AIVARS GEDROICS

About Jaunākais

Sorosīti apdirsušies8. Sep 2020 @ 16:22
Tev nebūs rakstīt to, kas biedram Sorosam nepatīk !!! 😄https://www.tvnet.lv/7057518/ar-maskam-grib-iznidet-latvijas-tautu-covid-19-nepastav-kadas-sazverestibas-teorijas-izplata-ventas-balss?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7057518&titlePrefix

Sūkalnieks22. Jul 2020 @ 21:48
Sūkalnieks atkal parāda savu gļēvuļa un divkoša dabu, nožēlojami taisnojoties pidaru mafijas priekšā tai vietā, lai vienkārši šos pasūtītu uz poda ar visu viņu "ētikas kodeksu". Un, starp citu, vai viņam nav nekas pretī atrasties vienā valdībā ar pipeļu sūkātāju un dirsu drātētāju Eģiku Pidarēviču ??? 😡 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/etikas-komisija-ierosina-parkapuma-lietu-saistiba-ar-iesalnieka-parpubliceto-pret-lgbt-versto-ierakstu/

Kārtējā psihreklāma - uz ļoti zema līmeņa21. Jul 2020 @ 22:25
Sorosīti, gadiem ilgi pūloties iedzīt tautā mīlestību pret gara kropļiem, varēja gan atbilstošāku kandidatūru izvēlēties! Reti kurš jutīs līdzi tādai, kas ne tikai durkā nav pabijusi, bet pat psihzāles nelieto!  https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/annas-stasts-par-dzivi-ar-depresiju-sliktakajos-brizos-nespeju-izkapt-no-gultas.a367865/

Sorosiešu maukas4. Jun 2020 @ 21:47
Divas latviski rejošas sorosiešu kuces aizstāv nēģeru bandītus un grib panākt pilnīgu anarhiju ASV. Pievērsiet uzmanību - viena no tām ir deģenerātes Ilzītes Vinķelītes meitiņa !!! https://skaties.lv/zinas/arvalstis/latviesi-asv-ir-ceribu-ka-protesti-mainis-asv-pastavoso-rasu-diskriminaciju/

Satversmes Tiesai23. Maijs 2020 @ 00:15
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI
Jura Alunāna iela 1,
Rīga, LV-1010
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,

IESNIEGUMS

Vēlos, lai Satversmes tiesa izvērtē MK Noteikumu “Par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā” (turpmāk - MK Noteikumi) atbilstību LR Satversmes 94., 95. un 96.pantam.
Konkrēti, minēto noteikumu 3.daļas 19.pants nosaka: “Atrodoties sabiedriskajā transportā, lietot mutes un deguna aizsegus (respiratorus, maskas, šalles, lakatus vai tml.)”.
Satversmes 94.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu.
Uzskatu, ka MK Noteikumu 3.d,19.p. pārkāpj manas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, konkrēti, pašam izvēlēties, kādā izskatā kāpt sabiedriskajā transportā, kā ģērbties un kādus apģērba piederumus lietot. Ierobežojumi varētu būt vietā, ja es ar tiesas lēmumu būtu ievietots ieslodzījuma vietā vai kādā slēgtā ārstniecības iestādē, tad varbūt arī varētu noteikt, kā man ģērbties, bet ne manā pašreizējā statusā – esot brīvam cilvēkam, bez tiesas noteiktiem ierobežojumiem. Līdz ar to, šie Noteikumi ierobežo manu brīvību pretrunā Satversmes 94.pantam.
Satversmes 95.pants nosaka: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
MK Noteikumu 3.p.19.p. ārkārtīgi aizskar manu godu un cieņu, šo noteikumu piespiedu izpildi es uztveru kā spīdzināšanu. Līdzīgi, kā savulaik savā par leģendāro kļuvušajā Pēdējā vārdā krimināltiesā 1983.gadā izteicās Latviešu Brīvības Cīnītājs Gunārs Astra: “Man sāp, un es jūtos pazemots…”, arī es jūtos tāpat, kad man ambiciozu politiķu untumaino iegribu dēļ ir piespiedu kārtā jāslēpj sava seja no apkārtējiem cilvēkiem, lai gan tā nav kropla, un es neesmu inficēts. 95.pantā ir runa par pazemojoša soda nepieļaujamību, bet šie MK noteikumi pazemo VISUS cilvēkus, ne tikai kādu ļaužu grupu, kas par kaut ko tiek sodīta. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar augstāk minēto pantu.
Satversmes 96.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
MK Noteikumu 3.p.19.p. rupji iejaucas manā privātajā dzīvē, regulējot manu garderobi, uzspiežot ģērbšanās stilu, kāds man piespiedu kārtā jāievēro, kāpjot iekšā un atrodoties sabiedriskajā transportā. Šie noteikumi neizvērtē manas personības īpatnības, nemeklē pamatojumu šādam ierobežojumam konkrēti pret mani, bet tiek attiecināti uz mani kā sabiedriskā transporta pasažieri. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar Satversmes 96.pantu.
Citas instances, kurā es varētu apstrīdēt šos MK Noteikumus, nav, tāpēc vēršos Satversmes Tiesā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šie Noteikumi nešķiro cilvēkus inficētos un neinficētos, slimos un veselos, bet vēršas pret jebkuru indivīdu kā tādu (ieskaitot mani). Līdz ar to, nav pamata apgalvot, ka šie Noteikumi būtu samērīgi, lai aizstāvētu citu cilvēku tiesības un intereses, drīzāk gan tie faktiski aizskar šīs tiesības un intereses, cilvēkus nejēdzīgi un nepamatoti pazemojot. Tāpat vairums mediķu vairākkārt ir izteikušies saziņas līdzekļos, ka masku lietošana no inficēšanās ar Covid vīrusu nepasargā. Drīzāk būtu jāsecina, ka šie Noteikumi lobē medicīnisko masku ražotājus un importētājus.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:

1. Atzīt minētos MK Noteikumus par neatbilstošiem LR Satversmei un pasludināt tos par spēkā neesošiem kopš pieņemšanas brīža.

2. Atzīt Latvijas iedzīvotāju tiesības vērsties ar Civilprasību pret valsti par šo noteikumu rezultātā nodarītā morālā kaitējumu kompensēšanu.

22.05.2020. Aivars Gedroics
Other entries
» Es savus solījumus pildu...
DAUGAVPILS TIESAI
18.Novembra ielā 37, Daugavpilī, LV 5401
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35,Daugavpilī,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,

SŪDZīBA

2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. Daugavpils pašvaldības policijas vec.inspektors O.Plonis sastādīja protokolu par to, ka es esot novietojis neatļautā vietā savai mātei piederošo automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602, un par it kā izdarīto LAPK 14910.panta 5.d.4.p. paredzēto pārkāpumu sodīja mani ar 40 euro naudas sodu. Šo lēmumu es pārsūdzēju Daugavpils pilsētas pašvaldības policijā, kura ar savu 2020.gada 5.maija lēmumu Nr.D29-T-178, ko parakstījis šīs iestādes priekšnieks G.Kaminskis, atstāja spēkā.
Uzskatu, ka šis lēmums ir nepamatots, nelikumīgs un pilnībā atceļams. 2020.gada 09.aprīlī ap plkst. 14.30 es piebraucu pie mājas Teātra ielā 34, kur esmu bijis deklarēts (pierakstīts) jau vairāk kā 30 gadus. Novietoju manai mātei piederošo, bet manā valdījumā esošo a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, pretī mājas 3.ieejai, kur atrodas asfaltēts celiņš, kas savukārt savieno piebraucamos ceļus pie mājas Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Cik vien atceros, uz šī celiņa vienmēr ir bijušas novietotas mājas iedzīvotāju un viņu viesu automašīnas, nereti tās stāvēja dažas minūtes, citreiz – dažas stundas. Līdz 2020.gadam man nebija nācies dzirdēt, ka kāds varas pārstāvis transporta līdzekļu likšanu uz šī celiņa (tāpat arī analoga celiņa pretī mājas 1.ieejai) būtu vērtējis kā pretlikumīgu, pilnīgi pretēji – tieši no D-pils pašvaldības policijas pārstāvju puses nereti izskanēja aicinājumi uzbraukt uz tā, nevis stāvēt pretī namiem Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25, kur novietotās automašīnas tiešām traucē pabraukt tām garām. Tāpat nekad un nekur neesmu guvis informāciju par to, ka šie celiņi būtu paredzēti kā speciāli trotuāri gājējiem, tie būtībā ir koplietošanas ceļi, ko izmanto pēc vajadzības gan gājēji, gan transportlīdzekļu vadītāji. Nav man gadījies arī redzēt stāvam uz šiem celiņiem tik lielu automašīnu, ka tās gabarīti neļautu paiet garām gājējiem. Gājēju kustība mūsu mājas pagalmā nekad nav bijusi īpaši intensīva.
Pamatojoties uz augstāk minēto, es bez steigas veicu savu mantu iekraušanu automašīnā, vairākkārt nesot tās no dzīvokļa un šķūnīša, kas atrodas 3.kāpņu telpas pagrabā, jo biju nolēmis pavadīt Lieldienas vasarnīcā. Mantu nešanas laikā ne reizi nemanīju kādu gājēju, kam es (mana mašīna) būtu varējis(-usi) traucēt pārvietoties pa minēto celiņu, man netika izteiktas arī pretenzijas no kāda garām ejoša cilvēka. Kad kopā ar saviem vecākiem – 2.grupas invalīdiem – ap plkst. 15.00 nokāpām no dzīvokļa 5.stāvā, pēkšņi ieraudzīju pie automašīnas priekšējā stikla pielīmētu paziņojumu-protokolu Nr.440576327, ko sastādījis DPPP vec.inspektors Oskars Plonis. Pēc viņa domām, es esot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 122.panta 2.punktu, proti, nedrīkstot stāvēt “citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos”, sakarā ar to viņš man nolēma piemērot LAPK 149.10.p.5.d.4.p. noteikto naudas sodu 40 euro apmērā. Pievēršu uzmanību tam, ka protokols esot sastādīts plkst. 14.51, līdz plkst. 14.45 es pastāvīgi atrados mašīnas tuvumā un ap plkst. 15.00 atkal biju pie tās. Man rodas iespaids, ka policijas darbinieks speciāli gaidīja brīdi, kad es atiešu prom no automašīnas, lai varētu sastādīt protokolu manas prombūtnes laikā, citādāk es būtu izteicis pretenzijas pret šādu nelikumīgu, patvarīgu rīcību.
Kā jau iepriekš minēju, neuzskatu, ka es, novietojot savu a/m, būtu radījis problēmas kādam gājējam staigāt pa celiņu pretī mājas 3.ieejai, manuprāt, garām manai mašīnai varēja paiet pat vairāki gājēji pēc kārtas, ja viņiem būtu tāda vajadzība. Šo faktu varēs pārbaudīt O.Ploņa veiktajā manas a/m fotogrāfijā, ko viņš, cerams, veica pirms protokola sastādīšanas. Gadījumā, ja mana a/m kādam tomēr ir traucējusi, tad uzskatu, ka policijas darbiniekam bija pienākums sākotnēji informēt mani par to, kam tieši un kādā veidā mana a/m traucē, un tikai gadījumā, ja es atteiktos to aizvākt, varētu man sastādīt administratīvā soda protokolu.
Man ir radies iespaids, ka protokoli, kas pēdējā laikā tiek sastādīti par IT KĀ nelikumīgu transportlīdzekļu stāvēšanu uz celiņiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, radušies kādas, manuprāt, garīgi visai nenosvērtas mūsu mājas iedzīvotājas sūdzību rezultātā, kura tādejādi mēģina kārtot rēķinus ar sev netīkamiem kaimiņiem. Ļoti žēl, ka varas iestādes izdabā šīs būtnes kaprīzēm, neiedziļinoties lietas būtībā un neizvērtējot viņas sūdzību pamatotību. Gribētos cerēt arī, ka šādas rīcības pamatā nav kādas koruptīvas intereses un nenotiek t.s. “tirgošanās ar ietekmi”. Man ir bijusi saruna ar iepriekš minēto mājas iedzīvotāju, kura, kā pati man atzinās, ik pa laikam mēdzot zvanīt un sūdzēties par mājas pagalmā nepareizi novietotām automašīnām. Viņa apgalvoja, ka konkrētajā dienā un laikā nav zvanījusi pašvaldības policijai un sūdzējusies par manis novietoto automašīnu. Savukārt, G.Kaminska parakstītajā dokumentā tiek apgalvots, ka 09.04.2020. plkst. 14.37 Daugavpils PP esot saņemts izsaukums, kurā izteikta sūdzība konkrēti par manis novietoto automašīnu. Šo izsaukumu man neatskaņoja, man netika atsūtīta arī tā atšifrēta izdruka. Man ir pamats domāt, ka šāda izsaukuma varbūt patiesībā nemaz nav bijis, bet, ja bija, tad to organizēja pati pašvaldības policija, kuras darbinieki bieži patrulē pa Kandavas ielu garām manai mājai. Pamats šādai rīcībai varētu būt mans pārmetums, ko es izteicu savā pašvaldības policijas priekšniekam adresētajā 2020.gada 03.marta iesniegumā (skat. pielikumā) par to, ka policisti nepamatoti piesienas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrati nevienam netraucē, bet nereaģē tur, kur tas tiešām ir nepieciešams (norādīju konkrētu adresi). Biju arī brīdinājis, ka gadījumā, ja sodīs arī mani, vērsīšos savu tiesību aizstāvībai tiesā. Visticamāk, pēc šī notikuma G.Kaminskis ir devis rīkojumu saviem padotajiem speciāli “ganīt” manis vadīto automašīnu un pie mazākās iespējas uzreiz uzlikt man naudas sodu kā atriebību par to, ka es uzdrošinājos izteikt savas domas (aizrādīt amatpersonām, kā viņām būtu, manuprāt, pareizi jāstrādā). Līdz ar to likumsakarīgs ir 2020.gada 9.aprīlī man nepamatoti uzliktais sods un 2020.gada 5.maija lēmums par tā atstāšanu spēkā.
Lūdzu manu sūdzību obligāti izskatīt mutvārdos, lai es varētu tiesas zālē izteikt savas domas, iesniegt papildus pierādījumus, lūgt uzaicināt un nopratināt lieciniekus! Gadījumā, ja tas nav iespējams Korona vīrusa epidēmijas laikā, lūdzu pagaidīt ar manas sūdzības izskatīšanu līdz tās beigām. Tāpat es vēlētos, lai manu sūdzību izskata nevis tieši Daugavpils pilsētas tiesa, bet kāda no tās filiālēm Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk pazīstami ar G.Kaminski un, līdz ar to, mazāk ietekmējami no šīs personas puses.
Kopumā L Ū D Z U tiesu:
1. Pilnībā atcelt man nepamatoti uzlikto 40 euro sodu.
2. Uzlikt par pienākumu Daugavpils PP tās priekšnieka G.Kaminska personā man rakstveidā atvainoties.
Pielikumā: mans 03.03.2020. iesniegums uz 1 lpp.
14.05.2020. Aivars Gedroics
» Kas īsti bija "Lāčukiņš"?
Fragments no mana 2010.gada raksta:
Pieminēšanas vērts neapšaubāmi ir visvaldis lācis, kurš vislatvistiem ir bez maz vai pacelts goda talismana – karognesēja statusā. Pirms gadiem 10 šā kunga darbību vērtēju visai atzinīgi, plašu rezonansi bija ieguvusi viņa sarakstītā grāmata „Vai vēlreiz zem krievu zābaka?”, kurā tās autors pamatoti atgādināja par nelikvidētajām okupācijas sekām un joprojām Latvijai un Latviešu tautai draudošajām rusifikācijas briesmām. Tāpat viņš šajā grāmatā bija pastāstījis par sorosa attieksmi pret sevi, ultimatīvā tonī pieprasot lācim vākties prom no viņa fonda valdes, jo nacionālistus šis vīrs neciešot kā sugu. Jau pēc vairākiem gadiem izdevās radio intervijā pavaicāt visvaldītim, vai tad šis jau iepriekš nezināja, kāds ir soross, un ko viņš kā patriots, par kādu šis sevi pasniedz, vispār meklēja šādā antinacionālā, kosmopolītiskā veidojumā kā sorosa fonds. Uz to lāčukiņš sāka skaidrot, ka sorosa darbību nevarot vērtēt viennozīmīgi, viņam esot aktivitātes, kas arī lāča uztverē vērtējamas kā labas un atbalstāmas (?!?! – A.G.) Biju uzsācis ar viņu arī sarakstīšanos, kuras laikā gan man nācās konstatēt, ka minētā persona ļoti asi reaģē uz jebkuru tās virzienā izteikto kritiku un nepiekrišanu kādam no tās uzskatiem. Cita starpā biju vaicājis lāčukam, kādēļ viņš žīdus pēc padomju okupācijas laika terminoloģijas parauga dēvē par „ebrejiem”, uz ko saņēmu atbildi, ka tā esot pareizāk, jo vārds „žīds” vismaz daļai šās tautības cilvēku esot aizvainojošs. Dzirdēt kaut ko tādu no cilvēka, kas līdz 16 gadu vecumam mācījies Latvijas Brīvvalsts izglītības iestādēs, bija visai dīvaini. Tomēr ne jau šis samērā nebūtiskais fakts satrieca manu ticību ķepainim, bet gan viņa krasā nostāšanās pret A.Gardu, kad pēdējais aicināja izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par t.s. „integrācijas” (genocīda pret latviešiem) propagandu un arī par atteikšanos no Latvijas dekolonizācijas veikšanas. „Kā tā var!”, sašutis deklarēja pekainis, „integrāciju taču vēlas teju puse latviešu tautas! Vai tad visus šos mēs bāzīsim cietumā?”. Viņš arī kategoriski atteicās piedalīties žūrijas komisijā, kas izvērtētu šāda veida Patriotu izstrādātos un iesniegtos likumprojektus. Turklāt, uzstājoties tā paša pakaļu drāzēja streipuškas vadītajā radiopārraidē, kur viņš, atšķirībā, piemēram, no A.Gardas vai L.Inkina, pēc paša streipiņa teiktā, esot „vienmēr gaidīts viesis” (un kāpēc lai tāds nebūtu, ja reiz uz kāda zvanītāja uzdoto jautājumu, kā viņam patīkot kārļa streipa politiskā un seksuālā orientācija, lācītis atbildēja, ka esot gatavs to respektēt, ņemot vērā, ka Streips ir uzaudzis ASV), viņš ne tikai kārtējo reizi nosodīja augstāk minētās A.Gardas k-ga aktivitātes, bet arī vēl izteica apgalvojumu, ka „Viedas” direktors esot šo finansiāli apkrāpis, nodrukājot mazāk lāčuka uzrakstīto vēstures grāmatu, nekā viņam esot par to samaksāts! Jā, reti kurš cilvēks ir saņēmis tik daudz nepamatotas kritikas no vislatveļu bandas, kā nabaga Gardas kungs! Es, būdams viņa vietā, satiekot uz ielas kādu no šīs partijeles, ja arī nespļautu šim cilvēkam atklāti ģīmī, tad vismaz ar riebumu no viņa novērstos, līdzīgi, kā ieraugot kāda dzīvnieka atstātu smirdošu izkārnījumu kaudzi… Bet nu labi, atstāsim šo lietu paša Gardas kunga ziņā! Atcerēsimies citus „drosmīgā patriota” lāčuka „varoņdarbus”! Kad cionistu bandītu vadītais vīzentāla centrs sāka vajāt smagi slimo, teju 90 gadus veco Latviešu Karavīru Konrādu Kalēju, es naivi cerēju, ka v.l. būs viens no pirmajiem, kas sāks viņu aizstāvēt! Kur nu – ne mazākais atbalsta vārds neizskanēja no lācīša šī nelaimīgā latviešu cilvēka virzienā! Kad, viņam kārtējo reizi viesojoties pie pidarmota streipuļa, es piezvanīju un pajautāju, kāpēc viņš neaizstāv savu karabiedru, ķepainītis norūca: „Viņš man nav nekāds karabiedrs, jo nāk no policijas bataljona, bet es – no leģiona!”. Lūk, kāda „loģika” piemīt visvaldītim! Un tas nekas, ka viņš pats taču bija jau 1941.gadā izteicis vēlēšanos iestāties policijas bataljonā, bet netika pieņemts savas mazgadības dēļ! Vai tobrīd viņš pēkšņi būtu šo faktu aizmirsis? Nē jau, viņš tikai meklēja ieganstu attaisnojumam savai gļēvajai rīcībai un ātrumā neko prātīgāku nevarēja izgudrot kā šo muļķīgo atrunāšanos. Drīz vien pēc tam visvaldis devās vizītē uz Austrāliju, lai tiktos ar turienes latviešiem, par kuru vēlāk sniedza interviju okupantu lapelei Vesti-Segodņa. Viņš tur runāja par daudz ko, bet tikai ne par K.Kalēju. Kad intervijas beigās korespondents tomēr nenocietās pats uzprasīt, kā tad ir ar Kalēja k-gu, un vai tiešām viņš nav ar šo personu ticies, lācīt’s negribīgi atzinies, ka jā, esot pienācis klāt un apjautājies par vecā kunga veselību, bet par citām lietām neesot runājuši, lai viņu veltīgi neuztrauktu. Nu, protams, kā gan savādāk lai būtu – Kalējs taču varēja izteikt lūgumu lāčukam sniegt viņam vismaz morālu atbalstu, bet tad pēdējam būtu jālien vai zemē aiz kauna, ka viņam nepietiek dūšas kaut ko tādu pat vārdos apsolīt. Acīmredzot lācītis toreiz jutās līdzīgi kā dakteris no kādas „melnā humora” anekdotes, kurš, izmeklējot smagu slimnieku, nepārtraukti atkārtojis: „Vai, cik labi, vai cik jauki!”, bet uz slimnieka jautājumu, par ko tad šis tā priecājas, atbildējis: „Par to, ka šitā briesmīgā liga ir jums piemetusies, nevis man!”. Tā arī mūsu lāčukiņš klusībā priecājās, ka vīzentālieši par upuri ir izraudzījušies Kalēju, nevis viņu pašu, un tālredzīgi klusēja par šo lietu, lai kādam izraēlietim neienāk prātā, ka arī visvaldītis taču 2.Pasaules kara laikā ir „nepareizajā „ pusē atradies!
Pretstatā A.Gardam un viņa vadītajai Nacionālajai Frontei, ar Visu Latvijai gan lācītim uzreiz ļoti siltas attiecības izveidojās. „Kādi jūs gudri, kādi drosmīgi, kādi patriotiski!”, viņš skaļi deklarēja, slaucīdams acis nēzdodziņā, „man pat asaras birst, jūsos raugoties, no prieka!”. Drīz pēc tam A.Garda savā avīzē „DDD” izteica pamatotu izbrīnu, par ko šis tā apbrīno vislatveļus, un pauda arī savu viedokli: „100 tādi vislatviešu puišeļi nav vienas manas patriotiskas meitenes-vietnieces vērti!”, kam arī es pilnībā pievienojos toreiz un tagad. Lai arī pasludināts par VL goda biedru, uz 9.Saeimu lācītis tomēr startēja no Latvijas Zemnieku savienības, acīmredzot apzinoties, ka tai ir tiešām reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru, un kas par to, ka tās programma ir ne tikai nenacionāla, bet pat izteikti kosmopolītiska. Daži prātvēderi toreiz klāstīja, ka viņš tā darot, lai „grautu sistēmu no iekšienes”, līdzīgi kā savulaik daudzi tādējādi centās attaisnot savu kādreizējo stāšanos PSKP rindās. Visvaldītis tika ievēlēts Saeimā, un kas no tā? Nekādus dižus varoņdarbus latviešu tautas labā viņš tur neveica un pat nemēģināja to darīt (ja, protams, par tādu neuzskatīt viņa izstāšanos no minētās partijas LZS rindām). Taisni otrādi – pietiekami daudzas reizes viņš tur parādīja sevi kā gļēvs nepatriots! Kāda būtiska, ar nacionālām lietām saistīta balsojumā laikā viņš tajā nepiedalījās, jo, kā pats vēlāk atzinās presei, esot „aizpļāpājies ar Šķesteri – citu LZS deputātu”. Interesanti, kādu sodu viņš būtu saņēmis, ja līdzīgā kārtā būtu aizsnaudies un aizpļāpājies, sēžot ierakumos un nepamanot ienaidnieka tuvošanos? Bet arī Saeima ir sava veida karalauks, kurā jācīnās par Latviešu tiesībām, lai arī ar vārda ieročiem, un snaust tajā nedrīkst – to lācītim būtu gan vajadzējis saprast! Tālāk – kad bēdīgi slavenā „SC” deputāti iesniedza priekšlikumu atzīt par oficiāli atzīmējamu dienu arī pareizticīgo Jaungadu un Lieldienas, lācītis sākotnēji nobalsoja PAR šo priekšlikumu. Lai kliedētu bažas, ka atkal viņš būs aizpļāpājies vai kaut ko nepareizi sapratis, lāčuks skaidroja presei – jā, tā viņš arī domājot, kā balsojis, jo pareizticīgo vidū esot ne mazums Latvijas patriotu, ar kuru tradīcijām valstij esot jārēķinās un viņus jācienot. Vēlāk, redzot, ka tautas vairumam viņa rīcība tomēr, maigi izsakoties, liekas jocīga, lācēns mainīja savu viedokli un turpmākajos lasījumos bija pret šo priekšlikumu, kas šajā Saeimā vēl tomēr netika apstiprināts. Vēl jāatceras notikumi pirms diviem gadiem, kad Krievija iebruka Gruzijā. Lācēntiņš bija viens no tiem, kuri atturējās balsot par Saeimas rezolūciju, kurā tika pieprasīts saglabāt Gruzijas teritoriālo vienotību, jo, pēc viņa domām, pārkrievotajām, separātiskajām autonomajām republikām Abhāzijai un Osetijai esot tiesības uz neatkarību, un tas nekas, ka uzreiz pēc tās pasludināšanas abas bijušās Gruzijas sastāvdaļas paziņoja par pievienošanos Krievijai. Laikam pēc šādas loģikas spriežot, visvaldītis pozitīvi vērtētu arī Latgales novada vai vismaz kādas tā daļas pārkrievoto vietējo iedzīvotāju un iepludināto okupantu izteikto vēlmi atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai vai Baltkrievijai. Jāatzīmē arī, ka, vēl nebūdams deputāts, lāčukiņš savās publikācijās ir nosodījis Čečenu Tautas Varoni Šamilu Basajevu par, lācēna uztverē, „teroristisko” darbību un izteicis apgalvojumu, ka šī krietnā karavīra došanās palīgā ticības brāļiem Dagestānā esot izraisījusi 2.Čečenijas karu. Nu pilnīga putina retorika, ne ko pielikt, ne atņemt!
Līdztekus visai „jocīgajiem” politiska rakstura balsojumiem jāatzīmē lācīša paviršā un reizēm neadekvātā uzvedība svarīgās dzīve situācijās, ko var, protams, skaidrot ar viņa lielo vecumu un tam līdzi gandrīz neizbēgami sekojošajām garīga rakstura veselības problēmām. Jau agrāk šis cilvēks pats bija atzinies, ka viņa nervu sistēma esot visai nestabila, ka tieši šī iemesla dēļ viņš esot pārcēlies no lielpilsētas uz laukiem, jo baidījies, ka dzīvodams Rīgā, varot sajukt prātā. Tomēr laikam arī šis faktors nav īsti palīdzējis atrisināt viņam piemītošo kaiti. Kā citādi lai izskaidro viņa neierašanos uz tiesas sēdi, kurā viņu bija apsūdzējis nelietīgais okupants kabanovs, jo, kā viņš pats vēlāk skaidroja, esot aizmirsis laiku, cikos tad īsti viņam tiesas sēdē esot bijis jābūt (!!! – A.G.). Kā smejies, jāpriecājas, ka viņš vispār atcerējās, kur viņam ir jābrauc – uz tiesu, nevis uz vizīti pie nervu daktera! Bet, nopietni runājot, cilvēks, kurš atrodas tādā cienījamā statusā kā Saeimas deputāts, lai cik gadus vecs arī būtu, vienkārši NEDRĪKST aizmirst šādas lietas! Tā ir viņa problēma, kā piespiest sevi tās atcerēties, lai raksta sev uz rokām, uz pieres, uz dzīvokļa trimo spoguļa…, bet kļūdīties viņam tādās reizēs nav tiesību! Un, ja plenārsēdes laikā uznāk snaudiens, tad jāpalūdz kaimiņam, lai ik pēc 5 minūtēm viņam iekniebj sānā un tādejādi pamodina. Ja viņš tomēr nespēj tikt ar sevi galā, lai godprātīgi to atzīst, noliek Saeimas deputāta mandātu un, drošs paliek drošs, palūdz sevi atzīt par rīcībnespējīgu un iecelt sev aizbildni. Pie lāčuka dīvainībām vēl der atzīmēt viņa bieži izteikto apgalvojumu, ka viņš negribot saukt pašreizējos varturus par nodevējiem, jo neesot pārliecināts, ka viņi apzināti vēlot tautai ļaunu, turklāt viņu ietekme no ārvalstīm arī neesot pierādāma. Nu kā te atkal lai neatceras anekdoti par naivu vīru, kurš atnācis mājās un ieraudzījis sievai blakus gultā svešu vīrieti, stāsta vēlāk savam draugam, ka tas VARBŪT esot sievas mīļākais, jo pašu mīlēšanās faktu viņš tak redzējis neesot… Tā, lūk, līdzīgi ir arī ar visvaldi lāci! Var jau būt, ka fiziskā veselība viņam tiešām vēl ir apskaužami laba, bet par garīgo vismaz man ir nopietns pamats bažīties… Turklāt, kā jau iepriekš minēju, viņš ir visai gļēvs tips, kam tālu no Īsta Patriota statusa!
» Stomahina ciešanas (bez ironijas)...
Lasiet un iepazīstieties! http://stomahin.com/dnevniki.htm?fbclid=IwAR3Lyc1zzmbkm9wTZ4WpIGUoUms4HGAa1Xuij66aOpxHhX-4g2tDrBmH_IY
» Tos mēslus jānoliek pie vietas !!!
DAUGAVPILS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS POLICIJAI
Muzeja ielā 6, LV 5401

AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,


IESNIEGUMS


2020.gada 09.aprīlī ap plkst. 14.30 es piebraucu pie mājas Teātra ielā 34, kur esmu bijis deklarēts (pierakstīts) jau vairāk kā 30 gadus. Novietoju manai mātei piederošo, bet manā valdījumā esošo a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, pretī mājas 3.ieejai, kur atrodas asfaltēts celiņš, kas savukārt savieno piebraucamos ceļus pie mājas Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Cik vien atceros, uz šī celiņa vienmēr ir bijušas novietotas mājas iedzīvotāju un viņu viesu automašīnas, nereti tās stāvēja dažas minūtes, citreiz – dažas stundas. Līdz 2020.gadam man nebija nācies dzirdēt, ka kāds varas pārstāvis transporta līdzekļu likšanu uz šī celiņa (tāpat arī analoga celiņa pretī mājas 1.ieejai) būtu vērtējis kā pretlikumīgu, pilnīgi pretēji – tieši no D-pils pašvaldības policijas pārstāvju puses nereti izskanēja aicinājumi uzbraukt uz tā, nevis stāvēt pretī namiem Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25, kur novietotās automašīnas tiešām traucē pabraukt tām garām. Tāpat nekad un nekur neesmu guvis informāciju par to, ka šie celiņi būtu paredzēti kā speciāli trotuāri gājējiem, tie būtībā ir koplietošanas ceļi, ko izmanto pēc vajadzības gan gājēji, gan transportlīdzekļu vadītāji. Nav man gadījies arī redzēt stāvam uz šiem celiņiem tik lielu automašīnu, ka tās gabarīti neļautu paiet garām gājējiem. Gājēju kustība mūsu mājas pagalmā nekad nav bijusi īpaši intensīva.
Pamatojoties uz augstāk minēto, es bez steigas veicu savu mantu iekraušanu automašīnā, vairākkārt nesot tās no dzīvokļa un šķūnīša, kas atrodas 3.kāpņu telpas pagrabā, jo biju nolēmis pavadīt Lieldienas vasarnīcā. Mantu nešanas laikā ne reizi nemanīju kādu gājēju, kam es (mana mašīna) būtu varējis(-usi) traucēt pārvietoties pa minēto celiņu, man netika izteiktas arī pretenzijas no kāda garām ejoša cilvēka. Kad kopā ar saviem vecākiem – 2.grupas invalīdiem – ap plkst. 15.00 nokāpām no dzīvokļa 5.stāvā, pēkšņi ieraudzīju pie automašīnas priekšējā stikla pielīmētu paziņojumu-protokolu Nr.440576327, ko, spriežot pēc neskaidrā rokrakstā aizpildītajām ailēm, esot sastādījis DPPP vec.inspektors Oskars Plonis (ja pareizi izlasīju uzvārdu). Pēc viņa domām, es esot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 122.panta 2.punktu, proti, nedrīkstot stāvēt “citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos”, sakarā ar to viņš man nolēma piemērot LAPK 149.10.p.5.d.4.p. noteikto naudas sodu 40 euro apmērā. Pievēršu uzmanību tam, ka protokols esot sastādīts plkst. 14.51, līdz plkst. 14.45 es pastāvīgi atrados mašīnas tuvumā un ap plkst. 15.00 atkal biju pie tās. Man rodas iespaids, ka policijas darbinieks speciāli gaidīja brīdi, kad es atiešu prom no automašīnas, lai varētu sastādīt protokolu manas prombūtnes laikā, citādāk es būtu izteicis pretenzijas pret šādu nelikumīgu, patvarīgu rīcību.
Kā jau iepriekš minēju, neuzskatu, ka es, novietojot savu a/m, būtu radījis problēmas kādam gājējam staigāt pa celiņu pretī mājas 3.ieejai, manuprāt, garām manai mašīnai varēja paiet pat vairāki gājēji pēc kārtas, ja viņiem būtu tāda vajadzība. Šo faktu varēs pārbaudīt O.Ploņa veiktajā manas a/m fotogrāfijā, ko viņš, cerams, veica pirms protokola sastādīšanas. Gadījumā, ja mana a/m kādam tomēr ir traucējusi, tad uzskatu, ka policijas darbiniekam bija pienākums sākotnēji informēt mani par to, kam tieši un kādā veidā mana a/m traucē, un tikai gadījumā, ja es atteiktos to aizvākt, varētu man sastādīt administratīvā soda protokolu.
Man ir radies iespaids, ka protokoli, kas pēdējā laikā tiek sastādīti par IT KĀ nelikumīgu transportlīdzekļu stāvēšanu uz celiņiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, radušies kādas garīgi visai nenosvērtas mūsu mājas iedzīvotājas sūdzību rezultātā, kura tādejādi mēģina kārtot rēķinus ar sev netīkamiem kaimiņiem. Ļoti žēl, ka varas iestādes izdabā šīs būtnes kaprīzēm, neiedziļinoties lietas būtībā un neizvērtējot viņas sūdzību pamatotību. Gribētos cerēt arī, ka šādas rīcības pamatā nav kādas koruptīvas intereses un nenotiek t.s. “tirgošanās ar ietekmi”.
Sakarā ar visu iepriekš izklāstīto,
P I E P R A S U :
1. Pilnībā atcelt O.Ploņa (ja tāds ir viņa uzvārds) sastādīto protokolu-lēmumu Nr.440576327.
2. Izvērtēt, vai tāda nekompetenta persona kā viņš var turpināt pildīt DPPP vec.insp.pienākumus.
Informēju, ka negatīva lēmuma gadījumā vērsīšos ar sūdzību pie Daugavpils Domes priekšsēža A.Elksniņa kunga, kā arī pārsūdzēšu uzliktu sodu tiesā likumā noteiktajā kārtībā,


14.04.2020. Aivars Gedroics
» Vēsture
PAR t.s. VĒSTURES PĀRRAKSTĪŠANU
Plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā sākuši celt traci par to, ka Krievijā it kā notiekot t.s. “vēstures pārrakstīšana”, respektīvi, ka tur baltu pataisot par melnu un otrādi. Es, sekojot līdzi šīs zemes oficiālās propagandas nostādnēm, gan nekādu “pārrakstīšanu” no tās puses manījis neesmu. Manuprāt, oficiālā Krievija vienmēr ir turējusies pie šādām vēstures notikumu interpretācijas nostādnēm: Krievija un krievi nekad ne pie kā nav bijuši vainīgi, Krievija un krievi nekad nevienam nav uzbrukuši, bet tikai aizstāvējušies; nekad nevienu nav okupējuši, bet tikai atbrīvojuši; ja kādai valstij vai tautai kādreiz bija radies konflikts ar Krieviju vai krieviem, tad pie tā ir vainīga tikai un vienīgi konkrētā valsts vai tauta…utt., u.tjp. Un šādu nostāju turpina sludināt arī pašreizējā Krievijas vara un tās apmaksātie vēsturnieki. Protams, viņiem var un vajag pārmest politisko angažētību un faktu falsificēšanu, bet nekonsekvenci pārmest gan mēs viņiem nevaram. Drīzāk gan mēs varētu, un mums vajadzētu pārmest Krievijai tieši nevēlēšanos pārrakstīt vēsturi, parādot beidzot lietas un faktus tādus, kādi tie ir reāli bijuši, nevis tādus, kādus tos ir izdevīgi redzēt Krievijai. Bet uz to, protams, nav ko cerēt, vismaz tik ilgi, kamēr tur pie varas būs lielkrievu šovinisti.
Taču, lai nu paliek Krievija un krievi ar tādu vēstures interpretāciju, kāda tiem ir tīkama, kā paruna saka, “ja tev sveša baznīca netīk, tad neej tajā ar savu lūgšanu grāmatu iekšā, un būs miers tad visiem”. Mums, latviešiem, svarīgāk ir tas, kas notiek Latvijā, kā vēstures notikumi tiek interpretēti un pasniegti tautai šeit. Un, lūk, tieši Latvijā es diemžēl gan pēdējā laikā manu diezgan izteiktu vēstures pārrakstīšanu, konkrēti, atgriešanos pie padomju laika interpretācijas vairāku vēsturisku notikumu izvērtējumā. Saprotams, no Sorosa fonda grandus saņemošajiem doktorantiem ir obligāts nosacījums cik vien var apliet ar dubļiem visus, kas 2.pasaules kara laikā cīnījušies “nepareizajā” pusē, it īpaši tādus cilvēkus, kā, piemēram, Herberts Cukurs, kuru “pareizā” puse zvēriski nogalināja bez tiesas un izmeklēšanas. Dabiski, ka viņu uztverē šie cilvēki vienmēr būs noziedznieki, bet tie, kas pret viņiem vērsušies, upuri, lai arī reālajā dzīvē notikušie fakti liecinātu par pilnīgi pretējo. Pie tā es jau esmu paguvis pierast, un šie fakti mani jau labi sen vairs neizbrīna. Taču nu ir parādījusies tendence sākt attaisnot tos, kas cīnījās pret Latvijas valsti uzreiz pēc tās nodibināšanas 1918.gadā, un, savukārt, nozākāt tos, kas iespēju robežās mēģināja, kā nu prazdami, nomazgāt to kaunu, ko izjuta Patriotiskie Latvieši par K.Ulmaņa autoritārās valdības rīcību 1939.-1940.gadā, gļēvi padodoties PSRS agresoriem, ne tikai nepretojoties tiem fiziski, bet pat mēģinot vismaz daļēji leģitimēt viņu rīcību (slavenā frāze – “es palieku savā vietā, jūs palieciet savējās!”). Proti, gluži kā PSRS laikā uzņemtajā filmā “Kad lietus un vējš sitas logā”, sludinot: “No vienas puses, jūs it kā cīnāties par Latvijas brīvību, bet, no otras puses…”. Un te nu neatrodas neviena, kas pateiktu stingri un nelokāmi: ”Nekādas otrās puses nav!”, nē, notiek nožēlojama atkāpšanās un viedokļu pārskatīšana, arvien vairāk tuvinot tos PSRS laika un tagadējās Krievijas izpratnei par to, kā un kas ir savulaik noticis.
Lai nebūtu pamats apsūdzēt mani tukšvārdībā, minēšu arī konkrētus piemērus. Lūk, mūsu jaunie censoņi – daudzsološie žurnaļugas, uzticamie Sorosa skolnieciņi sākuši uztraukties par nabaga nelaimīgajiem 11 Valmieras komjauniešiem (būtībā – teroristiskas organizācijas locekļiem), kurus toreizējās varas iestādes pilnīgi pamatoti nolēma sodīt ar nāvi (skat. https://www.youtube.com/watch?v=FmCMeglwr0k). Gluži par varoņiem šos pataisīt (kā PSRS laikos) pagaidām vēl neuzdrošinās, viņu vainu principā it kā atzīst, taču sods gan esot bijis nesamērīgi bargs (kara apstākļos !!! – A.G.). Laikam mūsu “vēstures pārrakstītāji” uzskata, ka viņiem pietiktu ar naudas soda uzlikšanu (diez kādā valūtā?) vai pavēli piespiedu kārtā veikt kādus sabiedriskos darbus! Lai gan vispār jau ironija, manuprāt, šeit būtu pilnīgi nevietā. Manā uztverē, ja ko var pārmest, tad tikai to, ka pārāk maz šāva Latvijas valsts ienaidniekus, lai kādai ticībai vai tautībai viņi piederētu! Ja tai pašā Valmierā būtu nošāvuši 111, vai, vēl labāk, 1011 boļševikus un to apjūsmotājus, 1940.gadā krietni mazāk būtu iebrukušo krievu tanku bučotāju (ne tikai žīdi to darīja, arī letiņi tādi bija gana sastopami, skatīsimies taisnībai acīs!). Savulaik Latvijas varturi piekāpās inteliģences prasībai apžēlot uz nāvi notiesāto rakstnieķeli A.Upīti, kā parādīja tālākā notikumu attīstība, tad šis “humānisma akts” producēja “varoni”, kas 1940.gadā brauca uz Maskavu lūgt Latviju iekļaut “PSRS tautu brālīgajā saimē”. Jāsaprot, ka tādi darboņi ar gadiem nemainās, viņi var “mest spalvu, bet ne tikumu”. Un attiecībā uz šiem 11 Valmieras teroristiem var būt tikai viens jautājums – kāpēc neatkarīgā (it kā) Latvijā viņiem vēl arvien pastāv t.s. “piemiņas zīme”, līdzīgi kā “kauna stabs” Pārdaugavā Rīgā? Bet, Sorosa angažēto žurnaļugu izpratnē, laikam drīz viņiem nāksies likt ziedus šai piemiņas vietā, piesaistot, protams, arī valsts un pašvaldību amatpersonas…
Un nu atkal jauns “vēstures pārskatījums” – režisores Guntas Gaidamovičas (viņas profils draugiem.lv ir šāds: https://www.draugiem.lv/user/258887/) dokumentālās filma “Palikt pa vidu. Lubāna klānos” (skat. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.03.2020-palikt-pa-vidu.-lubana-klanos.-dokumentala-filma.id183223/). Tajā sākumā tiek stāstīti vispārzināmi fakti, ka Latvijas okupāciju 1940.gadā iedzīvotāji uztvēruši dažādi, citi cīnījās pret okupantiem, citi sadarbojās ar tiem; tāpat arī vācu laikā un atkārtotās padomju okupācijas laikā nereti kaimiņš nostājās pret kaimiņu, tēvs pret dēlu, brālis pret brāli…utt. Īpašu uzmanību režisore gan velta tiem ļaudīm, kas pēckara gados iegāja mežos. Ko tur liegties, tie bija dažādi cilvēki ar dažādiem mērķiem, ne jau visi viņi būtu pelnījuši godpilno Nacionālo Partizānu nosaukumu. Bija ļautiņi, kas vienkārši gaidīja “labākus laikus” (ko varētu atnest angļi un (vai) amerikāņi, bet līdz tam labāk nekur nemaisīties un mierīgi dusēt sūnās šo vārdu vistiešākajā nozīmē), bija puskrimināli tipi, kas uzdevās par pretpadomju cīnītājiem, lūdzot un nereti arī prasot apkārtnes zemniekus, lai viņi tos baro, bet paši lielākoties pavadīja laiku, dzerot alkoholu un spēlējot kārtis, pie iespējas paņemot priekšā kādu jaunāku dāmu, ja tāda gadījās ceļā; bija tiešām atklāti laupītāji un bandīti (kā likums, šādas grupas tika organizētas VDK uzdevumā), kuri terorizēja vietējos ar vienu mērķi – diskreditēt mežabrāļus kā tādus; savukārt bija arī tiešām Īsti Patrioti, kas nežēloja savu veselību un dzīvību, iznīcinot mūsu tautas ienaidniekus – tie, kas reāli pildīja Nacionālo Partizānu funkcijas un tā būtu arī saucami (par tādiem ļaudīm labi aprakstīts igauņu rakstnieka Arveda Vīlanda grāmatā “Mežos vēl brīvība elpo”, tā ir tulkota latviski gan trimdā, gan Latvijā).
Kādus tad ļaudis kritizē filmas režisore? Ne tos, kas izlikās par pretpadomju cīnītājiem, labprāt ņēma (dažreiz arī ar varu) produktus no zemniekiem, bet nekādi tos neaizstāvēja pret okupantu patvaļu; ne tos, kas slepeni sadarbojās ar čeku un tās uzdevumā nereti apšāva vai palīdzēja sagūstīt savus biedrus; ne tos, kas iekrišanas gadījumā domāja tikai par savu ādu un bija gatavi nodot gan savus vēl mežā palikušos biedrus, gan apkārtējo māju iedzīvotājus, kas bija savulaik devuši šiem iztiku un pajumti, tikai ar vienu mērķi – cerību, ka pašus tad nesodīs ar nāvi, bet gan ar 15-25 gadus ilgu katorgu. Šādus faktus gan režisore piemin, bet bez īpaša izvērtējuma no savas puses. Toties lielas dusmas viņā izraisa fakts, ka mežinieki nošāvuši divus tipus – partorgu un mērnieku, kas nejauši gadījušies viņiem tuvumā. Te nu sākas gara analīze, kāpēc tā vajadzēja darīt, vai no tā nevarēja izvairīties…utt., u.tjp. Papildus tiek aptaujāti komunistu un okupantu līdzjutēji, kuri labāko PSRS tradīciju garā šo divu tipu likvidētājus atklāti dēvē par bandītiem, nosodot nevis svešos ienācējus un kolaborantus, bet gan tos, kuri tos iznīcināja. Un te nu atliek vien gaidīt, kad izskanēs aicinājums atklāt pieminekli “nevainīgajiem upuriem” (nez kā PSRS okupācijas laikā to neiedomājās?), lai būtu, kur ziediņus nolikt varas pārstāvjiem un skolu jaunatnei…
Manuprāt, pētot mežabrāļu tēmu un kritiski izvērtējot visus, kas tobrīd atradās mežā, pirmais un galvenais jautājums būtu jāuzdod šāds: “Cik Latviešu tautas ienaidniekus konkrētais mežinieks ir likvidējis?”. Un, ja nevienu, tad atkal jājautā – ko viņš tur mežā darīja un par ko viņu apkārtējā tauta baroja? Jo tieši okupantu un kolaborantu iznīcināšana bija Nacionālo Partizānu uzdevums Nr.1, tie, kas to nedarīja, nebija nekādi partizāni, bet gan gļēvuļi un s…brāļi. Taču režisores Gaidamovičas izpratnē tieši tie, kas reāli cīnījās, bija paši sliktākie cilvēki, bet tie, kas pavadīja laiku dīkdienībā – nevainīgi upuri; netiek īpaši slēptas arī simpātijas pret aktīviem okupantu varas atbalstītājiem – komunistiem, komjauniešiem un t.s. istrebiķeļiem. Protams, ka filmas beigās vēl tiek dots mājiens, ka daudzi mežinieki varētu būt piedalījušies žīdu šaušanā – tiešu pierādījumu gan nav, bet viena tante teica… Un nu atliek jautāt – kurš un kurā valstī šobrīd nodarbojas ar “vēstures pārrakstīšanu”?
Ko mums, Latvju Patriotiem, darīt šinī sakarā? Neklusēt, bet skaļi nosodīt (gan personīgi, gan publiski) šādus darboņus, apliecinot, ka nepieļausim apgriezties pie vēstures izvērtējuma PSRS laiku izpratnē! Īpašu aktivitāti gribētu sagaidīt no LNPA (nac.partizānu apvienības) puses, ja tāda vēl pastāv. Līdz šim minētā organizācija galvenokārt izcēlusies ar piebalsošanu varturiem tādos jautājumos kā, piemēram, Latvijas neatkarības iznīcināšana, iestājoties ES (par to esmu bijis spiests rakstīt jau agrāk: https://spoki.lv/vesture/Snikerveidigajiem/691579). Bet, ja neko nedarīsim, tad varbūt arī esam pelnījuši, lai mūsu tautas vēsturi sāk izvērtēt “putiniski”? Pie varas esošajiem mūsu tautas nodevējiem taču Īsti Varoņi nevar būt simpātiski jau pēc definīcijas…
PAR TAISNĪGU ATTIEKSMI PRET MŪSU TAUTAS PAGĀTNI, TAGADNI UN NĀKOTNI
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!

29.03.2020. Aivars Gedroics
» Cīņā ar zilo mafiju
HOMOSEKSUĀLISMA PROPAGANDAS TVANĀ
Saprātīgi domājošiem cilvēkiem jau sen zināms, ka teju visi saziņas līdzekļi (kā privātie, tā arī t.s. “sabiedriskie”) Latvijā atrodas cionistu-masonu-pederastu ložu ietekmē un kalpībā un nepārtraukti propagandē to, ko liek to saimnieki no Sorosa fonda un tā neskaitāmajām satelītorganizācijām – kosmopolītismu, tautu un rasu saplūšanu, valstu robežu izzušanu, kā arī seksuālo perversiju slavēšanu. Šo trubadūru avangardā neapšaubāmi ir arī Latvijas Radio un televīzija, konkrēti LTV-1, kurā reizi nedēļā redzama pārraide “Aizliegtais paņēmiens”, kuru savukārt vada zvērināts kosmopolīts un visa patriotiskā nīdējs, bet visa mūsu tautai naidīgā un perversā slavētājs Guntis Bojārs; runā, ka viņš pats esot vismaz biseksuāls. Šā gada 9.martā iznāca kārtējā pārraide par to, cik slikta dzīve mūsu Latvijā esot pidariem un lezbām. (interesenti, kas šo murgojumu nav vēl redzējuši, lai iepazīstas ar to zemāk esošajā internetvietnē: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.03.2020-aizliegtais-panemiens.id182039/).
Par ko tad tik ļoti ir uztraucies Gunča un viņa pakļautībā esošie žurnaļugas? Latvija esot “vishomofobākā” valsts visā Eiropā, pidariem un lezbām šeit neesot nekādu juridisku tiesību ne reģistrēt savas attiecības, ne ģimenes dibināt, ne bērnus adoptēt, vairums deputātu neko negribot šajā ziņā mainīt, un arī sabiedrība – kādas šausmas – nebūt neuzskatot, ka tas esot nepareizi, tā stingri stāvot “tradicionālo vērtību sardzē”. Igaunijā gan esot nedaudz labāk, tur homiķi varot savas attiecības reģistrēt pie notāra, bet ne tuvu ne visi notāri vēlas šādu juridisku aktu veikt. Turklāt, lielas briesmas radot jaunā radikālā partija EKRA, kas pirms vēlēšanām esot solījusi šo likuma normu svītrot, bet neesot to izdarījusi, jo parlamentā pietrūcis balsu, tomēr no savas “briesmīgās” idejas principā atteikusies neesot, un, tā kā EKRA šobrīd ir pozīcijā, bet aktīvākie pederastieši-sorosieši – opozīcijā, tad viss kas slikts (sorosītu uztverē) vēl varot notikt. Tika arī aptaujāti cilvēki uz ielām Tallinā, kuri vairumā vai nu vispār nevēlējās šo tēmu (par homiķu “partnerattiecībām”) apspriest, vai izteicās pret to juridisku leģitimēšanu. Sorosistu-bojāristu pusē izrādījās tikai viena no Sanfrancisko iebraukusi grūti nosakāma dzimuma būtne, ar savu idiotisko izskatu apliecinot, ka viendzimuma attiecību piekopēji un atbalstītāji degradējas arī fiziski un pārstāj izskatīties ne tikai pēc normāliem cilvēkiem, bet pēc cilvēkiem kā tādiem vispār.
Latvijā kā galvenie homoseksuālisma apkarotāji tiek pieminētais Saeimā jau laiciņu vairs neesošais politiķis Šlesers, kurš teju viens pats esot panācis, ka Satversmē ierakstīta laulības definīcija kā savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī reliģiskā draudze “jaunā paaudze”, kas pirms gadiem 10 esot noorganizējusi t.s. “praida” dalībnieku apmētāšanu ar mēsliem. Tika rādīta arī kāda lesbiešu “ģimene”, kuras, spriežot pēc izskata, “pasīvā” puse sūdzējās, ka gadījumā, ja ar viņu kas slikts notikšot, tad “otrajai ģimenes loceklei” (nez kas tai dāmītei būtu piešķīris šādu titulu?) uz pirmās dāmas diviem bērniem nebūšot nekādu tiesību (un kāpēc lai tādas būtu? Radīja šos bērnus taču ne jau viņa, bet kāds vīrietis, vai vismaz “spermas banka”!). Tāpat otra dāma nevarot kā “vecāks Nr.2” vest bērnus vest pie ārsta, viņai jāizliekoties, ka esot viņu īstā māte – dzemdētāja…utt. Tad sekoja vēl viens lezbeņu pārītis, kuru sastādīja divas dāmītes, kas nesen te iebraukušas no Maskavas, viņām ļoti patīkot Latvija (par latviešiem gan neko neteica), viena no bābām esot savulaik precējusies ar LR pilsoni, bet pēcāk no viņa šķīrusies; šis fakts gan nebija par šķērsli viņai iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, tagad par tādu sapņojot arī viņas gultas biedrene, bet esot problēmas, jo viņu abu attiecības šeit nevar reģistrēt kā laulību, un, tātad, būs jāmeklē kāds cits iemesls ilgotā juridiskā statusa iegūšanai. Diez vai vajag piebilst, ka latviešu valodu viņas, protams, neprot un, cik noprotams, nemaz netaisās to apgūt, jo te jau tāpat viņas visi labi saprotot. “Represēto” parādi noslēdza frizieris-pederasts Pērs Bogomazovs (atkal pierādījums, ka zīmīgus uzvārdus senatnē deva ne bez pamata), kurš sūdzējās, ka savulaik bijis nopietni apdedzis (nu gluži kā odiozais deputāts Kaimiņš – A.G.) un nonācis slimnīcā, savai mātei par to negribēja teikt, lai viņu lieki neuztrauktu, bet “zilo draugu” dakteri atteikušies informēt, jo viņš pēc mūsu valsts likumiem Pēram nav nekas.
Tad tika aptaujāti deputāti no dažādām frakcijām, indīgi vaicājot, vai tiešām Šlesera noteikto kārtību nevajadzētu šajā jomā mainīt. Izņemot NA pārstāvi Raivīti, praktiski visu frakciju pārstāvji teica, ka ar laiku noteikti kaut ko mainīšot, tikai vajagot sabiedrību pienācīgi sagatavot un partijām savstarpēji vienoties. Visaktīvāk pidaru un lezbu intereses stutēt solīja “Attīstībai-PAR”, kas jau pirms vēlēšanām sevi aktīvi pozicionēja kā šo izdzimteņu atklātu lobiju (arī viņu deputātu kandidātu sastāvā ‘netradicionāli orientēto” bija papilnam), to gan noteikti nebija pamanījušas tās daudzās tantes un onkuļi, kas nobalsoja par Pabriku kā “vienīgo godīgo premjeru” Latvijā, jo tā savulaik sludināja reklāmas radio un TV, un mūsu saziņas līdzekļi taču “nekad nemelo”. Raidījuma beigās tika sarīkota intervija ar mūsu bēdīgi slaveno tiesībsargu J.Jansonu, kurš, tāpat kā visi viņa priekšgājēji, nekad nav rūpējies par pamatnāciju, bet vienmēr pirmajā vietā licis dažāda veida minoritātes, kādu pārstāvi no notāriem un Saeimas prezidijā sēdošo naturalizēto okupanti Mariju Golubovu, kuras purnu ieraugot vien, katram normālam cilvēkam uznāk vēmiens. Abi “čaļi” centās pārliecināt Gunču, ka ļoti labi saprotot “seksuālo minoritāšu” intereses un no sirds pūlēšoties viņu problēmas jau tuvākajā laikā atrisināt, savukārt, “dāma” atļāvās par to izteikt šaubas un bažas. Pašās beigās raidījuma vadītājs, kā savulaik populārās PSRS multenes varonis Vilks, kurš vienmēr beigās piedraudēja: “Nu pogodzi, zajac!” (“Pielūko man, zaķi!”), analogi piedraudēja: “Pielūkojiet, deputāti, ja jūs šitik vienkāršu problēmu nevarat atrisināt, tad kam gan vispār jūs esat derīgi?”. Sak’, protieties, draugi, ja arī turpmāk gribat no kunga Sorosa kādu atbalstu saņemt…
Kā komentēt visu šo homopropagandu no Latviešu Patriota viedokļa? Pirmkārt, par to, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir negatīvi noskaņoti pret homoseksuālismu, mēs varam tikai priecāties, un dod Dievs mums tolerancē pret pidariem un lezbām vienmēr ieņemt godpilno (bez ironijas!) pēdējo vietu. Tikai nav pareizi šādus cilvēkus dēvēt par “homofobiem”. Homofobi ir drīzāk tādi ļautiņi kā, piem., LR1 žurnālists Aidis Tomsons, kuram balss sāk drebēt, ja dzird kādu kritizējam homoseksuālismu, un tāds cilvēks tiek nekavējoties atslēgts no (ne)brīvā mikrofona ētera. Patriotus, kas droši un atklāti nosoda homoseksuālistus un viņu draugus, pareizi būtu dēvēt par “homoheitiem” , to es jau biju atzīmējis savā publikācijā pirms teju 6 gadiem, žēl, ka neviena avīze šo manu ideju toreiz nepārpublicēja. (http://klab.lv/users/aivars_666/87782.html) Ja mūs šī iemesla dēļ izmestu ārā no ES, par to būtu tikai jāpriecājas, taču nav gan dzirdēts, ka kādu ieslodzīto par sliktu uzvedību cietumā izmestu no turienes laukā. Nav mums vajadzīga ne ES, ne EP, ne EDSO, lai viņi mīlē ne tikai homiķus, bet arī pedofīlus, nekrofīlus, zoofīlus… visus, ko vien vēlas, tikai bez mūsu līdzdalības.
Otrkārt, Šlesers un “Jaunā paaudze” nebūt nav tie galvenie un aktīvākie homoseksuālisma pretinieki. Paldies, protams, par to, ka Saeima savulaik pieņēma izmaiņas Satversmē, precīzi definējot, kas ir laulība – savienība starp vīrieti un sievieti, lai gan ne jau tikai Šlesera partija viena pati to panāca, vienkārši mūsu “tautas kalpiem” nācās rēķināties ar tautas absolūtā vairākuma, kas nav un cerams, ka nekad arī nebūs degradējies līdz Rietumeiropas idiotu līmenim, viedokli. Un “Jaunajai paaudzei” pietika enerģijas tikai viena praida izdzenāšanai, pret tāda paša veida pasākumiem, kas notika nākamajos gados, šie vairs praktiski nekādi neprotestēja – ne lietojot t.s. “ekstrēmos”, ne mērenos līdzekļus. Ir gan jāatzīmē, ka nu jau vismaz 20 gadu garumā pret homoseksuālisma piekopšanu un tā propagandu cīnās Latvju Patriots Aivars Garda, kurš jau savā lielu rezonansi ieguvušajā rakstā “Latvija uz jaunā gadsimta sliekšņa” brīdināja par perversijām, kas ir pārņēmušas Eiropu, un aicināja tautu šīm “vērtībām” nesekot, respektīvi, ES nestāties… Vēlāk godātais Gardas kungs izdeva brošūru “Latvija bez homoseksuālisma”, kura izsauca lielas dusmas pederastisma karognesējā K.Streipā, viņa toreizējā Radio šefā Dz.Kolātā un citos deģenerātos-kosmopolītos, kas bezspēcīgās dusmās ārdījās savā satīriskajā pārraidē “Rīta rosme”. Gardas kungu šis fakts nebūt nenobaidīja, viņš izsludināja domrakstu konkursu: “Latvija bez homoseksuālisma”, kura labākos darbus izdeva grāmatā: “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”. Dz.Kolāts nekavējoties uzrakstīja sūdzību DP (tā toreiz sauca 4.maija Latvijas “čeku”), ka A.Garda šīs grāmatas priekšvārdā esot aizskāris viņa, Kolāta – svarīgas valsts amatpersonas! – godu un cieņu, DP nevilcinoties ierosināja par to kriminālprocesu, tomēr līdz tiesai tas nenonāca, jo Saeimas runas vīri apdomājās un nolēma šo absurdo pantu, kas amatpersonu godu un cieņu vērtē krietni svarīgāku kā parasto cilvēku, atcelt. Savukārt Gardas kungs turpināja aktīvi apkarot pederastus un lesbietes savā avīzē “DDD”, ko dara arī patlaban, ik pa laikam tajā publicējot augstāk minētajiem radījumiem un viņu draugiem veltītus kritiskus rakstus. Līdz ar to, Gunčam un viņa drauģeļiem arī A.Gardu bija vairāk kā dibināts pamats nosodīt un nozākāt līdzīgi Šleseram un Ļedjajevam, taču A.Gardas vārds laikam LTV žurnaļugu saimniekiem ir tik bīstams, ka pat kritiskā veidā viņu pieminēt nedrīkst, lai lieki neatgādinātu tautai par šādas personas eksistenci. Tiesa, vienā no video kadriem, laikam redaktoru neuzmanības pēc, A.Garda bija dažas sekundes redzams stāvam protestētāju pūlī pret praidu.
Treškārt, ko varam gaidīt no mūsu Saeimas deputātiem? Mans viedoklis (varbūt pārāk optimistisks) ir tāds, ka šīs Saeimas sastāvs tomēr vēl t.s. “partnerattiecību likumu” nepieņems, jo tautas vairumam tas, maigi izsakoties, nepatiks; 2021.gadā paredzētas pašvaldību, 2022. gadā – Saeimas vēlēšanas, un nebūtu gudri savus potenciālos vēlētājus pirms tām lieki kaitināt. Taču ar katru jaunu sasaukumu Saeimas sastāvs kļūst arvien nekvalitatīvāks, esošās partijas arvien vairāk degradējas, tās, kas nāk bijušo vietā, parasti ir vēl sliktākas un latviešiem naidīgākas. Lai nemēģina gļēvi taisnoties un pasniegt sevi kā Patriotus tādi tipi kā R.Dzintars, J.Dombrava, E.Šnore, A.Kiršteins, J.Iesalnieks u.c. “nacionāļi”. Ja viņi tiešām būtu “tradicionālo vērtību aizstāvji”, viņus pārstāvētā valdībā jau kuru sasaukumu pēc kārtas ārlietu ministra amatu nepildītu perversais tips Pidarēvičš un Saeimas prezidijā nesēdētu manis jau minētā M.Golubeva, uz kuru vismaz pirms iešanas pusdienās labāk neskatīties, lai neizsauktu kuņģa darbības traucējumus… Nerunājot jau par to, ka patiesi Nacionāla partija nekad neslēgtu koalīcijas līgumu ar “Attīstībai-PAR”, kuras būtību esmu arī jau paspējis aprakstīt. Negribu idealizēt igauņu EKRU, tomēr tai vismaz kaut kādi principi un cieņa pret vēlētājiem dotajiem solījumiem ir, mūsu partijām – nav nevienai! Un ne tikai partijām – arī individuālā kārtā nespēju saskatīt nevienu godīgu, patriotisku deputātu šai Saeimā, kurš baudītu manu cieņu! Nekas cits neatliek, kā atkārtoti aicināt tautu aktīvi parakstīties par šīs Saeimas atlaišanu, ko ne tik sen biju jau darījis: http://klab.lv/users/aivars_666/124009.html. Kāpēc katra nākamā Saeima kļūst arvien sliktāka? Tāpēc, ka tauta neprotestē pret esošo Saeimu naidīgo darbību. Un deputātiņi ne bez pamata uzskata, ka tauta degradējas tiem līdzi, tāpēc arvien vairāk attālinās no tikumības un tautiskuma, bet arvien vairāk tuvinās kosmopolītismam un perversijām! Vai šajā Saeimā ir kaut viens deputāts, kurš uzskatītu par nepieciešamu ierakstīt likumdošanā normu, ka bāriņtiesām nekavējoties jāatņem bērni t.s. geju un lesbiešu “ģimenēm”, negaidot, kā visgudri pamāca Aidītis Tomsoniņš, pierādījumus par pret bērnu pastrādāto vardarbību, jo bērna atrašanās kā tāda šāda veida “ģimenē” pati par sevi vien jau ir vardarbība, ja ne fiziska, tad morāla noteikti? Bet nebūs taču neviena deputāteļa, kurš būtu gatavs šo acīmredzamo faktu publiski atzīt! Tātad, latvieši, mūsu varturus var ietekmēt tikai aktīva un radikāla rīcība, pasūtot tos bekot! Pat, ja parakstus referendumam savāks, bet pats referendums kvoruma trūkuma dēļ izgāzīsies, “tautas kalpi” tomēr būs spiesti apdomāties, vai tiešām vajag tik pārcentīgi “sūkāt Sorosa daiktu”, kā to viņi(-as) dara patlaban? Atzinību pelna zemnieki, kas protestē pret absurdo un nevajadzīgo, politiski angažēto novadu reformu, varu aicināt viņus to darīt vēl aktīvāk un radikālāk, taču ar novadu reformas atcelšanu ir par maz, jāatceļ visa pašreizējā Saeima un valdība. Pats minimālākais, ko var un vajag prasīt no mūsu tautas priekšstāvjiem – lai valdībā, Saeimas prezidijā un vadošajā koalīcijā nebūtu nevienas pretdabiskas perversijas piekopjošas personas! Cik man zināms, Igaunijā vismaz tas patlaban ir panākts, ceru, ka idiotiskajam “partnerattiecību likumam” tur arī nebūs vairs ilgs mūžs! Bet, ja mēs neko nedarīsim, neprotestēsim, tad ne tikai tiks pieņemti visi tie likumi, ko vēlas pidari un lezbas, bet tiks iekļautas arī izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz par viņiem negatīvi publiski izteikties. Daudzās Eiropas valstīs šādas normas Krimināllikumā jau ir, arī Latvijā vienu brīdi gatavojās tādas pieņemt, bet tautas protestu rezultātā nolēma tomēr to nedarīt…neceru gan, ka uz ilgu laiku. Cionistu-masonu-pederastu mafija nav nemaz tik stipra, kā tā sevi pasniedz, to var gana viegli uzveikt, ja tik ir drosme un vēlme ar to cīnīties. Ne tik sen internetā lasīju kādu sarunas epizodi, kas it kā savulaik esot noritējusi starp pirmoreiz cara ohrankas apcietināto Uļjanovu-Ļeņinu un izmeklētāju, kas šim teicis: “Jaunais cilvēk, jūs maz apzināties, kādu bīstamu spēli jūs esat uzsācis, jūsu priekšā taču stāv siena?”, uz ko uzrunātais pasmaidījis un atteicis: “Tā jūsu siena tikai ārēji izskatās varena, pietiks spēcīgāk pa to iespert ar kāju, un tā sašķīdīs putekļos dažos mirkļos!”. Lūk, tāpat arī siena, ko pret mums būvē “zilā mafija” un tās draugi, ir pavisam viegli likvidējama, ja atradīsies gana daudz drosmīgu ļaužu, kas gribēs to spārdīt! Tagad taču ir nesalīdzināmi vieglāk cīnīties, nekā mūsu senčiem pirms 100 gadiem! Diemžēl cīņas spars un griba gan mums arī ir uz krietni nesalīdzināmi zemāka līmeņa, nekā bija tā laika Latviešiem !!! Un tikai no mūsu pašu rīcības būs atkarīgs, vai (ne)piepildīsies tas, pēc kā ilgojas Gunča un viņa draugi !!!
LATVIETI, NEĻAUJ PERVERSIEM DEĢENERĀTIEM TEV UZSĒSTIES UZ KAKLA !!! NOKRATĪT ŠOS PARAZĪTUS PĒCĀK BŪS DAUDZ GRŪTĀK !!! PAR LATVISKU UN TIKUMISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

12.03.2020. Aivars Gedroics
» Nejēdzības
DAUGAVPILS PAŠVALDĪBAS POLICIJAS PRIEKŠNIEKAM
Muzeja ielā 6, LV 5401
(kopija – Domes priekšsēdim Andrejam Elksniņam)
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,


PIEPRASĪJUMS

Pieprasu Jums paskaidrot, uz kāda pamata Jūsu vadītās iestādes darbinieki šogad ir sākuši sastādīt protokolus par it kā nelikumīgu stāvēšanu tiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, kuri novieto savas automašīnas uz asfaltētajiem celiņiem, kas atrodas pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai kāpņu telpai, perpendikulāri Teātra ielai. Dzīvoju šajā mājā jau bezmaz 40 (četrdesmit !) gadus, un nekad līdz šim neviens nav aizrādījis, ka šīs vietas būtu nepiemērotas automašīnu novietošanai, taisni otrādi, vēl pirms dažiem gadiem tieši Jūsu iestādes darbinieki ieteica novietot automašīnas šajās vietās, kur tās nenomīda zaļo zonu un netraucē piebraukt pie mājām Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Vai šīs teritorijas juridiskajā statusā būtu kas mainījies? 2020.gada 2.martā es vēros SIA DDzKSU 1.namu pārvaldē ar lūgumu izsniegt man mājas Teātra ielā 34 zemes robežu plāna kopiju, ko arī saņēmu. Tajā nekas nav rakstīts, ka mājas priekšā vispār būtu kāda zaļā zona, kur nedrīkstētu novietot automašīnas, tai skaitā, arī uz manis norādītajiem asfaltētajiem celiņiem. Bez tam, vēršu Jūsu uzmanību, ka minētā zemes platība pieder privātpersonām Tatjanai Verovskai un Konstantīnam Vasiļevskim. Civillikuma 1036.pants skan šādi: Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Manā rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka augstāk minētajiem cilvēkiem būtu uzlikti kādi aprobežojumi rīkoties ar savu īpašumu. Tāpat manā rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka augstāk minētās personas būtu pilnvarojušas kādu iestādi, tai skaitā, arī Daugavpils pašvaldības policiju, kontrolēt, kā tiek izmantots viņu īpašums un sodīt tos, kas šo īpašumu izmanto pretlikumīgi vai pretēji tā īpašnieku interesēm. Līdz ar to, uzskatu, ka neviens pašvaldības policijas sastādītais protokols attiecībā uz automašīnu novietošanu uz zemes, kas nepieder pašvaldībai, bet gan Tatjanai Verovskai un Konstantīnam Vasiļevskim, pēc savas būtības nav leģitīms. Vēl jo vairāk tas attiecas uz protokoliem par automašīnām, kas stāv uz asfalta un nenodara nekāda veida kaitējumu ne cilvēkiem, ne videi.
Man ir radies iespaids, ka nesaprotamu iemeslu dēļ Jūsu vadītās iestādes darbiniekiem ir radies kaut kāds naids vai vismaz subjektīva nepatika tieši pret mūsu mājas iedzīvotājiem un tiem, kas viņus apmeklē, tajā pašā laikā Jūsu darbinieki neredz vai, pareizāk sakot, negrib redzēt, kas notiek, piemēram, pretī trim 9-stāvu namiem attiecīgi Vienības ielā 34a, 36a, 38a, kur teju nepārtraukti tiek novietotas automašīnas tiešā krustojuma ar Vienības ielu tuvumā, bet Jūsu padotie regulāri brauc garām šīm ēkām un nereaģē uz acīmredzamiem pārkāpumiem, nereti pat tad, kad viņus par to informē telefoniski. Mūsu māju toties Jūsu patruļas apmeklē regulāri un, vismaz manā uztverē, pilnīgi nepamatoti soda tur pēc visiem noteikumiem novietoto automašīnu īpašniekus.
Papildus gribu Jūs informēt, ka gadījumā, ja tiks sastādīts šāds protokols automašīnām, ko es mēdzu izmantot, ar valsts numuriem HN6602 vai AM9652, es šos nepamatoti uzliktos sodus noteikti pārsūdzēšu tiesā, kā arī vērsīšos Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sodīt to sastādītājus pēc Krimināllikuma 318.panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ceru uz objektīvu situācijas izvērtēšanu no Jūsu puses!

Pielikumā: zemes robežu plāns uz 1 lapas.

03.03.2020. A.Gedroics
» Vēsule politieslodzītajai Darjai Poļudovai
Здравствуй, Даша!
Надеюсь, простишь меня за неформальный тон, в наше время так уж принято, всех сразу называть по имени и на «ты», особенно в соц.сетях, верно? 
Сразу перехожу к делу. Я про тебя узнал через Борю Стомахина. Долгие годы, пока он гнил в тюрягах, мы с ним постоянно переписывались «по старинке». Теперь он, слава Богу (жалеет Он атеистов тоже иногда ), приобрёл свободу. Ну вот, на его профиле ФБ я увидел инфо о тебе, и решил тоже написать, надеясь слишком т.о. не потревожить…  Кстати, отправил тебе уже несколько строк через «Росузника», но не знаю, дойдут ли они до тебя, я раньше писал другим политзекам ПаРаши через эту кантору, но ответа так и не получил… Там, кстати, стоит и твой старый Краснодарский адрес… Так вот, я узнал, за что тебя посадили, а также то, что ты за развал ПаРаши и свободу угнетенных ею народов. Меня это несказанно радует, хотя я вовсе не сторонник идеологии коммунизма (я, к твоему сведению, скорей ближе к националсоциализму, то бишь фашизму ), но мне также и либерализм-анархизм, пропагандируемый Борисом, весьма противен, но это не мешало нам с Борисом долгие годы общаться между собой и искать общее, а не раздельное между нами. Кстати, я надеюсь ты Сталина всё же не особо уважаешь, в конце концов он же отобрал свободу почти у всех народов, которые приобрели её при Ленине, не так ли? Интересно также, откуда у тебя склонность к вегетарианству, не от Гитлера ведь?  Или ты может что-то слышала про учение Рериха? Он, кстати, был другом Ленина, и тоже в какой-то мере может считаться коммунистом… Ладно, это всё в принципе лирика…
Главное, о чем я тебя хотел спросить: как ты относишься к странам Балтии и к основным нациям, в них проживающих? Если ты читала публикации Бориса, то знаешь, что он выступает за очищение от «маскальской нечисти» не только Украины, Чечни, но и наших стран, особенно это касается Латвии и Эстонии, Литва была колонизирована гораздо меньше. Общими силами уже после его освобождения мы выпустили небольшой сборничек его статей под названием «Борис Стомахин о странах Балтии». Жаль, он сам не мог приехать с Украины и присутствовать при его презентации. Ради его правильных мнений по этому вопросу мы готовы потерпеть некоторые, на наш взгляд, и не правильные, например его симпатии к «бедным, обиженным» гомикам. Так вот, я хочу знать – ты тоже выступаешь за то, чтобы хотя бы «львиная доля» колонизаторов времени СССР и их потомков оставила бы наши страны? Ибо, если эта «5-я колонна» тут остается, не ЕС, не даже НАТО нам не дает гарантии не повторения Донецкого сценария в восточных регионах наших стран, а может и в столицах тоже. Если ты разделяешь моё мнение по этому вопросу, то остальное уже не так важно, и мы можем с тобой дружить и общаться дальше… Если нет, ну тогда останется пожелать тебе всего хорошего и попрощаться…
Короче, ответишь на вопрос, как получишь письмо. Также хочу пожелать тебе быть стойкой, выносливой как партизанке Зое, тебе ведь легче, тебя не морозят и плетками не бьют, да и повешеньем не грозят , ни за что не отказываться от своих взглядов, не начать пускать «крокодиловы слезы» и просить прощения у врагов! Ведь Бориса я очень ценю в первую очередь за его непоколебимость как у Яна Гуса или Джордано Бруно. Надеюсь и ты тоже такой есть и будешь! И ещё – не устраивай голодовки, ещё Солженицын писал, что от них пользы мало, не строй истерики, а то попадешь в дурку, там не сладко будет (читала наверное про Новодворскую?) и бросай курить, ведь ни Маркс, ни Энгельс, ни Ленин этого тоже не делали… Уж лучше тогда ешь мясо, это гораздо меньше вредно. 
Ладно, на том пока закончу! Время покажет, будем ли мы с тобой и дальше общаться! Желаю тебе здоровье, стойкости и выдержки !!!
20.02.2020 Aivars Gedroics, адрес:
a.k. 32, Daugavpils, LV 5401, Latvija
» Breksits
VAI LIELBRITĀNIJAI TIEŠĀM IZDOSIES IZRAUTIES… ???
Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas ir piedzīvojušas lielu triecienu – pirmoreiz 1950.gadā 9.maijā toreizējā Francijas premjera – žīda Roberta Šūmana - dibinātās kosmopolītiskās impērijas ES vēsturē kāda no dalībvalstīm ir izrāvusies no tās ķetnām un vismaz formāli atguvusi savu neatkarību. Ceļš uz to bija gana ilgs un grūts. Vairums Lielbritānijas varturu vai nu negribēja, vai, labākajā gadījumā, necerēja, ka notikumi attīstīsies šādā virzienā. Deivids Kamerons, kas 2016.gadā pildīja britu premjera funkcijas, organizēja referendumu, būdams pilnīgi pārliecināts, ka vairākums vēlētāju nobalsos par palikšanu ES, kā tad savulaik jau bija noticis 1977.gadā. Viņam un Sorosam draudzīgi saziņas līdzekļi (arī Lielbritānijā, tāpat kā pie mums, tie ir nospiedošā vairumā) tā ko arī formulēja – referendums par PALIKŠANU ES (skat. https://www.tvnet.lv/5095466/kamerons-referendums-par-lielbritanijas-paliksanu-es-notiks-23-junija). Lielbritānija taču čum un mudž no imigrantiem (arī no Baltijas valstīm tur tādu netrūkst), daudzi no kuriem jau ir ieguvuši britu pilsonību, nav ne mazāko šaubu, ka vismaz 99% no tiem balsoja par palikšanu ES. Savukārt, vietējiem britiem gan jau sorosītu mēdiji pratīs sakompostrēt smadzenes. Piedevām noteikti bija plānots uzkurināt veco naidu starp angļiem, skotiem, īriem un velsiešiem, ieborēt, ka pēc izstāšanās no ES noteikti sākšoties pēdējo triju tautu diskriminācija (analogi kā Interfronte savulaik baidīja, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gansi nolinčošot visus krievus, baltkrievus un ukraiņus). Saprotams, ka aģitācija saziņas līdzekļos praktiski notika “vienos vārtos”. Un tomēr notika brīnums – kaut ar nelielu balsu pārsvaru, vairums vēlētāju nobalsoja PAR IZSTĀŠANOS no šī pretīgā kosmopolītu-masonu-pederastu zaņķa, ko dēvē par ES. Pats Kamerons bija par to ļoti šokēts un nebeidza vien sūkstīties pat vēl vairākus gadus pēc notikušā, ka nemūžam nebūtu atļāvis rīkot referendumu, ja zinājis, ka tauta nobalsos “nepareizi” (skat. https://www.tvnet.lv/6777933/kamerons-atvainojies-par-saskeltibu-ko-izraisija-vina-ierosinatais-referendums)/ Acīmredzot, riktīgi dabūja pa mici no sava maizes devēja Sorosa par šādu neapdomīgu soli! Jā, kā gan lai neatceras klasisko izteicienu – kad varneši redzēs, ka vēlēšanas spēj ko mainīt, viņi tās aizliegs! Tas pats attiecas arī uz referendumiem! Nožēlojamie sorosītu žurnaļugas nekautrējās pilnīgi atklāti rakstīt – kā britu varturi varēja būt tik stulbi, atļaut “stulbajai” tautai balsot, līdz galam neizpētot, kāds ir tās noskaņojums kopumā. Tik tiešām atmiņā nāk vepris Kviecējs no Orvela “Dzīvnieku fermas”, kurš skaidroja stulbajām aitām, ka vadonis Napoleons tām atņēmis vēlēšanu tiesības, tieši rūpējoties par viņu nākotni, lai tās savā stulbumā nepieņemtu nepareizu lēmumu.
Tomēr, kas nu notika, tas notika, ar referenduma rezultātu nācās vien samierināties. Palika atklāts jautājums, kā reāli panākt to, ko tauta bija pieprasījusi? Mani personīgi nepatīkami pārsteidza Britu Neatkarības partijas līdera Naidžela Faraža rīcība, kurš apsveica tautu ar referenduma rezultātiem un tā vietā, lai censtos ieņemt premjera krēslu, paziņoja par savu demisiju un aiziešanu no politikas. Iedomājos, kā izskatītos, ja mūsu tauta, piemēram, nobalsotu par dekolonizācijas veikšanu, un LNF līderis A.Garda tai izteiktu sirsnīgu pateicību un paziņotu, ka nu viņš paies malā, lai pašu šo procesu īsteno dzīvē citi. A.Garda, protams, nekad tā nedarītu, bet N.Faražš diemžēl izdarīja. Vēlāk gan viņš laikam saprata savu kļūdu un paziņoja par atgriešanos politikā, taču tautas uzticība jau bija neglābjami zaudēta… Terēze Meja, kas ieņēma premjeres posteni pēc Kamerūna, nemaz neslēpa, ka pati nav un nekad nav bijusi izstāšanās no ES atbalstītāja, tikai pildot to, ko viņai tauta uzlikusi par pienākumu. Protams, no viņas pūlēm nekas nesanāca, līgumi, ko viņa vairākkārt piedāvāja parlamentam ratificēt, neapmierināja ne tos, kas gribēja izstāties no ES, ne tos, kas cerēja, ka izdosies tomēr tajā palikt. Iestājās tāds kā strupceļš, sorosīti jau sāka sapņos murgot par atkārtotu referendumu, kurā viņi noteikti uzvarēšot. Taču tad parādījās jauns, enerģisks politiķis Boriss Džonsons, kas līdzinājās Donaldam Trampam gan izskatā, gan uzskatos, viņš uzsāka reālu cīņu par referendumā nolemtā īstenošanu dzīvē. Diemžēl neveicās arī viņam, jo britu parlamentā bija pa pilnam sorosītu, kas visur, kur varēja, lika viņam sprunguļus riteņos. Līdz ar to, arī Džonsona sagatavotie izstāšanās likumprojekti atbalstu parlamentā neguva. Nekas cits neatlika, kā pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, bet to savukārt nevarēja izdarīt bez deģenerātu-sorosītu atbalsta. Un te nu šie izdzimteņi atkal pieļāva kļūdu – piekrita rīkot šīs vēlēšanas, jo bija pārliecināti, ka Džonsons un viņa piekritēji tajās neuzvarēs. Galu galā – sorospistie mēdiji taču nepārtraukti kladzināja, ka tauta tagad redzot, cik grūti īstenot dzīvē ir “breksitu”, un vispār – ko darīs nabaga Lielbritānija, palikusi viena maza saliņa pasaules okeānā bez plašās savienības atbalsta (atkal nevaru nevilkt paralēles ar Baltiju, kura, kā savulaik apgalvoja padomieši, pazudīšot kā puteklītis bez stingrā balsta, ko tai nodrošinot PSRS)?
Tomēr deģenerātiem nācās atkal vilties – Džonsona partija vēlēšanās uzvarēja ar vēl daudz nospiedošāku vairākumu, nekā “breksita” atbalstītāji 2016.gada referendumā. Un nu sorosīti vairs pat nedomāja pīkstēt par kaut kādu jaunu referendumu, jo saprata – ja tāds notiks, viņi zaudēs vēl daudz pamatīgāk. Jaunā B.Džonsona valdība enerģiski ķērās pie darba, parlaments to atbalstīja, un pasaules tautu slepkavām nācās vien kapitulēt un līdz asinīm sakostiem zobiem piekrist tam, ka Lielbritānija no 2020.gada 1.februāra vairs neskaitās ES dalībvalsts. Tika uzvarēta svarīga un nozīmīga kauja, kas prasīja ne mazums upuru; paldies Dievam, vairāk gan garīgā, ne fiziskā plānā. Tomēr kauja vēl nav viss karš, un seko loģisks jautājums – kas sekos tālāk? Kā zināms, tagad sāksies vēl garas un nogurdinošas sarunas par līgumiem, kas tiks slēgti gan ar valstīm, kas paliek tautu cietumā ES, gan tām, kas atrodas t.s. “3.pasaulē”. B.Džonsons cer, ka tās izdosies sekmīgi pabeigt līdz šā gada beigām, bet viņa nelabvēļi ņirdz – nekā vecīt, tu tak redzi, cik reižu nācās atlikt formālās izstāšanās pasludināšanu, te tu tiksi bremzēts vēl pamatīgāk… Un tiešām, “breksita” pretinieki darīs visu iespējamo, lai valsts formāli būtu it kā izstājusies, bet reāli viss paliktu pa vecam. Nav noslēpums, kāds bija galvenais britu motīvs balsot par izstāšanos – lai viņu valsts beidzot nebūtu caurstaigājama sēta, lai Londona neizskatītos pēc Ēģiptes vai Nigēras galvaspilsētas, kā tas diemžēl ir tagad… Būs ļoti maz prieka, ja Lielbritānijā paliks visi esošie imigranti un varbūt pat jauni turpinās ieplūst (nu gluži kā Latvija un Igaunija, kas pēc neatkarības atgūšanas palika slāviskas un netika dekolonizētas). Protams, momentā atbrīvoties no visiem ieklīdeņiem neizdosies, arī Ženēvas 1949.gada Konvencija te diemžēl nepalīdzēs, tomēr šis svētīgais process ir jāsāk… Sākumā, protams, jāņem pie dziesmas tieši nelegālie imigranti, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropā… Tramps diezgan sekmīgi ir ierobežojis laimes meklētāju ieplūšanu no Meksikas, daudzus ir jau ari izraidījis, ceru, ka Džonsons sekos viņa piemēram… Protams, jādomā arī, kā pārkārtot valsts ekonomiku, lai tai nevajadzētu tik daudz ārzemju darba roku, daļu ražošanas jāmēģina robotizēt un automatizēt, citu varbūt pārcelt pat ārpus valsts robežām… Tas nebūt nav viegls uzdevums – panākt, lai valstī nebūtu bezdarba, bet vienlaikus nevajadzētu ievest t.s. gasterbaiterus. Starp citu, ar 1.uzdevumu LPSR - gods un slava – tiešām bija tikusi galā, bezdarba tur nebija, taču par pēdējo komentāri lieki – notika apzināta hipertrofētas rūpniecības radīšana, lai būtu attaisnojums Latviju kolonizēt un rusificēt. Savukārt, britiem nu būtu jācenšas organizēt dzīvi tā, lai pamatā iztiktu paši saviem spēkiem. Tas diemžēl, nav tikai sorosiešu propagandas auglis, ka vairums britu negrib strādāt t.s. netīros darbus, tāda problēma ir teju visā t.s. pārtikušajā Eiropā, par to jau sen agrāk esmu rakstījis. (skat. https://spoki.lv/tribine/Darbs-un-daritaji/697517) Ja šinī jomā nekas nemainīsies eiropiešu apziņā, tad viņiem vai nu būs jādzīvo mēslu bedrē šo vārdu vistiešākajā nozīmē, vai jāturpina atšķaidīt sevi ar imigrāciju. Ļoti ceru, ka Džonsons un viņa piekritēji to apzinās un domā, kā risināt šo problēmu. Starp citu, sorosieši patlaban aktīvi propagandē uzskatu, ka valstij vajadzētu garantēt iztikas minimumu arī tiem, kas var, bet NEGRIB strādāt – saprotams, ka tas ir ar vienu mērķi: attaisnot imigrantu ieplūšanu, jo mūsējie, redz, esot slinki, bet kādam taču darbs ir jādara. Šim principam mēs nedrīkstam piekrist! Atcerēsimies, ko savulaik solīja pērkonkrustieši - DARBU un maizi (nevis bezmaksas izpriecas) Latviešiem !!! Lūk, to tad Džonsonam un viņa sekotājiem būtu jācenšas britiem nodrošināt! Visbeidzot, ja Īrija un Skotija nolemj, ka tām labāk ir būt ārpus Lielbritānijas, bet toties iekšpus ES (līdzīgi kā Abhāzija un Osetija nomainīja Gruziju pret Krieviju), jāļauj tām bez naida un vardarbības izmantot šādu iespēju, jo ar varu nevienu par draugu nekad nepadarīsi.
Kopumā es tomēr vēlos būt optimists. Ļoti ceru, ka Lielbritānija ir tikai pirmā bezdelīga, kas pamet ES, drīzumā tai sekos arī Ungārija, Polija, Čehija…un varbūt pēc kāda laika arī Baltijas valstis. Tādi monstri kā ES nav jāpārveido un jāreformē, tie ir jālikvidē, jānojauc līdz pamatiem, jāatgriežas pie nacionālas, atsevišķu valstu Eiropas, kāda tā bija līdz 2.pasaules karam. Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas grib izveidot ne tikai bezrobežu Eiropu, bet arī visu pasauli, tomēr izskatās, ka pēdējā laikā viņu plāni sākuši nopietni “buksēt”. Ļoti ceru, ka Soross drīz nosprāgs fiziski, bet viņa idejas – garīgi. Protams, tas nenotiks, ja mēs par to necīnīsimies !!! PAR LATVISKU LATVIJU UN ĀRISKU EIROPU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

02.02.2020. Aivars Gedroics
» Gordons
PAR FRANKU GORDONU UN VIŅA TERMINOLOĢIJU
Pseidonacionālajā, sorosieša Oļega Stepanova finansētajā lapelē “Latvijas Avīzē” pirms Ziemassvēkiem bija publicēts no Latvijas pirms vairākiem gadiem uz Izraēlu emigrējušā žīda-cionista Franka Gordona raksts “Līdztautieši” (skat. https://www.la.lv/pardomas-par-lidzpilsoniem), kura sākumā viņš izsakās, ka no valodnieciskā viedokļa šāds termins ir aplams, tomēr vēlāk nonāk pie secinājuma, ka no politiskā viedokļa toties Gordona tautieša, arī aktīva sorosista E.Levita ieviestais apzīmējums (kā zināms, šis tipiņš ir slavens ar jaunvārdu darinājumiem latviešu valodā) esot ļoti piemērots un dabisks, jo Vācijā, redz, šādi definējot imigrējušos un naturalizējušos turkus.
Nav brīnums, ka Gordons slavē un apjūsmo Levitu, tāpat, kā savulaik Gēbelss apjūsmoja Hitleru (un otrādi), abi taču, kā paruna saka, “no viena pupa barojas”. Man lielāku sašutumu izraisīja mūsu tautas “drauga” (šādā statusā viņu regulāri pasniedz mūsu viltusnacionāļi) F.Gordona pamācība, ka Latvijā okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušos ļautiņus un viņu pēcnācējus 1990.gadu sākumā esot nosaukuši par nepilsoņiem, kas tiekot angliski tulkots kā “aliens” un kam esot negatīva pieskaņa; ārpus Latvijas to uztverot kā diskrimināciju. Labāks apzīmējums būtu bijis “pastāvīgais iedzīvotājs” (starp citu, pietiekami bieži ir lietots arī šis epitets, t.sk., arī oficiālajos dokumentos, tikai nav gan ticis rakstīts pasēs). Pēc Gordoniņa domām, šāds apzīmējums ideāli atbilstu šo ļautiņu patiesajam juridiskajam statusam. Te nu gan jālieto būtu klasiskais nesekmīgam skolēnam veltītais, jau gadsimtos par semantiku kļuvušais izsauciens: “Sēdies, puika, divi!”.
Visus gadus pēc emigrēšanas no Latvijas PSR F.Gordons savās publikācijās trimdas latviešu laikrakstos nerimstoši ir atgādinājis, ka Latvija 1940.gadā ir tikusi okupēta, joprojām tāda paliek un vēl papildus tiek kolonizēta. Bet nu viņš sācis dziedāt klasisko sorosītu saukli: “Okupācija mums bija, bet okupantu nav!” (ja nemaldos, tad A.Pabriks ir tā sākotnējais autors). To, ka šādā veidā viņš pats kļūst smieklīgs un ka viņa teksti sāk līdzināties bijušā helsinkieša L.Grantiņa internetvietnēs publicētajiem murgiem, kuros teju katrs nākamais teikums nonāk pretrunā ar iepriekšējo (var jau saprast, nabaga Linards cietumā ir smagi sists ar ķebli pa galvu), gan jau F.Gordons pamana. Nedomāju, ka viņu jau tik smagi būtu skāris vecuma marasms, ka viņš šo pretrunu neievērotu. Kā daudzi viņa tautieši, F.Gordons ir gana slīpēts un gudrs, par muļķiem viņš gan uzskata mūs; proti, avīzes lasītāji, viņaprāt, ir gatavi ‘norīt jebkuru krupi”, respektīvi jebkuru murgu uztvert kā patiesību, jo to taču sludina mūsu “draugs” Gordons. Lai gan no juridiskā viedokļa un, saskaņā ar ANO pieņemtās Ženēvas 1949.gada konvencijas 49.punktu, visi šie ļautiņi ir atbilstoši kvalificējami kā civilie un militārie okupanti (un nekādi “nepilsoņi” vai pastāvīgie iedzīvotāji), turklāt mums ir arī tiesības pieprasīt viņu izraidīšanu, respektīvi, veikt Latvijas dekolonizāciju. Kāds cits žīds – B.Stomahins, kurš tiešām ir mūsu draugs, par to nenogurstoši runā un raksta, šie viņa uzskati daļēji bija par iemeslu tam, ka vairāk kā 12 (!) gadus šis cilvēks dabūja pavadīt Krievijā aiz restēm. Vai F.Gordons nav nekā dzirdējis par B.Stomahinu? Gan jau ir, bet neuzskata par vajadzīgu viņu pieminēt, viņa draugi ir citi žīdi, kas diemžēl mūsu tautai ne tuvu nav draudzīgi…
Ar okupantu pārkrustīšanu pastāvīgajos iedzīvotājos Gordoniņa melu straume jau nebūt nebeidzas. Nākamais apgalvojums skan, ka jēdziens “tautība” angļu valodā esot ethnicity, proti, “etniskums”, kamēr ‘nationality” nozīmējot “pilsonību”, “pavalstniecību”. Un atkal jāteic – jo tālāk, jo bezkaunīgāki meli. Nevaru diemžēl lepoties ar perfektām angļu valodas zināšanām, tomēr jau no pamatskolas laikos mācītā atceros, ka es toreiz biju “Citizen USSR”, respektīvi “PSRS pilsonis”, tātad, “pilsonība” ir “citizenship”, savukārt “nationality” nav nekāda pilsonība, bet ir “tautība”, “nacionalitāte”. Jebkurā 1980.-90.gados izdotajā vārdnīcā arī atradīsiet tikai un vienīgi šādu tulkojumu. Vēlāk gan sorosiešu banda, kas sāka savu uzvaras gājienu pār pasauli, centās vienādot jēdzienus “pamatiedzīvotājs” un “valsts pilsonis”, nav brīnums, ka tās ietekmē arī politiskos terminus sāka interpretēt ačgārni, lai atceramies bēdīgi slaveno faktu, ka drīz pēc Latvijas okupācijas vārds “žīds” tika pasludināts par lamu vārdu (šim faktam gan F.Gordons vismaz līdz šim nepiekrita). 1990.gadu sākumā izdotajās pasēs šis fakts arī tika precīzi ievērots – pases aversā bija norādīta gan pilsonība/citizenship, gan tautība/nationality, savukārt, etnisko izcelsmi/ethnicity (kursis, sēlis, latgalis…utt.) saprotamu iemeslu dēļ tajās nenorādīja. Tomēr drīz vien, gatavojoties stāties ES, pases tika izķēmotas, proti jēdziens “tautība” no tām izzuda vispār, savukārt “pilsonība” tika iztulkota kā “nationality”, faktiski pildot ciniskās latviešu tautas slepkavas, rozenkreicerietes Veročkas (VV-F) publiski pausto nostādni, ka katrs, kam ir Latvijas pase kabatā un kas prot latviešu valodu, drīkstot saukt sevi par latvieti. Nav brīnums, ka šo “viedo” atziņu ar sajūsmu uzņem šīs raganas idejiskie mantinieki E.Levits un F.Gordons. Vēlāk gan tautas spiediena ietekmē tautības ierakstu pasē pēc tā īpašnieka vēlmes atļāva atkal iedrukāt, taču tas notika titullapas reversā (kur to tāpat neviens neredz), turklāt bez jebkāda tulkojuma angliski, savukārt, aversā joprojām palika nelietīgais identifikators “Pilsonība/nationality”. Cita starpā, viltusnacionālā Saeimas depīša E.Šnores palīgs L.Inkins vienā no pēdējām pārraidēm internetā “Cīņai sveiks!” izteicās, ka viņa dzīvē tas neko nenozīmējot, ir tāds ieraksts viņam pasē vai nav. Diemžēl atliek tikai piekrist – tāds ieraksts, kurš paslēpts aizmugurē, nav iztulkots un pēc būtības reizēm ir arī pretrunā ar priekšplānā rakstīto (var taču būt, ka “nationality” ir LATVIJAS (kā visiem LR pasu īpašniekiem), bet tautība, piem., “krievs”, ne velti tā netiek tulkota, lai gadījumā, ja kāds ārzemnieks to aizmugures ierakstu tomēr pamanītu, nerastos lieki jautājumi), tiešām neko nenozīmē šīs pases īpašniekam. Ar nožēlu nākas Gordoniņam atzīt, ka krievu valodā gan «национальность» neko vairāk par “nacionalitāti” nenozīmējot, līdz tās izkropļošanai sorosītiem rociņas ir bijušas par īsām (pagaidām). Toties viņš paslavē Levitiņu, kurš ar jēdzienu “Latvijas tauta” domājot ne vien Latvijas pilsoņus, bet arī visus, kas dzīvo Latvijā (okupantus, imigrantus…utt. – A.G.).
Nu, ko te lai saka – kādi putni, tādas viņu dziesmas! Jaungada priekšvakarā es atgādinu tās ar tādu nolūku, lai mēs, Latvju Patrioti, saprastu un atcerētos – šie nelieši valsts pārvaldē un žurnālistikā neuzradās paši no sevis, kāds tos ievēlēja, kāds tos stutē un atbalsta gan fiziski, gan morāli, kāds lasa un slavē Sorosa bandas apmaksātās viltuspatriotiskās lapeles, uzskatot tās par vērtīgākām, nekā vienīgā avīze, kas daudz maz normāli interpretē Latvijā un pasaulē notiekošo – LNF laikrakstu “DDD”. Atceros, kad pirms gadiem 10 tikos ar publicistu M.Ruku, kurš toreiz vēl nebija kļuvis par nožēlojamu cionistu-masonu mafijas pakalpiņu, lai iegādātos viņa sarakstīto grāmatu par VVF, viņš izteicās, ka F.Gordons (Ruka drauģelis toreiz un tagad) mani – A.Gedroicu – briesmīgi neieredzot, jo es esot fašistisks antisemīts. Es viņam atbildēju – pasaki Frankam Gordonam, ka es savukārt viņu neieredzu vēl vismaz 100 reizes spēcīgāk, bet ne jau tāpēc, ka viņš ir žīds (jau toreiz pazinu žīdu Stomahinu un zināju, ka ir arī šīs tautas vidū labi un mums draudzīgi cilvēki), bet tāpēc, ka šis viltusdraugs ir nelietīgs kosmopolīts, mūsu tautas ienaidnieks un slepkava. Lūk, tā būtu jāspēj visiem saprātīgiem latviešiem atbildēt uz šādu sorosiešu demagoģiju – aizver muti, nelieti, redzam tev cauri un netaisāmies uzklausīt un pildīt tavus murgainos ieteikumus! Un gādājiet, protams, lai reiz pie varas Latvijā tiešām nonāktu Īsteni Latvju Patrioti, pat ja tiem nebūtu Latviska izcelsme. Pirmais solis šai virzienā būtu laikraksta “DDD” atbalstīšana, neļaujot tam iet “Pilsoņa/Pavalstnieka”, “Nacionālās Neatkarības” un “Latvieša Latvijā” pēdās! Vismaz vienai Nacionālai avīzei Latvijā ir jābūt !!!
STIPRU GARU, CĪŅAS SPARU JAUNAJĀ, 2020. GADĀ !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

31.12.2019. Aivars Gedroics
» Saeimas atlaišana
PAR SAEIMAS ATLAIŠANU !!!
CVK kārtējo reizi ir uzsākusi tautas pārstāvju ierosinātu parakstu vākšanu par nu jau 13. pēc kārtas Saeimas atlaišanu. Analogas iniciatīvas bija jau reģistrētas attiecīgi 2015.gadā https://www.cvk.lv/lv/iniciativas/veletaju-iniciativas/iniciativas-par-kuram-parakstu-vaksana-noslegusies/saeimas-atsauksanas-ierosinasana-06-11-2015 un 2016.gadā https://www.cvk.lv/lv/iniciativas/veletaju-iniciativas/iniciativas-par-kuram-parakstu-vaksana-noslegusies/saeimas-atsauksanas-ierosinasana-23-11-2016 par 12.Saeimas atlaišanu. Es šīs iniciatīvas atbalstīju, ko apliecina arī manas publikācijas saziņas līdzekļos, piemēram, šī http://klab.lv/users/aivars_666/2015/11/15/. Kopumā tauta gan pret šīm iniciatīvām bija ārkārtīgi pasīva, pirmajā reizē gada laikā tika savākti tikai vairāki simti, otrajā – daži tūkstoši parakstu (konkrētu skaitu var uzzināt, noklikšķinot uz augstāk redzamajām hiperaktīvajām saitēm). Nācās domāt, ka tautas vairumu vai nu pilnībā apmierina viss, kas valstī notiek, vai arī viņiem viss jau ir, tautas valodā runājot, pilnīgi un galīgi pie pakaļas. Iespējams, tāpēc vairākus gadus neviens politiskais spēks vairs tamlīdzīgu iniciatīvu neierosināja, līdz šā gada novembra vidū atkal šāda iniciatīva tika reģistrēta, un šoreiz, kā par brīnumu, tai ir salīdzinoši necerēti augsts atbalsts, proti, šobrīd, kad rakstu šo publikāciju, parakstījušies ir jau pāri par 40 000 balsstiesīgo, tātad, pusmēneša laikā savākta vairāk kā ceturtā daļa referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu. Vai tam par iemeslu ir bijis tikai fakts, ka šobrīd autorizācijai portālā latvija.lv nav nepieciešams e-paraksts un tā nolasītājs, bet var ienākt ar savu internetbanku? Domāju, ka daudz kas vairāk. Cilvēku neapmierinātība ar esošo Saeimu un vēlme parakstīties par tās atlaišanu ir jau diezgan pamatoti izskaidrota politiskās organizācijas “Nacionālā Savienība Taisnīgums” paziņojumā, kas publicēts internetvietnē http://www.taisnigums.lv/2019/11/augstpratibai-un-visatlautibai-ir.html. Pie jau minētā vēlos vienīgi piemetināt, ka šī Saeima turpina iznīcināt latviešus, neveicot dekolonizāciju, bet turpinot noziedzīgo t.s. “integrācijas” procesu, nu jau darot to faktiski piespiedu kārtā, no 2020.gada 1.janvāra vairs pat neļaujot jaunpiedzimušos okupantēnus reģistrēt kā nepilsoņus, bet uzspiežot viņiem LR pilsonību, ja vien viņu vecāki neizteiks vēlmi savu atvasi reģistrēt kādas ārvalsts pilsonībā (nu kā te lai neatceras kosmopolītiskā deģenerāta D.Lemešonoka bēdīgi slaveno pirms vairākiem gadiem pidara Streipuļa vadītajā TV pārraidē izkliegto frāzi: “Neatdosim mūsu krievus Putinam!”?), kam mūsu varturi noteikti mēģinās likt visāda veida šķēršļus ceļā. Tāpat jāņem vērā, ka aizvien lielāku ietekmi valstī gūst seksuāli nenormāli īpatņi, līdztekus bēdīgi slavenajam ārlietu ministram - pederastam (Streipa līdziniekam) Rinkevičam, kas kļuvis “neaizvietojams” jau nez kurā valdībā pēc kārtas, nu arī Saeimas prezidijā sēž atbaidoša izskata lesbiete, naturalizēta okupante Marija Golubeva, kas neslēpj savu vēlmi panākt t.s. “viendzimuma attiecību legalizēšanas” likuma pieņemšanu Latvijā. Ir arī citi mazāk aktīvi t.s. “seksuālo minoritāšu” pārstāvji Saeimā, piem., Vita Tērauda, sen pazīstama kā Sorosa bandas emisāre Latvijā. Visvairāk šo draņķu ir “Attīstībai – PAR”, bet arī parējās partijeles ir pret šādiem radījumiem ārkārtīgi tolerantas. Ja mūsu t.s. “nacionāļi” vismaz mēģina patēlot, ka it kā iebilstot pret arvien jauniem atvieglojumiem pilsonības iegūšanā (tas gan viņus netraucē ar šādu genocīda ideju autoriem turpināt draudzīgi sastrādāties valdošajā koalīcijā), tad attiecībā pret kolēģiem pederastiem un lesbām viņi pat muti neuzdrošinās pavērt. Jau daudzkārt esmu teicis un varu tikai atkārtot vēlreiz – nav mūsu Saeimā NEVIENA no 100 deputātiem, kurš nebūtu draņķis un nelietis, lai kādu partiju viņš(a) arī nepārstāvētu !!!
Vispār manis vēlēto deputātu Saeimā nav jau kopš 1998.gada, bet kopš 2010.gada esmu pārstājis vispār atbalstīt kādu no Saeimas vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem, respektīvi, atkarībā no brīvā laika esamības un garastāvokļa vai nu neeju uz vēlēšanām vispār, vai metu urnā tukšu aploksni. Arī tās divas partijas, kas ierosinājušas šīs Saeimas atlaišanu, man, protams, nav simpātiskas, pat domās ne uz brīdi neesmu apsvēris iespēju kādu no tām vēlēšanās atbalstīt. To vadoņi ir odiozas, prokrieviskas personības, ar visai “netīru” (lai neteiktu skarbāk – noziedzīgu) pagātni. Tai pašā laikā ir vispārzināms fakts, ka arī kopumā nelabi cilvēki reizēm mēdz izdarīt labas lietas. Un, ja jau nav atradies neviens cits politiskais spēks, kurš būtu varējis ierosināt Saeimas atlaišanu, tad jāizmanto vien iespēja, ko mums sagādājuši šie divi grupējumi. Stulbākais šajā situācijā būtu sadalīt spēkus, iesniedzot vēl savu iniciatīvu, kā to ir izdarījusi Ārstu biedrība. Ļoti ceru, ka CVK būs pietiekami saprātīga, pievienojot to jau esošajai iniciatīvai, nevis uzsākot jaunu parakstu vākšanas kampaņu par tieši to pašu iniciatīvu, kas jau šobrīd darbojas. Cilvēki taču ir apbrīnojami slinki, pat divreiz pēc kārtas noklikšķināt ar datora peli viņiem nereti šķiet apgrūtinājums. Uz to laikam cer tie, kas negrib, lai paraksti par Saeimas atlaišanu tiktu savākti.
Protams, priekšā vēl stāvēs referendums, kurā par Saeimas atlaišanu būs jānobalso 2|3 no 13.Saeimas vēlētājiem. Grūti pateikt, vai tik daudz cilvēku atradīsies. Pie viena jāpabrīnās arī par kurioziem likumdošanā, proti, gadījumā, ja Saeimas atlaišanu ierosina Valsts prezidents, tad kvorums vispār nav noteikts, un teorētiski pietiek ar to, ja pats šīs iniciatīvas autors atnāk un nobalso par iniciatīvu, lai tā stātos spēkā. Tātad jāsecina, ka pāri par 150 000 LR pilsoņu viedoklis ir krietni mazāk vērts kā viena vienīga prezīša viedoklis. Šādi juridiski kāzusi nebūtu pieļaujami, tautai noteikti būtu jācīnās, lai šīs pretrunas likumos tiktu novērstas, proti, kvorumam referendumā vai nu nav jābūt vispār, vai tam jākļūst identiskam, neatkarīgi no tā, kas šo iniciatīvu ir izvirzījis – Valsts galva vai tauta. Diemžēl patlaban nekas cits neatliek, kā pakļauties esošajiem spēles noteikumiem Mājās “zem segas” daudzi esam gatavi sūroties par valstī esošajām nebūšanām, bet ieiet portālā latvija.lv un izdarīt dažus datorpeles klikšķus diemžēl esam par kūtriem, kaut arī tas neprasa ne centa no mūsu naudiņas. Laika tam ir vairāk kā pietiekami – vesels gads, taču es gan neieteiktu to lietu vilkt garumā. Ir jāparāda Sorosa bandai (jūs taču redzat, kā tās uzpirktie žurnaļugas trako, aicinot tautu nekāda ziņā neparakstīties; ne velti, jo šajā Saeimā ir sevišķi liels sorosiešu skaits. Trīs partijas – “Jaunā Vienotība”, “JKP” un “Attīstībai-PAR” ir neslēpti sorosiskas, pārējās klusējot iet viņu pavadā), ka mūs neapmierina viņu gadiem izvērstā genocīda politika, kas vērsta uz mūsu tautas iznīcināšanu. Atšķirībā no sorosiešu uzturētā portāla “manabalss.lv”, kas faktiski domāts tvaika nolaišanai un kurā savāktās 10 000 personu parakstītās iniciatīvas Saeimas deputāti var nekautrējoties mest papīrgrozā, ar CVK iniciatīvām tā izdarīties nevar – tās vai nu jāpieņem, vai jārīko par tām referendums. Tātad, tautieši, viss atkarīgs no tā, cik aktīvi būsim mēs paši un vai spēsim pārliecināt būt aktīviem arī savus līdzcilvēkus.
Protams, aktuāls ir arī jautājums, ko liksim atlaistās Saeimas vietā? Par to runā arī iepriekš minētais partijas “NS Taisnīgums” paziņojums. Var, protams, gadīties, ka man un citiem Nacionālpatriotiem atkal nebūs par ko balsot. Tas tomēr nenozīmē, ka mums jāsamierinās ar esošo situāciju un nav jāprotestē kaut vai šādā, visai pasīvā veidā, izrādot neuzticību savas tautas slepkavām. Pat, ja referendums beigās izgāzīsies, pati tā sarīkošana vismaz uz kādu laiku atņems iespēju sorosītu lakstīgalām kladzināt par to, ka latviešu tauta nekad neesot dzīvojusi tik labi kā patlaban un ka Latvija esot vēl līdz šim neredzēta “veiksmes stāsta” piemērs!
ZEM GULOŠA AKMENS ŪDENS NETEK !!! TAUTIETI, CELIES, KUSTIES, DARBOJIES !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

01.12.2019. Aivars Gedroics
» Varonība
PAR LĀČPLĒŠA DIENU DOMĀJOT
Šogad aprit 100 gadi kopš vēsturiskā notikuma, kad gan skaitliski mazākais, gan daudz sliktāk apbruņotais Latviešu karaspēks spēja apturēt un sakaut Bermonta armiju, tādejādi veicot nozīmīgu pagrieziena punktu Latvijas un daļēji arī pasaules vēsturē, reāli nostiprinot pirms gada pasludināto Latvijas neatkarību un praktiski parādot, ka ar cīņas sparu un stipru gribu var daudz ko panākt arī, no sākotnējā skatupunkta vērtējot, šķietami bezcerīgās situācijās. Teju visi ārvalstu žurnālisti un politiķi šo faktu dēvēja par brīnumu, un tā to uztvēra ari daudzi latvieši, iespējams, ka pat K.Ulmanis un viņa valdības pārstāvji, kuri, lai gan uzmundrināja cīnītājus, tomēr sirds dziļumos nebūt nebija droši par karadarbības pozitīvu iznākumu…
Kā šo faktu izskaidrot, kā pamatot šādu cīņas iznākumu, kas, šauri materiālistiski un merkantili vērtējot, izskatās neloģisks un pat neiespējams? Es principā esmu gatavs piekrist Ē.Valtera teiktajam, kurš savulaik kādam radio žurnālistam uz līdzīga rakstura jautājumu atbildēja apmēram šādi: “Nu, redzat, bermontieši, tie jau visi bija algotņi, viņus uz priekšu virzīja nevis ideja, bet nauda. Un par naudu ļaudis ir gatavi droši cīnīties tik ilgi, kamēr nesajūt nopietnu pretestību, kamēr viņu veselība un dzīvība nekļūst reāli apdraudēta… Tiklīdz tas notiek, viņu cīņas spars jūtami plok. Bet mūsējiem nebija ko zaudēt, kā tikai savas važas, mēs cīnījāmies par Tautu un Tēvzemi, mums sakāve šķita briesmīgāka par nāvi. Un, lūk, to pamanīja bermontieši, tas viņos radīja bailes, viņi saprata, ka mēs drīzāk mirsim, nekā atkāpsimies. Līdz ar to viņu cīņas spars apsīka, jo mums bija motivācija, bet viņiem tās nebija”.
Tik tiešām, vienmēr un visos laikos uzvar tie, kuri zina, par ko un kādēļ viņi cīnās, kā vārdā ir gatavi upurēt sevi un savus līdzbiedrus. Dabiski, ka šī motivācija var būt noturīga tikai tad, ja tai nepiemīt materiāls raksturs. Ne visu veidu strēlnieki 1.Pasaules karā un tam sekojošajās Atbrīvošanās cīņās, ne leģionāri un policijas bataljonu dalībnieki 2.Pasaules karā, vēl jo vairāk nacionālie partizāni pēc tā nekad par izšķirošo stimulu savai cīņai neturēja vēlmi iegūt kādu balvu, ordeni, naudas prēmiju…utt., u.tjp. Nē, viņu mērķis bija atbrīvot savu zemi no ienaidnieka, ja vajag, arī par savas veselības un dzīvības cenu. Tāpēc viņi bieži uzvarēja nevienlīdzīgās kaujās, tāpēc spēja gadiem ilgi dzīvot mežos, kur viņus regulāri medīja kā plēsīgus zvērus, un viņiem, nevis politiķiem, ir jāpateicas, ka starpkaru periodā 20 gadus mums bija Neatkarīga valsts, un ne jau viņu, bet pašmāju un ārvalstu varturu nelietības un nodevības dēļ mēs to beigās tomēr zaudējām.
Par to visu nākas domāt, kad dzirdu diskusijas par to, cik liela (maza) ir mūsu valsts armija, cik labi (slikti) ir tās rīcībā esošie ieroči, vai un kā to (ne)vajag modernizēt…utt., u.tjp. Šo diskusiju dalībnieki neņem vērā galveno – ne liels karavīru skaits, ne pati dārgākā un modernākā kara tehnika mūs neglābs, ja nebūs paša galvenā – vēlmes cīnīties. Atcerēsimies, kā 20.gdsm. 60.gados Izraēla sakāva par sevi nesalīdzināmi daudzskaitlīgākos arābus, kurus “brālīgā” PSRS bija apbruņojusi ar teju visiem savā rīcībā esošajiem ne-masu iznīcināšanas ieročiem, tomēr pašu galveno – cīņassparu – diemžēl tiem iedot nevarēja. Allahu gan viņi dikti lūdzās, taču visaugstie spēki nepalīdz tiem, kuri paši cīnīties nevēlas, bet gaida, ka kāds cīnīsies viņu vietā. Žīdi to saprata, tāpēc viņi uzvarēja, bet arābi piedzīvoja kaunpilnu, taču pelnītu sakāvi. Lūk, līdzīgi var notikt arī Latvijā! Protams, jāņem vērā kā jau naturalizētā, tā arī vēl joprojām “neintegrētā” 5.kolonna, kas pie pirmās izdevības reālu briesmu gadījumā noteikti šaus mums mugurā! Par šiem faktoriem mūsu politiskie un militārie analītiķi droši vien apzināti tikpat kā neko nevēlas runāt. Taču tieši par to – Latvijas iedzīvotājiem (ne)esošo gribu cīnīties pret ārējo un iekšējo ienaidnieku – būtu jādebatē vispirms, un tad tikai jāspriež būtu, kā un ar ko šos cīnītājus apbruņot.
Manī personīgi tirpas iedveš nožēlojamu latvietīšu murmulēšana LR1 (Ne)brīvajā mikrofonā, ka “Pārdaugavas monstru” nedrīkstot aiztikt un demontēt, jo tad sākšoties iekšējie nemieri un arī onkulis Hutins Maskavā varot sadusmoties… Jā, ja jau mēs neesam gatavi aizskart pat nedzīvu dzelzs gabalu, baidoties, ka kādam Latvijā vai ārpus Latvijas tas varētu nepatikt, ko tad mēs darītu gadījumā, ja tā vietā uzrastos reāls rūcošs Krievijas tanks? Mūs varētu apbruņot ar vismodernākajām pretttanku dūrēm, tās neko nelīdzētu, ja nebūtu neviena, kam pietiktu dūšas šos ieročus pagriezt tanku virzienā! Spilgtu šādu gļēvulības piemēru mēs šobrīd redzam Ukrainā. Sorosiskie mēdiji pastāvīgi pārmet Trampam, ka šis nevēloties aktīvi militāri palīdzēt ukraiņiem, nedodot šiem ieročus, pretī prasot lietu ierosināšanu pret konkurentu Baidenu un tā radiniekiem…utt., u.tjp. Taču ne jau ieroču neesamība ir par iemeslu tam, ka Donbass un Krima ir Krievijas okupēti, pēdējā arī pie tam jau anektēta. Ukraina, atšķirībā no Baltijas valstīm, impērijai sabrūkot, saņēma bagātīgu PSRS armijas mantojumu, sākotnēji tai bija pat atomieroči, kurus vēlāk, rietumvalstu noziedzīgi pierunāta, tā atdeva Krievijai. Ukrainai ir gana tanku, lielgabalu un lidmašīnu, bet nav kā cita, daudz svarīgāka – vēlmes karot. Var, protams, novelt vainu uz viņu varturiem, sak, tauta jau gribētu cīnīties, bet prezidenti neļauj… Tomēr jāatceras vispārzināms fakts, ka katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi. Ja ukraiņu tauta savā vairumā būtu varonīga, jau pēc nodevīgās “Minskas vienošanās” parakstīšanas tās vadoņi labākajā gadījumā ar sūdainiem mietiem tiktu patriekti no saviem amatiem, sliktākajā – brutāli nolinčoti. Protams, bija Patrioti, kas pret šo nejēdzību protestēja, gods un slava viņiem, taču viņi ne tuvu nesastādīja ukraiņu tautas vairākumu… Arī patlaban vairums neiebilst pret žīda Zeļenska rebju taisīšanu ar Krievijas prezīti Putinu. Un ar sajūsmu tiek uztverts fakts, ka apmaiņai pret t.s. “separu rīkļurāvējiem” ukraiņiem tiek izsniegts bars gļēvu jūrnieku-nodevēju, kas pat gaisā neuzskatīja par vajadzīgu izšaut brīdī, kad pēc starptautiskajiem likumiem Ukrainai piederošajos ūdeņos tos apstāja Krievijas okupācijas jūras bruņotie spēki! Un šos radījumus neaizveda uz karātavām Kreščatikā (Kijevas Centrālajā laukumā), bet gan solījās piešķirt tiem apbalvojumus un dienesta pakāpju paaugstinājumus par “varonību” !!! Jā, interesants priekštats par varonību ir mūsdienās! Pirms 100 gadiem par Varoņiem uzskatīja tos, kas deva priekšroku zaudēt dzīvību, nevis godu (lai atceramies kaut vai krievu karakuģa “Varjag” jūrniekus, kuri visi kā viens izvēlējās nāvi, nevis padošanos gūstā japāņiem; viņiem par godu savulaik tika sarakstīta arī atbilstoši varonīga dziesma: https://www.youtube.com/watch?time_continue=201&v=C9Eh8ltfvhI, tagad diemžēl tas ir otrādi). Un, lūk, tādus ļautiņus ienaidnieks mierīgi spēj uzvarēt arī bez ieročiem! Un nav viņiem pamata lādēt savus varturus, jo neko citu, kā piekāpties moskaļiem un nodot savas valsts un tautas intereses abi galvenie pretendenti uz Ukrainas prezidenta amatu – Porošenko un Zeļenskis – jau nemaz nesolīja. Tauta lieliski to saprata, un tās vairumu šāda situācija apmierināja. Te vietā būtu atcerēties kāda angļu politiķa teikto saistībā ar 1938.gadā parakstīto t.s. “Minhenes vienošanos” par Čehoslovākijai piederošā Sudetijas apgabala atdošanu Vācijai: “Jums bija iespēja izvēlēties karu vai kaunu, jūs izvēlējāties pēdējo, bet tik un tā drīz dabūsiet arī karu, jo gļēvuļus neviens nelaiž garām iespēju iekarot”. Lūk, tā tas notiek šobrīd Ukrainā – vairums tās iedzīvotāju šobrīd izvēlas nepārtrauktu kaunpilnu piekāpšanos okupētājvalstij Krievijai, naivi cerot, ka tās apetīte reiz rimsies, bet reāli, protams, notiek otrādi – no tik gļēvas politikas tā tikai pieaug.
Varētu jau teikt, ka tā ir citas valsts politika, un kas mums gar to visu daļas, bet jāatceras vispārzināma patiesība – mācies no citu kļūdām, lai nepieļautu savējās! Varonības trūkums un nožēlojamas gļēvulības triumfs pašlaik valda teju visās Eiropas tautās, un laikam tāpēc tās diezgan strauji izmirst, tajās noteicēji kļūst legālie un nelegālie imigranti, kuriem pamattautas ne spēj, ne grib ierādīt viņu īsto vietu! Ja tā turpināsies, tad pēc gadiem 50 jau var tikt apdraudēta ne vairs atsevišķu tautu, bet Baltās Rases pastāvēšana kā tāda! Par tādām drūmām perspektīvām nākas domāt, atceroties Varoņus, kuru pirms 100 gadiem netrūka ne pavisam jaunu, ne jau nosirmojušu ļaužu vidū, bet, ko tagad nākas gaišā dienas laikā ar uguni meklēt un arī tad nespēt atrast !!!

PAR RASI, NĀCIJU UN VALSTI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

04.11.2019. Aivars Gedroics
» "Patriotiskais" Šņorītis
“PATRIOTA” EDVĪNA ŠŅORES PATIESĀ SEJA
Uzreiz teikšu godīgi, ka man, atšķirībā no vairuma sevi par patriotiem uzskatošo Latviešu, tāds tips kā E.Šņore nekad nav bijis simpātisks. Tam par iemeslu ir šādi fakti:
1) 1995.gadā E.Šņore uzvarēja nu jau nelaiķa A.Sluča organizētajā konkursā “Kāpēc nepieciešama Latvijas dekolonizācija?”, saņemot galveno balvu – tiem laikiem iespaidīgu naudas summu 500 latu apmērā. Tomēr drīz vien pēc tam šis puisis pārtrauca savu politisko darbību, nebija manāms pat “Klubā 415”, kas tika izveidots uz šī konkursa dalībnieku bāzes, nekādā veidā vairs necīnījās par paša sludināto ideju, arī pēc tam ne, kad tikai izvēlēts Saeimā no viltusnacionālās partijeles “VL-TB/LNNK”.
2) Vēlāk šis tips kļuva slavens ar filmu “Padomju stāsts”, kurā sorosiešu-liberastu labāko tradīciju garā centās sludināt vienlīdzību starp nacismu un komunismu, ignorējot faktu, ka sadarbojās šie režīmi vien nepilnus 2 gadus, toties cīnījās viens pret otru krietni ilgāku laiku, ieskaitot 2.pasaules kara posmu, kad tas skāra tieši Latvijas (Baltijas) teritoriju. Kā ir atzinuši daudzi progresīvi vēsturnieki (piemēram, no PSRS pārbēgušais GRU pulkvedis Vladimirs Rezuns (pseidonīms Viktors Suvorovs)), tieši Hitlera preventīvais uzbrukums PSRS 1941.gada 22.jūnijā izglāba Eiropu no pilnīgas nonākšanas PSRS kontrolē, kas neizbēgami būtu noticis, ja PSRS tiktu ļauts uzbrukt pirmajai tā paša gada 6.jūlijā, kā tas jau iepriekš tika izplānots no Staļina un viņa rokaspuišu puses. Par šo faktu “patriots” Šņore savā filmā nemin nevienu vārdu. Toties neaizmirst nosodīt tos, kas atļaujas publiski demonstrēt svastikas attēlu un sveicienu ar izstieptu roku – “no sirds uz Sauli”, neatkarīgi no tā, kādu valsti un kādu politisku virzienu pārstāv konkrētais cilvēks.
3) E.Šņore piekrita balotēties uz Saeimu no bēdīgi slavenās Raivīša kompānijas, izliekoties neredzam, ka tās dalībnieki ir nožēlojami viltusnacionāļi, kuriem nekas cits nav svēts, izņemot varu un naudu. Tā vietā, lai šos darboņus atmaskotu un aicinātu saprātīgus latviešus no viņiem novērsties, viņš tos tiešā un netiešā veidā atbalstīja, tādejādi liekot saprast, ka arī pats ir tieši tāds, kā viņi.
4) Būdams Saeimas deputāts, Edvīns neko nedarīja Latviešu tautas labā, protams, kā jau minēju, necīnījās arī par dekolonizāciju, ja vispār vēl atcerējās, ka kādreiz šo procesu ir sludinājis un atbalstījis. Līdz ar to viņš ne ar ko neatšķīrās no pārējiem 99 t.s. “tautas priekšstāvjiem”.

Tomēr galīgi zaudēju ticību šim darbonim, izlasījis viņa interviju nu jau pat vairs patriotisma masku nenesošajā “Latvijas Avīzē”. (http://www.la.lv/nesausim-sev-kaja?fbclid=IwAR1X1KU6HDVdF6u2SfeMzOjDH8IlxnlnY6KghGUYW) Tajā viņš aizstāv noziedzīgo 1994.gadā valdības noslēgto un Saeimas ratificēto līgumu ar Krieviju, kas ļāva palikt Latvijā praktiski visiem demobilizētajiem PSRS okupācijas armijas virsniekiem un uzlika par pienākumu Latvijai kopt vēl okupantu radītos t.s. “piemiņas memoriālus”, jo tas ticis noslēgts “steigā un ļoti sarežģītos apstākļos”. Tiek slavēts parteigenosse A.Kiršteins (tāds pats viltusnacionāls nelietis un nodevējs kā intervijas varonis), kurš virzījis šī līguma apstiprināšanu Saeimā. Tas esot bijis pareizi darīts, jo šā līguma izpratnē t.s. “Pārdaugavas monstrs” neticis pieskaitīts memoriālajām būvēm, un tātad līgums esot bijis Latvijas interesēm atbilstošs, savukārt tie, kas to virzījuši un atbalstījuši (ar Ķiršteinu priekšgalā) esot pelnījuši pateicību un ordeņus (šāda atziņa zemtekstā izriet no intervijas satura). Interesanta loģika – likums esot labs, jo to atbalstīja Ķiršteins, lai gan normāls cilvēks secinātu pretējo – Ķiršteins ir pēdējais mēsls, ja viņš savulaik varēja tādu līgumu atbalstīt.
Es gan uzskatu, ka šāda līguma noslēgšana bija ļoti zemiska nodevība pret Latviju un Latviešu tautu, un tā īstenotāji dzīvē būtu pelnījuši publisku pakāršanu Uzvaras laukumā, līdzīgi kā vācu ģenerāļi 1946.gadā, kuru noziegumi, vismaz manā izpratnē, bija jūtami mazāki. Taču visvairāk mani apbēdināja Šņorītes pozīcija, ka visi sliktie līgumi esot jāievēro, jo tie taču esot starptautiski noslēgti, bet, ja izdodas pierādīt, ka kādā pozīcijā tie nedarbojas, nu tad varot rīkoties bez bailēm, konkrēti, demontēt t.s. “Pārdaugavas monstru”. Mans viedoklis ir stingrs un nelokāms – šis veidojums jālikvidē nekavējoties, neatkarīgi no tā, ir tas 1994.gadā noslēgtā noziedzīgā līguma objekts, vai nav, tāpat arī visi pārējie skulpturālie veidojumi, kas kaut kādā veidā slavina PSRS okupāciju un tās veicējus, neatkarīgi no tā, kāds ir to juridiskais statuss un kādam līgumam tie (ne)pakļaujas. NEVIENS STARPTAUTISKAIS LĪGUMS NAV JĀPILDA, KAS NEATBILST LATVIEŠU TAUTAS NACIONĀLAJĀM INTERESĒM !!! Pienāks laiks, kad varēsim uzspļaut arī neliešu un deģenerātu noslēgtajam Abrenes atdāvināšanas līgumam! Interesanti būtu uzprasīt Šņorītem, kas tad notiks, ja mēs kādu ar PaRašu noslēgto nodevīgo līgumu neievērosim – ieviesīs pret mums pilnīgu ekonomisku embargo vai varbūt pat okupēs, neskatoties uz dalību NATO ???
Bet ar nodevīgā līguma un tā slēdzēju slavināšanu Šņorīte vien jau neaprobežojas. Labāko PSRS totalitārisma demagoģisko tradīciju garā viņš sludina tālāk – Rīgas Dome 1990.gadu beigās jau esot grasījusies šo monstru no Pārdaugavas izvākt, bet tad uzradušies “provokatori”, kas sākumā šo veidojumu apzīmējuši ar kāškrustiem, bet pēcāk veikuši spridzināšanas mēģinājumu. Tas esot sadusmojis Krieviju, un Rīgas Domei nekas cits neatlicis kā “mīļā miera labad” no demontāžas idejas atteikties. Interesanti būtu pajautāt šādiem gudriniekiem – un pēc pieminekļa nojaukšanas vai tad Krievija nebūtu dusmojusies? Vai varbūt ir brīži, kad Krievijas dusmas ir svarīgas un kad tās tādas nav? Atkal manāms ļoti neprofesionāls mēģinājums aizstāvēt savu parteigenosse gļēvo un nodevīgo rīcību, tā vietā, lai atklāti pateiktu – LNNK vīru vadītā Rīgas Dome bailēs kapitulēja pašmāju okupantu un viņu aizrobežu drauģeļu priekšā. Nē, Mārim Purgailim (Rīgas eks-mēram) un viņa kompānijai Šņorīte neveltīs neviena slikta vārdiņa! Toties nekautrēsies uzliet dubļu šalti “Pērkonkrustiešiem” un īpaši viņu vadonim Jurim Rečam, tas, lūk, esot atgājis no politikas un pašlaik Čehijā sūcot aliņu. Te nu gribas dusmās iesaukties: “Edvīn, kauns tev ir kaut vienā acī? Šis cilvēks savu izdarīja, viņš organizēja pieminekļa spridzināšanu, bet ko esi paveicis tu? Vai tava mīļā nacionālistu partijele organizēja vismaz kaut vienu mītiņu šī monstra pakājē ar prasību to nojaukt? Nē, slabo jums tas ir, kā krievi saka! Bet apd… par jums drosmīgākus un varošākus cilvēkus, kas REĀLI cīnījās, lai šī veidojuma nebūtu, tam jums ir gan laiks, gan drosme! Ja gribi redzēt īstu nelieti un provokatoru, tad pienāc pie spoguļa un apskaties tajā savējo purnu!”.
Tālāk Edvīniņš runā par absurdo prasību izmaksāt no Latvijas budžeta 40 miljonus eiriku t.s. “holokausta upuriem”, kuri patiesībā tādi nemaz nav. Te viņam, protams, ir taisnība, taču kārtējā divkosība parādās faktā, ka, kārtējo reizi nokritizējot izdzimteni-pederastu E.Rinkeviču (ne jau par viņa seksuālo orientāciju, protams), ar kuru Šņorītem esot domstarpības abos divos iepriekš minētajos jautājumos, viņš pat nedomā ieminēties par šī gara un miesas kropļa nomaiņu ar kādu puslīdz jēdzīgāku cilvēku. Nē, cik noprotams, viņš un viņa partijele gatavi ar Edgariņu arī turpmāk draudzīgi turpināt strādāt vienā valdībā. Viņš arī neuzskata par lietderīgu pieprasīt nomainīt sorosiešu “zelta gvardi” – partiju “Attīstībai- PAR” - ar ZZS, kurai ir gandrīz vienāds deputātu skaits, bet toties daudz jēdzīgāka pozīcija jautājumos par šiem “40 miljoniem” un rezervēta attieksme pret “viendzimuma partnerattiecībām”. Neko tādu Šņorītem nevajag, viņš kopā ar saviem drauģeļiem turpinās deldēt bikses Saeimā un tēlot no sevis “tautas aizstāvi”.
Runājot par genocīda noziegumiem, nevar noliegt to, ka bija latvieši, kas slepkavoja žīdus, taču bija arī žīdi, kuri slepkavoja latviešus. Nerunājot jau par “Baigo gadu”, jāpatur prātā kaut vai talantīgā Latviešu aviatora Herberta Cukura zvērīgā noslepkavošana Urugvajā, ko 1965.gadā paveica MOSSADa darbinieki. Jājautā, ko Šņore un viņa partijele darīja, lai pieprasītu saņemt no Izraēlas kompensāciju par šo noziedzīgo nodarījumu? Atbilde – neko, jo nedrīkst taču šūpot valdības stabilitāti. Viņi neko nedara arī, lai veicinātu Cukura pīšļu pārapbedīšanu Latvijā pat pēc tad, kad Ģenerālprokuratūru pēc skrupulozas gadu desmitiem ilgas izmeklēšanas beidzot nāca klajā ar paziņojumu, ka nav iespējams atrast pierādījumus šī cilvēka vainai genocīda noziegumos (un pat, ja tāda vaina arī būtu, kas devis MOSSADam linča tiesas rīkošanas tiesības?). Pirms pāris gadiem pats biju uzrakstījis Šņorem uz Saeimu vēstuli ar lūgumu paskaidrot, ko viņš ir darījis Cukura lietas labā, uz ko saņēmu cinisku, bet patiesu atbildi – neko, jo viņam visam nepietiekot laika un esot citas, svarīgākas prioritātes… Te nu, kā mēdz teikt, komentāri vispār lieki…
Kāds kungs, kurš strādā Saeimā par šā viltuspatriota palīgu, nesen vienā internetpārraidē mani visgudri pamācīja – tu nelamā Šņori, bet tā laipni, pieklājīgi viņam aizrādi, ka vajadzētu vairāk uzmanības pievērst Cukura lietai, tad varbūt viņš tevi uzklausīs un kaut ko darīs lietas labā. Šādam padomam es, protams, nedomāju klausīt. Pirmkārt, gods man neļauj pielabināties nelietim, saucot to par Patriotu. Otrkārt, ja viņš pats (atšķirībā, piemēram, no manis) nejūt vajadzību aizstāvēt godātā Latvieša Herberta Cukura godu un cieņu, neprasot, kas viņam par to būs (iespējams, ka Cukura radinieki nepateiks viņam pat publisku paldies, bet kas par to? Kārtīgs cilvēks jūt gandarījumu jau tāpēc vien, ka ir paveicis labu darbu, negaidot par to nekādu slavu), tad nekāda pielabināšanās un pierunāšana arī neliks viņam to darīt. Neaizstāvot H.Cukuru, Šņore un viņa parteigenosse kārtējo reizi parāda, ka nav pat šā Izcilā Cilvēka mazā pirkstiņa vērti.
Nobeigumā gribētos vēlreiz uzsvērt – Latvieši, iegaumējiet, nav mums Saeimā neviena jēdzīga cilvēka ne no vienas partijas! Un arī Šņore, Kiršteins, Dombrava, Iesalnieks, Dzintars u.c. viltuspatrioti nav nekāds izņēmums. Kaut kādā ziņā viņi ir pat vēl sliktāki par saskaņiešiem, jo tie vismaz neslēpj savu pretlatviskumu, bet šie mēģina tēlot no sevis Patriotus… Nekādā ziņā un veidā neatbalstīsim viņus, pat, ja tas mums ir finansiāli izdevīgi, turēsimies no šiem pa gabalu! Un gādāsim toties, lai būtu reiz parlamentā kaut viens Latvieša vārda cienīgs cilvēks!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
07.07.2019. Aivars Gedroics
» Vēstule Stomahinam
Здравствуй, Борис !
Твое длинное письмо, написанное 15.04.19 и опечатанное в г. Балашове 24.04.19, получил в начале мая. На сей раз на обратной стороне его стоит печать г. РИГИ с пометкой, что оно получено в испорченном виде. Так оно и есть, боковые стороны заклеены скочем. Интересно, кто и зачем туда лез, мало ли того, что там уже стоит печать цензуры ФКУТ, читали его, как я понял, почти неделю, благо было чего…  Да, зря похвалил ваших работников, они, оказываются, такие же сволочи, как и все остальные. Но в любом случае они должны были сообщить тебе, что, мол, так и так, из-за нацистской символики пришлось изъять… Если они его просто стырили, то это уже нарушение закона с их же стороны… Хотя, быть может, оно до них и не дошло, уже в Москве её кто-то схавал, испугавшись огненной мощи свастики…  В любом случае до них должно дойти то, что ты все равно своё получишь, они этим ничего не добьются, и пусть они все идут нах… 
Теперь по существу дел. Про Фрейда я, конечно, слышал, примерно знаю, что он пропагандирует, но читать мне его некогда и нет желания. Ты, конечно, скажешь, что это из-за моего «антисемитизма» (то бишь «юдофобии»), но я ведь тебе писал уже раньше, что мне все эти умники противны, название профессий которых начинаются на «псих- “, и не важно, кто из них какой расы или национальности (кстати, а ты уважал бы Фрейда, окажись он скажем, французом? ). Не зря советовал тебе тоже от них подальше держаться!  Я удивлен, что тебе не нравится мое «плаванье против течения», а сам ты что делаешь?  И твои взгляды общество шокируют гораздо больше, чем мои, не зря же ты сейчас находишься там, где ты и есть…  И странно также, что ты мне советуешь не лезть зря на рожон из-за свастики, а помнишь, как ты советовал протестовать против запрета курения, даже просто стоя с зажженной сигаретой в руках, не затягиваясь… Выходит, для тебя сигареты важней национальной символики! Ну что для кого, для меня свастика имеет такое же значение как крест для первых христиан, которые с ним в руках шли на костер или на сьедание львам… И вот именно как раз из-за того, что этот символ многих гадов так раздражает, надо его по возможности больше демонстрировать (равно как и приветствие «зига») именно по принципу тореадора – на тебе, бычок, красная тряпочка, попсихуй, пободай рогами её…  И сравнение со спущенными штанами тут вовсе не к месту, этим обычно занимаются пьяные туристы из стран Западной Европы у нас в Риге у Памятника Свободы… , ну и некоторые либералы, как, например, движение «Фемен», кстати, их же ты поддерживаешь, не так ли?  Кстати, тех парней оправдали за шествие 18.11.18, но потом они уже в этом году демонстрировали этот флаг у французского посольства, высказывая поддержку «желтым жакетам», опять составили протокол и будет новый суд…такая вот, видишь, дерьмократия у нас тут царствует, везде политзаказы выполняют…
Я из Гитлера икону не делаю, но их всех политиков 20-го века он мне нравится больше всего, не хочешь, не верь, что это мои ИСТИННЫЕ мысли, и я не перед кем не выпендриваюсь. И, кстати, знаешь ли ты, что он выступал за разоружение Европы, и что ему вполне серьезно хотели присудить Нобелевскую премию мира… кто этому помешал, сам понимаешь, можешь гадать 3 раза подряд.  Что Гитлер в какой-то степени был выгоден Сталину – да, не спорю, но представь себе, приди к власти в Германии «социки» и коммунисты, лучше ли было бы? Да они скорей всего отдали бы пол Евпоры (если не всю) ПаРаше без единого выстрела, ровно как поступили презики трех балтийских стран. Если ты прочел бы «Мейн капф», то знал бы, как хотел Гитлер сотрудничества с Англией; не думаю также, что миссия Гесса была так уж своевольная, как пишет большинство наших историков, но увы, правители Великобритании и слышать об этом ничего не хотели, мол, идеология была у них неправильная и всё тут. Вот идеология коммунистов сотрудничеству не мешала почему-то… 
Да, Гитлер допустил ошибку, заключив пакт Рибентропа-Молотова, но он её исправил 22.6.1941, а вот когда исправят свои ошибки Рузвельт и Черчиль? Их потомки кстати нам даже не извинились не раз, не то что немцы жертвам Холокоста извиняются по несколько раз в год… 
Из Хашека я читал Швейка, хорошая книга, жаль, что он сам её не закончил (умер), не думаю, что он хотел бы в конце романа отправить своего героя в плен к русским.
Видишь ли, граница любого государства - это как бы порог дома, любой нормальный хозяин будет его сторожить и не пускать через него всех, кому задумается его перешагнуть, на то есть двери и ключи (то бишь «погранконтроль»). И кстати сейчас не только в ПаРаше, но и в ЕС могут остановить на улице и попросить показать документы, напортачили своей «политкорректностью» такую ситуацию уже, что коренному жителю в своей родной стране за себя страшно, но и по делу многим это, ох как по делу…  Толерастию иначе как насилием, увы, наверное не вылечишь…
Про Сороса уже столько написал я, что не знаю, стоит ли что-то добавлять. Есть, кстати, такие историки (например, Дейвид Ирвинг, его недавно не пустили в Литву), которые не верят, что Гитлер приказывал убивать евреев (ой, не сладко им беднягам приходится из-за этого), ибо прямых документов, подтверждающих это, нет. И ничего с этим не поделаешь, не верят и все, некоторые даже и после того, как отсидели срок в тюрьме за «отрицание Холокоста»…  Вот так и ты – не веришь в то, что Сорос хочет построить мировое государство без границ с общим правительством, не важно, в какой стране и в каком государстве оно будет. Ну что же, заставить поверить я тебя не могу, насильно никого не сделаешь не верующим, не атеистом.  В любом случае я рад, что хоть от меня ты услышал ТЕОРИЮ (тобою не признанную) о том, что такое соросизм, а я лично рад, что это понимают уже многие люди во всем мире, не только в Венгрии, где портреты этого гада время от времени выставляют для общего оплевывания, молодцы! 
У меня к тебе вопрос, Борис! Я сам лично знаю, как минимум, пару сотен латышей, которых следовало бы, выражаясь языком ВВП, «мочить в сортирах», а вот ты скажи мне, знаешь хоть одного ПЛОХОГО еврея (ну, я не думаю таких пешек как Линдерман-Абель, а всемирно известных)?  У тебя, по-моему, они все хороши только из-за их национальности, и вот это уже никак не объективное мировозрение… Кстати, ты один из тех, которого я бы при некоторых отговорках согласен был бы записать в ХОРОШИЕ евреи (их не много, но они все-таки есть). Ну, если я всех личностей воспринимал бы НЕРАЗРЫВНО (равно как и политику государств), как ты мне это советуешь, то я и с тобой сразу перестал бы общаться, как только нашел бы хоть один вопрос, по которому мы с тобой в разных мнениях… Как видишь, я же этого не делаю…  ГомоХЕЙТИЯ (которую ты упорно продолжаешь, используя терминологию сороситов, называть гомоФОБИЕЙ, хотя последними являются как раз они сами, ибо боятся и одного плохого слова пустить в сторону какого-нибудь пидара или лезбы), вовсе не выдумка москалей, и, ты же сам правильно пишешь, что в России им ещё вовсе не плохо живется, попади они в Чечню (не говоря уже про исламо-арабские страны), ой тогда они запели бы по другому. Как в той басне – выгнал козла из комнаты и только теперь наконец понял, какая просторная у меня эта комната!  Ну, что гомиков при поимке своего рода занятиями сразу расстреливать – это, конечно, через чур, даже при Гитлере так не делали, в концлагеря их отправляли. Но с точки зрения ваххабитов Кадыров т.о. только приобретает себе очки, может отчасти и потому большинство чеченцев смирилась с его правлением и не пытается его уничтожить как его отца. А, что касается Запада, то он все равно плевал на Чечню и будет плевать дальше… 
Гитлер репрессировал латышей тоже, например, такого Г.Целминьша, но не давал приказ его расстрелять, а просто отправил его в Штутгофф, где он спокойно дождался прихода американцев.  Главное различие между ним и Сталиным – он не давал приказ расстреливать и репрессиро вать своих (про Рема я знаю, но он действительно вышел из под контроля, к тому же оказался гомиком-педофилом). А Сталин в конце 30-х ликвидировал многих ярых коммунистов (в том числе латышей), и мне, равно как и В.Суворову, их не жалко – за что боролись, на то напоролись… В любом случае в Латвии не место не русскому шовинизму, не Германскому нацизму, у нас должен быть свой националсоциализм, в переводе на латышский это будет – tautiskais taisnīgums.
Кстати, в начале этого года наконец наша Генпрокуратура пришла к выводу (расследовала более 10 лет), что нет причин винить нашего выдающего летчика Герберта Цукурса в убийстве евреев… Наше латвийское общество евреев сразу написала протест, мол, они знают лучше… Но буквально на днях приехала в Латвию дочь женщины, спасенной Цукурсом, чтобы встретиться с дочерью Цукурса и поблагодарить через её давно покойного отца. Она давно знала всю правду, но по известным причинам боялась её высказывать, мол, соотечественники не поймут. Однако перед смертью (обе женщины, сам понимаешь, под 90 лет уже), решила все-таки поставить все точки над “i”. Теперь надо ждать, когда Израиль извинится за убийство Цукурса, выплатит нам за него компенсацию и присвоит ему статус «праведника мира». Как только рак на горе свистнет, они это обязательно сделают, верно?  Так что, Борис, видишь, что евреи бывают разными, я это признаю, надеюсь, что и ты тоже. Кстати, как тебе нравится, что Нетаньяху обвиняет поляков (после евреев второй народ, по количеству в % отношении, пострадавший от рук гитлеровцев) в соучастие в Холокосте, справедливо ли это по-твоему? 
Мои украинские друзья, увы, почти все где-то пропали, то ли их ФБ всех удалил, а может и что-то гораздо более плохое с ними случилось… Они все обещали следовать моим советам и воевать с москалями до конца, следовательно…  Ты, конечно, в курсе, что пост президента Украины снова занял один импозантный еврей (кстати, можешь себе представить украинца как премьера Израиля? Ничего личного, спросил просто! ), посмотрим, будет ли он лучше предыдущего. Мое первое впечатление, что он хочет быть хорошим нашим и вашим – мол, и войну прекратим, и территории вернем, это как пообещать вытащить рыбку из пруда, руки не намочив.  А вот твои друзья в Украине, готовящие к выпуску твою книгу, выходит, что не совсем честны с тобой… я говорил с Гардой, он вовсе не требует такие суммы, о которых ты пишешь. Подробности он сам обещал напечатать и прислать (уже сделал это)… мне очень неприятно, что такое происходит, увы… 
Твой почерк сначала действительно довольно крупный, но потом к концу письма он постепенно все мельчает… ничего, я к этому уже кое-как привык… 
Против богатых евреев в принципе я ничего не имею. Ходят сплетни, что Трамп тоже еврей, пусть так будет, мои симпатии из-за этого к нему не уменьшаются.  Кстати, как тебе нравится, что этот прокурор Миллер искал, искал, да так и ничего серьезного против него не нашел? А ведь дан ему был нешуточный политзаказ со стороны «дерьмократов», но не посмел его выполнять, понимает, что т.о. сам может сесть за решетку. Нет, ну оппозиция либерастов никогда не поверит, что он не виноват, это понятно…  Но ему, как и мне, глубоко наплевать на их всех… будет он снова президентом на выборах через год и доведет дело до конца…, и, в отличии от хохлов, стенку на границе точно построит. Как я же писал – не хватает ему власти Пиночета, увы…
Что касается Германии 30-х годов, там разные евреи жили – и лояльные стране, и не особо. Говорить, что все как один они были хорошими, так же абсурдно, как утверждать, что все как один они были плохими. Да, Гитлер конечно, переборщил, всех подряд гребя в одну кучу, это одна из причин провала его «третьего Рейха». И я не утверждаю, что АлГ должна копировать NSDAP, надо, конечно, следовать духу времени, но это отмежевание от прошлого уже доходит до абсурда, раз усы мешают, то может и трусы следует проверить, не такие ли у кого-то, какие в свое время Гитлер носил?  Уж стрингов в то время точно не было, значит всем политикам следует только в них ходить… 
Спорить о том, какой строй лучше – авторитарный или демократический – можно бесконечно, как и сравнивать прелести и недостатки социализма и капитализма. Но в том то и дело, что решать об этом – как жить в своей стране - должна КОРЕННАЯ нация, а не всякие пришельцы Бог знать откуда. Им нужно подчиняться воли коренного народа, иначе – сапогом по жопе и вон! И вообще инородцев нельзя допускать выше 25% (это – верхний предел), иначе стране хана. Да, начинать надо с прекращением миграции (наши правозащитники в 1988-89 годах тоже сначала лишь это требовали), а потом уже выдворять всех лишних, особо не различаю их по цвету кожи и религии. А что касается полиции, то в том то и дело, что мигранты могут им камни бросать и ещё что-то потяжелей, а они бояться чем-то больше слезоточивого газа отвечать, а вот попробуй свои радикалы выступить – тут не только резиновые пули пойдут. Похоже было и в советское время – избили русские латыша, милиция их пожурила, пальцем пригрозила и тем всё обошлось, а вот не дай Бог наоборот – уголовное дело тут как тут возбуждали сразу.
Что пришельцы более усердно работают – может быть, но это только вначале, чтобы понравиться работодателю, чтобы их предпочли местным, а потом как их становится много, и вся экономика начинает на них перестраиваться, тогда и они халтурить быстро научаются. Также и с привозной продукцией – вначале она и в правду дешевая и качественная, а потом, как местное производство постепенно задавят, так сразу становится дороже, но зато хуже.  Ведь завоз как рабсилы, так и продукции из-за рубежа не во благо страны и коренного населения делается, а как раз наоборот, но не все это понимают, увы…
В том то и дело, что в Литве и в Эстонии пришельцев из СССР гораздо меньше любили, чем у нас, там с «полиглотами» проблема была, не давался им в руки «великий и могущий»…  Вот потому там этих засранцев меньше, чем у нас, в Литве так вообще мизерное количество. Не дай Бог только, если вместо них наплывут «друзья» из стран т.н. «3-го мира». На двух фронтах надо нам воевать сейчас – именно так, НА ДВУХ, я тебе уже раньше писал об этом. Ты пишешь, что в Финляндии мало некоренных, не знаю, может Лене так и кажется , надо бы спросить у членов партии «Настоящие финны», так ли это на самом деле, знаю только, что в Швеции их дох… и больше, а там не особо теплей, так что… не только в климате дело. Как писал Солженицын – убрать пару десятков чекистов внезапной атакой из-за угла и смотри, не будут больше люди рваться в эту структуру работать, уйдут даже те, кто уже там устроился… Вот так и с иммигрантами – где их «мочат», там они не держатся долго, а экономика и климат – это уже второстепенные вопросы.
Шовинизм я не особо люблю, даже если он практикуется на исконно исторических территориях проживания коренного народа. А вот национализм, равно как и расизм, фашизм – это другое, это защита своей расы, нации, территории их проживания, и она вовсе не обязательна должна идентифицироваться с ненавистью к каким-то народам или расам.
Березовский покаялся на счет Хутина – ну да, молодец, но выпущенного воробья увы уже не поймаешь. Надо было раньше думать, исследовать этого человека перед тем, как двигать его в кресло власти. А уж про тебя он точно знает, не преуменьшай свое значение, не прибедняйся…  Другое дело, что для него ты слишком радикален был (что там про него говорить, если даже Лера под конец жизни тебя сторонилась), потому он тебе не помогал, хоть ты и еврей и действительно ярый враг системы Хутина…
Да, вижу, ты жуткий фанат анархии, целую страницу похвал посвятил этому.  Я все же посмею с тобой не согласится, ибо так можно дойти до первобытного строя, где действительно не было не государств, не законов, а правил тот, у кого мышцы сильней и дубина в руках покрепче. Нет, назад в общество неандертальцев меня не загонишь, но отчасти я согласен, что законы нужно приминать с ограничениями в меру. Вот как например в США, там не наказывают за «хейт спичь», правда до тех пор, пока автор не начинает агитировать перейти от слов к делам и брать в руки дубинки…так бы и у нас надо бы…
Кстати, про книгу Носова, когда я читал её в детстве, то удивился жутко, почему разгром стен здания милиции (теракт в нашем понятии) Носов не причислил к плохим делам главного героя и не отнял у него силу волшебной палочки. А «дисквалифицировал» Незнайку он под конец за то, что он тыкал палкой мартышке в морде…  Интересная философия была у автора, с логикой явно не дружил, хоть и для детей писал, но всё-таки…
Про Каталонию я читал мысли человека, который там жил несколько лет, и я лично ему доверяю. А какая польза от такой псевдонезависимости, ну это ты можешь спросить у правителей Абхазии, Осетии, Приднестровия, ну и Косова, я думаю, тоже.  Потому я и с большой опаской смотрю на все высказывания об «уникальности Латгальского края» и требования особого статуса ему.
Зону немного я видел изнутри, позвал погулять меня один знакомый офицер. Меня больше всего удивляло, как яро старается со мной здороваться каждый зек по пути встреченный, потом лишь узнал, что за игнорирование начальства можно получить взыскание (какой я им к черту был начальником? ). Мне это очень мешало, как вежливый человек я ведь должен был всем отвечать, пока горло не иссохло…  Да, я вполне согласен, что очень важно, ГДЕ и С КЕМ сидеть, потому и пишу, что тебе крупно повезло – попал сидеть в вполне сносных условиях, не давая никому никакой взятки…
Про ЕС и СССР я, по-моему, уже писал – в последнем случае вхождение туда можно назвать изнасилованием, в первом – уговором отдаться за деньги. Но целка у девки в любом случае сломана, вот в чем беда…  Так и с нашей государственностью – нет её больше. Мы уже сами не хозяева на своей земле, и это очень печально в любом случае. 
К шмонам видимо придется тебе привыкнуть, не так уж долго их терпеть осталось. Вот Новодворская писала тоже, что вначале никак не смогла принять то, что все начинают зырить, как только её приспичивает по нужде, но потом решила принимать их не за людей, а, скажем, кошек или собак (их же не стыдно ), и просто делать свое дело, внимание на них не обращая. А что касается труда – все-таки большинство зеков трудились, даже будучи больными и немощными, по одной причине – боялись, что их голодом заморят. А жить в неволе людям хочется, даже больше чем на свободе, как не странно это было бы. А продуктивен ли труд зеков – об этом кое-что сказано в конце романа Солженицына «Раковый корпус», читал ведь? Там главный герой спорит с одним бывшим охранником, который твердит – зеков незачем кормить, ибо они ничего ценного не производят. Но Костоглотов (по сути дела Солженицын) это как раз уверенно опровергает…
Что касается психов, то там много разных людей среди них: много легко больных, много симулянтов. Уж последних надо заставлять работать, ох как надо, например, хотя бы носки вязать (этому можно и мужчин научить тоже). Короче, тюрьма и дурка не должны медом людям казаться, а теперь они кажутся многим, поверь мне, СЛИШКОМ МНОГИМ…
Про наш Уголовный Закон. Да, в нем нет такого понятия как «экстремизм», есть «призыв к насильственному свержению власти», «поддержка терроризма»… и т.д., и т.п. Правда, если речь идет о свержении власти не в Латвии, а в другой стране, то на это сквозь пальцы смотрят… если только эта страна не является столь дружественной, что ей нельзя создавать проблемы, например, США. За поддержку свержения режима Хутина у нас слава Богу, пока не садят. Но вообще нас, настоящих нациков, пока особо не трогают уже по той причине, что все силовики видят, на сколь нас мало и каким ничтожным является наше влияние. Если оно усилится, то и противодействие получим более сильное, можешь не сомневаться!  А что касается «заключения экспертов», то оно можно написать любое, в зависимости от политзаказа, тут как в пословице про дышло и закон – как его повернул, так и вышло. Есть статья в УЗ за заведомо ложное заключение эксперта, но я лично не знаю ни одного случая, чтобы кто-то по этой статье был бы наказан хотя бы условно. Правда, знаю случай, когда одна праститутка-соросистка лишилась работы из-за такого распавшегося обвинения, но свои её вскоре устроили на другое теплое местечко.
В любом случае мой тебе совет – уж про атомные бомбочки не пиши больше, где ты не жил бы, люди уж очень боятся одного упоминования об этом «звере». 
Про то, что произошло у нас и в мире. Избрали нам нового презика, продажные СМИ его очень хвалят, всех, кто его критикуют, по старой практике называют антисемитами. Вообще то Эгилс Левитс еврей лишь по отцу, а таких, как ты сам знаешь, евреи за своих особо не признают, в свое время ему с семьей не дали право репатриироваться в Израиль. Но при чем здесь это, главное, что он ярый космополит-соросит, уже в начале 90-х годов активно работал над тем, чтобы принять губительный Закон о гражданстве, заключить договор с ПаРашей, оставляющий на нашей территории всех переодетых дембелей-вояк…и т.д., и т.п. Но за границей зато его любят и уважают. Короче говоря, будет нам Верочка №2, и опять тупой народ будет лизать задницу и целовать ноги своему убийце!  Не даром он уже принял на работу ту же пресс-секретаршу, которая и у ВВФ в свое время работала… Уж тогда бы лучше Стомахина в президенты, чем этого гада… 
В Литве ситуация не лучше, там вроде такой мужик выбран, который хочет улучшить отношения с восточным соседом, ну а это, сам понимаешь, каким образом только возможно… Кстати, интересно, получит ли там политубежище Виктор Корб, ты, наверное, знаешь, что он сейчас в Литве находится… Вот в Эстонии есть чему порадоваться, там попала в парламент и в правительство партия ЭКРА, похожая на те партии, которые сейчас правят в Польше и Венгрии. Они пригласили в гости Марию ЛеПен, ой как психовали СМИ, «никак не связанные» с Соросом - она же прорусски настроенная, в случае чего может встать на сторону ПаРаши… Особо выступала президент Керсти Кайюланда, сама несколько недель назад ездившее в Москву отсосать пуй у Хутина !!!  Вот это было в интересах Эстонии, за это её хвалили, а вот если ЛеПен пригласили, то это ужас прямо...  Но похоже, что эта сучка недотраханная может лаять, сколько угодно, а караван всё равно уходит, при чем не в ту сторону, куда ей хотелось бы…
В Англии брексит провалился, не удивительно, ведь им двигала Тереза Мей, которая сама была всегда против этой идеи. Но похоже там к власти придет Борис Джонсон, он за быстрый и безоговорочный брексит выступает, к тому же он друг Трампа и похож на него даже внешне… Так что там будет все хорошо, я так предполагаю… Ну, а если Ирландия и Шотландия захотят отделиться, то – скатертью им и дорога !!!
На Новой Зеландии появился свой Брейвик, слышал, наверное, об этом, правда, его улов немножко меньше был. Ну теперь надо ждать, когда он начнет раскаиваться – до суда, во время или после него.  Парадоксально, но факт – чем лучше условия содержания в тюрьмах, тем быстрей зеки там киснут и начинают слюни испускать… Дай Бог, чтобы этот оказался бы не таким, но после превращения Брейвика я уже не о чем не буду удивлен.
Ты совершенно прав, украинцы не хотят воевать, да и не только они, во всем мире очень мало стало таких людей, которые готовы отдать жизнь за свою Родину и нацию, не то, что 100 лет назад, когда люди толпами бежали записываться в добровольцы и ещё обижались, что их всех не брали сразу… И ещё скажи, что это никак не связано с нарастающим числом атеистов… Даже очень прямо связано… Ведь раз жизнь одна единственная, то её следует сохранить любой ценой, даже в прямом смысле целуя сапоги оккупантов. Ну и конечно отношения властей тоже – презики стоят на коленях, чтобы москали отдали бы назад им трусов, сбежавших по ту сторону границы, спасая свои ничтожные шкуры. Повторюсь снова – о многом можно ругать Сталина, но его отношение к пленным было правильное, будь он такой как Поросенок, немцы уже в 1941 году дошли бы до Владивостока, ей Богу! Какой выход я предлагаю? Очень простой – до зубов вооружить батальоны Азов и правосеков и дать им полную свободу действий, за пару недель они отвоюют и Донбас и Крым, просто не надо им ставить палки в колеса. Как в свое время И.Эренбург говорил про наших стрелков – за две недели они вернули нас на те позиции, от которых белые нас полгода гнали назад. Увы, теперь нет и у нас таких людей уже…  Вот сделал бы это Зеленский, ему памятник из золота следовало бы отлить в каждом городе ещё при жизни. Но нет, не пойдет на такое человек, для которого 9-го мая святой праздник… Ну что же, каждый народ заслуживает такого презика, чего он сам стоит. Да, а что такое «черный комитет», расскажи мне про них, я ничего не знаю…это националисты или либерасты?
Вот ты писал про Финляндию, будь этот Мавно Койвисто хоть инопланетянином, не в том суть, а в том, что большинство финнов было им довольны. Сейчас вспоминают 30-летие раздавления демонстрации в Китае, на площади Тьянаньменя, а в Финляндии была хоть одна демонстрация против Койвисто? И никто не послал бы танки на митингующих, но увы, их все устраивало, финны тоже были уже не те, кто воевали в Зимней войне в 1939 году. Ведь что для мещанина главное? Полное корыто, как и свинье в хлеву. И Койвисто смог вдолбать народу, что его может обеспечить лишь дружба с великим СССР-ом… 
Достал книгу Новодворской «Прощание славянки», на ¾ прочел уже. Да, ещё раз убедился, что твои страданий ничто, по сравнению с её, и ты почти что в раю находишься, о котором она могла только лишь мечтать. Кстати, не даром я тебя всё время дуркой пугаю, хотя и не читал раньше этой книги. Правда, немножко она и сама виновата, есть такая пословица – не грози кулаком тому, кому не можешь реально дать по морде! Зоя К. могла сулить немцам отомщение, она наверняка знала, что готовиться контрудар под Москвой, который дивизия Рюдерера скоро и почувствовала на своей шкуре. А вот Лера грозила пустым кулаком, в котором даже муляжа гранаты не было, не удивительно, что КГБ-шники решили – раз она грозит террористической организацией, которой на самом деле не существует, то она ненормальная, следует её лечить… Тем более она ляпнула ещё, что тюрьмы она не боится, готова там восстание устроить… Что меня удивило – она затем требовала лишь лишения дипломов этих палачей в белых халатах, елы-палы, да их четвертовать надо было бы и собакам скормить, именно так, как сделали с Разиным и Пугачевым… Меня также не устраивало её мнение об амнистии путчистам 1991-го и 1993-го годов, об отмене смертной казни…и т.д. Ну, что поделаешь, я же не либераст, в отличии от вас обоих, мне такую философию трудно понять…  Но в любом случае я эту женщину гораздо больше начал уважать (я был бы даже согласен сходить в дурку её навестить, будь она сейчас отправлена в наш город, поверь, от меня такое услышать есть что-то экстраординарное), теперь я понимаю, что могла она вырастить себе достойного ученика – Борю Стомахина.  Будь достойн её памяти, тоже никогда не иди на компромисс с врагами. Но вот с голодовки пример не бери – Солженицын уже все сказал об этом, она наверное его мысли читала, жаль, что не послушала, угробила здоровье, может потому и умерла так сравнительно рано… Прочел также, что она считает жертвами психиатров также Ильина и Шмонова (оказывается, оба ещё живы), интересно, а как они сами смотрели на это тогда и сейчас? Уж Ильина точно бы казнили, не признав суд его чокнутым, ведь одного человека он все же убил. Слышал, что Шмонов сейчас руководит какой-то организацией, выступающей за права людей, репрессированных от рук психиатров. Все бы ничего, но как это вяжется вместе с его статусом психинвалида 2-й группы? Или это тоже последствия репрессий, от которых он сам не в силе избавиться?  Боюсь, он такой как многие хитрожопые – статус дурика иметь не хочет, а вот привилегии, полагающиеся имеющим этот статус – ой как хочет!  Впрочем, Лера и в своей книге признала, что немало было таких людей, которые были очень рады, что они в дурке, а не в тюрьме.
Мне прямо не вериться, что тебе на сей раз сократили срок, а не добавили, ну бывает, что Бог атеистам тоже помогает!  Только как выйдешь в сентябре, мотай подальше из ПаРаши, пока тебя снова не взяли в плен, я надеюсь, будут друзья, которые тебе в этом помогут, легально увы ты не уедешь, у Корба был загранпаспорт, тебе о нем остается лишь мечтать… Устройся пока в Украине, ну а там посмотришь, что дальше… Быть может, это мое последнее письмо тебе в тюрягу, потом будем е-майлами общаться… 
Что касается того Крона (клоуна), то я его не боюсь и не сержусь на него, просто он мне не интересен как человек и собеседник. Я ведь писал уже, что всех друзей пидаров и Сороса я обычно исключаю из своего круга молниеносно, ты приятное исключение (я ведь помню, где ты находишься и за что сидишь), умей оценить это…  Однако, ты наверное помнишь, что, пока ты пару лет был на свободе, не так уж и часто мы общались… У меня просто чувство сострадания к людям, попавшим в беду, им я могу простить и разность в некоторых взглядах, а вот к тем, кто на свободе находится, я уже гораздо строже настроен… Так что пусть этот Крон общается лучше с либерастами и педерастами, они ему больше подойдут по душе как собеседники… 
Ладно, на том закончу, написал достаточно много!  Надеюсь, получишь письмо обычным путем, не надо будет искать «экстренные лазейки»! 
Однако напоследок всё же небольшая «красная тряпочка» вашим быкам:
H E I L H I T L E R !!! S I E G H E I L !!! 

14.06.2019 Aivars Gedroics
» Vērts izlasīt!
Labs raksts, attiecas arī uz Latviju! https://www.nasha.lv/BLOGI/1/1375/Kak-nashih-lyudej-podsazhivayut-na-antidepressanty-pogruzhaya-ih-zhizn-v-bezdnu
Top of Page Powered by Sviesta Ciba