt manas pamatotās pretenzijas pret netaisni uzlikto sodu un pieņemt man nelabvēlīgu tiesas spriedumu. Par šādu tiesneses R.Paipales un sekretāres L.Vingres rīcību es vērsīšos ar sūdzību Ģenerālprokuratūrā un lūgšu to izvērtēt saistībā ar LKL 289.pantu.
Visi iepriekš uzskaitītie fakti kopumā liecina, ka R.Paipales rīcība, izskatot manu administratīvo lietu, ir bijusi vismaz neobjektīva un pavirša, lai neteiktu vairāk, ka tā ir apzināti politiski angažēta un pretlikumīga, vēloties izpatikt O.Plonim un R.Gorbunovai, bet toties kaitēt man. Kā es pārliecinājos tiesas procesa laikā, tiesnese R.Paipale valsts valodā runā diezgan slikti, ar jūtamu krievisku akcentu. Ļoti iespējams, ka viņa zina, ka esmu nelokāms latviešu tiesību aizstāvis, cīnītājs par Latvijas dekolonizāciju; savukārt, šis fakts viņā izsauc pret mani nepatiku, kas vismaz daļēji varēja būt par iemeslu šim viņas pieņemtajam neloģiskajam un pretlikumīgajam tiesas spriedumam.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, LŪDZU Latgales apgabaltiesu:
1. Pilnībā atcelt R.Paipales pasludināto 2020.gada 21.oktobra spriedumu.
2. Atcelt man uzlikto administratīvo sodu administratīvā pārkāpuma neesamības dēļ.
3. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldības policijai man rakstveidā atvainoties.
4. Pieņemt blakus lēmumu par R.Paipales un L.Vingres rīcību un lūgt izmeklējošās iestādes to izvērtēt saistībā ar LKL 289. un 291.pantu.
Lūdzu tiesas sēdi veikt MUTISKI, lai es varētu uz to uzaicināt lieciniekus, kas netika nopratināti iepriekšējās instances sēdē, kā arī savus draugus un domubiedrus, kuri varētu vērot tiesas sēdes norisi un izvērtēt tās objektivitāti.

28.10.2020. Aivars Gedroics
» Sorosīti apdirsušies
Tev nebūs rakstīt to, kas biedram Sorosam nepatīk !!! 😄https://www.tvnet.lv/7057518/ar-maskam-grib-iznidet-latvijas-tautu-covid-19-nepastav-kadas-sazverestibas-teorijas-izplata-ventas-balss?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7057518&titlePrefix
» Sūkalnieks
Sūkalnieks atkal parāda savu gļēvuļa un divkoša dabu, nožēlojami taisnojoties pidaru mafijas priekšā tai vietā, lai vienkārši šos pasūtītu uz poda ar visu viņu "ētikas kodeksu". Un, starp citu, vai viņam nav nekas pretī atrasties vienā valdībā ar pipeļu sūkātāju un dirsu drātētāju Eģiku Pidarēviču ??? 😡 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/etikas-komisija-ierosina-parkapuma-lietu-saistiba-ar-iesalnieka-parpubliceto-pret-lgbt-versto-ierakstu/
» Kārtējā psihreklāma - uz ļoti zema līmeņa
Sorosīti, gadiem ilgi pūloties iedzīt tautā mīlestību pret gara kropļiem, varēja gan atbilstošāku kandidatūru izvēlēties! Reti kurš jutīs līdzi tādai, kas ne tikai durkā nav pabijusi, bet pat psihzāles nelieto!  https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/annas-stasts-par-dzivi-ar-depresiju-sliktakajos-brizos-nespeju-izkapt-no-gultas.a367865/
» Sorosiešu maukas
Divas latviski rejošas sorosiešu kuces aizstāv nēģeru bandītus un grib panākt pilnīgu anarhiju ASV. Pievērsiet uzmanību - viena no tām ir deģenerātes Ilzītes Vinķelītes meitiņa !!! https://skaties.lv/zinas/arvalstis/latviesi-asv-ir-ceribu-ka-protesti-mainis-asv-pastavoso-rasu-diskriminaciju/
» Satversmes Tiesai
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI
Jura Alunāna iela 1,
Rīga, LV-1010
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,

IESNIEGUMS

Vēlos, lai Satversmes tiesa izvērtē MK Noteikumu “Par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā” (turpmāk - MK Noteikumi) atbilstību LR Satversmes 94., 95. un 96.pantam.
Konkrēti, minēto noteikumu 3.daļas 19.pants nosaka: “Atrodoties sabiedriskajā transportā, lietot mutes un deguna aizsegus (respiratorus, maskas, šalles, lakatus vai tml.)”.
Satversmes 94.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu.
Uzskatu, ka MK Noteikumu 3.d,19.p. pārkāpj manas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, konkrēti, pašam izvēlēties, kādā izskatā kāpt sabiedriskajā transportā, kā ģērbties un kādus apģērba piederumus lietot. Ierobežojumi varētu būt vietā, ja es ar tiesas lēmumu būtu ievietots ieslodzījuma vietā vai kādā slēgtā ārstniecības iestādē, tad varbūt arī varētu noteikt, kā man ģērbties, bet ne manā pašreizējā statusā – esot brīvam cilvēkam, bez tiesas noteiktiem ierobežojumiem. Līdz ar to, šie Noteikumi ierobežo manu brīvību pretrunā Satversmes 94.pantam.
Satversmes 95.pants nosaka: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
MK Noteikumu 3.p.19.p. ārkārtīgi aizskar manu godu un cieņu, šo noteikumu piespiedu izpildi es uztveru kā spīdzināšanu. Līdzīgi, kā savulaik savā par leģendāro kļuvušajā Pēdējā vārdā krimināltiesā 1983.gadā izteicās Latviešu Brīvības Cīnītājs Gunārs Astra: “Man sāp, un es jūtos pazemots…”, arī es jūtos tāpat, kad man ambiciozu politiķu untumaino iegribu dēļ ir piespiedu kārtā jāslēpj sava seja no apkārtējiem cilvēkiem, lai gan tā nav kropla, un es neesmu inficēts. 95.pantā ir runa par pazemojoša soda nepieļaujamību, bet šie MK noteikumi pazemo VISUS cilvēkus, ne tikai kādu ļaužu grupu, kas par kaut ko tiek sodīta. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar augstāk minēto pantu.
Satversmes 96.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
MK Noteikumu 3.p.19.p. rupji iejaucas manā privātajā dzīvē, regulējot manu garderobi, uzspiežot ģērbšanās stilu, kāds man piespiedu kārtā jāievēro, kāpjot iekšā un atrodoties sabiedriskajā transportā. Šie noteikumi neizvērtē manas personības īpatnības, nemeklē pamatojumu šādam ierobežojumam konkrēti pret mani, bet tiek attiecināti uz mani kā sabiedriskā transporta pasažieri. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar Satversmes 96.pantu.
Citas instances, kurā es varētu apstrīdēt šos MK Noteikumus, nav, tāpēc vēršos Satversmes Tiesā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šie Noteikumi nešķiro cilvēkus inficētos un neinficētos, slimos un veselos, bet vēršas pret jebkuru indivīdu kā tādu (ieskaitot mani). Līdz ar to, nav pamata apgalvot, ka šie Noteikumi būtu samērīgi, lai aizstāvētu citu cilvēku tiesības un intereses, drīzāk gan tie faktiski aizskar šīs tiesības un intereses, cilvēkus nejēdzīgi un nepamatoti pazemojot. Tāpat vairums mediķu vairākkārt ir izteikušies saziņas līdzekļos, ka masku lietošana no inficēšanās ar Covid vīrusu nepasargā. Drīzāk būtu jāsecina, ka šie Noteikumi lobē medicīnisko masku ražotājus un importētājus.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:

1. Atzīt minētos MK Noteikumus par neatbilstošiem LR Satversmei un pasludināt tos par spēkā neesošiem kopš pieņemšanas brīža.

2. Atzīt Latvijas iedzīvotāju tiesības vērsties ar Civilprasību pret valsti par šo noteikumu rezultātā nodarītā morālā kaitējumu kompensēšanu.

22.05.2020. Aivars Gedroics
» Es savus solījumus pildu...
DAUGAVPILS TIESAI
18.Novembra ielā 37, Daugavpilī, LV 5401
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35,Daugavpilī,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,

SŪDZīBA

2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. Daugavpils pašvaldības policijas vec.inspektors O.Plonis sastādīja protokolu par to, ka es esot novietojis neatļautā vietā savai mātei piederošo automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602, un par it kā izdarīto LAPK 14910.panta 5.d.4.p. paredzēto pārkāpumu sodīja mani ar 40 euro naudas sodu. Šo lēmumu es pārsūdzēju Daugavpils pilsētas pašvaldības policijā, kura ar savu 2020.gada 5.maija lēmumu Nr.D29-T-178, ko parakstījis šīs iestādes priekšnieks G.Kaminskis, atstāja spēkā.
Uzskatu, ka šis lēmums ir nepamatots, nelikumīgs un pilnībā atceļams. 2020.gada 09.aprīlī ap plkst. 14.30 es piebraucu pie mājas Teātra ielā 34, kur esmu bijis deklarēts (pierakstīts) jau vairāk kā 30 gadus. Novietoju manai mātei piederošo, bet manā valdījumā esošo a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, pretī mājas 3.ieejai, kur atrodas asfaltēts celiņš, kas savukārt savieno piebraucamos ceļus pie mājas Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Cik vien atceros, uz šī celiņa vienmēr ir bijušas novietotas mājas iedzīvotāju un viņu viesu automašīnas, nereti tās stāvēja dažas minūtes, citreiz – dažas stundas. Līdz 2020.gadam man nebija nācies dzirdēt, ka kāds varas pārstāvis transporta līdzekļu likšanu uz šī celiņa (tāpat arī analoga celiņa pretī mājas 1.ieejai) būtu vērtējis kā pretlikumīgu, pilnīgi pretēji – tieši no D-pils pašvaldības policijas pārstāvju puses nereti izskanēja aicinājumi uzbraukt uz tā, nevis stāvēt pretī namiem Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25, kur novietotās automašīnas tiešām traucē pabraukt tām garām. Tāpat nekad un nekur neesmu guvis informāciju par to, ka šie celiņi būtu paredzēti kā speciāli trotuāri gājējiem, tie būtībā ir koplietošanas ceļi, ko izmanto pēc vajadzības gan gājēji, gan transportlīdzekļu vadītāji. Nav man gadījies arī redzēt stāvam uz šiem celiņiem tik lielu automašīnu, ka tās gabarīti neļautu paiet garām gājējiem. Gājēju kustība mūsu mājas pagalmā nekad nav bijusi īpaši intensīva.
Pamatojoties uz augstāk minēto, es bez steigas veicu savu mantu iekraušanu automašīnā, vairākkārt nesot tās no dzīvokļa un šķūnīša, kas atrodas 3.kāpņu telpas pagrabā, jo biju nolēmis pavadīt Lieldienas vasarnīcā. Mantu nešanas laikā ne reizi nemanīju kādu gājēju, kam es (mana mašīna) būtu varējis(-usi) traucēt pārvietoties pa minēto celiņu, man netika izteiktas arī pretenzijas no kāda garām ejoša cilvēka. Kad kopā ar saviem vecākiem – 2.grupas invalīdiem – ap plkst. 15.00 nokāpām no dzīvokļa 5.stāvā, pēkšņi ieraudzīju pie automašīnas priekšējā stikla pielīmētu paziņojumu-protokolu Nr.440576327, ko sastādījis DPPP vec.inspektors Oskars Plonis. Pēc viņa domām, es esot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 122.panta 2.punktu, proti, nedrīkstot stāvēt “citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos”, sakarā ar to viņš man nolēma piemērot LAPK 149.10.p.5.d.4.p. noteikto naudas sodu 40 euro apmērā. Pievēršu uzmanību tam, ka protokols esot sastādīts plkst. 14.51, līdz plkst. 14.45 es pastāvīgi atrados mašīnas tuvumā un ap plkst. 15.00 atkal biju pie tās. Man rodas iespaids, ka policijas darbinieks speciāli gaidīja brīdi, kad es atiešu prom no automašīnas, lai varētu sastādīt protokolu manas prombūtnes laikā, citādāk es būtu izteicis pretenzijas pret šādu nelikumīgu, patvarīgu rīcību.
Kā jau iepriekš minēju, neuzskatu, ka es, novietojot savu a/m, būtu radījis problēmas kādam gājējam staigāt pa celiņu pretī mājas 3.ieejai, manuprāt, garām manai mašīnai varēja paiet pat vairāki gājēji pēc kārtas, ja viņiem būtu tāda vajadzība. Šo faktu varēs pārbaudīt O.Ploņa veiktajā manas a/m fotogrāfijā, ko viņš, cerams, veica pirms protokola sastādīšanas. Gadījumā, ja mana a/m kādam tomēr ir traucējusi, tad uzskatu, ka policijas darbiniekam bija pienākums sākotnēji informēt mani par to, kam tieši un kādā veidā mana a/m traucē, un tikai gadījumā, ja es atteiktos to aizvākt, varētu man sastādīt administratīvā soda protokolu.
Man ir radies iespaids, ka protokoli, kas pēdējā laikā tiek sastādīti par IT KĀ nelikumīgu transportlīdzekļu stāvēšanu uz celiņiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, radušies kādas, manuprāt, garīgi visai nenosvērtas mūsu mājas iedzīvotājas sūdzību rezultātā, kura tādejādi mēģina kārtot rēķinus ar sev netīkamiem kaimiņiem. Ļoti žēl, ka varas iestādes izdabā šīs būtnes kaprīzēm, neiedziļinoties lietas būtībā un neizvērtējot viņas sūdzību pamatotību. Gribētos cerēt arī, ka šādas rīcības pamatā nav kādas koruptīvas intereses un nenotiek t.s. “tirgošanās ar ietekmi”. Man ir bijusi saruna ar iepriekš minēto mājas iedzīvotāju, kura, kā pati man atzinās, ik pa laikam mēdzot zvanīt un sūdzēties par mājas pagalmā nepareizi novietotām automašīnām. Viņa apgalvoja, ka konkrētajā dienā un laikā nav zvanījusi pašvaldības policijai un sūdzējusies par manis novietoto automašīnu. Savukārt, G.Kaminska parakstītajā dokumentā tiek apgalvots, ka 09.04.2020. plkst. 14.37 Daugavpils PP esot saņemts izsaukums, kurā izteikta sūdzība konkrēti par manis novietoto automašīnu. Šo izsaukumu man neatskaņoja, man netika atsūtīta arī tā atšifrēta izdruka. Man ir pamats domāt, ka šāda izsaukuma varbūt patiesībā nemaz nav bijis, bet, ja bija, tad to organizēja pati pašvaldības policija, kuras darbinieki bieži patrulē pa Kandavas ielu garām manai mājai. Pamats šādai rīcībai varētu būt mans pārmetums, ko es izteicu savā pašvaldības policijas priekšniekam adresētajā 2020.gada 03.marta iesniegumā (skat. pielikumā) par to, ka policisti nepamatoti piesienas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrati nevienam netraucē, bet nereaģē tur, kur tas tiešām ir nepieciešams (norādīju konkrētu adresi). Biju arī brīdinājis, ka gadījumā, ja sodīs arī mani, vērsīšos savu tiesību aizstāvībai tiesā. Visticamāk, pēc šī notikuma G.Kaminskis ir devis rīkojumu saviem padotajiem speciāli “ganīt” manis vadīto automašīnu un pie mazākās iespējas uzreiz uzlikt man naudas sodu kā atriebību par to, ka es uzdrošinājos izteikt savas domas (aizrādīt amatpersonām, kā viņām būtu, manuprāt, pareizi jāstrādā). Līdz ar to likumsakarīgs ir 2020.gada 9.aprīlī man nepamatoti uzliktais sods un 2020.gada 5.maija lēmums par tā atstāšanu spēkā.
Lūdzu manu sūdzību obligāti izskatīt mutvārdos, lai es varētu tiesas zālē izteikt savas domas, iesniegt papildus pierādījumus, lūgt uzaicināt un nopratināt lieciniekus! Gadījumā, ja tas nav iespējams Korona vīrusa epidēmijas laikā, lūdzu pagaidīt ar manas sūdzības izskatīšanu līdz tās beigām. Tāpat es vēlētos, lai manu sūdzību izskata nevis tieši Daugavpils pilsētas tiesa, bet kāda no tās filiālēm Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk pazīstami ar G.Kaminski un, līdz ar to, mazāk ietekmējami no šīs personas puses.
Kopumā L Ū D Z U tiesu:
1. Pilnībā atcelt man nepamatoti uzlikto 40 euro sodu.
2. Uzlikt par pienākumu Daugavpils PP tās priekšnieka G.Kaminska personā man rakstveidā atvainoties.
Pielikumā: mans 03.03.2020. iesniegums uz 1 lpp.
14.05.2020. Aivars Gedroics
» Kas īsti bija "Lāčukiņš"?
Fragments no mana 2010.gada raksta:
Pieminēšanas vērts neapšaubāmi ir visvaldis lācis, kurš vislatvistiem ir bez maz vai pacelts goda talismana – karognesēja statusā. Pirms gadiem 10 šā kunga darbību vērtēju visai atzinīgi, plašu rezonansi bija ieguvusi viņa sarakstītā grāmata „Vai vēlreiz zem krievu zābaka?”, kurā tās autors pamatoti atgādināja par nelikvidētajām okupācijas sekām un joprojām Latvijai un Latviešu tautai draudošajām rusifikācijas briesmām. Tāpat viņš šajā grāmatā bija pastāstījis par sorosa attieksmi pret sevi, ultimatīvā tonī pieprasot lācim vākties prom no viņa fonda valdes, jo nacionālistus šis vīrs neciešot kā sugu. Jau pēc vairākiem gadiem izdevās radio intervijā pavaicāt visvaldītim, vai tad šis jau iepriekš nezināja, kāds ir soross, un ko viņš kā patriots, par kādu šis sevi pasniedz, vispār meklēja šādā antinacionālā, kosmopolītiskā veidojumā kā sorosa fonds. Uz to lāčukiņš sāka skaidrot, ka sorosa darbību nevarot vērtēt viennozīmīgi, viņam esot aktivitātes, kas arī lāča uztverē vērtējamas kā labas un atbalstāmas (?!?! – A.G.) Biju uzsācis ar viņu arī sarakstīšanos, kuras laikā gan man nācās konstatēt, ka minētā persona ļoti asi reaģē uz jebkuru tās virzienā izteikto kritiku un nepiekrišanu kādam no tās uzskatiem. Cita starpā biju vaicājis lāčukam, kādēļ viņš žīdus pēc padomju okupācijas laika terminoloģijas parauga dēvē par „ebrejiem”, uz ko saņēmu atbildi, ka tā esot pareizāk, jo vārds „žīds” vismaz daļai šās tautības cilvēku esot aizvainojošs. Dzirdēt kaut ko tādu no cilvēka, kas līdz 16 gadu vecumam mācījies Latvijas Brīvvalsts izglītības iestādēs, bija visai dīvaini. Tomēr ne jau šis samērā nebūtiskais fakts satrieca manu ticību ķepainim, bet gan viņa krasā nostāšanās pret A.Gardu, kad pēdējais aicināja izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par t.s. „integrācijas” (genocīda pret latviešiem) propagandu un arī par atteikšanos no Latvijas dekolonizācijas veikšanas. „Kā tā var!”, sašutis deklarēja pekainis, „integrāciju taču vēlas teju puse latviešu tautas! Vai tad visus šos mēs bāzīsim cietumā?”. Viņš arī kategoriski atteicās piedalīties žūrijas komisijā, kas izvērtētu šāda veida Patriotu izstrādātos un iesniegtos likumprojektus. Turklāt, uzstājoties tā paša pakaļu drāzēja streipuškas vadītajā radiopārraidē, kur viņš, atšķirībā, piemēram, no A.Gardas vai L.Inkina, pēc paša streipiņa teiktā, esot „vienmēr gaidīts viesis” (un kāpēc lai tāds nebūtu, ja reiz uz kāda zvanītāja uzdoto jautājumu, kā viņam patīkot kārļa streipa politiskā un seksuālā orientācija, lācītis atbildēja, ka esot gatavs to respektēt, ņemot vērā, ka Streips ir uzaudzis ASV), viņš ne tikai kārtējo reizi nosodīja augstāk minētās A.Gardas k-ga aktivitātes, bet arī vēl izteica apgalvojumu, ka „Viedas” direktors esot šo finansiāli apkrāpis, nodrukājot mazāk lāčuka uzrakstīto vēstures grāmatu, nekā viņam esot par to samaksāts! Jā, reti kurš cilvēks ir saņēmis tik daudz nepamatotas kritikas no vislatveļu bandas, kā nabaga Gardas kungs! Es, būdams viņa vietā, satiekot uz ielas kādu no šīs partijeles, ja arī nespļautu šim cilvēkam atklāti ģīmī, tad vismaz ar riebumu no viņa novērstos, līdzīgi, kā ieraugot kāda dzīvnieka atstātu smirdošu izkārnījumu kaudzi… Bet nu labi, atstāsim šo lietu paša Gardas kunga ziņā! Atcerēsimies citus „drosmīgā patriota” lāčuka „varoņdarbus”! Kad cionistu bandītu vadītais vīzentāla centrs sāka vajāt smagi slimo, teju 90 gadus veco Latviešu Karavīru Konrādu Kalēju, es naivi cerēju, ka v.l. būs viens no pirmajiem, kas sāks viņu aizstāvēt! Kur nu – ne mazākais atbalsta vārds neizskanēja no lācīša šī nelaimīgā latviešu cilvēka virzienā! Kad, viņam kārtējo reizi viesojoties pie pidarmota streipuļa, es piezvanīju un pajautāju, kāpēc viņš neaizstāv savu karabiedru, ķepainītis norūca: „Viņš man nav nekāds karabiedrs, jo nāk no policijas bataljona, bet es – no leģiona!”. Lūk, kāda „loģika” piemīt visvaldītim! Un tas nekas, ka viņš pats taču bija jau 1941.gadā izteicis vēlēšanos iestāties policijas bataljonā, bet netika pieņemts savas mazgadības dēļ! Vai tobrīd viņš pēkšņi būtu šo faktu aizmirsis? Nē jau, viņš tikai meklēja ieganstu attaisnojumam savai gļēvajai rīcībai un ātrumā neko prātīgāku nevarēja izgudrot kā šo muļķīgo atrunāšanos. Drīz vien pēc tam visvaldis devās vizītē uz Austrāliju, lai tiktos ar turienes latviešiem, par kuru vēlāk sniedza interviju okupantu lapelei Vesti-Segodņa. Viņš tur runāja par daudz ko, bet tikai ne par K.Kalēju. Kad intervijas beigās korespondents tomēr nenocietās pats uzprasīt, kā tad ir ar Kalēja k-gu, un vai tiešām viņš nav ar šo personu ticies, lācīt’s negribīgi atzinies, ka jā, esot pienācis klāt un apjautājies par vecā kunga veselību, bet par citām lietām neesot runājuši, lai viņu veltīgi neuztrauktu. Nu, protams, kā gan savādāk lai būtu – Kalējs taču varēja izteikt lūgumu lāčukam sniegt viņam vismaz morālu atbalstu, bet tad pēdējam būtu jālien vai zemē aiz kauna, ka viņam nepietiek dūšas kaut ko tādu pat vārdos apsolīt. Acīmredzot lācītis toreiz jutās līdzīgi kā dakteris no kādas „melnā humora” anekdotes, kurš, izmeklējot smagu slimnieku, nepārtraukti atkārtojis: „Vai, cik labi, vai cik jauki!”, bet uz slimnieka jautājumu, par ko tad šis tā priecājas, atbildējis: „Par to, ka šitā briesmīgā liga ir jums piemetusies, nevis man!”. Tā arī mūsu lāčukiņš klusībā priecājās, ka vīzentālieši par upuri ir izraudzījušies Kalēju, nevis viņu pašu, un tālredzīgi klusēja par šo lietu, lai kādam izraēlietim neienāk prātā, ka arī visvaldītis taču 2.Pasaules kara laikā ir „nepareizajā „ pusē atradies!
Pretstatā A.Gardam un viņa vadītajai Nacionālajai Frontei, ar Visu Latvijai gan lācītim uzreiz ļoti siltas attiecības izveidojās. „Kādi jūs gudri, kādi drosmīgi, kādi patriotiski!”, viņš skaļi deklarēja, slaucīdams acis nēzdodziņā, „man pat asaras birst, jūsos raugoties, no prieka!”. Drīz pēc tam A.Garda savā avīzē „DDD” izteica pamatotu izbrīnu, par ko šis tā apbrīno vislatveļus, un pauda arī savu viedokli: „100 tādi vislatviešu puišeļi nav vienas manas patriotiskas meitenes-vietnieces vērti!”, kam arī es pilnībā pievienojos toreiz un tagad. Lai arī pasludināts par VL goda biedru, uz 9.Saeimu lācītis tomēr startēja no Latvijas Zemnieku savienības, acīmredzot apzinoties, ka tai ir tiešām reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru, un kas par to, ka tās programma ir ne tikai nenacionāla, bet pat izteikti kosmopolītiska. Daži prātvēderi toreiz klāstīja, ka viņš tā darot, lai „grautu sistēmu no iekšienes”, līdzīgi kā savulaik daudzi tādējādi centās attaisnot savu kādreizējo stāšanos PSKP rindās. Visvaldītis tika ievēlēts Saeimā, un kas no tā? Nekādus dižus varoņdarbus latviešu tautas labā viņš tur neveica un pat nemēģināja to darīt (ja, protams, par tādu neuzskatīt viņa izstāšanos no minētās partijas LZS rindām). Taisni otrādi – pietiekami daudzas reizes viņš tur parādīja sevi kā gļēvs nepatriots! Kāda būtiska, ar nacionālām lietām saistīta balsojumā laikā viņš tajā nepiedalījās, jo, kā pats vēlāk atzinās presei, esot „aizpļāpājies ar Šķesteri – citu LZS deputātu”. Interesanti, kādu sodu viņš būtu saņēmis, ja līdzīgā kārtā būtu aizsnaudies un aizpļāpājies, sēžot ierakumos un nepamanot ienaidnieka tuvošanos? Bet arī Saeima ir sava veida karalauks, kurā jācīnās par Latviešu tiesībām, lai arī ar vārda ieročiem, un snaust tajā nedrīkst – to lācītim būtu gan vajadzējis saprast! Tālāk – kad bēdīgi slavenā „SC” deputāti iesniedza priekšlikumu atzīt par oficiāli atzīmējamu dienu arī pareizticīgo Jaungadu un Lieldienas, lācītis sākotnēji nobalsoja PAR šo priekšlikumu. Lai kliedētu bažas, ka atkal viņš būs aizpļāpājies vai kaut ko nepareizi sapratis, lāčuks skaidroja presei – jā, tā viņš arī domājot, kā balsojis, jo pareizticīgo vidū esot ne mazums Latvijas patriotu, ar kuru tradīcijām valstij esot jārēķinās un viņus jācienot. Vēlāk, redzot, ka tautas vairumam viņa rīcība tomēr, maigi izsakoties, liekas jocīga, lācēns mainīja savu viedokli un turpmākajos lasījumos bija pret šo priekšlikumu, kas šajā Saeimā vēl tomēr netika apstiprināts. Vēl jāatceras notikumi pirms diviem gadiem, kad Krievija iebruka Gruzijā. Lācēntiņš bija viens no tiem, kuri atturējās balsot par Saeimas rezolūciju, kurā tika pieprasīts saglabāt Gruzijas teritoriālo vienotību, jo, pēc viņa domām, pārkrievotajām, separātiskajām autonomajām republikām Abhāzijai un Osetijai esot tiesības uz neatkarību, un tas nekas, ka uzreiz pēc tās pasludināšanas abas bijušās Gruzijas sastāvdaļas paziņoja par pievienošanos Krievijai. Laikam pēc šādas loģikas spriežot, visvaldītis pozitīvi vērtētu arī Latgales novada vai vismaz kādas tā daļas pārkrievoto vietējo iedzīvotāju un iepludināto okupantu izteikto vēlmi atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai vai Baltkrievijai. Jāatzīmē arī, ka, vēl nebūdams deputāts, lāčukiņš savās publikācijās ir nosodījis Čečenu Tautas Varoni Šamilu Basajevu par, lācēna uztverē, „teroristisko” darbību un izteicis apgalvojumu, ka šī krietnā karavīra došanās palīgā ticības brāļiem Dagestānā esot izraisījusi 2.Čečenijas karu. Nu pilnīga putina retorika, ne ko pielikt, ne atņemt!
Līdztekus visai „jocīgajiem” politiska rakstura balsojumiem jāatzīmē lācīša paviršā un reizēm neadekvātā uzvedība svarīgās dzīve situācijās, ko var, protams, skaidrot ar viņa lielo vecumu un tam līdzi gandrīz neizbēgami sekojošajām garīga rakstura veselības problēmām. Jau agrāk šis cilvēks pats bija atzinies, ka viņa nervu sistēma esot visai nestabila, ka tieši šī iemesla dēļ viņš esot pārcēlies no lielpilsētas uz laukiem, jo baidījies, ka dzīvodams Rīgā, varot sajukt prātā. Tomēr laikam arī šis faktors nav īsti palīdzējis atrisināt viņam piemītošo kaiti. Kā citādi lai izskaidro viņa neierašanos uz tiesas sēdi, kurā viņu bija apsūdzējis nelietīgais okupants kabanovs, jo, kā viņš pats vēlāk skaidroja, esot aizmirsis laiku, cikos tad īsti viņam tiesas sēdē esot bijis jābūt (!!! – A.G.). Kā smejies, jāpriecājas, ka viņš vispār atcerējās, kur viņam ir jābrauc – uz tiesu, nevis uz vizīti pie nervu daktera! Bet, nopietni runājot, cilvēks, kurš atrodas tādā cienījamā statusā kā Saeimas deputāts, lai cik gadus vecs arī būtu, vienkārši NEDRĪKST aizmirst šādas lietas! Tā ir viņa problēma, kā piespiest sevi tās atcerēties, lai raksta sev uz rokām, uz pieres, uz dzīvokļa trimo spoguļa…, bet kļūdīties viņam tādās reizēs nav tiesību! Un, ja plenārsēdes laikā uznāk snaudiens, tad jāpalūdz kaimiņam, lai ik pēc 5 minūtēm viņam iekniebj sānā un tādejādi pamodina. Ja viņš tomēr nespēj tikt ar sevi galā, lai godprātīgi to atzīst, noliek Saeimas deputāta mandātu un, drošs paliek drošs, palūdz sevi atzīt par rīcībnespējīgu un iecelt sev aizbildni. Pie lāčuka dīvainībām vēl der atzīmēt viņa bieži izteikto apgalvojumu, ka viņš negribot saukt pašreizējos varturus par nodevējiem, jo neesot pārliecināts, ka viņi apzināti vēlot tautai ļaunu, turklāt viņu ietekme no ārvalstīm arī neesot pierādāma. Nu kā te atkal lai neatceras anekdoti par naivu vīru, kurš atnācis mājās un ieraudzījis sievai blakus gultā svešu vīrieti, stāsta vēlāk savam draugam, ka tas VARBŪT esot sievas mīļākais, jo pašu mīlēšanās faktu viņš tak redzējis neesot… Tā, lūk, līdzīgi ir arī ar visvaldi lāci! Var jau būt, ka fiziskā veselība viņam tiešām vēl ir apskaužami laba, bet par garīgo vismaz man ir nopietns pamats bažīties… Turklāt, kā jau iepriekš minēju, viņš ir visai gļēvs tips, kam tālu no Īsta Patriota statusa!
» Stomahina ciešanas (bez ironijas)...
Lasiet un iepazīstieties! http://stomahin.com/dnevniki.htm?fbclid=IwAR3Lyc1zzmbkm9wTZ4WpIGUoUms4HGAa1Xuij66aOpxHhX-4g2tDrBmH_IY
Top of Page Powered by Sviesta Ciba