AIVARS GEDROICS

About Jaunākais

Ziedojumi Aivaram Gedroicam22. Jun 2018 @ 15:54
Ziedojumus Latvju Patriota Aivara Gedroica sabiedriski-politiskajai darbībai aicinu sūtīt uz šādu kontu: LV40PRTT0262614060314, PRIVATBANK, p.k.081274-10215
Būšu priecīgs par visniecīgāko atbalstu no domubiedru puses!!!

Tvitera cenzūra!26. Nov 2017 @ 13:53
Tvīti, kas nepatīk sorospistajiem šī portāla adminiem! Šos man admini lika izdzēst, bet es atkal atjaunoju! 😜
Aivars @Aivars_Gedroics @ltvpanorama Jādomā, kā tos mērkaķus šeit noturēt? Varbūt pie gultas šos siet???:) 11:49 AM - 26 Nov 2016

Aivars
@Aivars_Gedroics
@DienaLv Ja pamattauta pacieš, mērkaķi paši sit viens otru...😝
12:34 PM - 22 Aug 2017

Aivars
@Aivars_Gedroics
@LA_lv Ne jau strādāt tie mērkaķi tur ierodas, bet parazitēt uz debilo vāciešu rēķina!!!
12:25 PM - 16 Jan 2017

Par ĪSTENI BRĪVU mikrofonu 20. Nov 2017 @ 17:41
Cienījamā Una Klapkalnes kundze !!!

Nu jau teju divu gadu desmitu garumā turpinās konflikts starp Jūsu iestādes darbiniekiem, kas vada pārraidi “Brīvais mikrofons” un daudziem šīs pārraides klausītājiem un zvanītājiem. Ir tikušas rakstītas neskaitāmas sūdzības gan Radio vadībai, gan NEPLP (NRTVP), gan bijušas arī dažas tiesas prāvas… Nekas no tā nav mainījies, joprojām pastāv “labo” un “slikto” zvanītāju atlase. Pirmajiem ļauj zvanīt katru dienu un citreiz pat vairākas reizes dienā, otrajiem labākajā gadījumā ļauj izteikties 1-2 reizes mēnesī, bieži vien šos ļaudis pusvārdā pārtraucot un rupji, netaktiski komentējot viņu teikto… Cik saprotu, šeit pie vainas ir t.s. “cilvēciskais faktors”, kas liek pārraides vadītājiem zvanītājus “audzināt” un piespiest domāt un runāt tā, kā uzskata pārraides vadītājs. Būtībā šī pārraide nav iespēja ļaudīm izteikties, bet gan raidījuma vadītājam slavēt “labos un pareizos” un pelt “nepareizi domājošos” klausītājus.

Mans priekšlikums ir vienreiz izbeigt šo nelāgo praksi un pārvērst “BM” par tiešām tautas, nevis žurnālistu ruporu. Uzskatu, ka nodokļu maksātāji, par kuru līdzekļiem tiek uzturēts “Latvijas Radio”, ir tiesīgi prasīt vismaz 15 min. diennaktī ļaut viņiem runāt PAŠIEM, nevis uzklausīt žurnālistu pamācības un komentārus tam, ko viņi paspēj pateikt, līdz tiek nospiesta atslēgšanas poga. Šinī sakarā aicinu Jūsu iestādes vadību ieviest šādu praksi – no 2018.gada janvāra uzstādīt automātisko atbildētāju, kurš rindas kārtībā savienotu katru zvanītāju (līdzīgi, ka tas ir, zvanot uz, piemēram, bankām un ārstniecības iestādēm) ar tiešā ētera tālruni, brīdinot, ka viņa rīcībā ir, piemēram, 45 sekundes (par laika garumu varētu vēlāk konkrētāk vienoties), kurās jācenšas pateikt savu viedokli. Pēc tam šis cilvēks tiktu atslēgts un viņa vietā pieslēgts secīgi nākamais zvanītājs. Nekādi žurnālisti šajā situācijā pa vidu nejauktos un neko nekomentētu. Tikai paši zvanītāji drīkstētu komentēt to, ko ir teikuši viņu kolēģi, kas piezvanījuši agrāk. Ja kāds šo iespēju izmantotu ļaunprātīgi, aicinot uz pretlikumīgām darbībām, Radio vadībai būtu pienākums ierakstu ar šo tekstu kopā ar zvanītāja numuru, ko reģistrētu automātiskā iekārta, nodot drošības iestādēm. Nedomāju, ka šādu cilvēku būtu īpaši daudz. Turklāt, atļaušos atgādināt, ka mēs taču neliedzam brīvi komentēt internetā, neskatoties uz to, ka laiku pa laikam par šo komentāru saturu tiek ierosinātas krimināllietas un mēdz būt arī notiesājoši spriedumi… Līdz ar to, neredzu iemeslu liegt iespēju brīvi runāt cilvēkiem tiešajā ēterā un paust tajā necenzētas, neatlasītas, žurnālistu nerediģētas domas.


Ļoti ceru, ka Jūs ar izpratni izturēsieties pret manu priekšlikumu, kura īstenošana dzīvē nodrošinātu tiešām reālu demokrātiju un krietni uzlabotu attiecības starp radio vadību un tā klausītājiem!

Ar nepacietību gaidīšu Jūsu atbildi uz šo manu priekšlikumu !!!

Aivars Gedroics
LATVIETIS







'.



A./K. 32, DAUGAVPILS, LV - 5401, LATVIJA

"Latviskās partijas"6. Nov 2017 @ 22:29
PAR T.S. LATVISKAJĀM PARTIJĀM
Mūsu latviski rakstošie saziņas līdzekļi nemitīgi skandina, cik bēdīgi esot, ka t.s. “latviskās” partijas esot sašķeltas sīkos grupējumos, tai pat laikā prokrieviski spēki, ko pārstāv “Saskaņa”, esot vienoti, un varot notikt tā, ka nākamajā Saeimā “saskaņieši” iegūst 51% balsu, tāpat, kā tas jau vairākus gadus ir Rīgas Domē. Šādi rakstošie un runājošie ļautiņi gan allaž spītīgi izvairās pamatot, ar ko, viņuprāt, tās slavējamās partijas ir labākas par kritizēto “Saskaņu”, un kādas vispār būtiskas atšķirības ir viņu programmās un reālajā darbībā.
Manā uztverē visas šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas līdzinās cita citai kā ūdens piles, un arī starp it kā savstarpējiem pretpoliem “NA” un “Saskaņu” es neatrodu pat 10 būtiskas atšķirības, par pārējām partijelēm nemaz nerunājot. Visas tās ir par arvien ciešāku integrāciju ES, kas neizslēdz iespēju arī laizīt pēcpusi Putina Parašai, iekšējo integrāciju (iekļaut normālo latviešu sabiedrībā okupantus, imigrantus, kā arī visu veidu gara un miesas kropļus), kas gala rezultātā agri vai vēlu neizbēgami novedīs pie pilnīgas latviešu tautas bojāejas un iznīcības, ko vairums šo darboņu, ja arī tiešā veidā nevēlas, tad šāda perspektīva viņiem labākā gadījumā ir vienaldzīga.
Pat ieminēties neviens nevēlas par Latvijas dekolonizāciju, pirmtiesību noteikšanu latviešiem savā Tēvzemē un kaut vai ES ietvaros mēģināt stiprināt valstiskuma vēl esošās paliekas, kā to šobrīd dara, piemēram, Polijas varturi. Cīņa par latviskumu šo radījumu uztverē nozīmē pārpildīt latviešu bērnudārzus un skolas ar sveštautiešiem (lūk, slavenās “skolu reformas” īstā būtība!), lai mazie latvieši jau no bērna kājas nonāktu mentāli svešā, nelatviskā vidē. Mūsu “gaišajiem” spēkiem netrūkst nekaunības ar šādām iecerēm lielīties, uzdodot to realizēšanu praksē kā lielu sasniegumu, un netrūkst diemžēl stulbu latvietīšu, kas šīs aktivitātes uzņem ar sajūsmu un ir gatavi ar entuziasmu balsot par šiem “latviskuma cīnītājiem”, kas patiesībā ir mūsu tautas kaprači. Ir pēdējais laiks mūsu tautas vairumam šo elementāro patiesību saprast!
Var rasties jautājums – ja šīs partijas ideoloģiski ir tik līdzīgas, tad kas ir tas faktors, kas liek tām savā starpā plēsties? Atbilde ir šāda: ekonomiskās intereses, sponsoru dažādība. Urlakova bandu sponsorē Putinam pietuvinātas personas, viņa opozīciju savukārt – Sorosa mafija. Klāt vēl nāk līderu personīgās attiecības, kas lika no Jenotības atšķelties t.s. “Kustībai “PAR”” un vēl dažiem sīkākiem grupējumiem (no nacionālpatriota viedokļa vērtējot, tas ir apsveicami – jo vairāk mūsu tautas ienaidnieki šķelsies savā starpā, jo labāk!), arī Bondara vadītie “reģionāļi” ir vāji slēpti sorosīti… Tiekot pie varas, viņu strīdi nav par ideoloģiju, tā visiem bija, ir un laikam arī būs praktiski vienāda, šķēpu laušana notiek par to, kurš ieņems kādu amatu varas struktūrā vai tai pietuvinātās iestādēs, kādas firmas uzvarēs konkursos, kādus pasūtījumus saņems konkrētas personas vai viņu draugi… utt., utjp.
Lūk, tieši šāda veida domstarpības parasti izsauc valdības krīzes un apvērsumus pašvaldībās. Lūk, kāpēc pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām Daugavpilī amatu zaudēja Dirsplēsis, vēlāk arī Elksniņš, tagad “kā puņķis uz drāts” savā postenī uz goda vārda turas Eigims. Vienam draugi bija “jenoti”, otrs atklāti pārstāvēja “Saskaņu”, trešais it kā pagājis nost no ZZS, bet patiesībā turpina ar to uzturēt ciešus sakarus vēl joprojām. Nekādu ideoloģisku domstarpību viņu starpā nav un nevar būt, visi viņi ir vairāk vai mazāk pārkrievoti vietējie latgalieši ar pilnīgi degradētu nacionālo pašapziņu, bet toties pārcentīgu iztapību okupantu un citu sveštautiešu priekšā. Toties ekonomiskās intereses viņiem gan ir dažādas, to dēļ notiek nepārtraukta “rīvēšanās” starp viņiem, tāpēc arī neviens no viņiem nevarēja un arī tagad nevar justies drošs savā amatā, kas šodien vēl ir, bet rīt var jau nebūt. Pretēji vairumam daugavpiliešu es nejūtu līdzi nevienam no šiem darboņiem, man ir pilnīgi vienalga, kurš no viņiem ir mēra amatā šodien un kurš būs rīt, ierindas cilvēku (tai skaitā manā) dzīvē nekas no tā nemainīsies ne uz labo, ne arī slikto pusi.
Tas pats attiecas arī uz Rīgu. Kas būtu mainījies, ja varu Domē būtu ieguvusi t.s. “nacionālā opozīcija” ar sorosieti Vilni Ķirsi priekšgalā? Absolūti nekas, ja nu vienīgi šis tips mēra personā nolemtu ar savu klātbūtni pagodināt gaidāmo “Praidu-2018”, Urlakovs līdz šīm to nedarīja un arī nākamgad laikam nedarīs, jo Putinam pidari un lezbas pie sirds īsti neiet, ko gan nevar teikt par Ķirša maizestēvu Sorosu – tam ir ļoti svarīgi, lai viņa algotņi būtu ja ne paši homoseksuālisti, tad vismaz viņiem tuvi draugi. Lūk, tautieši, domājiet, vai tas būtu tas ieguvums, par ko jums būtu jācīnās, vai tādu cilvēku jūs gribētu redzēt Latvijas galvaspilsētas Rīgas priekšgalā? Un pat, ja notiktu tāds brīnums, ka par mēru ievēlētu kādu no t.s. “Nacionālās apvienības”, vai tad Rīga kļūtu kaut par kripatiņu latviskāka? Ne uz to pusi! Valdīja taču tur kādreiz tēvzemietis Ārgalis (vēlāk gan pārbēga pie Šķēles uz TP), pēc tam arī viņa parteigenosse Birks… Vai tad latvietis savas valsts galvaspilsētā jutās drošāk un stabilāk? Ne par mata tiesu, sarīkot pasākumus 16.martā un 1.jūlijā bija pat grūtāk vēl, nekā tagad… Tas viss bija ne jau tāpēc, ka, kā šie darboņi paši apgalvoja, esot trūcis atbalsta nacionāla rakstura ideju realizēšanai praksē, bet gan tāpēc, ka šie nožēlojamie cilvēciņi paši nebija nekādi nacionālisti un nekādas nacionālas idejas (piem., Pārdaugavas monstra demontāžu) viņi pat nedomāja realizēt, tās viņiem nelikās aktuālas un nozīmīgas.
Kāpēc es šos faktus aprakstu, kāpēc kārtējo reizi atgādinu, ka 2 x 2 = 4 ? Tikai tāpēc, ka vēlos, lai nacionāli noskaņotā tautas daļa saprastu - patiesi nacionālpatriotisku deputātu mums šobrīd nav nekur, ne Saeimā, ne arī jebkurā no 9 lielākajām Latvijas pilsētām. Pieļauju, ka kādā no mazajām lauku pašvaldībām tāds varbūt varētu atrasties, lai gan es personīgi arī tur nevienu tādu nepazīstu. Un viltusnacionāļi no VL-TB/LNNK man personīgi liekas vēl sliktāki par “saskaņiešiem”, jo pēdējie vismaz neslēpj no tautas savu īsto dabu, kamēr pirmie tēlo maigas aitiņas, paši pēc dabas būdami nelietīgi, plēsīgi vilki. Arī Dombrava, Kiršteins un Šņore ne ar ko būtiski neatšķiras no pārējiem, varbūt ir tikai apveltīti ar lielākām aktiera dotībām.
Tāpēc, latvieši, neraudāsim par to, ka viltusnacionāļi varētu nepārvarēt 5% barjeru, bet dibināsim beidzot paši savu, patiesi nacionālu partiju un veidosim sarakstu no tiešām Īstiem Patriotiem. Lai to skaits nav liels, bet lai uz viņiem mēs toties droši varam paļauties, citādi iznāks kā Viktoram Birzem, kuru Liepājas pašvaldību vēlēšanās viņa saraksta atbalstītāji masveidā izsvītroja un no saraksta augšgala nobīdīja līdz vidum, noliekot blakus kādai Liepājas psihenes “klizmu operatorei”. Mums nevajag kvantitāti, bet gan augstu kvalitāti, Patriotu pulku veidojot!
LATVIETI, PAR SAVAS TAUTAS INTERESĒM VIENMĒR ESI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
06.11.2017. Aivars Gedroics

Abrene11. Okt 2017 @ 21:56
Lai cik okupantu piegānīta, tā bija, ir un BŪS Latvijas teritorija! http://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/celojums-uz-abreni-jeb-pitalovu-ka-bijusajai-latvijas-pilsetai-klajas-krievijas-sastava.d?id=49328671&utm_source=draugiem.lv&utm_medium=top
Other entries
» Edvīnam Šņorem
God. Edvīn Šņores kungs !!!


Jūs sevi regulāri prezentējat kā cīnītāju par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un Latvijas patiesās vēstures popularizēšanu Latvijā un pasaulē. Šajā sakarā vēlētos Jums jautāt – ko Jūs personīgi esat izdarījis, lai novērstu uz baumām balstīto Latvijas ģeniālā aviatora, žīdu teroristu pretlikumīgi, zvērīgi noslepkavotā HERBERTA CUKURA apmelošanu LR Ārlietu Ministrijas mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#vainigie, konkrēti: “…Akcijā aktīvi piedalījās Arāja SD vīri, kurus komandēja H. Cukurs. Ģēr¬bies melnā, elegantā ādas mētelī, ar revolveri paceltā rokā, viņš dzinis nelaimīgos stāties kolonnās, kas devās ceļā uz nāves bed-rēm.”

Tāpat gribētu zināt Jūsu attieksmi pret mūsu Valsts prezidenta mājas lapā http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1455 publicētajiem apgalvojumiem, ka Latviešu leģiona virsnieki Voldemārs Veiss (kritis 1943.gadā, apbedīts Brāļu kapos) un Mārtiņš Vagulāns (miris Austrālijā 1982.gadā) esot “kara noziedznieki”, lai gan par tādiem cilvēku var atzīt tikai un vienīgi tiesas spriedums, kāda, cik man zināms, pret šīm personām nav bijis ne Latvijā, ne citur pasaulē.

Mani interesē arī Jūsu viedoklis attiecībā uz to, vai ir nepieciešams pieprasīt no Izraēlas kompensāciju un oficiālu atvainošanos par Latvijas pilsoņa Herberta Cukura pretlikumīgo noslepkavošanu, kas tika veikta pēc šīs valsts pasūtījuma.


Gaidu no Jums skaidru, saprotamu un neizvairīgu atbildi !!!



Aivars Gedroics
LATVIETIS







'.



A./K. 32, DAUGAVPILS, LV - 5401, LATVIJA
» Okupantu "dzeguzēni"
PAR DZEGUZĒNU PILSONĪBAS LIETU
Plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā bija sacēluši lielu traci par to, ka ļaunie deputāti negribot dot iespēju automātiski iegūt pilsonību tā dēvēto nepilsoņu (patiesībā – okupantu) bērneļiem, kaut gan šādu ideju atbalstot vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju (pašus okupantus ieskaitot, protams). Patiesībā šāda iespēja viņiem pastāv jau kopš 1998.gada, kad notika bēdīgi slavenais referendums par izmaiņām Pilsonības likumā, kuras līdztekus t.s. “logu” atcelšanai paredzēja arī iespēju nepilsoņu ģimenē dzimušam bērnelim automātiski piešķirt pilsonību, ja to vēlēsies ABI viņa vecāki. Ar nelielu balsu pārsvaru šādu izmaiņu atcelšana tika noraidīta, tās stājās spēkā, tomēr ne visi okupanti prata šādu godu novērtēt un joprojām turpināja reģistrēt savas atvases nepilsoņa statusā. Sevišķi tas kļuva populāri, kad Putins izdeva rīkojumu laist Krievijas teritorijā nepilsoņus bez vīzas iegādes. Tad arī daudzi pieaugušie okupanti, kas bija pārsteidzīgi naturalizējušies, nu bija gatavi atkal kļūt par nepilsoņiem, taču mūsu “patriotiskie” deputāti parūpējās, lai likumdošana viņiem tādu iespēju nedotu. (Lai atceramies, ka arī no PSRS pilsonības savulaik bija tikpat kā neiespējami atteikties!) Vēl vairāk - viņi veica izmaiņas likumdošanā, lai arī ar viena no vecākiem lūgumu būtu pilnīgi pietiekami okupantu dzeguzēnu leģitimēt Latvijas pilsoņa statusā. Un tomēr – negribēja visi okupanti to darīt, spļāva laukā to pilsonību kā niķīgs bērns no mutes ārā mammas ar varu iegrūstu mannas putru. Kosmopolītiski-pederastiskie, Sorosa finansētie saziņas līdzekļi par to šausminājās, līdz nolēma, ka nekas cits neatliks, kā pieprasīt deputātiem nepilsoņu atvasēm uztiept pilsonību ar varu.
Jā, tieši šādas izmaiņas ar mūsu prezīša Vetrovika iniciatīvu tika iesniegtas Saeimā – automātiski, vispār neprasot neviena no vecākiem viedokli, katru jaundzimušo okupantēņu pasludināt par Latvijas pilsoni bez iespējas no tās jebkad nākotnē atteikties. Šāda perspektīva radīja nepatiku ne tikai nacionāli domājošos latviešos, bet arī daļā okupantu, kuri nebūtu priecīgi, ja, dodoties ciemos uz mātušku, paši varētu braukt turp bez vīzas, bet savai atvasei nāktos tādu iegādāties. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ Saeima ar pavisam nelielu balsu pārsvaru Vetrovika iniciatīvu pagaidām noraidīja, ko prezīša padomnieki komentēja ar vārdiem – gan jau nāksies drīz pie šī jautājuma atkal atgriezties. Acīmredzot cer, ka to paveiks nākamā Saeima, kas, pateicoties naturalizācijas mašīnai, kura joprojām darbojas, lai arī ne ar tik lieliem apgriezieniem kā pirms gadiem 20, noteikti būs vēl prokrieviskāka un padevīgāka okupantiem un migrantiem. Bet vai pašlaik vismaz gadu varam neuztraukties un mierīgi “dusēt uz lauriem”?
Mana atbilde ir skaidra un nepārprotams – pilnīgi un kategoriski NĒ !!! Lai nu paliek sorosiski-kosmopolītiskie un atklāti prokremliskie varturi, viņu nostāja jau iepriekš sen visiem ir zināma un paredzama, no viņiem tikai smagi garīgi slims indivīds var ko labu gaidīt. Pievērsīsim uzmanību, ko sludina un kādu nostāju šajā jautājumā ieņēma tā saucamie “gaišie spēki” un “patriotiskie” deputāti, tādi kā, piemēram, Ķiršteins, Šņore, Dombrava… Vai viņi runāja par to, ka tā saucamie nepilsoņi patiesībā pēc sava juridiskā statusa ir okupanti, ka šis statuss tiek nodots arī nākamajām paaudzēm, ka pēcteču piedzimšana teritorijā, kurā viņu vecāki vai vecvecāki ieradušies nelikumīgi, viņu statusu tāpēc nepadara par likumīgu? Vai viņi atgādināja, ka neviena starptautiska konvencija neparedz prasību leģitimēt okupantu un viņu pēcteču atrašanos okupētā teritorijā, toties 1949.gadā pieņemtais Ženēvas konvencijas 49.pants aizliedz okupetājvalstij sevis ieņemtajā teritorijā izvietot kā militārās, tā civilpersonas un paredz tiesības uz dekolonizāciju pēc okupācijas izbeigšanās?
Ne, nekā tamlīdzīga, ne pušplēsta vārda neizskanēja pat tai virzienā! Neviens deputātiņš neuzdrošinājās pateikt, ka ne paši okupanti, ne viņu pēcteči Latvijai nav vajadzīgi, un lai viņi vācas atpakaļ uz turieni, no kurienes šeit ir iebraukuši viņi paši vai viņu senči. Tā vietā skanēja ikvienam normālam latvietim jau līdz vēmienam apnikušie solījumi visus “integrēt”, pārejot visās skolās uz vienotu apmācību latviešu valodā, ko vajagot ieviest jau tuvāko pāris gadu laikā. Kāds no tā būs ieguvums latviešu tautai? Skaidrs, ka visās lielākajās Latvijas pilsētās vairs nebūs nevienas ne latviskas skolas, ne klases – visās būs mistrojums no latviešiem, krievvalodīgajiem un arī gādīgās ES jauniepludinātajiem “bēgļiem”, respektīvi, parazītiem un laimes meklētājiem. Vai tādā vidē augoši latviešu bērni izaugs par Patriotiem? Nebūt nē, bet to jau mūsu varturiem nevajag, taisni otrādi – viņi no tā baidās! Otrs “labums” – latviešu valodu pilnībā apguvušie krievvalodīgie un citi sveštautieši atņems latviešiem pēdējās darba vietas, kas vēl mums ir palikušas, jo viņi līdztekus valsts valodai pratīs gan angļu valodu, gan arī krievu (var tikai pabrīnīties, cik tekoši prot runāt krieviski daudzi tumsnēji imigranti, piemēram, no Sīrijas), bet latvieši pēdējā laikā izvēlas krievu valodu nemācīties, tādejādi kaitēdami ne jau krievvalodīgajiem okupantiem, bet pirmkārt paši sev kā tas kalps, kurš lielījās, ka iespītējis saimniekam, atsakoties ēst viņa dotās vakariņas. Ja, apgūstot mītnes zemes valodu, tajā dzīvojošais cilvēks automātiski kļūtu šai valstij lojāls, tad PSRS, kurā katrs iedzīvotājs vairāk vai mazāk labi prata runāt un rakstīt krieviski, bet daudzi arī bija guvuši šajā valodā izglītību, visi būtu neglābjami homo sovieticus un būtu gatavi stāvēt un krist par t.s. “padomju varu” un Krievijas hegemoniju PSRS teritorijā, bet tā tas, protams, nenotika – pie pirmās iespējas nekrievu tautas pasūtīja “vecāko brāli” simt mājas tālāk… Naivi būtu cerēt, ka okupantu dzeguzēni, automātiski saņēmuši faktiski uzspiesto pilsonību un beiguši latviešvalodīgas skolas, briesmu brīdī būs gatavi aizstāvēt Latviju, drīzāk gan viņi pie pirmās iespējas šaus latviešiem mugurā… Protams, vienmēr var gadīties patīkami izņēmumi, bet tie, kā veca gudrība māca, tikai apstiprina likumsakarības.
Nākamais gads būs tas, kura ar lielu pompu tiks atzīmēta Neatkarīgas Latvijas 100.dzimšanas diena, noklusējot to, ka no 2004.gada 1.maija mums vairs nav Neatkarīga valsts, bet ir ES kolonija, un gaidāmas arī kārtējās Saeimas vēlēšanas. Vai mūsu tauta beidzot parūpēsies, lai būtu mums normāla partija ar varbūt ne pārāk lielu ļaužu skaitu, bet patiesi Nacionālu programmu un biedriem ar tiešām Patriotiskiem uzskatiem, kuri pirmo grūtību priekšā nebūs gatavi no tiem atteikties? Jeb vai mums atkal nāksies vēlēšanas ignorēt vai balsot par “mazāko” ļaunumu, kurš patiesībā izrādīsies, kā tas jau bijis līdz šim, par tikpat lielu ļaunumu kā visi pārējie? Baidos, ka, ja tas nenotiks, tad nākamā Saeima automātiski naturalizēs ne tikai jaunpiedzimušos, bet arī jau sen esošos okupantus, kā to kvēli aicina ne viens vien sorospistais politologs. Un tad arī migrantus varēs šeit neierobežoti ievest, jo integrācijas problēmu Latvijā vairs nebūs (vismaz uz papīra). Vai tādu nākotni sev gribam? Ja nē, tad nedrīkstam snaust, ir jārīkojas beidzot !!!
PAR ĀRIEŠU RASI UN LATVIEŠU NĀCIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
04.10.2017. Aivars Gedroics
» Pidaru nemīlētajs
Interesanti, kur ir kaut viens cietušais un kā ir pierādīts "būtisks kaitējums"? http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/678824-pabeidz_izmeklesanu_par_naidigiem_izteikumiem_pret_minoritatem
» Vēstule Stomaninam 15.-16.09.2017.
Приветствую тебя, Борис !!!
Начну это письмо с выражением тебе наивысшего соболезнования в связи со смертью матери! Для любого человека потеря самого близкого человека является невосполнимой утратой, а уж тебе особенно, раз нет ни отца, ни жены, ни детей, ни братьев, ни сестер…  Крепись и держись, такие раны только время лечит… Сначала тебе будет казаться, что никогда с этим не смиришься, но поверь, пройдут дни, недели, месяцы и боль постепенно притупится… Узнал про это я от твоих друзей в ФБ, они, кстати, высказали также мнение, что твоё решение её кремировать не соответствует русско-православным традициям… Я им на то ответил, что 1) ты не русский и не православный , 2) ты скорей всего планируешь эмигрировать из паРаши и прах матери взять с собой, угадал? Ну, в любом случае держись, пытайся смириться и прости ей все погрешности, человек наверное уже давно серьезно болел и не мог всегда быть адекватным… 
Теперь перейдем к будням. Получил оба твои письма, пришли в течение недели. Получив первое, опечалился, что мои худшие предсказания на счет моего письма от июля сбылись… Чем я мог тебе помочь? Засканировал твоё письмо и переслал Глебу, думал, он без слов поймет, что следует делать.  Но через пару недель ещё одно твоё письмо получил и был весьма удивлен, что попки тебе моё всё же передали, хоть и мариновали месяц. Время отпусков как никак…  Нет, ну всё же у вас со свободой слова не так уж плохо..Я кстати сам 3 года в тюрьме проработал (с 1998 по 2001) и поверь, уж наши цензоры такое сочинение, где их благим матом поносят, не пропустили бы никогда…  Кстати, беря от тебя пример (на подобие твоих стихов), указал начало и конец написания письма. Оно фактически было готово лишь 9.07, а не 5.07, а бросил его я 11.07. Так что штемпель от 5.07 там никак не мог быть, 11.07 или 12.07. И ещё интересно – ты разве не заметил некоторые особенности, что марка не латвийская и печать вовсе не даугавпилсская?  Уж я то думаю, что ты это заметил, но постеснялся спросить, почему так. Секрет прост – из Литвы письмо в Рашу послать дешевле, особенно, если вес превышает 20 гр, я заплатил лишь 75 центов, а из Латвии пришлось бы выложить около полтора еврика. Ещё парадокс состоит в том, что письмо из Литвы в Россию послать дешевле, чем из Литвы в Латвию, представь себе.  Граница между нашими странами теперь такая же символическая, как и при СССР…
Теперь про содержание. Да, когда пишу тебе, я сразу так сказать, убиваю двух зайцев – твои будни скрашиваю и публицистикой занимаюсь. Мои письма тебе и есть те статьи, которые ты предлагаешь мне в инете выложить…  Про лишнюю инфо – ну не малые дети же вокруг тебя. И твой блог они читают, и знают, кто к тебе приходит, не толпы же как ходаки к Ленину в своё время.  Так что тут незачем скрывать очевидное, как некоторые родители – прячут от детей то, что они сотни раз уже вдоль и поперек насмотрелись в инете.  Вспомнил одно предложение, что не написала Ленка в начале нашего знакомства: все статьи Бориса нарушения УК, практически за каждую его можно судить. Мне остается только с этим согласиться и удивиться, почему они этого не делают.  Но вот как раз за это я тебя и уважаю, хотя что верно, то верно – ты ими вредишь себе как и те курильщики, сравнил верно…  Глеб мне прислал черновик того письма, где были зачеркнуты строки (я не знал, что ты их хранишь), оно практически идентично, видно цензоры на сей раз не виноваты. 
Отмечали мы не приход Вермахта, а конец Жуткого года (1940-41). И не столь важно, кто этому способствовал – немцы, чукчи или марсияни.  И главное дать отпор тем, кто ещё продолжает мычать про освобождение Латвии в 1944-45 годах. Уж если для них освобождение – изгнание немцев, то для нас – руссов, вот так всё просто!  Жаль, что ты не можешь посмотреть видео в ФБ, там это шествие практически всё снято.
Ты вспомнил покойного Немцова (у нас в Даугавпилсе, кстати, тоже был Немцов и тоже еврей, и его также средь бела дня застрелили прямо на улице, факт сам по себе вопиющий, причем преступников, в отличие от московского случая, никто не нашел. Но как человека мне его абсолютно не жалко, сволочь ещё та была, причем шкура продажная). Я недавно в ФБ в одной группе увидел фото его и Новодворской и подпись под ним – после их смерти в России не осталось больше оппозиции. Я сразу в ответ – а как же Стомахин? Тишина, никаких комментариев… Уж ты то РЕАЛЬНАЯ оппозиция, а они – выскочки, актеры жалкие были, хоть и не принято плохо говорить о мертвецах…
Ты уже писал мне, фактически повторяешься, что считаешь ниже собственного достоинства в суде оспаривать наложенные взыскания. Твоя позиция мне понятна, но всё же не до конца логична – почему перевод в тюрьму ты оспариваешь, а СИЗО нет? По мне раз уж оспаривать, так все, если уж нет, так ничего, а так как-то непонятно со стороны получается…  Но дело это твое, конечно…
Про ФБ. Как ни странно, но после того, как поместил там это обращение на двух языках, меня больше не банируют.  Или никто на меня не стучит, или сами чего то испугались… Зеличенко пишет, что с тобой он не хочет переписываться, ибо боится поругаться…ну точно как психи в книге про художника Ван Гога – сознательно друг с другом не разговаривали, ибо боялись, что любой разговор сразу перейдет в драку. Он это, конечно, не мне пишет, а членам группы…, меня он возвращать туда не собирается. Кстати, я бы очень хотел получить твою книгу «Насилие как метод», но в той же группе Ленка пишет – кому угодно её пришлю, но только не ему…  Ну и х.. с ней, мне, что, перед ней на коленях падать и прощение просить…, да и за что?
Да, в принципе частное лицо имеет право само решать, кого пускать в свою соц.сеть, а кого нет, только что делать, если не только в Латвии, но и в мире 90% СМИ принадлежат космополитам-сороситам? Писать в националистические СМИ, но их же почти нет… Видишь, Борис, это ещё один пример, где твой пресловутый «свободный рынок» всё не решает, а наоборот – только ухудшает…  А Цукерберга называй кем хочешь, хоть ангелом, хоть паразитом, для меня он просто ДЕРЬМО и точка.
Про психолога – ну у каждого своё мнение может быть о людей этой профессии, я своё высказал. Забавно, что ты в этом случае опять готов бороться за свои права, мол, тебе положено, но ведь тебе не только это положено, ещё многое чего, за что ты НЕ борешься. Я тут вспомнил фильм «Белое солнце пустыни», где девки-мусульм анки поднимают вверх юбки, чтобы закрыть лица, а попы т.о. оголяют.  Вот так и ты стыдишься оспаривать взыскания, а психолога просить не стыдишься, со мной было бы как раз таки наоборот. Дай Бог, чтобы этот психолог оказался бы дельным человеком, но боюсь, что он будет такой же, как и те казенные. Вспомнил одного знакомого моего отца, которого в 70-годы за критику начальства уволили с работы, он всё ходил по разным парторгам, пытаясь найти у них защиты, и каждый раз возвращаясь причитывал – фу, и этот такой же сволочь как все. Ну, прямо как та блондинка-охотница на крокодилов из анекдота: «Фу, и этот тоже без сапог!».  Уж извини за откровенность, но боюсь, что так же будет и с твоими друзьями психологами…
Меня радует, что ты можешь ужиться с блатными, что они тебя не бьют и не насилуют. Видно, нравы со времен СССР точно изменились. Тогда любому блатному считалось делом чести унизить политзека (точно как дедам салаг в армии), а администрация всячески этому содействовало. Жаль, не прочтешь ты книгу диссидента Яниса Барканса «ОЦ-78», как его в 80-е годы безжалостно обрабатывали уголовники. Под конец его уже отнесли в морг, но как в анекдотах, когда уже хотели делать вскрытие, он зашевелился. Тогда администр. всё же решила его отделить от мучителей, ибо пришла к выводу – он не виноват, потому и не признается, несмотря на адские мучения (по старому доброму принципу инквизиции – тот святой, кто умер во время пыток, а не на костре). Только я не понимаю, почему ты думаешь, что в тюрьме будет иначе – там администрация другая или зеки другие? Ведь убить или отравить тебя спокойно могли бы и в колонии, незачем для этого в тюрьму переводить… Короче, не падай духом, в тюрьмах тоже люди живут.  И ещё раз повторюсь – психушки больше бояться надо…
Да, думай уже сейчас, что будешь делать в 2019 году. Тебе непременно надо эмигрировать. Может к Ленке в Финляндию, она там поможет устроиться…
В «Белом Букваре» есть и про теперешние проблемы – что делать с гомиками и чурками, например? Там весьма радикальные методы предлагаются, в твоем духе. 
Да, я тоже в курсе, что не все евреи готовы помогать друг другу, вот и ты тому пример, наплевать на тебя большинству жидов. И всё же в вашем народе взаимопомощь гораздо более сильно развито, чем в других, этим по праву ты можешь гордиться.
Не вижу смысла спорить, в честь чего так назван Грозный, но для нас это Джохар и точка. Что белорусы тоже ненавидят Янку Палача – молодцы, чего ещё сказать.
Про даты я, конечно, могу путаться, но не в том же суть. Важно другое – не идти как баранам на скотобойню. Видел фильм «Семья Зитаров»? Там показано в 4-й серии, как чекисты хотели втихаря утопить контру – приказывали людям раздеваться и самим прыгать в прорубь. И раздевались же и шли как бараны, пока главный герой старый Зитар не заорал: «Братья, вы что, совсем сдурели? Сопротивляйтесь, убегайте, спасайтесь!». В итоге его ударили палкой по голове и бросили с прорубь со всей шубой (бедный актер чуть в реале не утонул). А остальные бросились бежать и пришлось открыть стрельбу, в итоге их убили, но уже НЕ бесшумно… Вот, хотя бы поэтому был смысл противиться! А что Софии Перовской никто не эшафоте не аплодировал бы, так и с Зойкой тоже вместе никто «Интернационал» не пел и «Браво» не кричал, но она сказало своё, за что ей честь и хвала. Да что там говорить, тебя тоже почти никто всерьез не принимает, но ты же он своего не отказываешься и, главное, не молчишь. А что касается Ульянова старшего, то его я как раз таки уважаю, он мог бы попросить у своего отца-царя прощение и получил бы его, но он отказался этого делать, как его не уговаривали. На аргумент – кто же убьет царя, если тебя сейчас повесят, он отвечал – герои-потомки, которых вдохновит моя непоколебимость. И он не ошибся. Хотя на вряд ли он тогда думал, что это его сводный брат будет.  Потому его и не вешали публично, уж он то на эшафоте непременно выступил бы. Кстати, я также удивлен про евреев, которых гнали немцы на смерть, и они шли как бараны, уж пробовали бы бежать, хотя бы пришлось на них больше пуль потратить, а одному из 100 может и повезло бы реально сбежать и скрыться!
Что касается последнего слова Радуева – ну не могли его перекроить на 100%, кое-что может могли выбросить, но не переделать же полностью. Да, вот тебя разве «перекраивают»? Я, по крайней мере, такого не замечал. Да и суд лишь маленький эпизод всей эпопеи после его поимки. Хватает посмотреть на выражение твоих глаз и его, и сразу становится ясно – кто несломленный тигр, а кто жалкий, дрожащий кролик. Тут уж меня не переубедишь, нет смысла, я думаю, дальше спорить об этой персоне.
Про религию – ты пишешь, что не столь важен фактор того, что она является хорошим стимулом для борьбы в войне мусульманам, тут я опять не согласен, как раз это очень важно, чтобы войны боролись до последнего и не сдавались, а вот не важно, во имя Бога, Черта, Дракона или Монстра Макаронов это всё делается. Хуже, когда трусливо сдаются, как вот хохлы на Криме. Маскали там строят мост с ПаРашей по какому-то соглашению ещё с Януковичем, и теперешние власти Украины тоже на это смотрят с одобрением. И ни одна Савченко ни подымает полк самолетов, чтобы разбомбить все эти строения к чертовой матери.  Наверное, ждут Старика Хотабича на ковре.  Одно утешение, что Саакашвили какой-то шум там подымает, может хоть немного потревожит сон Поросенка. Увы, раз нет своих реальных оппозиционеров, то приходится из Грузии экспортировать…
Про Трампа – я сразу знал, что он отнюдь не столь прорусски настроен, как его поносят враги. Сейчас они только и могут, как указывать на его якобы недовольное лицо, когда он санкции к ПаРаше подписывал. Кстати, то же самое говорили про Ленина, подписавшего мирный договор с Латвией в 1920 году. Да мне по барабану, с каким лицом кто что подписывает, главное, чтобы сам факт состоялся бы. Правда, не думаю, что санкциями удастся исправить ПаРашу или С-Корею. Последняя совсем наглеет, уже ракетами грозит «штатам». Вот тут-то точно надо бы по твоему совету нанести превентивный ядерный удар, здесь я не против тоже, поскольку от Латвии это далеко, радиация надеюсь не дойдет.  Будь у Трампа такая власть как в своё время у Гитлера и Сталина, я думаю, он уже туда пару крылатых ракет отправил бы. Дерьмократы и часть продавшихся республиканцев его постоянно тормозят и всячески мешают. Правда, ещё жалко южнокорейцев, они невинными пострадают тоже… 
Ещё мне в Трампе не понравилось, что во время конфликта между белыми, которые защищали исторические памятники времен Гражданской войны, и наглыми черными иммигрантами, требующих их сноса, были допущены вооруженные стычки, а в итоге он виновными назвал обе стороны, хотя именно черные первыми начали нападать на мирно митингующих белых, а полиция бездействовала.  Такая позиция – быть хорошем для всех – мне всегда была неприемлема, хотя понять его можно, обвинение в расизме может привести к импичменту. Опять наяву мы видим недостатки так называемого «демократического строя».
Ну ладно, вроде все более менее важное тебе написал. Гарда вроде тоже обещал ответить тебе на твою заметку, мною ему переданную. Держись, крепись, будь на новом месте таким же, как и на старом, смело плюй в глаза попкам в прямом и переносном смысле!  Моя моральная поддержка тебе всегда обеспечена будет! 
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!! ЗА НАШУ И ВАШУ ПОБЕДУ !!!

15.-16.09.2017. AIVARS GEDROICS (Айвар Гедройц)




Михаил Задорнов, состояние здоровья, рак, последние новости
________________________________________
Болезнь российского комика оказалась неизлечимой.
Состояние одного из самых известных российских писателей-сатириков Российской Федерации Михаила Задорнова, который болен серьезным онкологическим заболеванием — раком головного мозга, безнадежно. Юморист отказался от помощи сотрудников медицинских учреждений, так как лечение перестало приносить пользу.
Эту новость передает Час Пик со ссылкой на российские СМИ.
В данный момент Михаил Задорнов находится в своем доме в Латвии на берегу Рижского моря в городе Юрмала. (Подохнуть у нас решила собака!) В этом городе ему сделали операцию, курс химиотерапии, а также процедуры по восстановлению. Родные и близкие российского юмориста сообщают, что состояние здоровья сатирика постепенно ухудшается, несмотря на помощь врачей стран Европы. Задорнов отказался от внутривенного вливания лекарств и проводит время в кругу своих близких людей.
Врачи говорят, что сделали все, что могли, но состояние Задорнова не улучшается, а только, наоборот, становится с каждым днем все хуже и хуже, отметил близкий человек из окружения юмориста одному из российских изданий.
«Миша тает на глазах. Не помогли ни европейские технологии, ни корифеи медицины. Все только руками разводят и тяжело вздыхают. Дескать, сделали все, что в их силах», — сообщил источник из близкого окружения Задорнова.
Михаил Задорнов умирает: последние новости о состоянии здоровья сатирика озвучил Кобзон
Состояние здоровья на сегодня Михаила Задорнова не предвещает ничего хорошего, признался известный певец Иосиф Кобзон.
На украинском сайте «Миротворец» появился очередной выпад в адрес российских артистов, внесенных в «черный список» врагов Украины. На этот раз оголтелые авторы связали онкологическую болезнь Иосифа Кобзона и Михаила Задорнова с их патриотической позицией.
«Все еще не верите, что поддержка российской агрессии и попадание в чистилище – первый шаг к тяжелой и мучительной смерти? Вам мало примеров? Спросите у Задорнова и Кобзона», – говорится на странице сайта.
Комментируя циничное заявление скандального украинского сайта, народный артист СССР, певец Иосиф Кобзон назвал авторов послания «скотами», подтвердив, что сатирик Михаил Задорнов умирает, сообщают «Дни.ру».
«А что касается Задорнова… Да, он умирает. Умирает талантливейший артист… Украинцы пишут, что эта кара ждет и меня. Да это вас всех, негодяев, ждет, и ждет обязательно! Вы же пресмыкающиеся перед властью, вы — американские марионетки. Вам там платят деньги и вы их отрабатываете, ненавидите близких», — заявил Кобзон.
Напомним, по информации СМИ Михаил Задорнов страдает от рака головного мозга. Некоторое время назад врачи отказались продолжать лечение сатирика, заявив, что все усилия бесполезны. Сам Задорнов слухи о своем здоровье не комментирует.
Что касается Кобзона, то в одном из интервью он признался, что несколько лет назад ему поставили страшный диагноз — «рак предстательной железы». После этого певец перенес хирургическое вмешательство.

Даст Бог, оба подохнут до Нового года! В аду их место !!!





ИСКУШЕНИЕ КЕНИГСБЕРГОМ

СССР ловил Литву, но не поймал...

...Когда на закате Второй Мировой войны союзники стали рисовать новую карту мира, лучший друг физкультурников, он же маршал Сталин, заявил, что Советскому Союзу, понесшему очень серьезные потери, необходимо получить новый порт в Восточной Пруссии. А именно, Кенигсберг с окрестностями. Идея эта была встречена без энтузиазма, однако Черчилль с Рузвельтом особо артачиться не стали, и Восточная Пруссия была успешно поделена между Польшей и СССР. А далее, естественно, встал вопрос о том, к какой именно союзной республике пристегнуть новообразованную область. И уже в конце 1945 г. первому секретарю компартии Литвы, Антанасу Снечкусу, было предложено включить ее в состав Литовской ССР.
Подарок этот, надо сказать, был поистине царским. Даже и сегодня литовцы жалуются на то, что у них «мало моря» – действительно, даже в сравнении с Латвией и Эстонией Литва обладает сравнительно коротким участком балтийского побережья. В этой ситуации, Кенигсберг (вместе с Пиллау и Нойкуреном) был бы очень ценным приобретением: литовцам досталось бы не просто побережье, а первоклассные, немцами еще оборудованные морские порты.
Но товарищ Снечкус от Калининградской области отказался. Мол, сил у нас нету, обустроить не сможем, ну ее, эту Калининградскую область. После этого на Кенигсберг претендовало руководство советской Белоруссии. По этому проекту, часть районов Литвы нужно было передать в БССР (для территориальной связки новой области собственно с Белоруссией). А литовцам, в качестве компенсации, нужно было отдать несколько белорусских районов на другом участке белорусско-литовской границы.
Однако Сталин править рубежи Литовской ССР не решился. Предполагают, что подобная идея показалась ему не слишком остроумной в связи с тем, что в Литве тогда активно действовали национальные партизаны-антикоммунисты, и подобная операция едва ли могла способствовать замирению страны. А без размена территориями белорусский проект был тем более неудобен. Так, по остаточному принципу, новорожденная советская область попала в РСФСР.
Однако русский анклав посреди интернационального созвездия братских республик оставался для коммунистического Кремля бельмом на глазу. И в 1963 г. Хрущев по второму заходу попытался облагодетельствовать Литву, опять предложив Калининградскую область Снечкусу. Но Снечкус от нее отказался опять.
Последний раз советское руководство пыталось переписать Кенигсберг на Литовскую ССР в 1987 (!) году. Но тогда уже Литва, как и остальные балтийские республики, начинала жить своей особой жизнью, надежды на восстановление независимости перестали быть уже просто мечтами – и от щедрого территориального дара литовцы вновь отказались. В последний раз.
ПОЧЕМУ СТОЛЬ СКРОМНЫ БЫЛИ ЛИТОВСКИЕ ТОВАРИЩИ?
На первый взгляд, это был то ли чистый сюрреализм, то ли чистый альтруизм с мазохизмом. Советская республика, отказывающаяся от нового, экономически привлекательного региона? Такого региона, которого ей, с чисто географической точки зрения, как раз и не хватает? Почему? Официальный ответ Снечкуса – мол, Литва не сможет самостоятельно развивать новую область – выглядит откровенной отговоркой.
Тогда, все-таки, почему?
Ответ скрывается за скупой строчкой из статьи про Снечкуса в русской Википедии: «Со второй половины 1950-х годов начал отстаивать интересы республики в кадровой политике… в заботе о национальной культуре». Характерной особенностью Литовской ССР, отличавшей ее от Латвии и Эстонии, было наличие сильной национальной компартии. Тут очевидно сказался исторический бэкграунд страны: если Латвия и Эстония, прямо говоря, имели мало опыта самостоятельного государственного существования, и своей национальной аристократии не знали, то у Литвы было и то, и другое. И едва ли является случайностью тот факт, что антикоммунистическое сопротивление в Литве было значительно сильнее, чем в Латвии, и при этом гораздо более сильной и политически эффективной была местная компартия. В стране и народе просто были люди, которые знали, что такое политика и как ее делать. И было их не так уж мало.
И потому лидеры советской Литвы сразу же смогли просчитать, чем для них чревато приобретение Кенигсберга. Да, новой территорией Литва прирастет, и классными морскими портами тоже. Но одновременно она неизбежно приросла бы большим количеством переселенцев – белорусских, украинских, но главным образом, конечно, русских. И из мононационального субъекта СССР превратилась бы в республику с очень большой долей русского населения, возможно даже, в бинациональную (русско-литовскую). Именно это произошло в Латвии и Эстонии. Тамошние коммунистические власти отвечали одобрямсом на практически любую инициативу Москвы. И получили развитие тяжелой промышленности и тому подобные стройки века. А стройки века требовали рабочих рук, которые и черпали полной мерой в РСФСР, со всеми вытекающими для всех сторон последствиями…
Снечкус и К подобные поползновения старались пресекать, и получалось у них это, надо сказать, эффективно. При жизни самого Снечкуса никаких масштабных переселенческих проектов реализовано не было. После его смерти общесоюзное руководство таки протолкнуло проект строительства АЭС, вследствие чего в Литве появился тезоименитый покойному город Снечкус (после 1992 г. – Висагинас). Но это был, пожалуй, единственный крупный прокол властей советской Литвы в деле поддержания национальной чистоты собственной республики.
Согласие на присоединение Калининградской области означало бы, кроме всего прочего, согласие на русификацию Литвы. И именно поэтому литовская номенклатура его так никогда и не дала.
ОТ ЧЕГО СНЕЧКУС И К СПАСАЛИ ЛИТВУ?
Сейчас, после двадцати с лишним лет, прошедших с момента восстановления независимости балтийских республик, невозможно не заметить, что позиция Снечкуса и К относительно Кенигсберга была по-настоящему мудрой (с точки зрения интересов Литвы). Независимые Латвия и Эстония сразу же вошли в конфликт с этнически русской общиной, которая в каждой из этих стран достаточно велика. А поскольку общины эти, к величайшему сожалению, русскими en masse являются скорее генетически, а в политическом плане были и остаются советскими, то конфликт этот очень острый. И именно вокруг него, в значительной степени, крутится вся внутренняя политика что Латвии, что Эстонии.
Если бы Литва согласилась на присоединение Калининградской области, она после получения независимости столкнулась бы с этими же проблемами. Но не только с ними. Если Латвия и Эстония могли объявить о том, что, мол, гражданами являются только те, кто был им до 1940 г., то у Литвы тут был нюанс. Виленский край (включая и город Вильно, нынешнюю литовскую столицу – Вильнюс) литовцам отдал Сталин. И попытка реализовать латвийско-эстонский сценарий неизбежно привела бы к очень неприятным коллизиям, связанным со статусом виленских поляков, да и Виленского края. Так что вариант с негражданами там было реализовать нереально. Стало быть, Литва могла превратиться во вполне себе бинациональную республику, которая вполне имела шансы стать чем-то вроде лукашенковской Белоруссии.
Но этого всего не произошло. Благодаря тому, что в советский период литовские власти сумели блокировать нелитовскую миграцию, и отказались от Кенигсберга, независимая Литва стала мононациональным государством, где литовцы составляют свыше 80%. Поэтому всем сразу дали гражданство, русские школы (как и польские) успешно функционируют, а русское население Литвы, по данным соцопросов, чувствует себя здесь гораздо комфортнее, чем в Латвии или Эстонии. Ну а литовцы – литовцы просто живут в своем национальном государстве, не боясь ассимиляции и братской помощи от РФ.
Димитрий Саввин
(Первая публикация на сайте "Петр и Мазепа")

Всё это так, но есть одно но – будь Калининград частью Литвы, там сейчас стояли бы войска НАТО, а не ПаРаши, вот этот фактор он не учитывает… (А.Гедройц)
» Ņemiet piemēru !!!
Malacis, prata par sevi pastāvēt! http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-valsts-piedziti-90-000-eiro-par-nepamatotu-ievietosanu-psihiatriskaja-slimnica.d?id=49193849
» Netaisns un nelikumīgs tiesas spriedums, lai arī pret okupantu vērsts!
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā

Kriminālprocess Nr. 11840001513
Lieta K29-0383-14/10

SPRIEDUMS


LATVIJAS REPUBLIKAS VARDĀ
2014.gada 11.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V. Voronova
ar sekretāri M.Švarcbahu
tulku O.Ušicki
piedaloties prokurorei L.Zebuliņai
aizstāvim /pers.F/

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. G/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. G/
veica darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot
automatizētu datu apstrādes sistēmu (2007.gada 21.jūnija likuma redakcijā), un tieši:

Tā, /pers. G/, ar segvārdu ,,?????????”, 2012.gada 8.martā ap plkst. 13.25, atrodoties savā
dzīvesvietā /adrese/, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, t.i., savu personīgo datoru ar
interneta pieslēgumu, pēc iepazīšanās ar 2012.gada 8.marta publikāciju krievu valodā
“????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????” (tulkojums latviešu valodā: Vešņakovs:
Latvijas vēsturnieki arī var kļūt par „non grata”) interneta vietnē www.rus.delfi.lv un tai pievienotajiem
citu interneta lietotāju komentāriem, minētai publikācijai pievienoja komentāru krievu valodā,

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

apzinoties, ka šī teksta saturs vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu un tieši:


,,E??? ??????? ?????? ????? ?? ?????? ????????? ?????, ?????? ??? ??????? ???????????? ??????.

? ?????? ? ?????? ??????? ??????? ?????? ???????? ???????? ????????? ? ?????????????, ??? ????? ????

????? ????????? ??????? ?

???????, ??? ?? ??? ?? ????????????? ?? ?????, ??? ??????? ?????? ??????, ?? ? ??? ????? ?????”.
(tulkojums latviešu valodā: uzskatot vecu veču no Kanādas par vēsturnieci, Latvija tālu ir tikusi uz
priekšu. Bet vispār Krievijā pirmkārt nedrīkst ielaist politiķus un valdību, kur pamatā atrodas līdz galam
neiznīcināti fašisti un nacisti, lai kā viņi maskētos, tie ir redzami, tas pats Zatlers tīrs nacists, nu un vēl
jo vairāk Vaira).

Komentārā izteiktie apgalvojumi ir apzināti vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu,
ir vērtējami kā cieņu aizskaroši un latviešu tautu pazemojoši, pauž naidu un nesaticību starp latviešu,
krievu un citām tautām piederīgajiem, turklāt pastāv iespēja, ka no šī komentāra ietekmējušies un
publiskojuši nacionālu naidu un nesaticību izraisošus komentārus citi komentāru autori.

Tādā veidā neapšaubāmi komentāru autors /pers. G/ ar segvārdu ,, ?????????” publiski pieejamā
interneta vietnē, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot augstāk minētā satura
tekstu, paudis naidīgu, apzināti nepatiesu informāciju par Latvijā notiekošo, kas vērsta uz nacionālā
naida un nesaticības izraisīšanu, radot priekšstatu, ka Latvijas valsti vada un ir Latvijas iedzīvotāju
ievēlēti, lielākoties tādi cilvēki, kuri pieturas pie nacionālsociālistiskiem uzskatiem un ceļ godā fašisma
vērtības; ka šīs nacionālsociālisma un fašisma ideoloģijas atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā
Latvijas pamatnācija-latvieši, kas politiķus ievēlējuši: ka minēto iemeslu dēļ šādiem cilvēkiem
nevajadzētu atļaut apmeklēt Krieviju.

Tādējādi /pers. G/, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ievietojot interneta portālā

komentārus, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu starp

latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts
Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas neatzina, paskaidrojot, ka komentāru ir publicējis,

bet nav vēlējies ar to izraisīt naidu vai nesaticību.

Motīvu daļa

Neskatoties uz to, ka tiesā /pers. G/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā nav atzinis, tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta
otrajā daļā, sastāva esamība ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats
notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā

kopumā pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību

un apsūdzētā versiju savai aizstāvībai, un konkrēti:

/pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņš 42 gadus ir strādājis par jūrnieku, no 1991.gada
strādāja zem ārzemju karogiem un viņam nekad ar citu rasu pārstāvjiem nav bijušas problēmas. Savā
komentārā, kuru rakstīja pirms 2012.gada 16.marta notikumiem, apsūdzētais nevienu neapsauca, neko
sliktu ar to nedomāja. Nevēlējās izraisīt naidu vai nesaticību. Izteica vēlēšanos atvainoties par savu
komentāru. Uzskata, ka Latvijas valdība nereaģēja uz 16.marta notikumiem, lai gan prezidents A.Bēziņš
teica, ka visiem jāsalīgst miers. Bet iepriekšējie Latvijas prezidenti -Zatlers un Vaira, kas tagad ir
parasti cilvēki, uz to pievēra acis un nereaģēja (lietas 2.sējuma 72.lapa).

Pieaicinātā eksperte /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka savu pirmstiesas izmeklēšanā

2

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

iesniegto Eksperta atzinumu pilnībā uztur uz tajā norādīto pamatu un paskaidroja, ka analizējot
noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar naidu runu rakstiem, vadās no aspektiem, ko lieto Eiropas
Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Cilvēktiesību prakses apkopojumos, kā arī no judikatūras, kas veidojas
šajā nozarē arī Latvijas Republikā. Tiek analizēts izteikuma saturs kopumā, konteksts, kādā veidā
izteikumi pausti, izteikuma publiskuma un aizskāruma pakāpe, izteikuma autora mērķis, izteikuma
iespējamā ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Visi minētie kritēriji ir kontekstā ar naidu runas
jēdziena definīciju, ko savā darbībā lieto Apvienoto Nāciju Organizācija. Cilvēktiesības komiteja unANO Rasu diskriminācijas izkaušanas komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras saturs. Šeit
kritēriji izriet no abu minēto komiteju un Cilvēktiesību tiesas judikatūras prakses apkopojumiem un
atsevišķiem gadījumiem, kas tika izlemts atsevišķās lietās, un kas ir minēts kā kritēriji, kas ir jāvērtē.

iesniegto Eksperta atzinumu pilnībā uztur uz tajā norādīto pamatu un paskaidroja, ka analizējot
noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar naidu runu rakstiem, vadās no aspektiem, ko lieto Eiropas
Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Cilvēktiesību prakses apkopojumos, kā arī no judikatūras, kas veidojas
šajā nozarē arī Latvijas Republikā. Tiek analizēts izteikuma saturs kopumā, konteksts, kādā veidā
izteikumi pausti, izteikuma publiskuma un aizskāruma pakāpe, izteikuma autora mērķis, izteikuma
iespējamā ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Visi minētie kritēriji ir kontekstā ar naidu runas
jēdziena definīciju, ko savā darbībā lieto Apvienoto Nāciju Organizācija. Cilvēktiesības komiteja unANO Rasu diskriminācijas izkaušanas komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras saturs. Šeit
kritēriji izriet no abu minēto komiteju un Cilvēktiesību tiesas judikatūras prakses apkopojumiem un
atsevišķiem gadījumiem, kas tika izlemts atsevišķās lietās, un kas ir minēts kā kritēriji, kas ir jāvērtē.

3

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

faktu atsevišķām personām, kuri šos cilvēkus ir ievēlējuši un faktiski aizskar šo vēlētāju izvēli un viņu
politisko pārliecību. Kaut arī saprotams, ka šī komentāra aizskāruma pakāpe nav salīdzināma ar tādu
aizskāruma pakāpi, kas būtu tādā gadījumā, ja autors būtu aicinājis atņemt kādam dzīvību vai veselību.
Protams, šādu pakāpi nevar salīdzināt, līdz ar to šī aizskāruma pakāpe ir vērtējama kā neliela. Faktiski
cilvēks gribēja pateikt, ka Latvijā vadošās amatpersonas un to vēlētāji pieturās pie
nacionālsociālistiskiem uzskatiem. Autors ir veicis vairākas darbības, lai šis komentārs, viņa viedoklis
būtu pieejams plašākai sabiedrībai. Autors sākumā ir definējis šo domu savā galvā, pēc tam ir
uzrakstījis, lietojot datoru un ievadījis automātiskajā datu apstrādes sistēmā, lai citi cilvēki varētu ar to
iepazīties. Autors ir veicis trīs minimālas savstarpēji saistītas darbības, kas liecina par viņa rīcības
mērķtiecīgumu, ka viņš gribēja publiskot šāda rakstura informāciju. Ir zināms, ka attiecīgs komentārs
tika publiskots pie šīs publikācijas, kas ir neliela un ir publiski pieejama, ir pausts Krievijas vēstnieka
Vešņakova viedoklis, ka arī Latvijas vēsturnieki varētu būt atzīti par nevēlamām personām attiecīgi pret
Krieviju, kā atbildi tam, ka atsevišķiem Krievijas vēsturniekiem tiek liegta iebraukšana Latvijā un tikapasludināti par nevēlamām personām Latvijā. Šajā publikācijā nav minētas šīs divas personas -Zatlers
un Vaira, kā arī publikācijā nav minēts, kas būtu tieši vērsts pret Latvijas pilsoņiem kā sabiedrības grupu
kopumu. Autors ir apzināti publiskojis šādu komentāru interneta vietnē
faktu atsevišķām personām, kuri šos cilvēkus ir ievēlējuši un faktiski aizskar šo vēlētāju izvēli un viņu
politisko pārliecību. Kaut arī saprotams, ka šī komentāra aizskāruma pakāpe nav salīdzināma ar tādu
aizskāruma pakāpi, kas būtu tādā gadījumā, ja autors būtu aicinājis atņemt kādam dzīvību vai veselību.
Protams, šādu pakāpi nevar salīdzināt, līdz ar to šī aizskāruma pakāpe ir vērtējama kā neliela. Faktiski
cilvēks gribēja pateikt, ka Latvijā vadošās amatpersonas un to vēlētāji pieturās pie
nacionālsociālistiskiem uzskatiem. Autors ir veicis vairākas darbības, lai šis komentārs, viņa viedoklis
būtu pieejams plašākai sabiedrībai. Autors sākumā ir definējis šo domu savā galvā, pēc tam ir
uzrakstījis, lietojot datoru un ievadījis automātiskajā datu apstrādes sistēmā, lai citi cilvēki varētu ar to
iepazīties. Autors ir veicis trīs minimālas savstarpēji saistītas darbības, kas liecina par viņa rīcības
mērķtiecīgumu, ka viņš gribēja publiskot šāda rakstura informāciju. Ir zināms, ka attiecīgs komentārs
tika publiskots pie šīs publikācijas, kas ir neliela un ir publiski pieejama, ir pausts Krievijas vēstnieka
Vešņakova viedoklis, ka arī Latvijas vēsturnieki varētu būt atzīti par nevēlamām personām attiecīgi pret
Krieviju, kā atbildi tam, ka atsevišķiem Krievijas vēsturniekiem tiek liegta iebraukšana Latvijā un tikapasludināti par nevēlamām personām Latvijā. Šajā publikācijā nav minētas šīs divas personas -Zatlers
un Vaira, kā arī publikācijā nav minēts, kas būtu tieši vērsts pret Latvijas pilsoņiem kā sabiedrības grupu
kopumu. Autors ir apzināti publiskojis šādu komentāru interneta vietnē . Ievietotais
komentārs pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.panta. Autora
ievietotais komentārs pēc satura ir vienots un saistošs ar izteikto komentāru kopumā, ir izdarīts cieņas
pazemojošs aizskārums pret latviešu tautību un citu tautu piederīgajiem, kas dzīvo Latvijā. Autora
ievietotais komentārs kontekstā ar rakstu nav vērtējams kā autora viedoklis par publikācijā skarto tēmu,
bet gan komentārs, kas apzināti vērsts uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, un var izraisītnacionālo naidu kādā no tā izpausmēm. Šajā gadījumā cilvēks ir publiskojis internetā informāciju, kura
saskaņā ar Eksperta rakstīto atzinumu var izraisīt nacionālo naidu vai etniskās nesaskaņas un kura ir
publiskota, izmantojot automatizētu apstrādes sistēmu (lietas 2.sējuma 65.-72.lapa).

Bez apsūdzētā liecību un paskaidrojumu uzklausīšanas, apsūdzētā /pers. G/ vaina pierādīta
ar rakstveida pierādījumiem:

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. S/ 2012.gada 26.marta iesniegumā Latvijas
Republikas Iekšlietu Ministrijas Drošības policijai lūdzot noskaidrot, vai vairākos Latvijas interneta
portālos publicētie komentāri atbilst Latvijas Republikas likumiem, vai arī tajos tiek pausts nacionālais
naids, to starp lūdzot izvērtēt komentētāja ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā publicēto
komentāru -http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/veshnyakov-latvijskie-istoriki-tozhe-mogut-stat-nongrata.
d?id=42190774&com=1&s=1&no=40 (ar tam pievienotām tekstu izdrukām) (lietas 1.sējuma 3.16.,
17., 18-23.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas AS “Delfi” valdes priekšsēdētāja /pers. V/ 2012.gada
12.aprīļa sniegtajā atbildē, kurā norādīts, ka zem 08.03.2012. raksta
“????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????””
(http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/veshnyakov-latvijskie-istoriki-tozhe-mogut-stat-non-grata.d?
id=42190774), persona ar segvārdu “?????????” 2012.gada 8.martā pulksten 13:25, ievietoja komentāru
no IP adreses /ip adrese/ (lietas 1.sējuma 189.-191.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA “Lattelecom” 2012.gada 20.aprīļa atbildē, kurā
norādīts, ka IP adrese /ip adrese/. reģistrēta klientam /pers. Z/, personas kods /personas kods/, pēc
adreses /adrese A/ (lietas 1.sējuma 195.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2012.gada 31.maija – 2013.gada 5.janvāra Eksperta
atzinumā, kurā norādīts, ka […] Interneta vietnē www.rus.delfi.lv zem 2012.gada 8.martā publicētā
raksta ““????????: ?????????? ???????? ???? ????? ????? “??? ?????”” pēc sava rakstura ir informatīvs,
tas nesatur aicinājumus uz vardarbību, taču skar Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību jutīgus
jautājumus. Raksts satur informāciju par Krievijas vēstnieka Latvijā, A.Vešņakova, pausto pozīciju
attiecībā par aizliegumu diviem Krievijas vēsturniekiem iebraukt un uzturēties Latvijā […]

Persona ar segvārdu ,,?????????” (2012.gada 8.martā, plkst. 13:25) šim rakstam pievienojis
4

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

komentāru:
,,E??? ??????? ?????? ????? ?? ?????? ????????? ?????, ?????? ??? ??????? ???????????? ??????. ? ?????
? ? ?????? ??????? ??????? ?????? ???????? ???????? ????????? ? ?????????????, ??? ????? ????????? ?
???????? ??????? ? ???????, ??? ?? ??? ?? ????????????? ?? ?????, ??? ??????? ?????? ??????, ?? ? ??? ?
???? ?????” (latviešu valodā: Uzskatot vecu veču no Kanādas par vēsturnieci, Latvija tālu ir tikusi uz
priekšu. Bet vispār Krievijā pirmkārt nedrīkst ielaist politiķus un valdību, kur pamatā atrodas
līdz galam neiznīcināti fašisti un nacisti, lai kā viņi maskētos, tie ir redzami, tas pats Zatlers tīrs īsts
nacists, nu un vēl jo vairāk Vaira).


Vērtējamais teksts: ir rakstīts krievu valodā, ievērojot pamata gramatikas nosacījumus (a) sastāv
no diviem teikumiem (b). Komentāra autors, lieto sarkastisku rakstības stilu. Lai noskaidrotu un
pārbaudītu komentāros lietoto vārdu saturisko būtību, tiek veikta ekspertīzei nodotā teksta leksisko
vienību ekscerpēšana un analīze.

Secinājums par vērtējuma komentāru:

1) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs ir vērsts uz nacionālā naida un

nesaticības izraisīšanu, tas reāli var izraisīt nacionālo naidu un nesaticību starp latviešu, krievu un citām

tautām piederīgajiem.

2) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs kopumā ir vērtējams kā apzināti
vērsts uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, jo autors ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris
paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko apmeklē plašs lasītāju loks. Līdz ar to autors ir
apzinājies gan komentāra saturu, gan arī publiskošanas vietu, vēlējies, lai citi cilvēki iepazītos ar viņa
viedokli.

3) interneta vietnē www.rus.delfi.lv ievietotais komentārs pēc sava satura un formas iziet
ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēku tiesību un
pamatbrīvību konvencijas 10.pantā un ANO 1976.gada 23.marta “Starptautiskā pakta par pilsoņu un
politiskajām tiesībām” 19.panta 1.daļā un 2.daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes
brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām
mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas
līdzekļi palīdzību pēc savas izvēles.

4) autora ievietotais komentārs pēc satura ir vienots un saistošs.
5) ar izteikto komentāru kopumā ir izdarīts cieņas pazemojošs aizskārums pret latviešu


tautību un citu tautu piederīgajiem, kas dzīvo Latvijā.

6) autora ievietotais komentārs kontekstā ar rakstu, zem kura tas tika ievietots, nav vērtējams
kā autora viedoklis par publikācijā skarto tēmu, bet gan kā komentārs, kas apzināti vērsts uz nacionālā
naida vai nesaticības izraisīšanu un var reāli var izraisīt nacionālo naidu kādā no tā izpausmēm. Uz
ekspertīzes veikšanas dienu, eksperta rīcībā nav informācijas, ka tieši šis komentārs jau būtu izraisījis
naidu vai nesaticību starp dažādu tautību cilvēkiem, taču šis fakts ir attiecināms tikai uz autora darbību
seku vērtējumu un nemazina publiskotā komentāra kaitīgumu starpnacionālām attiecībām. […] (lietas
1.sējuma 49.-184.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2013.gada 28.februāra aizdomās turētā nopratināšanas
protokolā un tā tulkojumā latviešu valodā, kurā norādīts, ka dažkārt pievieno komentārus ar niku
(iesauku) “Pensionārs”, dažreiz tikai datumu. Nopratināšanas laikā tika uzrādīts komentārs ar niku
“Pensionārs”, aizdomās turētais neatceras, vai tas ir viņa komentārs, vai nav, jo ir pagājis gads. Pieļauj
iespējamību, ka tas varētu būt viņa komentārs, jo tas ir rakstīts no viņa IP adreses ar viņa niku.
Aizdomās turētais dzīvoklī dzīvo kopā ar sievu, kura datorā nelasa ziņas, viņa nav rakstījusi šo tekstu.
Nožēlo esošo situāciju. Turpmāk neatkārtos šādas darbības (lietas 1.sējuma 28.-30.lapa).

Novērtējot visus pārbaudītos pierādījumus lietā kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka
apsūdzētā /pers. G/ vainas apstiprinošie pierādījumi ir pietiekoši, tie attiecināmi uz celto apsūdzību, un ir
pieļaujami, apsūdzētā darbības atbilst noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 78.panta
otrās daļas, izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu izdarītajā noziedzīgajā
nodarījumā sekojošu apsvērumu dēļ:

5

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Lietā nav strīda par to, ka tieši apsūdzētais ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā interneta
vietnē www.rus.delfi.lv rakstiski, izmantojot savu personīgo datoru ar interneta pieslēgumu ir publicējis
apsūdzībā norādīto komentāru
Lietā nav strīda par to, ka tieši apsūdzētais ar segvārdu ,,?????????” 2012.gada 8.martā interneta
vietnē www.rus.delfi.lv rakstiski, izmantojot savu personīgo datoru ar interneta pieslēgumu ir publicējis
apsūdzībā norādīto komentāru mogut-
stat-non-grata.d?id=42190774&com=1&s=1&no=40 no IP (saīsinājumā no angļu valodas
Internet Protocol Address) adreses 46.109.190.245, kas reģistrēta uz viņa sievas /pers. Z/ (/pers. AB/)
vārda pēc adreses /adrese B/.

Tāpat lietā nav strīda, ka ar vārdiem “Zatlers” un “Vaira” apsūdzētais ir tieši domājis mūsu valsts
bijušos prezidentus – Valdi Zatleru, Vairu Vīķi – Freibergu. To apstiprina paša apsūdzētā liecības,
kurām tiesai nav pamata neticēt.

Lietā apsūdzētā aizstāvis /pers.F/ uzskata, ka pieaicinātajai ekspertei – /pers. K/ nav atbilstoša
izglītība, viņas izglītības kvalifikācija neatbilst Tiesu ekspertu likuma 1., 2., 3.pantam, norādot, ka
ekspertīzi uzdots veikt ekspertei, kura nav izgājusi speciālo apmācību, nav nokārtojusi pārbaudījumus,
nav ieguvusi Valsts tiesu eksperta sertifikātu, kā arī nav atzīta par valsts privātu ekspertu un nav
saņēmusi privāta eksperta sertifikātu, nav iekļauta tiesu eksperta reģistrā, tādējādi viņas sniegtais
eksperta atzinums nav vērtējams.

Tiesa šim aizstāvja apgalvojumam nepiekrīt. Turklāt tiesas izmeklēšanas laikā tiesa nolēma
nepieņemt apsūdzētā aizstāvja /pers.F/ pieteikto noraidījumu pieaicinātajai ekspertei /pers. K/, kā arī
noraidīja lūgumu par atkārtotas ekspertīzes veikšanu pamatojot šo savu nostāju ar turpmāk norādīto:.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 34.panta pirmo daļu procesa virzītājs var pieaicināt un ar
lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un
praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

Šajā lietā Drošības policijas izmeklēšanas nodaļas inspektore kā procesa virzītāja 2012.gada
22.maijā pieņēma lēmumu pieaicināt eksperti /pers. K/, kura ir pietiekami kompetenta, lai veiktu
ekspertīzi cilvēktiesību jomā, par ko liecina viņas kvalifikācija, proti, Latvijas Policijas akadēmijas
maģistra grāds civiltiesisko zinātņu apakšnozarē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 202.panta otro daļu
(1.sējuma 36.-41.lapa).

Lai arī lēmumā par eksperta pieaicināšanu nav norādīts kāda profesionālā pieredze ir /pers. K/,
no lietas materiāliem ir redzams, ka pieņemot lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu 2013.gada
28.februārī procesa virzītāja ir atsaukusies uz ekspertes /pers. K/ atzinumu, kas ir Sabiedriskās politikas
centra Providus pētniece.

Tādējādi tiesa uzskata, ka procesa virzītāja ir pārliecinājusies arī par /pers. K/ profesionālo
pieredzi un nav pamata uzskatīt, ka procesa virzītāja nebūtu pārliecinājusies par ekspertes kompetenci.

Tiesas ieskatā, aizstāvja norāde uz to, ka /pers. K/ nav saņēmusi privāta eksperta sertifikātu, nav
iekļauta tiesu eksperta reģistrā, nav atbilstoša lietas apstākļiem un ekspertes pieaicināšanas pamatam
šajā kriminālprocesā.

Tiesas ieskatā, /pers. K/ ir pietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai,
ko apliecina viņas iesniegtie dokumenti par viņas profesionalitāti (lietas 2.sējuma 33.-48.lapai).

Šo tiesas pārliecību pamato ne tikai tiesai iesniegtie dokumenti par viņas iegūtajām zināšanām un
darbībām, bet arī viņas pašas sniegtās liecības, kur /pers. K/ noliedza nepietiekamo profesionālo
sagatavotību, lai veiktu ekspertīzi šajā krimināllietā, liecinot gan par savu profesionālo darbību, gan par
savām zināšanām un praktisko pieredzi, kura, tiesas ieskatā, ir pat vairāk nekā pietiekama.

Eksperte /pers. K/, tiesas sēdē liecināja, ka ir absolvējusi Latvijas Policijas akadēmiju, viņai ir

bakalaura grāds juridiskajās zinātnēs, kuru ieguvusi 1996.gadā, maģistra grādu ir ieguvusi 1997.gadā.

No 1999.gada līdz 2013.gada 30.janvārim strādājusi Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedrā par

6

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

lektori, pasniedz priekšmetus, kas saistīti ar krimināltiesībām, tas ir, kriminālpolitika, penitenciāro
tiesību darbību. Ir ieguvusi lielu pieredzi, skaidrojot un interpretējot starptautisko tiesību normas, ir
piedalījusies virknē Tieslietu ministrijas izveidotās darbu grupās, tajā skaitā ir krimināllikuma,
kriminālsoda izpildes kodeksa darba grupas locekle, sniedzot konsultācijas cilvēktiesību un
kriminālsodu izpildes jautājumos. Ir izstrādājusi virkni dokumentus, kas saistīti ar politikas plānošanu,
drošības jomas pilnveidošanu un normatīvo aktu jaunradi.

lektori, pasniedz priekšmetus, kas saistīti ar krimināltiesībām, tas ir, kriminālpolitika, penitenciāro
tiesību darbību. Ir ieguvusi lielu pieredzi, skaidrojot un interpretējot starptautisko tiesību normas, ir
piedalījusies virknē Tieslietu ministrijas izveidotās darbu grupās, tajā skaitā ir krimināllikuma,
kriminālsoda izpildes kodeksa darba grupas locekle, sniedzot konsultācijas cilvēktiesību un
kriminālsodu izpildes jautājumos. Ir izstrādājusi virkni dokumentus, kas saistīti ar politikas plānošanu,
drošības jomas pilnveidošanu un normatīvo aktu jaunradi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nav pamata atzīt ekspertīzes
atzinumu (lietas 1.sējuma 49.-184.lapa) par nepieļaujamu pierādījumu, jo no lēmuma par eksperta
pieaicināšanu izriet, ka /pers. K/ pieaicināta veikt ekspertīzi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
202.pantu, kura pirmajā daļā noteikts, ka procesa virzītājam ir tiesības uzdot ekspertīzes izdarīšanu
ekspertam, un izraudzīties lietpratēju, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē.

Pirms ekspertīzes veikšanas eksperte /pers. K/ ir iepazinusies ar lēmumu par eksperta
pieaicināšanu, ar parakstu lēmumā apliecinājusi, ka nav šķēršļu, kuru dēļ viņa kā pieaicinātā eksperte
nevarētu izdarīt ekspertīzi, pirms ekspertīzes veikšanas /pers. K/ tika brīdināta par kriminālatbildību par
sekām, kādas iestājas par apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, un tiesai nav nekāda pamata uzskatīt,
ka /pers. K/ nolūkā apmelot viņai agrāk nepazīstamo /pers. G/, apzināti būtu sniegusi nepatiesu eksperta
atzinumu

Līdz ar to ekspertes atzinumā sniegto informāciju tiesa vērtē kā pieļaujamu, attiecināmu un
ticamu. Eksperta atzinums nepārprotami apstiprina, ka analizējamā komentāra teksta saturs ir vērsts uz
nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī šādu uzskatu publiska paušana masu saziņas līdzeklī
izraisa nacionālo naidu un nesaticību starp latviešu, krievu un citu tautu piederīgajiem, provocē
nesaticību starp dažādām etniskām grupām. Šo dokumentu satura popularizēšana, publiskošana un
izplatīšana nodara kaitējumu starpnacionālām attiecībām.

Atbilstoši ANO Starptautiskās konvencijas “Par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu”, kam
pievienojusies arī Latvijas Republika, pirmajam pantam, rasu diskriminācija” nozīmē atšķirību,
izņēmumu, ierobežojumu vai priekšrocību, kuri pamatojas uz rases, ādas krāsas, ģints, nacionālās vai
etniskās izcelšanas principiem un kuru mērķis vai sekas ir iznīcināt vai mazināt cilvēka tiesību un
pamatbrīvību atzīšanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedrības dzīves
jomā, kā arī šo tiesību un pamatbrīvību izmantošanu vai realizēšanu uz vienlīdzības pamatiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā sastādīto komentāru nevar vērtēt kā Satversmes 100.pantā garantētās
vārda brīvības realizāciju, jo vārda brīvība nav absolūta, ar ekspertīzi ir pierādīts, ka publicētais
komentārs pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas, proti –
100.pantā (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tas nozīmē brīvi iegūt, paturēt, izplatīt informāciju,
paust savus uzskatus) noteiktā; 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību
konvencijas 10.pantā pirmajā un otrajā daļās (vārda brīvība) noteiktā; ANO 1976.gada 23.marta
“Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 19.panta pirmajā un otrajā daļās noteiktajām
tiesībām. Turklāt šī panta trešajā daļā norādīts, ka šī panta 2.punktā paredzēto tiesību izmantošana ir
saistīta ar ierobežojumiem, kas noteikti likumā, lai respektētu citu personu tiesības un cienītu viņu
reputāciju; valsts drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzībai.

Šādu viedokļu paušana, kas sadala cilvēkus pēc pazīmēm, pretstata vienu sabiedrības daļu citai,

var radīt nepatiku vai pat naidu attiecībā uz attiecīgām cilvēku grupām, kas ir pretrunā Eiropas

cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. un 17.panta noteiktajam. Tādējādi paustais ir vērtējams

7

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

kā emocionāls un diskriminējošs pēc tautības pazīmes, kas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes
91.pantā paustajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam, kurš nosaka diskriminācijas
aizliegumu.

kā emocionāls un diskriminējošs pēc tautības pazīmes, kas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes
91.pantā paustajam, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam, kurš nosaka diskriminācijas
aizliegumu.

Tādējādi /pers. G/ izdarīja darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības
izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kas ir Krimināllikuma 78.panta otrās daļas
kvalificējošā pazīme.

Apsūdzētā /pers. G/ norādīto, ka ar apsūdzībā norādītajām darbībām nav vēlējies izraisīt
nacionālo naidu vai nesaticību, bet gan gribējis pievērst valdības uzmanību 16.marta notikumiem, tiesa
vērtē saistībā ar visiem lietas apstākļiem un izdarītā raksturu.

No subjektīvās puses noziegums izdarīts ar tiešu nodomu. Apsūdzētais uz nozieguma izdarīšanas
brīdi bija cienījamā vecumā, ar vidējo izglītību, kas nesastāv uzskaitēs pie psihiatra un narkologa. Tiesa
uzskata, ka par /pers. G/ tiešo nodomu liecina viņa rīcība, rīkojoties mērķtiecīgi, lietojot sarkastisku
rakstības stilu, nosaucot Latvijas politiķus un valdības lielāko daļu par fašistiem un nacistiem un turklāt
piezīmējot, ka Latvijā nav kvalitatīvu vēsturnieku. Tas ļauj tiesai piekrist ekspertes viedoklim, ka
apsūdzētais ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko
apmeklē plašs lasītāju loks

Tiesa uzskata, ka kā pilngadīga un pieskaitāma persona apsūdzētais varēja un tam vajadzēja
apzināties, ka nosaucot Latvijas politiķu un valdības lielāko daļu par fašistiem un nacistiem, tiek radīts
priekšraksts par to, ka Latvijas Valsts ir totalitāra valsts, kur valda nacistiska ideoloģija, kuru atbalsta
lielākā daļa Latvijas Valsts iedzīvotāju, tai skaitā Latvijas pamatnācija – latvieši. Pilnībā piekrītot
ekspertei, tiesa uzskata, ka šāda satura komentāra publiskošana nodara ļaunumu starpnacionālām
attiecībām, jo latviešu tautības un citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ir lojāli Latvijas Valstij,
var rasties priekšstats, ka ir tādi krievu tautības cilvēki, kuri neieredz Latvijas valsti un citus tajā
dzīvojošus cilvēkus un tāpēc rakstveidā, publiski pieejamā interneta vietnē izplata melīgu informāciju
par Latvijā notiekošo.

No vēstures faktiem ir zināms, ka nacionālsociālistiskās partijas biedri (saukti arī par fašistiem)
Otrā pasaules kara laikā bija iesaistīti neskaitāmos noziegumos pret mieru un cilvēci un tika sodīti

starptautiskajā kara tribunālā Nirnbergā[1]. Latvijas valstī nav pieņemama fašisma, šovinisma,
nacionālsociālisma, komunisma vai citu totalitārisma ideju izplatīšana.

Tādējādi apsūdzētais nevarēja neapzināties pastrādāto, viņš apzinājās, ka ir paudis apzināti
nepatiesu informāciju par Latvijā notiekošo. Turklāt šāds komentāra uzskatāms par naidīgu un vērstu uz
nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Līdz ar to tiesa uzskata, iegūtie pierādījumi ir pieļaujamie un pietiekami, lai saskaņā ar likumu
kvalificētu apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas, tas ir, par tādu darbību izdarīšanu,
kas apzināti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu
datu apstrādes sistēmu, un lemtu par /pers. G/ piemērojamo sodu norādītajā apsūdzībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā

likuma vispārīgās daļas noteikumus.

8

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas
ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas
ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tādējādi tiesa ņem vērā 2012.gada likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājies spēkā
2013.gada 1.aprīlī, tai skaitā Krimināllikuma Pārejas noteikumu 4.punktu, kurš noteic, ka personas,
kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām
Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņem vērā, ka maksimālais
soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par
attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā
redakcijā līdz 2007.gada 21.jūnijam varēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem,
savukārt aktuālajā redakcijā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piektās daļas noteikumiem /pers. G/ izdarītais noziedzīgais
nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā, ir atzīstams par sevišķi smagu
noziegumu redakcijā līdz 2007.gada 21.jūnijam. Savukārt redakcijā pēc 2013.gada 1.aprīļa, apsūdzētā
noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu atzīstams par smagu
noziegumu.

Tiesas ieskatā, jaunais likums ir labvēlīgāks apsūdzētajam, un, lemjot par soda veida un mēra
piemērošanu, jāievēro Krimināllikuma 5.panta otrajā daļā noteiktais.

Šādu labvēlības principa piemērošanu nepieciešams realizēt ievērojot to, ka Eiropas
Cilvēktiesību tiesa labvēlīgāka likuma atpakaļejoša spēka principu ir analizējusi Eiropas Cilvēktiesību
un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas kontekstā, kas noteic, ka nevienu
nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī
spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat
nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī. Lietā
Scopolla v Italy Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmajai daļai Itālijas rīcību, nepiemērojot iesniedzējam
to sodu, kas bija spēkā lietas izskatīšanas brīdī un bija iesniedzējam labvēlīgs.

Minētais spriedums parāda, ka atpakaļejošs spēks ir piemērojams ne tikai attiecībā uz pilnīgi

dekriminalizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet arī uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par

kuru izdarīšanu ir paredzēts vieglāks sods.

Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā G. v. France atzīmēja, ka labvēlīgākam likumam ir jātiek
piemērotam gan attiecībā uz sankciju, gan nodarījuma kvalifikāciju. Pamatprincips, ko savā praksē
nostiprinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir šāds – gadījumos, kad pastāv konflikts starp diviem
secīgiem krimināllikumiem, jāpiemēro ir personai labvēlīgākais likums. Šāds secinājums ir ietverts gan
lietā Jamil v. France, gan lietā Streletz, Kessler and Krenz v. Germany un lietā Veeber v. Estonia.

Nosakot apsūdzētajam /pers. G/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai,
tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

9

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā
personu raksturojošos datus konstatēts, ka /pers. G/ dzimis /datums/, Rīgā, ir Latvijas Republikas
nepilsonis (lietas 1.sējuma 209.lapa), ar vidējo izglītību, precējies, pensionārs, deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese A/ (lietas 2.sējuma 28.lapa), apgādībā sieva /pers. AB/ (lietas 2.sējuma 56.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā
personu raksturojošos datus konstatēts, ka /pers. G/ dzimis /datums/, Rīgā, ir Latvijas Republikas
nepilsonis (lietas 1.sējuma 209.lapa), ar vidējo izglītību, precējies, pensionārs, deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta /adrese A/ (lietas 2.sējuma 28.lapa), apgādībā sieva /pers. AB/ (lietas 2.sējuma 56.lapa).

/pers. G/ agrāk nav tiesāts (lietas 2.sējuma 29.lapa).

Nav ziņu par rīcībnespējas ierobežojumu (lietas 1.sējuma 210.lapa)

Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem
vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. G/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika
konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. G/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. G/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā
Krimināllikuma 78.panta otrās daļas sankciju, apsūdzētā personību, to, ka izdarījis smagu noziegumu
saistītu ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, uzrakstot komentāru divos teikumos un publicējot
to internetā, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, ka nožēlo to, tiesa atzīst, ka ir piemērojams brīvības
atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētāja. Taču valsts apsūdzība lūdza
/pers. G/ notiesāt nosacīti.

Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kuri tiesai jāņem vērā,
piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tie ir: izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums,
vainīgā personība, citi lietas apstākļi. Kā redzams, likumdevējs minētos apstākļus ir izkārtojis noteiktā
secībā, un tādā kārtībā tie ir arī izvērtējami, sākot ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu. Tikai pēc tam izvērtējama noziedzīgā nodarījuma izdarītāja personība un citi lietas apstākļi.
Šāda atziņa nostiprināta arī tiesu praksē (skat. Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 30.jūnija lēmumu lietā
Nr. SKK – 373/04).

Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada
1.jūlija kopsapulces lēmumā norādīts: „Lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka
soda noteikšanu, nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati,
bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo
nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Nebūtu piemērojama nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka
vainīgais iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta, ka viņš nožēlo izdarīto”.

Lai gan sankcijas apmērs norāda uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma relatīvo bīstamību, kā arī
liecina par to, ka ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses likumdevējs uzskata par īpaši
nozīmīgām, tiesa uzskata, ka apsūdzētā izdarītais noziegums ir ar vienreizēju raksturu. Turklāt lietā nav
ziņu par apsūdzētā izdarītiem citiem likuma pārkāpumiem pēc šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība,
ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un
maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tas, ka apsūdzētais agrāk nav tiesāts, ir pensionārs, viņa apgādībā ir ļoti smagi slima sieva, ir

viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka vainīgā persona ir

izdarījusi pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut, kā arī ievērot

10

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

tiesas likumīgās prasības. Turklāt pirmstiesas process ar visām procesuālajām darbībām un iztiesāšanas
process arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība,
ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts vārdā apsūdzētajam var nepiespriest reālu brīvības
atņemšanas sodu. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo, mainīt
attieksmi pret notikušo, laboties un neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no
likumpārkāpumu izdarīšanas.

tiesas likumīgās prasības. Turklāt pirmstiesas process ar visām procesuālajām darbībām un iztiesāšanas
process arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība,
ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad valsts vārdā apsūdzētajam var nepiespriest reālu brīvības
atņemšanas sodu. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo, mainīt
attieksmi pret notikušo, laboties un neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no
likumpārkāpumu izdarīšanas.

/pers. G/ Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā netika aizturēts.

/pers. G/ šī kriminālprocesa ietvaros drošības līdzeklis netika piemērots. Ņemot vērā, ka

apsūdzētais tiek sodīts ar nosacītu sodu, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam drošības līdzeklis nav nosakāms,

tā kā apsūdzētā uzvedību kontrolēs Valsts probācijas dienests.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4. punktu procesuālie izdevumi ir
samaksa advokātam.

Kriminālprocesa likuma 84.pants nosaka, ka advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un
izmaksu nosaka Ministru kabinets.

Apsūdzētā aizstāvis zvērināts advokāts /pers.F/ pirmstiesas izmeklēšanā iesniedzis paziņojumu
par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, kurā norādīta viņa kā valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumu aprēķini Ls 20 (lietas 1.sējuma 33.-35.lapa)
apmērā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes
noteikto maiņas kursu no latiem uz euro. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu
konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme
aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents
tiek noapaļots par vienu vienību uz augšu.

Līdz ar to procesuālie izdevumi Ls 20 apmērā ir konvertējami uz Euro, kas atbilst EUR 28,46.

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmā daļā noteic, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par
aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir (1) personai, kuras mantiskais
stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, (2) personai,
kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kā redzams no lietas materiāliem, apsūdzētais ir pensionārs un viņa apgādībā ir smagi slima
sieva, kā arī apsūdzētajam ir maznodrošinātās ģimenes statuss (lietas 2.sējuma 56.-57.lapa), tādējādi
tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. G/ ir atbrīvojams no samaksas par aizstāvja palīdzību pirmstiesas
izmeklēšanā (lietas 1.sējuma 33.-35.lapa).

Kriminālprocesa likuma 368.panta piektā daļa nosaka, ka procesuālos izdevumus, kas saistīti ar
advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā
personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts
līdzekļiem.

Tādējādi tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par aizstāvja piedalīšanos ir sedzami no valsts

11

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs

līdzekļiem.


Saskaņā ar lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīto, kaitējuma kompensācijas


pieteikums, lietiskie pierādījumi lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 520., 523., 524., 527., 528. un
529., 530. pantu, tiesa

n o s p r i e d a

Atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. G/ noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma
78.panta otrajā daļā un piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz
5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanu sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes
laiku uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Uzlikt par pienākumu /pers. G/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās spēkā
ierasties un soda izciešanai reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc apsūdzētā faktiskās dzīvesvietas Rīgas
teritoriālā struktūrvienībā, Dzirnavu ielā 91/3, Rīgā.

Nenoteikt apsūdzētajam /pers. G/ drošības līdzekli.

/pers. G/ no procesuālo izdevumu EUR 28,46 (divdesmit astoņus eiro 46 centus) apmērā
samaksas par advokāta darbu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā pēc pilnā sprieduma pieejamības dienas.

Pilnā sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 29.decembris.

Tiesnese V. Voronova

12

83.178.218.168 25.08.2017. 18:23 Anonīms sistēmas lietotājs
» Nebaidies, neietekmējies, cīnies PRET !!!
Sorosītu katehisms! https://www.pietiek.com/raksti/mes_jaunu_pasauli_sev_celsim_jau_atkal
» Kāda sprieduma teksts
Lūk, tā ļaudis notiesā - neesot ne cietušajai personai, ne pierādījumiem par "būtisko kaitējumu". Un viss dēļ viņu pašu stulbuma un gļēvuma !!!

SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 15.februārī
Tukuma rajona tiesa,
tiesnese R.Bruce,
piedaloties Zemgales tiesas apgabala prokuroramPāvelamSondoram,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 150.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais/pers. A/ veica darbības, kas vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas sociāla statusa, kas saistītas ar vardarbību
un draudiem.
2016.gada 9.janvārī /pers. A/, atrodoties savā dzīvesvietā - /adrese/, sociālajā tīklā www.facebook.com savā profilā ar nosaukumu /Nosaukums

A/ ievietoja publiskus aicinājumus, kas saistīti ar vardarbību un satur draudus konkrētai sociālai grupai - imigrantiem, un konkrēti:
Sākotnēji /pers.A/ ievietoja aicinājumu ar šādu tekstu:
„ Eu Tukuma tauta, nav kādam vēlme iet un brutāli salauzt imigrantus pie pienotavas? viņi dzīvo uz slocenes ielas tieši blakus pienotavai!!!", kas

satur norādi uz vardarbību (fizisko izrēķināšanos -,,brutāli salauzt") un vērst uz naida un nesaticības izraisīšanu pret konkrētu personu (personu grupu)
atkarībā no to sociāla statusa - imigrantiem.

Turpinot savas noziedzīgas darbības, vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu pret konkrētu personu (personu grupu) un, iesaistoties diskusijā ar
sociālā tīkla lietotājiem, /pers. A/ ievietoja aicinājumu ar sekojošo tekstu: „Man pie d, es sodien eju bombīt logus utt.", kas satur norādi uz draudiem
nodarīt mantisku kaitējumu (,,bombīt logus").

Turpinot savas noziedzīgas darbības vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu pret konkrētu personu (personu grupu) un, iesaistoties diskusijā ar
sociālā tīkla lietotājiem, /pers. A/ ievietoja aicinājumu ar sekojošo tekstu: „jus tuksi dirsat man jau sis tas ir gataws prieks curkam", kas satur norādi uz
gatavību pielietot vardarbību pret imigrantiem.

Līdz ar to, /pers. A/ vairākkārtīgi publiskajā telpā, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu - sociālo tīklu www.facebook.com. izplatīja
publiskus aicinājumus, kas satur verbālo agresiju, un vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu pret konkrēto sociālo grupu - imigrantiem, un šīs darbības
saistītas ar vardarbību un draudiem.

Ar savāmdarbībām/pers. A/ izdarīja noziedzīgunodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 150.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pilnībā atzina un piekrita pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā
neizdarīt.

Tiesa ir pieņēmusi lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, saskaņā Kriminālprocesa likuma 499.pantu, jo apsūdzētais ir atzinis savu vainu
izdarītajā un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, turklāt apsūdzētais un prokurors piekrita pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. A/ veica
darbības, kas vērstas uz naida un nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas sociāla statusa (tas ir citu pazīmju dēļ), kas saistītas ar vardarbību un
draudiem, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 150.panta trešās daļas.

Krimināllikuma 46. pants nosaka, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas
sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīt to, ka viņš vaļsirdīgi atzinis un
nožēlo izdarīto. Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš nav sodīts (lietas lapa 38.-41.,104.-105).Strādā /nosaukums B/, raksturots pozitīvi,
apsūdzētā apgādībā bērns.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 150.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags tīšs
nodarījums, par kuru Krimināllikuma 150.panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tiesa, nosakot sodu ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa
norisi, piesakot lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Ievērojot noziedzīgā
nodarījuma apstākļus, to, ka pēdējā gada laikā nav pieļāvis likuma pārkāpumus, iepriekš nav bijis sodīts, apsūdzētā personību, tai skatā to, ka strādā un
gādā par ģimenes labklājību, tiesa likumā paredzēto mērķu sasniegšanai atzīst par pareizu piespiedu darbu piemērošanu. Tiesas ieskatā brīvības
atņemšanas soda piemērošana neradīs pozitīvas pārmaiņas apsūdzētā personībā, turklāt apsūdzētais ir izpratis savas rīcības sekas un izdarīto atzinis un
nožēlojis.

90.139.36.198 06.08.2017. 12:31 Anonīms sistēmas lietotājs

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanā /pers. A/ ieskaitāms apcietinājums no 2016.gada 9.janvāra līd2

2016.gada 10.janvārim, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2. punktam, atbilst 16 piespiedu darba stundām.

Kriminālprocesa likuma 240.panta 2) punkts nosaka, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē,
bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina. Lietā pastāv likumā norādītie apstākļi,- mobilais telefons “Samsung ace 4”, kurš, atbilstoši lietā esošai izziņai, nav
derīgs lietošanai – iznīcināms.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta 1).punktam mantu atdot to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītajiem. Tādejādi Toshiba store
jet 3206B 269359 0867 ārējais vietais disks ar kabeli, procesors “Color it”, portatīvais dators “Toshiba,- atstājami /pers. A/ rīcībā.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511.-515.,520.,527., 528.,529., 531.pantu,
tiesa nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 150.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 16stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt apcietinājumu no 2016.gada 9.janvāra līdz 2016.gada
10.janvārim, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu, notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba
dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīves vietai piespriestā soda
izciešanai.

Lietisko pierādījumus: mobilo telefonu “Samsung ace 4”- iznīcināt; Toshiba store jet 3206B 269359 0867 ārējo vieto disku ar kabeli, procesoru
“Color it”, portatīvo datoru “Toshiba,- atstāt /pers. A/ rīcībā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10dienu laikā Zemgales apgabaltiesā apelācijas kārtībā, iesniedzot sūdzību vai protestu Tukuma rajona tiesā, tikai
daļā par piespriesto sodu, procesuālajiempārkāpumiem.

Tukuma rajona tiesas tiesnese R.Bruce
» Depresijas 'problēma'
PAR UZPŪSTO DEPRESIJAS PROBLĒMU
Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča. Sen jau man gribējās dot pretsparu šiem murgu izteikumiem, bet arvien uzradās problēmas, ko uzskatīju par aktuālākām un steidzīgāk publiski apspriežamām, nekā dažu, vismaz manā uztverē, pašu ne pārāk psihiski veselu radījumu izteikumi, kuru nepareizību, kā man likās, vismaz nacionāli domājoši ļaudis jau nu tāpat lieliski saprot. Tomēr, izlasot V.Eizes izteikumus laikraksta „DDD” 30.06.’17. numurā, nācās secināt, ka ar manis iepriekš rakstīto par tamlīdzīgām lietām, piemēram, šeit: http://spoki.tvnet.lv/tribine/Psihi/696617 ir par maz, un nepieciešams šo t.s. „depresijas problēmu” iztirzāt dziļāk.
Kaiti, kad cilvēkam rodas problēmas ar psihi tādā apmērā, ka viņš kļūst pret visu vienaldzīgs un nespēj rūpēties ne vairs par tuviniekiem, ne sevi pašu, pasaule pazīst jau simtiem, ja ne tūkstošiem gadu ilgi, tāpat gadu simtu laikā tika izstrādātas dažādas šādu radījumu ārstēšanas metodes, dažas no tām visai drastiskas un no mūsu viedokļa nehumānas – piemēram, apziņas izslēgšana ar mietu un pēc tam atdzīvināšana, aplejot ar aukstu ūdeni (pēc insulīna atklāšanas to sāka aizstāt ar t.s. diabētisko komu), dažādas kontrastu dušas, elektrisko krampju izraisīšana, arī vienkārši pēršana ar dažādām vicām pēc vispārzināmā lauku pirts principa… utt., u.tjp. Būtībā koka vai gumijas nūju varētu uzskatīt par vienu no populārākajiem seno laiku „antidepresantiem”, ja nu reiz lietojam mūsdienīgu terminoloģiju. Antidepresanti kā ķīmiskas vielas parādījās 20.gdsm. otrajā pusē, visai drīz pēc tam, kā zinātnieki atklāja antibiotikas, un tos vairāk vai mazāk sekmīgi sāka izmantot mediķi-psihiatri terapeitiskos nolūkos. Ļaudis, kuru tuvinieku vidū nebija psihiatrijas slimnieku, par tiem visai maz ko zināja, atšķirībā, piemēram, no saaukstēšanās, vēdera darbības traucējumu vai pretsāpju zālēm, kuras atradās teju jebkuras ģimenes aptieciņā. Taču, medicīnai komercializējoties un zāļu ražošanai kļūstot par ienesīgu biznesu, arvien vairāk uzradās apsviedīgu medikamentu izplatītāju, kuri saprata, ka tieši t.s. „antidepresanti” var kļūt par ļoti ejošu preci, jo cilvēki, tos lietodami, ātri pie tiem pierod, tāpat kā pie heroīna, kokaīna un citām „baudvielām”, būdami spiesti tos iegādāties līdz pat sava mūža galam. Nav jāskaidro, kāda peļņa no tā rodas visādiem zāļu lielfirmu tirdzniecības pārstāvjiem visā pasaulē, un nav būtiskas nozīmes, šīs zāles pilnībā vai daļēji apmaksā valsts vai slimnieks tās pērk no savas kabatas, nauda tik un tā nonāk zāļu ražotāju un izplatītāju rīcībā. Viņu uzdevums tad nu ir censties pēc iespējas paplašināt savas produkcijas pircēju un patērētāju loku.
Lūk, tāpēc pirms gadiem 20-30 sākumā Rietumvalstīs un vēlāk pamazām arī aiz bijušā „dzelzs priekškara” sākās īsta „depresijas epidēmija”, proti, mēs uzzinājām, cik briesmīga esot šī slimība, cik daudzi ar to slimojot (it īpaši slaveni sportisti, kinoaktieri, dziedātāji, arī politiķi – kā likums, visi no labi vai pat ļoti labi situētām ģimenēm), pie tam šī kaite esot tik viltīga, ka daudzi paši to nemaz nepamanot un neapzinoties, ka ir slimi, un tikai tad, kad visgudrais speciālists esot ar viņiem aprunājies un konstatējis viņu „patieso stāvokli”, parakstījis glābjošos antidepresantus, tad tikai nabaga slimnieciņš sapratis, ka bez šīm zālēm tak nemaz neesot iespējams dzīvot, kā gan viņš līdz šim vispār varējis eksistēt, tās nelietodams? Līdztekus tika arī skandināts, ka būt psihiatrijas slimniekam neesot nekāds kauns, ka gandrīz visi pagātnes dižgari esot bijuši ar novirzēm, ka vāja nervu sistēma tieši liecinot par augsti attīstītām prāta spējām… utt., u.tjp. Vārdu sakot, beigās nonāk pie secinājuma, ka tieši tie, kas lieto psihotropos medikamentus (un antidepresantus it sevišķi), esot tie pareizie un normālie, savukārt tie pārējie nesaprotot, ka viņiem arī vajagot ārstēties… Lūk, šāda vistiešākā šī vārdā nozīmē ŠIZOFRĒNISKA ideoloģija izplatās t.s. „civilizētajā pasaulē”, toties „mazattīstītie ļaudis”, kā, piemēram bušmeņi, pigmeji, arī aiz Polārā loka dzīvojošie čukčas neko par tādiem antidepresantiem nezina, līdz ar to arī nelieto tos, tomēr par spīti šim „drausmīgajam” faktam, izmirt tādēļ netaisās, tieši pretēji – viņu dabiskais pieaugums ir pozitīvs.
Interesanti atzīmēt, ka „lādzīgie” prāta apgaismotāji līdztekus tabletēm izgudrojuši arī t.s. „antidepresijas lampas”, kuras sevišķi esot nepieciešamas, piemēram, somiem, kuriem esot tik maz Saules un dienas gaismas, ka bez šīm „dziedinošajām ierīcēm” viņi neizbēgami aiziešot bojā. Gadsimtu gaitā, sēžot pie skala, sveces un vēlāk petrolejas lampas gaismā, šī tauta bija spējusi izdzīvot, bet nu, lietojot parasto elektrisko gaismu, tai būšot „vakars uz ezera”, ja neuzstādīšot gādīgo dīleru piegādāto „antidepresijas spuldzi”, kuras darbības pastiprināšanai, protams, tabletītes arī nenāktu par sliktu klāt piedzert…
Es, protams, varu iedomāties, kā daudzi, lasot šīs rindas, niknumā griež zobus un domās uz mani bļauj: „Ko tu muldi, Aivar, antidepresanti manam dēliņam (manai meitiņai) ir vienīgais glābiņš, ja to nebūtu, sen jau tas cilvēks par dārzeni būtu pārvērties…”. Es netaisos apstrīdēt faktu, ka ir ļaudis, kam šādi medikamenti tiešām ir nepieciešami, tāpat kā atzīstu faktu, ka ir slimnieki, kuriem regulāri ir nepieciešamas morfija injekcijas (un šeit es domāju ne tikai vēža slimniekus, kas aizvada savus pēdējos dzīves mēnešus (nedēļas), bet arī dažādas traumas guvušos, kā arī kaulu deformācijas skartos, kurus ne katrreiz iespējams izārstēt ķirurģiski, tāpēc ar šo savu mokošu kaiti viņiem nākas sadzīvot gadiem, pat gadu desmitiem ilgi). Šiem ļaudīm atbilstošie medikamenti ir jādod un, kā likums, viņi tos arī saņem. Ne jau uz viņiem ir vērstas šīs antidepresantu reklāmas! Tāpat, kā hroniskam alkoholiķim vai pīpmanim nav jāreklamē kāds konkrēts alkoholiska dzēriens vai cigarešu marka (viņi dzers un pīpēs visu, kas būs pie rokas), tāpat arī īsteni psihiski slimajam nav nepieciešama zāļu reklāma! Alkohola un cigarešu (pēdējās, par laimi, pie mums patlaban ir aizliegtas) reklāmas ir domātas nedzērājiem un nesmēķētājiem, sak, pamēģiniet, tas ir forši, stilīgi, jūs daudz zaudējat, ja to nepērkat un nelietojat! Un tieši tāpat antidepresantu reklāmas ir orientētas uz VESELIEM cilvēkiem, kurus šie reklamētāji un izplatītāji gribētu pataisīt par slimiem, lai viņiem nāktos pirkt viņu ražoto produkciju. Nožēlojami, ka sabiedrības vairums pret viņu centieniem ir tik pasīvs un iecietīgs. Ja tagad kāds, piemēram, balstoties uz to, ka ir ļaudis, kuri nespēj iztikt bez morfija, sāktu sludināt, ka Latvijā par maz lieto morfiju, ka ārzemēs (Rietumos) to ražojot un tirgojot daudz vairāk, tāpēc ārstiem vajagot tam pievērst uzmanību un biežāk saviem slimniekiem parakstīt morfiju, domāju, ka sāktos liela sabiedrisks sašutums, un šādu uzskatu paudēju pasludinātu par narkotiku izplatītāju, ļoti iespējams, ka pieprasītu pat viņu tiesāt. Taču, kad tieši tādā pašā veidā sāk sludināt antidepresantu lietošanas paplašināšanas nepieciešamību, tauta vai nu piekrītoši klusē vai pat aktīvi piebalso šādiem apgalvojumiem, nesaprotot, ka tādā veidā mūsu nācija tiek degradēta un pataisīta par no ķīmiskām vielām atkarīgu zombiju baru.
Rodas jautājums – no kurienes šie skaitļi ņemti par 100 un vairāk tūkstošiem Latvijā it kā esošo depresijas slimnieku? Atbilde – ne no kurienes, vienkārši izzīsti no pirksta. Ir sen zināms psiholoģisks paņēmiens, kā iestāstīt to, kas nav ar faktiem pierādāms. Jāsaka – to jau visi tāpat zina; ir sen jau noskaidrots, ka…; pastāv neapstrīdami fakti, kas liecina… utt., u.tjp. Un t.s, „vienkāršais cilvēciņš”, dzirdot šādus apgalvojumus, apmulst un domā: „Laikam jau tā tas būs, visi to zina un saprot, tikai es viens tāds atpalicis un nezinošs esmu, klusēšu un neizrādīšu, ka nezinu reizrēķina tabulu”. Taču šo ļautiņu reizrēķins ir visai īpatnējs, tajā 2 x 2 nav 4, bet gan 5, 10 un varbūt pat 100 – tieši tāpat, kā zināmajā anekdotē par grāmatvedi Joski, kurš uz jautājumu: „Cik ir divreiz divi?”, visgudri atbild: „Cik kungam vajadzēs, tik arī būs!”. Un šinī gadījumā, jāsecina, ka acīmredzot raksta sākumā minētajām personām VAJAG, lai būtu Latvijā tieši tāds depresijas slimnieku un līdz ar to arī antidepresantu lietotāju skaits! Jo acīmredzot viņi ir izskaitļojuši, ka tas būtu optimālais skaits, kas nodrošinātu viņiem sekmīgas rebes. Manā rīcībā gan nav tiešu pierādījumu, ka šie trīs ļaudis un viņiem līdzīgi tipiņi būtu zāļu lielražotāju firmu lobisti, tomēr viņu uzvedība netiešā veidā par to liecina gana nepārprotami.
Visbeidzot, kā arguments antidepresantu lietošanas nepieciešamībai ļoti bieži tiek izmantots tautas vairuma grūtais materiālais stāvoklis. Te nu jāatgādina A.Solžeņicina rakstītais grāmatā „Gulaga arhipelāgs”, ka, lai cik tas neliktos paradoksāli, pašnāvību skaits ieslodzījumā bija ZEMĀKS uz analogu iedzīvotāju skaitu, nekā brīvībā esošajiem. Un arī paši „prieces tabletīšu” ražotāji spiesti atzīt, ka tieši trūcīgajās, jaunattīstības valstīs viņu produkcijai nav pieprasījuma. Varbūt tas ir tāpēc, ka tiem, kam jārūpējas par iztiku, vienkārši nav laika depresoties? Un vai mēs precīzi zinām to robežu, kur beidzas slimība un sākas vienkārši slinkums un izlaidība? Lai tas nu paliek kā viela nopietnākām pārdomām! Es tikai aicinu atcerēties mūsu grūtībām pārpilno vēsturi, kuras gaitā mēs izdzīvojām bez morfijiem, heroīniem, LSD un arī mūsdienu modernajiem „antidepresantiem”, kuri, vienu vainu it kā ārstējot, daudzas citas tās vietā rada, turklāt vēl izsaucot atkarību teju uz visu atlikušo mūžu! Paturēsim to prātā, kad dzirdēsim zāļu lielražotāju lobiju kārtējās vaimanas par nabaga „depresēto” tautu !!! Un būsim stipri, kā miesā, tā garā !!!

13.07.2017. Aivars Gedroics
» Vēstule Stomaninam 5.-9.07.2017.
Приветствую узника совести !!!
Получил твоё письмо, опечатанное во Всесвятской почте 14-06-17, в Даугавпилсе на сей раз лишь 30-06-17, как видишь, шло на неделю больше, чем предыдущие письма. Хрен знает, кто там усиленно его читал, наши или ваши длинноносы…  Что то письмо конфисковали у тебя, ничуть не удивлён, если честно, то по таким критериям они могли бы ВСЕ мои тебе адресованные письма конфисковать, и я удивлен, почему они так и не поступают…  Кстати, тебе ведь не впервые мои письма не передают (официально), а раньше, когда их сжирали, попки тоже об этом тебя извещали или это впервые они так любезны?  Кстати, в твоем письме, где ты пишешь про перевод в крытую тюрьму, целая строка ручкой замазана, ты обычно так не делаешь, попки видно свои сраные щупальцы прикладывали. Вот что интересно, они из твоего письма мне ведь поняли наверное, что ты всё-таки получил то запретное письмо, не стали из-за этого швон наводить и выяснять, как такое могло случиться?  Вообще надо бы все письма передавать, обходя их, как тебе, так и мне, я так сэкономил бы на марки, да и ты гораздо быстрей мог бы с содержанием моих писем ознакомиться… Я писал об этом Глебу, но он не очень был от этой идеи в восторге, мол, ему и так много чего нужно проносить, мол, пробуй сначала легально, уж если не получится, тогда… Короче, этих строк уже вполне хватает, чтобы и это письмо они схавали бы, потому не знаю, есть ли смысл его пытаться отправлять по почте… Если может только для того, чтобы мысленно представить злые рожи цензурщиков, читающих, как я их поношу к едреной матери…  Главное, что меня интересует – как долго они письмо маринуют после его получения? Ты не отвечаешь обычно, сколько дней проходят с той даты, как на нем появляется печать ст.Всесвятской до того момента, как письмо передают (если не конфискуют, конечно) в твои руки…
Я внимательно слежу за твоим ЖЖ, был недавно несказанно рад, когда увидел, что ты всё же снова написал слова поддержки бомбистам, хотя и знаешь, что это грозит тебе новым сроком. Вот, за что я тебя уважаю, так за твою непоколебимость! Ты не отказался бы от того, что Земля вертится, как это сделал Галилей, нет, ты шел бы на костер как Ян Гус и Дж.Бруно! И пока ты таким будешь, я буду с тобой дружить как тот тигр с козленком, которых недавно все мировые ТВ показывали, правда, забыл, чем эта дружба закончилась… хотя наша дружба не менее странной может показаться со стороны, ведь что общего может иметь нацист с либерастом, и тем не менее… 
Коль уж затронули эту тему, расскажу, что 1-07-17 у нас в Риге было мероприятие, отмечали приход немецкой армии, они заняли Ригу этого числа 1941 года. Собралось человек 30 (даже для нашей маленькой страны мало), это и понятно, все же дорожат своей репутацией, хотя шествие было официально разрешено и согласовано с Рижской Думой. Как и следовало ожидать, из СМИ (даже маскальских) никого не было, хотя их и специально приглашали, но это общеизвестный способ борьбы с особо опасными инакомыслящими – полностью игнорировать их, даже плохого слова о них не проронить ни одного! Полицейские тоже были, примерно один на двух участников шествия.  Вели себя очень корректно, не придирались, даже когда развернули флаг с большой свастикой и пронесли его метров так 500-600. Со стороны прохожих внимания обращали лишь иностранные туристы, которых очень интересовало «what is this flag?», мы не стали общаться с теми, которые не считают нужным перед поездкой к нам наш язык выучить… Короче, все прошло как надо, лишь дождь моросил немного… Видео с этого мероприятия я выложил в ФБ, увидим, сколько оно там простоит… Уже уходя с мероприятия, мне под ногу буквально с неба упали (скажи ещё, что Бога нет! ) 10 евриков, правда сильно намоченных и помятых, но вполне пригодных к употреблению. Кстати, у нас тут недавно были выборы в самоуправления, в том числе Рижское, псевдоопозиция хвасталась, что скинет с поста мэра маскаля Ушакова, но пару голосов не хватило для этого. И вот я там, на мероприятии этом, сказал – не психуйте, братцы, из-за этого, когда мэром был латыш Биркс, нам во время этого шествия всегда ставили «палки в колеса», да и 16-го марта тоже. А сейчас вот никто нас не трогает и даже охраняют. Это, конечно, не означает, что Ушаков на нашей стороне, просто он не старается быть более яростным католиком, чем папа Римский, а вот Бирку было очень важно всем показать, что никакой он не националист и решительно осуждает «экстремистов», Ушакова в этом и так никто не подозревает, потому он может особо не стараться…  Вся его т.н. «оппозиция» финансируется бандой Сороса, там одни продажные шкуры и засранцы, ни одного ценного Латыша среди них нет… И замени бы они Ушакова, «хрен редьки слаже не стал бы». Вот это я говорил людям, в основном со мной соглашались, хотя пару придурков и назвали провокатором, но я к этому давно привык и не удивлюсь и даже не возмущаюсь…
Про суды ты правильно пишешь, у нас ситуация тоже не намного лучше, чем у вас, шансы выиграть простому смертному там минимальны, однако, смысл бороться всё же есть по нескольким причинам: 1) ты обращаешь на себя внимание, про тебя начинают хоть что-то писать и говорить; 2) хоть какая-то перемена в унылой жизни; 3) ты забираешь время и деньги у сраного госаппарата (найдись ещё пару сотен таких как ты, и он это почувствует); 3) да и сам процесс увлекателен и интересен (вспомни анекдот про поручика Ржевского – детей я лично терпеть не могу, но вот процесс их создания обожаю! ), по крайней мере, мне так кажется из своего опыта. Потому я считаю, что судится всегда надо, даже если ты 100% уверен, что проиграешь, всё равно надо. Я кстати про это писал в своей последней статье в ЖЖ, жаль, ты не прочтешь, она на латышском. 
Да, кстати, у нас судей тоже не избирают, а назначают пожизненно после проверочного срока. Снять могут по состоянию здоровья или при нарушении закона с их стороны, такие примеры были, хотя и не очень часто. Дать право их избирать мало что изменит, как и депутатов, тупое быдло выберет тех, кто громче кричат, вот и всё…
Да, ты правильно понял, я пишу для всех, кто понимают русский язык, особенно для братьев хохлов, сам видишь, как я их постоянно учу, да только проблемы из-за этого себе наживаю…  «Накладно» в употреблял именно как синоним слова «затруднительно», я, хоть официально и не работаю, но всё же не арестант и не инвалид, постоянно дома не сижу, надо время от времени и престарелым родителям помогать и какую-нибудь халтуру достать (в основном это разные переводы и юрид.консультации) на карманные расходы… и т.д., и т.п., короче, не обижайся, но заниматься ревизией и перепечаткой твоих писем мне честно некогда. 
Твое письмо Зеличенко, где ты среди прочего советовал ему почитать какую-то совковую книгу, где один мальчик подходит к иконе Святого Николая, спрашивает, правда, что тебя нет, икона молчит, и он убеждается, что был прав…  Оно, по-моему, было опубликовано в твоей группе поддержки в ФБ, куда сейчас у меня доступа нет. Если ты этим серьезно не доволен, то требуй от всех своих друзей, чтобы меня там восстановили, авось послушают… 
Кстати, админы групп, это пешки, а самые главные цензоры смотрят весь профиль, их никто не видит, и не знают, как их звать, а вот они всех видят и всё знают, ну точно как Господь Бог!  И вот они поставят тебе бан на 30 суток и пояснят, что это «за несоблюдение правил коммуникации в ФБ», также как и тебе дают карцер «за несоблюдение правил внутреннего порядка колонии». И не только банят, но и убирают неугодные статьи. Вот мое предпоследнее письмо тебе, кстати, тоже убрали, не только вашим попкам оно, оказывается, не нравится.  Я, правда, как вернулся, разместил ссылку на него! И ещё я там написал такой призыв:
Aivars Gedroics 29. jūnijs plkst. 21:05 • Дорогие друзья! Банда ционистов-масонов-пидарасов меня постоянно банирует из-за несоблюдения т.н. "стандартов коммуникации в ФБ". Цензуре поддаваться не намерен, впредь также буду писать всё, что захочу. Потому не удивляйтесь, что меня снова скоро опять забанят. Пишите мне aivars_666@inbox.lv, читайте мой блог: klab.lv/users/aivars_666/ !
Кстати, вот блог мой они, слава Богу, не трогают, веду его уже с 2005-го года, никто никогда ничего оттуда не убирал и не банировал. Обидно, когда человек напишет что-то мне в ФБ, а я как немой, читаю, но ответить ему не могу. Сейчас они может поймут, что в таком случае надо мне на э-почту писать! И не думай, что я такой один, знаю по крайней мере десяток людей, которых также пытают. И эти люди мне потом тоже извиняются, что не могли мне ответить. Такая вот «дерьмократия» в королевстве сиониста Цукерберга! 
А что касается «детского печения», то да, под этим сейчас понимают всё, что угодно, читал, как в форумах врачи жаловались, что из «ютуба» удаляют даже клипы, где детям уколы и клизмы ставят, мол, не положено детскую попу голую нигде видеть. В то время реальных педофилов весьма слабо ловят. Короче, дурдом полнейший в мире сейчас творится… 
Ладно, вот мы подошли к теме, которую я уже раньше затрагивал, и теперь снова к ней хочу возвратиться. Не пойму, на кой хрен тебе этот сраный психолог так нужен? Любовью с ним будете заниматься, что ли?  По-моему, известие о том, что тебе такой спец нужен подзарез, авторитет твой в глазах общества (и в моих тоже) вовсе не прибавляет… Вспомни, что писал Солженицын (мне, кстати, это очень понравилось) про то, что число суицидов в лагерях было значительно НИЖЕ, чем на воле… И ещё - повесть про Робинсона Крузо ты тоже наверное читал… Что он написал в песке про своё положение – я одинок, это с одной стороны плохо, ибо некому не помочь, но, с другой стороны, это хорошо, ибо нет ни хищного зверя, ни злого человека, кто мог бы на меня напасть или повредить моё скудное имущество… Вот так и тебе – с одной стороны скучно, но с другой – представь себя хоть на минуту в камере блатных!!! Единственное, что в этом было бы хорошо, толерантность к жопоебам у тебя исчезла бы как минимум в течении полчаса, гарантирую…  Ну, а так, конечно, это был бы ад, и веревка из него единственное спасение – тут уж комментарии излишни… Ты сейчас сыт (по крайней мере по сравнению с узниками Колымы), тебя не бьют, те изнуряют непосильным трудом, позволяют читать и писать (вспомни, как Солженицын вынужден был носить с собой четки, чтобы наизусть заучить свою поему, ибо написать её было невозможно). Конечно, ты хотел бы условия как у Брейвика, но для этого надо что-то криминальное совершить на территории Норвегии, а пока довольствуйся тем, что есть…  А эти психологи (да и все люди, специальность которых начинается на псих-…) сами сплошь дебилы, типов с отклонениями в психике так и тянет осваивать подобные профессии. И что они (он) тебе скажет – на подобие христианских священников, что ты сам виноват, что надо мирится, меняться, не быть столь радикальным, идти на компромиссы…и т.д., и т.п. Поверь, доброму он тебя не научит, дай Бог, если хоть не испортит… У тебя же есть Глеб, по-моему, он тебе здорово помогает юридически, другие друзья тоже, мать ещё жива – неужели этого ещё не достаточно, на кой х… тебе ещё психолог, выполняющий роль капеллана в царское время, а в советское – политрука?  Кстати, на мать не злись, что у неё нервы не выдержали, так бывает, она ведь из-за тебя столько выстрадала, по профессии она, если не ошибаюсь, педагог, а уж у этих людей ой как нервы расшатаны, я сам из семьи педагогов-пенсионеров, знаю, о чем пишу…  Здорово, что вы помирились!
Так что, извини, что лезу не в своё дело, но мой всё же совет – завязывай с психами и их жополизами, добра от них не увидишь, лишь имидж свой попортишь и здоровье тоже!
Про «Белый букварь» - незачем ждать 2020 года, Глеб пусть распечатает с инета и тебе принесет ознакомиться. Текста там мало, в основном картинки, ведь книга для детей (!!!) предусмотрена. На каждую букву алфавита там есть рисунок и стихотворение, вот, например, на букву «А» поясняют, что такое Арийцы, на буку «В» - Вермахт, а букву «Г» - Гитлер… и т.д., и т.п. Как ты понимаешь, эти понятия трактованы исключительно в положительном плане. И ещё – текст и стиль стихотворений очень похож на твой- также призывают всех неугодных бить, стрелять, жечь, резать…и т.д.  Прямо не верится, что ты эту книгу не читал…  Конечно, на данном этапе истории русские скины нам враги, но, не дай Бог, начнется новое нашествие типа монголо-татарского (на сей раз со стороны Китая) или наплыв негров-имигрантов (уже сейчас достаточный), тогда уж всем белым народам, включая и русских и евреев, надо будет вместе бороться за своё выживание… Кстати, ты наверняка слышал про книгу Жана Распая «Лагерь Святых», написанную уже в 1973-году, считающейся пророческой, как и роман Дж.Орвеля «1984», сейчас она является бестселлером почти во всех странам Европы… Вот тебе аннотация этой книги: В 1973 году Жан Распай (Jean Raspail), известный путешественник, исследователь и автор книг о путешествиях, написал футуристический роман «Лагерь Святош» (The camp of the Saints). Время действия — примерно 25 лет в будущем (т.е. практически наши дни!). В полунищей Калькутте (Индия) разразился голод. Из гуманитарных соображений правительство Бельгии решило впустить некоторое количество детей на свою территорию, но когда десятки тысяч изможденных матерей с детьми хлынули в бельгийское Консульство, испугалось, отменило свое решение и закрыло здание... …Через 10 лет, в предисловии к очередному переизданию, Распай писал о внезапном видении, посетившем его в один из дней 1972 года, когда он из окна своего дома смотрел на Средиземное Море: " Миллион бедных, убогих, вооруженных только их слабостью и количеством, сокрушенные страданием и нищетой, обремененные голодными коричневыми и черными детьми, готовые высадиться на нашу землю, авангард бесчисленных масс, тяжело давящих на все части нашего усталого и сытого Запада. Я буквально видел их, видел страшную проблему, которую они представляют, проблему абсолютно неразрешимую внутри наших моральных стандартов (выделено мною). Дать им высадиться, значит уничтожить нас. Не пустить — уничтожить их». «После того как белая раса была размыта и уничтожена, проводились археологические раскопки пласта времён „мирного завоевания“ Европы цветными. Повсеместно обнаруживались тела изнасилованных и обезображенных белых женщин. Тела несчастных напоминали бомбы Второй Мировой, которые находят и ныне в городах Европы и России…»
Подробнее на livelib.ru:
https://www.livelib.ru/book/1000746524-stan-izbrannyh-lager-svyatyh-zhan-raspaj
Так что историю забывать нельзя, конечно, но и к новым потрясениям следует также заранее готовиться….А что касается таких государств как, например, США, то там все нации уже так размешаны, что только цвет кожи и определяет отличие человека от общей массы, понятие национальности там уже давно исчезло, для них nationality и citizenship синонимы, и Европу тоже туда двигают, в первом паспорте ЛР, который я получил, слово «гражданство» переводилось на английский как citizenship, а теперь уже пишется nationality, то бишь каждого гражданина ЛР приравнивают по сути дела к латышу. 
Про Гитлера есть тоже хорошая и очень объемная книга Джона Толанда, так и называется „Adolf Hitler”, на наш язык она переведена, должна быть и на вашем. Настоятельно тебе рекомендую и её прочесть, если только появиться такая возможность.
Что Виктор и Глеб, как и Саша – евреи, я решил по их внешнему виду и тому, что они так яростно тебе помогают. Ведь у евреев есть по-моему весьма хороший кодекс поведения, велеющий помогать соотечественнику в беде всегда, даже если его в душе ненавидишь… Нам тут от вас было бы чему поучиться…  Но вне зависимости от того, какой они национальности, они хорошие люди, и тебе повезло, что есть такие друзтя…
Про Чечню – считаю неправильным называть её столицу Грозным, ведь у этого города было дано новое название – Джохар, вот так его нам и следовало бы произносить, Дудавева надо восхвалять, а не кровожадного пса Ивана 4-го, в Ливонии кстати его называли Янкой Ужасным, на Украине – Кровавым…Расправа с голубыми – это как оплата за то, что Чечня смирилась с теперешним статусов и не требует полной независимости. Я, конечно, более рад был бы, если они не пидаров, а «кафиров» убивали бы, но и голубых мне тоже не жалко, и уж защищать хоть и от твоего имени я их точно не буду, пусть это делает та тройня, про которую я писал выше… 
Я полностью согласен с тем, что ты пишешь про телесные наказания, ещё один аспект забыл упомянуть – они гораздо ДЕШЕВЛЕ, чем содержание человека в неволе. Жаль, что ни в Европе, ни в США они уже не применяются, одни арабы-исламисты про них ещё не забыли…так что есть в этом радикальном Исламе и кое-что хорошее, не говори!  И ещё продолжу про казни…Недавно фрагментами посмотрел фильм про Софию Перовскую, снятый в 1967 году, как раз на 100-летие убийства Александра 2-го. Как там показано, Софа и её сподвижники вели себя ещё хуже декабристов – лишь обнимались и слезно прощались друг с другом вместо того, чтобы крикнуть хоть это толпе – мы убили Сашу 2-го, ваше дело убить и 3-го! И эти дурацкие простыни, которые на них надевали, им покорно стоя… Елки-палки, тебе же терять нечего, пока твои руки свободны, бросайся сам на палача, души его! И даже при связанных руках можно пытаться ему зубами в горло вцепиться, как на том же ФБ хвастался один бывший армянский боевик – мы их (азербайджанцев) как волки зубами грызли, когда у нас патроны кончились и ножи для рукопашного боя сломались… Ну, результат, конечно, ясен, их бы убили, но не вешаньем, а штыком, мечом или пистолетом… Читал также про случай, когда немцы собрались вести вешать на площадь в городке каком-то группу советских партизан, а они, когда поняли что к чему, голыми руками напали на немцев, их конечно, тут же всех перестреляли из автоматов, но вешать их пришлось тогда уже мертвых и вниз головой… Это выдавалось как большое геройство с их стороны, хотя, по сути дела, так на их месте должны были бы поступить все нормальные люди… Как писал в своем предсмертном письме осужденный Геринг: «Я просил вас лишь об одном – заменить мне виселицу расстрелом, вы даже в этом мне отказали, но я всё-таки нашел способ умереть мне таким образом, как самому нравится, а не как вы придумали». Ты уж наверняка знаешь, что он отравился ядом цианистого калия…
И ещё одну тему хочу затронуть – про Бога! Твои атеистические настрои мне известны, и я тебя за это не осуждаю. Но не помню, кто из философов сказал что-то подобное: «Даже если Бога нет, его следовало бы придумать!». Почему? Потому, что вера в Него очень помогает сражаться и отдавать жизнь за то, за что сражаешься! Смотри, как легко мусульмане-радикалы сознательно идут на гибель, ибо верят, что Аллах наградит их местом в раю за это! А вот наши братья хохлы, хотя наверняка в большинстве своем крещеные, всё же в душе являются атеистами, потому так дорожат своей Земной жизнью – единственной и неповторимой, что сотнями и тысячами сдаются в плен, а потом ещё готовы идти в этот позорный парад, тоже своего рода прайд (ну прямо как немцы 24-го июня 1945-го года), и нашелся ли хоть один, кто им плюнул в лицо и сказал – убивайте меня прямо сейчас, если хотите, но я никуда не пойду… Уверен, не будь у чеченцев глубокой веры в Аллаха, хунта Ельцина их бы всех за полгода смолола бы и уничтожила. Да и ещё – ты в детстве наверняка читал «Старого Хотабича», которого ученик Волька учил уму разуму. Заметил ли ты, что он, несмотря на то, что Хотабич, как и подобает настоящему исламисту, в конце каждого предложения упоминает Аллаха, ни разу не говорит ему: «Кончай чепуху нести, никакого Аллаха на свете нет»! Такого предложения в этом романе-сказке ты нигде не найдешь! А почему? Да потому, что написан он был в то время, когда советы считали исламистов своими союзниками против Израиля. И они также считали, что уже в школьном возрасте нужно приучать советских граждан к сотрудничеству с ними. Вот потому была написана эта книга-сказка, чтобы в занимательной форме подготовить будущих защитников отечества к борьбе вместе с мусульманами против ционистов-капиталистов! Но они знали, как враждебно относятся мусульмане к тем, кто говорят, что Бога (Аллаха) нет, потому пропаганда атеизма отсутствует как в этой детской книге, так и в общение с мусульманами в целом! Вот и тебе также советую не слишком с этим увлекаться, ибо так ты можешь потерять друзей не только среди чеченцев… ну, а есть Он или нет, это мы точно узнаем, когда после смерти попадем к Нему или нет…
Ну, как видишь, это всё я писал на 80% не тебе, а остальной аудитории! А теперь о более личном, не столь глобальном…  «Звательный» падеж, да, это тот же „vokatīvs”, ибо он как раз и используется, когда мы кого-то зовем или к кому-то обращаемся. Не знал, что у вас тоже такой был. Мне также интересно было, откуда у вас такое изречение «поставить точку над i», лишь недавно узнал, что до реформы большевиков у вас в алфавите тоже была такая буква. Букву «с» к именам мы добавляем потому, что почти все наши мужские имена так кончаются, ну и нам удобней говорить SergejS IvanovS, а не Сергей Иванов, это своего рода интеграция чужих имен собственных в нашу среду.  Ещё такая особенность есть в разговоре наших местных русских, что позволяет отличать их от ваших. Числа с запятыми они зачастую произносят так – 2,5 читают «два кома пять». Это они от нас позаимствовали, поскольку запятая у нас называется komats и мы редко говорим «два и пять десятых», а даже по радио и ТВ слышно постоянно «divi koma pieci”, что местные русичи так буквально и перекладывают на свой манер – «два кома пять», чем вводят в недоразумение «неинтегрированных» русских, которые не понимают, кто и из-за чего вдруг впал в кому!  Надеюсь, слегка поднял тебе настроение этим!
Что касается эстонского языка, да, там два гласных означают то же самое, чо у нас черточка сверху. Но вообще наши языки очень отличны, даже индийский язык (не говоря про русский) нам ближе, чем эстонский, ведь он принадлежит к группе индоевропейских языков, а эстонский – к финно-угрской группе! Потому не очень много латышей, свободно говорящих по эстонски. Другое дело литовский язык, он нам весьма близок, отличается он нашего примерно как русский от польского – вроде что-то знакомое есть во всех словах, но без переводчика или пол литра не поймешь сразу!  Так что ты правильно все понимаешь уже и сам… А вот славянские фамилии есть и у нас тоже полно – Ivanovs, Petrovs, Andrejevs, также трансформированных – Orols, Kots, Koziols (от каких слов они произошли, нет необходимости пояснять же, верно?). Однако больше всего иностранных фамилий у нас немецкого происхождения, таких как Blaumans, Grosbergs, Freidenfelds… Они сохранились с тех пор, когда бароны давали крестьянам фамилии, и, если те сумели с ними поладить, то получали немецкую фамилию как вознаграждение, таким образом, мужик как бы «интегрировался» в ранг аристократов…  Моя фамилия собственно литовско-польского происхождения… А чтобы литовцы с белорусами спорили бы из-за фамилий, этого не слышал, вот про герб (всадник на коне) - да, одно время они были одинаковыми у Белоруссии и Литвы, потом Лукашенко всё вернул «на старые места». Меня более настораживает прочитанное на одном сайте инфо, что как будто Министр Иностранных дел Польши объявил, что возразит против принятия Украины в ЕС, если та будет восхвалять Бандеру. По мне, этот ЕС нах.. нужен как Польше, так и Украине, но не об этом тут речь, а о том, что происходит вмешательство во внутренние дела другой страны. И как после этого говорить о новой Речи Посполитой??? 
Твою заметку сканировал и отправил Гарде, надеюсь, он ответит. За деньги, если они будут, многое чего можно напечатать, например, хотя бы наши письма, за годы твоей отсидки их пару десяток уже наберется… будет ли кому-то интересно их читать, это уже другой вопрос. Про твоего отца, я думаю, мама всё же кое-что знает, иначе ты был бы Ивановичем, как все не знать от кого рожденные, а раз Владимирович, то значит он всё же не «неизвестный солдат», как в том анекдоте про бомжа, который регулярно приносил цветы к известному памятнику в Москве, таким образом отдавая честь своему отцу. 
Надеюсь, это письмо застанет тебя на старом месте ещё !!!


5.07.-9.07.2017 Aivars Gedroics (я лично так подписываюсь везде)


ПАРАШУ НА ПОМОЙКУ !!! 



P.S. Прочти это, сравни со своим последним словом и согласись наконец – будь этот фрукт ещё жив, он ЖОПУ тебе подтереть не достоин, не то, что ноги!
Последнему слову Радуева в Махачкале предшествовали три взрыва, выполненных одинаковым почерком. Небольшой мощности взрывные устройства крепились в район бензобака автомобилей правоохранительных органов. Первый взрыв прогремел 8 декабря напротив военной прокуратуры, два других - накануне судебного заседания у прокуратуры республики и в автохозяйстве УВД Махачкалы. Никто не пострадал, но в прокуратуре имеют все основания полагать, что они подготовлены именно сторонниками бывшего "бригадного генерала". Впрочем, как сообщил "Известиям" руководитель пресс-службы Управления Генпрокуратуры по Северному Кавказу Сергей Прокопов, никаких дополнительных мер безопасности в Махачкале не вводилось: "Усиливать уже некуда, и так все на ногах". В пятницу в зале заседания первым выступил адвокат Радуева Салман Арсанукаев. Он потребовал снять за недоказанностью обвинения в организации незаконных вооруженных формирований, во взрыве на Пятигорском вокзале, в захвате в заложники сотрудников Пензенского ОМОНа, а также обвинения по другим эпизодам. Адвокат попросил суд учесть сотрудничество подзащитного со следствием и то, что у него двое малолетних детей. Сам Радуев старался придерживаться только фактов. Как рассказал "Известиям" Сергей Прокопов, присутствовавший на процессе, он выступал около 20 минут, текст читал по бумаге. - Прежде всего Радуев высказал одобрение речи генерального прокурора и поблагодарил суд за объективное разбирательство, - рассказал Прокопов. - Он, дескать, предчувствовал, что обвинение потребует пожизненного заключения, но не думал, что будет привязывать его, Радуева, к взрыву в Пятигорске. Тем самым он косвенно признал, что все, что он сделал, вполне достойно пожизненного. В дальнейшем он довольно долго пытался обосновать свое неучастие в подготовке этого взрыва. По поводу событий в Кизляре и Первомайском Радуев продолжал утверждать, что осуществлял только политическое руководство и поэтому во всех случившихся бедах виноват командовавший операцией Исрапилов. Закончил Радуев четверостишием собственного сочинения, в котором говорится, что все, что он совершил, делал ради процветания Ичкерии. Следом за Радуевым выступил Турпалали Атгериев, который говорил больше часа. - Для нас это было неожиданностью, - говорит Сергей Прокопов, - обычно он изъясняется кратко. Атгериев долго рассуждал на политические вопросы, виновным себя ни в чем не признал, сказал, что действовал в обстановке военного времени и судить его надо по военным законам. Суд объявил перерыв до 18 декабря, когда с последним словом выступит Асланбек Алхазуров. По словам судьи Верховного суда Дагестана Багужи Унжолова, председательствующего на процессе, приговор может быть вынесен 25-26 декабря.





Оккупантам тоже не везет иногда однако…
ЕСПЧ запретил давать русское имя ребенку из Латвии без окончания «s»



Европейский суд по правам человека после 9 лет разбирательств отказал русской семье в праве назвать ребенка именем Мирон, поскольку по правилам написания нелатышских имен, имя мальчика должно быть изменено.
Семья Антоновых, проживающая в Латвии, хотела назвать своего сына русским именем Мирон, однако этого им не позволили власти страны. В регистрации объяснили свое решение правописанием нелатышских имен, — сообщает Delfi
Так, имя мальчика «Мирон» предложили изменить на «Mirons», но этому воспротивились уже сами родители.

Как они объяснили, имя, которое предложили в регистрации, созвучно с латышским словом «mironis», что в переводе на русский язык означает «покойник».
Несколько лет подряд родители пытались добиться права назвать ребенка русским именем, но суд все время оставался на стороне властей.
По прошествии некоторого времени депутат Рижской Думы Руслан Панкратов, наблюдавший за развитием событий, отправил это дело в Европейский суд по правам человека в Страсбург.
Панкратов выступал в суде от лица общественной организации «Верните наши имена!». Он пытался добиться от ЕСПЧ регистрации мальчика под тем именем, которое хотят дать ему родители.

Однако спустя 9 лет судебных разбирательств по делу «Об искажении русских имен и фамилий в латвийских паспортах», которое началось еще 18 июня 2006 года, ЕСПЧ сообщил Панкратову о невозможности исполнения его жалобы и окончательно отказал ему в рассмотрении дела.
Как сообщил Панкратов, данное решение действительно не подлежит обжалованию и дальнейшему рассмотрению, а само дело будет уничтожено в течение года после даты вынесения судебного решения.

http://www.rubaltic.ru/news/15032016-imya-russkomu-bez-s/
Tags: ЕСПЧ, Латвия жжёт, русские в Латвии
» 1.07.2017.
Tie bijām mēs! https://www.youtube.com/watch?time_continue=18&v=z9h7BkP2zUE
» PRETDARBĪBA
Pretdarbība noziedzīgajam režīmam
L.Inkina raksts „Nodokļi”, kas bija publicēts sociālajos tīklos un arī avīzē „DDD”, liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam, un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav. Ne Saeimā, ne valdībā mums nav neviena kārtīga, Patriotiska latvieša, visi 100 deputāti, sākot ar „Saskaņu” un beidzot ar VL/TB-LNNK ir nelieši un nodevēji, atšķiroties viens no otra tik vien kā ar savu nekrietnības pakāpi. Pašreizējā situācijā ir loģiski, ka mums savukārt nav nekādas vajadzības sargāt un atbalstīt šo t.s. „Latvijas valsti”. Līdz ar to jāsecina, ka t.s. „4.maija republikas” sabrukšana un iznīcība no Īstu Nacionālpatriotu viedokļa mums nekā slikta nenestu, taisni otrādi, tā būtu pat atbalstāma un vēlama. Protams, mums jācīnās pret šo režīmu ar likumīgām, demokrātiskām metodēm, vardarbība nebūtu jālieto, jo nav jāsagādā mūsu tautas ienaidniekiem tā priecīgā iespēja dabūt mūs aiz restēm. Jālieto Satversmē atļautās, nevardarbīgās cīņas metodes, galvenā no tām ir – nesadarbošanās ar valdošo režīmu, cenšanās iztikt bez tā palīdzības un neko tam pretī arī nedodot.
PSRS laika krievu disidents A.Solžeņicins savulaik grāmatā „Gulaga arhipelāgs” rakstīja, ka staļiniskais tirānijas režīms ilgus gadus varēja netraucēti plosīties tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tautas vairums nesaprata, ka valstī pie varas ir nelieši un noziedznieki, daudzi no tiesas ticēja varturu sludinātajam, ka viņi ir „darba tautas aizstāvji” un ka viņu kvēlākais sapnis ir panākt tautas labklājības līmeņa celšanos līdz paradīzei zemes virsū – komunismam, kura „priekškambaris” tad nu būtu attīstītais sociālisms, kurš 20.gdsm. 30.gados PSRS arī it kā esot ticis uzcelts. Protams, celtniecības procesā vienmēr mēdz būt arī traucēkļi, kurus tad modrās drošības iestādes nesaudzīgi likvidē. Un vairums ļaužu, redzot (lai gan vispār šo procesu centās no ļaužu vairuma acīm noslēpt), ka NKVD aizved viņu kaimiņus, pie sevis domāja: „Nu, redz, tur jau kaut kas nelabs bija… par velti pie mums nearestē… un, ja nu tiešām viņi nav vainīgi, gan jau viņus drīz vien atbrīvos”. Un ļoti līdzīgi viņi uzvedās, kad ieradās pievākt arī viņus pašus – nekliedza, neprotestēja, neprasīja aizstāvību no palicējiem, jo uzskatīja: tā ir kļūda, kas drīzumā tiks izlabota. Šīs kļūdas izlabošanai gan bija nepieciešami gadi, pat gadu desmiti, un daudzi no arestētajiem mira, nespējot izturēt ieslodzījuma necilvēciskos apstākļus, vai arī tika nogalināti, taisnības triumfu nesagaidot. Paradoksālākais bija, ka arestēto radinieki pat kautrējās un nevēlējās stāstīt sabiedrībai taisnību par to, kas noticis ar viņu tuviniekiem, jo gan baidījās paši tikt arestēti „par pretpadomju propagandu”, gan daudzi sirds dziļumos arī šaubījās – vai tiešām mūsu mīļā strādnieku-zemnieku vara ne par ko bāž ļaudis cietumā, varbūt tomēr mūsu dēls (tēvs, brālis, māte, māsa) ir tomēr ko pretlikumīgu izdarījis, tikai mēs par to nezinām.
Lūk, līdzīgi ir arī mūsdienās. Vai ir daudz tādu cilvēku, kuri publiski uzdrošinās aizstāvēt vajātu disidentu, pret kuru jau ir uzsākts vai draud tikt uzsākts kriminālprocess un par šo faktu tiek publiski paziņots Sorosa kontrolētajos (99% no visiem Latvijā esošajiem) saziņas līdzekļos? Uz vienas rokas pirkstiem tādus var saskaitīt! Labākā gadījumā varbūt kāds uzdrošināsies šādam cilvēkam piezvanīt un pajautāt: „Nu, vecīt, tiešām tā ir, kā tur „Panorāma” par tevi teica?”, bet tas arī būs viss, pat morālu, kur nu vēl materiālu atbalstu šim cilvēkam neviens (tikpat kā neviens) nesolīs. Pats ar to saskāros, kad kosmopolītiskā pederasta Arņa Krauzes izprovocēts, ģenproks Kalnmeijers izmuldējās Latvijas Radio ēterā, ka tāds Aivars Gedroics būšot laikam jāsauc pie kriminālatbildības par naida kurināšanu pret bēgļiem (juridiski absurds formulējums, it īpaši no tik augstas amatpersonas mutes). Šīs darbības mērķis acīmredzot bija panākt, lai es pārtrauktu tiesvedību pret Latvijas Radio un pie viena arī izdzēstu savu profilu „tviterī”, kura saturs tā nepatika pidaram Krauzem un viņa draugiem. Šādus draudzīgus ieteikumus saņēmu no daudziem zvanītājiem, kuri bija uztvēruši saziņas līdzekļos daudzkārt tiražēto Kalnmeijera tirādi manā sakarā. Un liels bija viņu izbrīns, kad es atbildēju, ka nekādā gadījumā to nedarīšu divu iemeslu dēļ: 1) tādejādi es pats netieši būšu atzinis sevi par vainīgu; 2) mani nelabvēļi būs panākuši, ko gribējuši – viņiem netīkamas informācijas pazušanu no plašsaziņas tīmekļa. Krauze un Co vai plīsa no dusmām, redzot, ka nekas no manis rakstītā nezūd, bet tiek papildināts arvien jauniem, viņiem tikpat netīkamiem izteikumiem. Kopā ar bijušo kompartijas sekretāri Ingrīdu Ābolu viņi rakstīja kļauzas par mani uz visām iespējamām instancēm, taču neko nepanāca, neviens mani pat nepratināja kā kriminālprocesa dalībnieku. Beigās viņiem nācās sakostiem zobiem atzīt savu sakāvi un pat atļaut kādu reizi nedēļā atkal izteikties „(Ne)brīvajā mikrofonā”.
Diemžēl absolūtais vairums režīma vajāto nerīkojas tā, kā es, bet nekavējoties sāk birdināt „krokodila asariņas”, nožēlot gan savu rīcību, gan „nepareizās” domas, kvēli solot laboties un „vairs tā nedarīt”, labprāt vienojas ar izmeklētāju un prokuroru par „priekšstatu par sodu” situācijās, kad viņiem būtu reālas izredzes panākt lietas pilnību izbeigšanu vēl līdz tiesai uz reabilitējošiem pamatiem. Vēl jo vairāk – viņi pat noraida nesavtīgu palīdzību no domubiedru puses, ja tāda tiek piedāvāta. Par to daudzkārt esmu pārliecinājies, mēģinot uzņemt sakarus (ļoti bieži tas neizdodas) ar politiski vajātām personām un piedāvājot viņām par velti savu juridisko palīdzību. Labākā gadījumā par atbildi ir stindzinošs klusums, sliktākā – mani elementāri pasūta d…t ar vārdiem: „Atšujies no manis, provokator, es esmu savu vainu sapratis, es tagad esmu gudrāks un muļķības vairs nedaru, bet tu gribi panākt, lai mani nekur darbā vairs neņem…”. Tādās reizēs taisni nagi niez kraut pa ģīmi šādiem gļēvuļiem un rodas doma: „Kaut tu, gļēvā lupata, vispār labāk savu stulbo muti nebūtu vaļā vēris un rokas pie datora taustiņiem licis, ja nespēj atbildēt kā vīrs par to, ko runā un raksti!”. Plaši pazīstams ir šāds varonis - Tieslietu Ministrijas parlamentārais sekretārs Janka Iesalnieks (tautā dēvēts par Sūkalnieku), kurš regulāri mēdz atsaukt savus izteikumus jau dažas stundas pēc tam, kad tie parādījušies publiskajā apritē. Savu vīrieša godu un cienu šis radījums tādejādi sen jau ir pazaudējis, toties ticis pie naudīga un prestiža amata „4.maija režīma” valsts pārvaldē.
Tomēr visdziļāko nosodījumu manās acīs pelna kāds cilvēks, kurš, uzzinājis, ka viņu grib tiesāt par „naidīgiem izteikumiem” pret nēģeriem, nekavējoties devās uz Tvaika ielu, nosimulēja trako un dabūja 2.grupas psihiskā invalīda statusu, izmantodams to vēlāk kā argumentu lūgumam viņu kā slimu cilvēku atbrīvot no kriminālatbildības vai vismaz bargi nesodīt. Nevienai dzīvai būtnei šāda rīcība nedara godu, tomēr fakts, ka šādas rīcības autors nav kāda puņķaina padsmitniece, bet vīrietis spēka gados, kas turklāt vēl regulāri apmeklē sporta klubus, padara to manās uztverē par ārkārtīgi nožēlojamu un pretīgu. PSRS laikos čeka centās piespiest psihiatrus atzīt tai netīkamus cilvēkus par garīgi slimiem, bet mūsdienās gļēvuļi un deģenerāti to dara paši, drošības iestādes lieki neapgrūtinot.
Vispār, ar skumjām jāsecina, ka līdztekus sev par Nelokāmiem Cīnītājiem, kas, par spīti aktīvai varturu pretdarbībai, nav atzinuši savu neesošo vainu un drosmīgi turpinājuši savu sabiedriski-politisko darbību, ir atzīstami vienīgi Aivars Garda, Līga Muzikante un Leonards Inkins, pēdējais gan izpelnījās manu nosodījumu par čekai nevēlama raksta izdzēšanu no „draugiem.lv” profila, kas šo cilvēku no tiesas procesa tik un tā nepaglāba. Jācer, ka nu Leonards darīs visu iespējamo un pat neiespējamo, lai pelnīto sodu saņemtu tie, kas mēģināja viņu nelikumīgi notiesāt. Ar kompensācijas pieprasīšanu tādās reizēs ir par maz, jāprasa izmeklētāju un prokuroru pašu arestēšanu un tiesāšanu vai, sliktākajā gadījumā, vismaz viņu atlaišanu no darba.
Taču atgriezīsimies pie raksta sākumā minētās tēmas, ko tad darīt ar mūsu Latvijā valdošo „4.maija režīmu”? Atbildi atkal esmu noskatījis no Solžeņicina kredo attiecībā uz PSRS, kas būtu piemērojams arī mūsu situācijā: „NETICI !!! NEBAIDIES !!! NELŪDZ !!!”. Tas nozīmē – centies izdzīvot bez šīs varas palīdzības, lai nebūtu jāspēlē pēc tās izstrādātajiem noteikumiem. Pirms dažiem gadiem mūsu „gādīgie” varturi izdomāja, ka katram zemnieku saimniecības īpašniekam, katram individuālajam komersantam, katrai pašnodarbinātai personai arī tad, ja tā gada laikā ar savu darbību nekā nav nopelnījusi, jāmaksā valsts budžetā 50 jevriki gadā par to vien, ka viņš kā persona ir reģistrēts un tiek pārbaudīts, kas varturiem sagādājot lielas pūles un milzu izdevumus. Nu, tādā gadījumā aicinu šos ļaudis atteikties no sava statusa un darboties nelegāli, oficiāli, protams, sakot, ka nekādu saimniecisku darbību tās neveic. Lai pie varas esošie rīkļurāvēji nekad neko no viņiem nedabū, arī tad, ja pēc gadiem viņiem sāks veikties labāk un būtu iespēja dalīties pelņā ar valsti. Zemniekus aicinu pie iespējas pilnībā pāriet uz naturālo saimniecību, nereģistrēt lopus un nevienam neteikt, cik un kādi tie ir. Protams, jebkādas vietējās un jevrosojuza subsīdijas viņi tādejādi zaudēs, toties iegūs brīvību paši dzīvot un saimniekot kā viņiem ērtāk, nedrebot, vai pie kūts izveidotā vircas bedre atbilst eirostandartiem vai nē. Produktus censties iepirkt un pārdot viens otram „pa tiešo”, apejot starpniekus-veikalniekus, tāpat arī tiešās maiņas ceļā – preci pret preci – neņemot rokā pretīgos jevrikus. Nekādus PVD un tamlīdzīgus pārbaudītājus savā teritorijā nelaist, piedraudot ar fizisku vardarbību pret tiem, kas bez atļaujas iekļūs viņiem piederošajā privātīpašumā. Tā, maz pa mazām, soli pa solim, jācenšas attālināties no oficiālajām varas struktūrām, padarot savu dzīvi no tām pilnībā neatkarīgu un nekādā veidā ar tām nesaistītu.
Viena lieta gan būtu jāievēro – uz uzbrukumu no varturu puses jāatbild ar vismaz tādu pašu, ja ne vēl niknāku uzbrukumu. Katru administratīvi (par kriminālajiem vispār nerunāsim) uzlikto sodu ir obligāti jāapstrīd un jāiziet cauri visām tiesu instancēm, beigās nesmādējot arī ECT (jācīnās ar tiem ieročiem, ko mūsu tautas ienaidnieki paši ir mūsu rokās ielikuši). Mēs zinām, ka par to pašu braukšanas ātruma pārsniegšanu katru nedēļu policija soda vairākus simtus cilvēku. Diemžēl tikai retais izmanto iespēju, nemaksājot nekādu tiesas nodevu, šos sodus apstrīdēt tiesā, atrunājoties: „Tāpat jau neko nepanākšu!”. Mana atbilde tādiem cilvēkiem ir – arī tad, ja neko nepanāksi, tik un tā ir jātiesājas! TIESĀTIES VAJAG PAŠA TIESĀŠANĀS PROCESA DĒĻ !!! Ja tikai viena nieka 10.daļa administratīvi sodīto ļaužu vērstos ar prasību pārskatīt uzliktos sodus tiesās, viņi burtiski paralizētu šo iestāžu darbu, nekādas citas lietas vairs nevarētu izskatīt. Lūk, tas ir tikai viens no viediem, kā varam nevardarbīgi un likumīgi graut valstī pastāvošo mums naidīgo režīmu! Bet, ja mums tas ir par grūtu, ja mēs neko reāli negribam darīt, tikai sūkstīties, cik dzīve ir netaisna, tad ziniet, ka tāda tā ir un paliks VIENMĒR, jo nekādi marsieši no Kosmosa neatlidos un mūsu vietā mūsu problēmas neatrisinās. Ja mēs, piemēram, pēc mūsu darba devēja ierosinājuma, dēļ viņam netīkama ieraksta kādā sociālajā tīklā, paši labprātīgi aizejam no darba un uz atvadām vēl šo netīkamo ierakstu izdzēšam, lai par mums „nepaliktu sliktas atmiņas”, tad neesam cilvēki, bet nožēlojami rāpuļi, kuri nav pelnījuši ne mazākās līdzjūtības un atbalsta, un man personīgi šādu ļautiņu vēlākās sūdzības saziņas līdzekļos izsauc vienīgi nievas un pretīgumu. Krieviem ir labs sakāmvārds: „Ja tev bija bail kauties un tu muki, kad tev grasījās uzbrukt, tad tagad vairs dūres nevicini un nelielies, cik drošs un stiprs tu esi!”. Dzīve pati par sevi ir nemitīga cīņa par eksistenci ne tikai džungļu pasaulē, bet arī starp cilvēkveidīgajām būtnēm, un, ja kādam tā šķiet par grūtu, tad tiešām šādam radījumam ir vērts padomāt, vai viņam vispār atmaksājas pa šo zemīti staigāt…
Tautu likteņus lielā mērā nosaka tas, cik daudz tajās ir bijis drosmīgu cilvēku un cik – gļēvu deģenerātu. Ja pēdējie sāk prevalēt, tauta nenovēršami aiziet bojā!
LABĀK STĀVUS MIRT, NEKĀ DZĪVOT UZ CEĻIEM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

22.06.2017. Aivars Gedroics
» Cirka bendes
Sorosa pavēles sekmīgi pilda arī "nacionāļi"!
Drukāt Aizvērt
Balsošanas rezultāti
par 54, pret 4, atturas 17

Datums: 2017.06.15 11:12:19
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 3.lasījums
Grupēt: pēc balsojuma rezultāta alfabētiskā kārtībā
Vārds Frakcija Balss Vārds Frakcija Balss
PAR: 54 44. Veiko Spolītis VIENOTĪBA Par
1. Hosams Abu Meri VIENOTĪBA Par 45. Laimdota Straujuma VIENOTĪBA Par
2. Aldis Adamovičs VIENOTĪBA Par 46. Inguna Sudraba NSL Par
3. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA Par 47. Edvīns Šnore VL-TB/LNNK Par
4. Ringolds Balodis NSL Par 48. Juris Šulcs VIENOTĪBA Par
5. Aija Barča ZZS Par 49. Jānis Upenieks VIENOTĪBA Par
6. Mārtiņš Bondars LRA Par 50. Viktors Valainis VIENOTĪBA Par
7. Augusts Brigmanis ZZS Par 51. Juris Viļums LRA Par
8. Ivars Brīvers LRA Par 52. Ilze Viņķele VIENOTĪBA Par
9. Andris Buiķis VL-TB/LNNK Par 53. Jānis Vucāns ZZS Par
10. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK Par 54. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA Par
11. Lolita Čigāne VIENOTĪBA Par PRET: 4
12. Gundars Daudze ZZS Par 1. Artūrs Rubiks SASKAŅA Pret
13. Raivis Dzintars VL-TB/LNNK Par 2. Jānis Ruks LRA Pret
14. Ritvars Jansons VL-TB/LNNK Par 3. Jūlija Stepaņenko SASKAŅA Pret
15. Andrejs Judins VIENOTĪBA Par 4. Mārtiņš Šics LRA Pret
16. Artuss Kaimiņš Par ATTURAS: 17
17. Guntis Kalniņš ZZS Par 1. Valērijs Agešins SASKAŅA Atturas
18. Ojārs Ēriks Kalniņš VIENOTĪBA Par 2. Boriss Cilevičs SASKAŅA Atturas
19. Valdis Kalnozols ZZS Par 3. Aleksandrs Jakimovs SASKAŅA Atturas
20. Aleksandrs Kiršteins VL-TB/LNNK Par 4. Andrejs Klementjevs SASKAŅA Atturas
21. Askolds Kļaviņš ZZS Par 5. Sergejs Mirskis SASKAŅA Atturas
22. Rihards Kols VL-TB/LNNK Par 6. Vladimirs Nikonovs SASKAŅA Atturas
23. Janīna Kursīte-Pakule VL-TB/LNNK Par 7. Ņikita Ņikiforovs SASKAŅA Atturas
24. Vilnis Ķirsis VIENOTĪBA Par 8. Vitālijs Orlovs SASKAŅA Atturas
25. Gunārs Kūtris NSL Par 9. Igors Pimenovs SASKAŅA Atturas
26. Inese Laizāne VL-TB/LNNK Par 10. Ivans Ribakovs SASKAŅA Atturas
27. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA Par 11. Raimonds Rubiks SASKAŅA Atturas
28. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK Par 12. Zenta Tretjaka SASKAŅA Atturas
29. Atis Lejiņš VIENOTĪBA Par 13. Jānis Tutins SASKAŅA Atturas
30. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA Par 14. Jānis Urbanovičs SASKAŅA Atturas
31. Aivars Meija NSL Par 15. Ivars Zariņš SASKAŅA Atturas
32. Rihards Melgailis LRA Par 16. Mihails Zemļinskis SASKAŅA Atturas
33. Ainārs Mežulis ZZS Par 17. Igors Zujevs SASKAŅA Atturas
34. Romāns Naudiņš VL-TB/LNNK Par NEBALSO: 8
35. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK Par 1. Jānis Ādamsons SASKAŅA Nebalsoja
36. Edgars Putra ZZS Par 2. Inesis Boķis VIENOTĪBA Nebalsoja
37. Artis Rasmanis ZZS Par 3. Ints Dālderis VIENOTĪBA Nebalsoja
38. Romualds Ražuks VIENOTĪBA Par 4. Sergejs Dolgopolovs SASKAŅA Nebalsoja
39. Inguna Rībena VL-TB/LNNK Par 5. Jānis Klaužs ZZS Nebalsoja
40. Kārlis Seržants ZZS Par 6. Anrijs Matīss VIENOTĪBA Nebalsoja
41. Andris Siliņš ZZS Par 7. Arvīds Platpers NSL Nebalsoja
42. Valdis Skujiņš ZZS Par 8. Juris Vectirāns ZZS Nebalsoja
43. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA Par
» Tā sauktie "prodažnije škuri"...
Arī es varēju būt viens no šiem, ja Dirsplēsim pakaļu laizītu!
http://www.gorod.lv/novosti/281031-lachplesis-i-dzalbe-obeschali-tysyachu-rabochih-mest-sozdali-70-dlya-svoih
» Vēstule Stomahinam 25.04.2017.
Приветствую тебя, Борис!
Твоё письмо, написанное 13.04, отправленное 14.04, получил уже 20.04, как раз на день рождение Фюрера.  Видишь, могут прислать письмо меньше чем за неделю, если хотят. А вот почему мои письма к тебе приходят только через месяц? Почта их маринует или сраные попки в твоей колонии ими восхищаются неделями? Ты обрати внимание на несоответствие печати почты ст.Всесвятской и дню получения письма тобою и потребуй объяснения на этот счет у них. Пусть не вые…ваются там! 
Кстати, твою позицию на счет соблюдения ИХ законов я понимаю и в целом поддерживаю, но всё же ты не до конца консеквентен в этом плане, ибо решения о переводе в тюрьму всё же оспариваешь, так почему же не начать ВСЕ их решения на счет тебя оспаривать, чтобы жизнь им малиной не казалось бы? Да, поздравляю тебя с тем, что уже 3-я их попытка перевести тебя туда провалилась, как пишет «грани.орг», то опять напортачили с документами, не было там моратория никакого. Одним словом говоря, одни остолопы-пидарасы работают в твоей колонии, ты уж извини, что оскорбил твоих любимых секс-меншинств невольно. 
Также поздравляю тебя с тем, что недавно произошло в Питере, ты, конечно, понял, о чем я. Смотрел твой блог, думал, будет статья об этом, но вместо этого прочел, как ты с мышами воюешь.  Да, в этом плане хотя бы тебе повезло, что не приходится их также и есть, как героям Солженицына. А вот в ДНР уже продают замороженные мыши в упаковках как диетический продукт, сам видел фото в инете. Видно плохо кормит Хутин своих подзащитных всё-таки…  Так как на счет твоей позиции, решил её придержать при себе или потом всё же опубликуешь? Моё мнение, что может и не стоит специально нарываться на рожон и сроки постоянно себе добавлять..ну решать тебе самому, конечно.
Про твои письма и мои тебе. Я как раз потому такие длинные их пишу и так много времени на это дело трачу, что они лишь на 20% адресованы тебе лично, а на 80% - всему миру, по сути дела письмо тебе - это как одна из моих публикаций. Потому и желательно было бы, чтобы люди могли бы прочесть и твои тоже, чтобы лучше понять им, на что я отвечаю. Но «препарировать» их для меня, скажу тебе откровенно, накладно, потому давай будем так делать впредь – если ты разрешаешь публиковать, то сообщи мне, и я это сделаю, а если нет – то нет; но резать письма по кусочкам я не буду, ок? Кстати, не знаю толком, где сканировать твои письма, ибо из твоей группы поддержки в ФБ меня вышвырнули, точней, вышвырнул твой друг Саня Зеличенко, тот самый, с которым вы так яростно недавно о Боге спорили.  Причина – неуважительное отношение к партизанке Зойке, ну и к нему тоже, соответственно, кто её так защищал… Кстати, под виселицей она вела себя отменно, не так как декабристы, которые стояли как бараны, а ведь у них так много времени было, там же не было всё подготовлено, табуретки полчаса искали, если не больше, вот где им заняться бы политагитацией, а не молитвы читать, ожидая встречи с Всевышнем… Только, когда веревки оборвались, Рылеев начал возмущаться, мол, что вы за дебилы, вешать людей и то не умеете… И никто не крикнул – добейте царя, раз мы не успели! Так что в этом плане Зойка молодец, хотя в целом она солдатской подстилкой была конечно. Про Кроун Фри ничего больше не знаю, кроме его псевдонима… Ну Глеб и Виктор тоже там есть, да… Всех не помню, да и незачем наверное мне уже эта информация теперь…
Ладно, что там про твою группу, весь ФБ в целом опять для меня ограничен на 30 дней, как раз тоже меня «поздравили» 20.04.17. Там все очень просто – хватает какому-нибудь ублюдку пожаловаться админам, что, например, Иван Иванов, кого-то оскорбил, и его тут же наказывают. Если ты хоть формально можешь свои наказания обжаловать, то у пользователей ФБ даже такой возможности нет. В течении 30-ти дней они могут только читать инфо на своем профиле, но ничего ответить не могут и запостить тоже. Ну, прямо как психи в дурке, но они обычно сами не желают общаться из-за своих сдвигов, а тут непослушным вот таким образом затыкают рты… Не сам Цукерман, конечно, этим занимается, для этого у него есть тысячи прислуг, в основном все, конечно, тесно связаны с фондом Сороса. Вот так они понимают де(р)мократию свою… Меня радует, что ты являешься приятным исключением среди либерастов. Да, тоталитарные режимы сжигали книги, так на то они и были ТОТАЛИТАРНЫМИ, но когда при «демократии» тоже диктуют, что читать и писать можно, а что нет, то какая это уже, к черту, демократия? А «Белый букварь» наверное нигде не купишь, но в инете инфо про него дох… и больше, только как тебе до него добраться то?  В целом это такая азбука восприятия мира с точки зрения русских скинов, есть там полезные вещи, но и шовинизма, конечно, тоже не мало…
К Трампу похолодели русичи после того, как он дал ракетный удар по Сирии, ты наверное об этом знаешь. Кстати, я успел написать в группах «правосеков» ФБ, что вот так надо было сделать, когда оккупанты праздновали присоединение Крыма к ПаРаше, пустить туда ИГЛЫ и всё в фарш перемолоть… Многие перепостили эту запись, десятки лайков поставили, но что толку от этого, ведь реальных действий нет и не будет…  Поросенок недавно был в Латвии, там ему от имени ЕС пообещали – если Крым не вернут, ПаРашу ВЕЧНЫЕ санкции ожидают… Вот уж напугали русского медведя эти комариные укусы санкций. Раз уж им страшно оказывать военную помощь Украине, то могли бы хоть заблокировать карты банков паРаши, пусть такие туристы как Гена и Вован из Нижнего Тагила (видел «Нашу Рашу»?) наличными рассчитываются, посмотрели бы, как долго им их хватило бы, так нет же, западным бизнесменам и бизнеследи это же экономически не выгодно, деньги же не пахнут, даже если из жоп «парашников» идут… Кстати, Трамп прислал письмо нашему «презику» Вейонису, где высказал уважение нашему народу и среди прочего обещал нам всяческую поддержку в случае военного конфликта, будем надеяться, что это не только слова, хотя красиво говорить все умеют, а не каждый свои слова делами подтверждает. Ты прав, что, чем больше солдат НАТО из Западных стран тут будет, тем спокойней нам станет жить, но я думаю, что убийство хотя бы 20 солдат армии США вызовет в мире гораздо более широкий резонанс, чем 2000 солдат армии Украины или какой-нибудь другой страны бывшего СССР, Хутин это понимает, потому пока к нам «зеленых, вежливых людей» не шлет… Впрочем, врагов внутри страны у нас и так хватает, тот же НАТО в своё время требовал быть к ним толерантными и не заставлять гавкать на собачьем языке. 
Про Новодворскую и Гитлера – да, она у власти не была, но мой опыт показывает, что как раз те, кто добираются до власти, меняют свои взгляды на более умеренные, чтобы эту власть снова не потерять, уж больно дорога она им становится. Вот и Трамп тоже пошел на компромиссы, уже не столь резок по многим вопросам, правда, нам, балтийцев, это как раз на руку, что он всё-таки вмешивается в дела, прямым образом не касающихся США и их государственной безопасности. Терпеть не могу политиков-торговцев, которые на свои взгляды смотрят как на продаваемый товар – ах, эти сырки не идут? Народ их не любит кушать? Поменяем на другой сорт! Не говорю, что именно такой была Новодворская, но всё же. А вот ты в этом плане молодец, что тебе наплевать, потеряешь ты друзей или нет, ты всегда говоришь и пишешь то, что думаешь, независимо, понравится это твоему собеседнику или нет. Я вот точно такой, потому и чувствую близость к тебе, несмотря на разность во многих взглядах.  Хотя по гороскопам мы разные, ты – Дева, я – Стрелец, как утверждают астрологи, эти знаки плохо уживаются между собой.  Но, поскольку мы не в одной камере, то я думаю, что письмами ещё не надоели друг другу…  Кстати, из-за моей прямоты и открытости во взглядах меня, я так чую, не только Саша, но и Глеб и Виктор не очень то любят, и я их за это не осуждаю, ведь они все евреи, а я восхваляю Гитлера, я бы на их месте, наверное, тоже не очень хотел бы общаться с таким человеком как я. 
В прошлом письме я писал про Чечню, что мол, там тебя не станут уважать, если узнают про твое отношение к геям, так вот, сейчас у нас говорят, что их там прямо уже убивают на улицах, они бегут оттуда ещё быстрей как своё время евреи из Германии. Не знаю, не преувеличивают ли они – те, кто про такое говорят и пишут – но если так и есть на самом деле, то это перебор, конечно, но что поделаешь – радикальный ислам такой уж есть. Госдеп США вроде дал приказ Хутину с этим делом разобраться, ведь Чечня вроде бы «де йуре» всё ещё часть паРаши, посмотрим, чем это закончится.
Про книги я уже писал, что на том сайте цены очень разные, и книга может внезапно появиться и исчезнуть, как вот и та, которую ты хотел, нет её и всё. Есть там книги такого ныне покойного адвоката Грутупса, переведенные на русский язык, например «Эшафот» про повешенных немецких генералов (была у нас такая публичная экзекуция в феврале 1946-года) или про еврея Бейлиса, которого 100 лет назад в Киеве хотели наказать за ритуальное убийство, но так и не доказали его причастие к нему. Я думаю, тебе было бы интересно всё это почитать, но не уверен, что в з/к тебе их передадут, наверное, тогда надо их маме отправить, тут ещё вопрос об оплате, конечно, встает (цены от 10 до 20 евро + доставка)… Меня огорчило, что ты с мамой поссорился, подумай, стоило ли это того, всё же самый близкий твой человек и едва ни единственный родственник, кто о тебе заботился до сих пор… Не моё дело учить, но может попроси прощение, даже если не чувствуешь себя виноватым, это тебе в дальнейшем окупиться, поверь. Мама твоя всё же не Ленка, которая может быть и не быть, маму ничем не заменишь… Кстати, а твой отец давно умер, если не секрет, конечно? Про этого человека я никогда ничего не слышал…
Вот, Ле Пена набрала 2-е место в выборах, если она сумеет добиться поддержки левых, кандидат которых не будет дальше бороться (как в своё время делал и Гитлер), то может реально и победить. Из НАТО, я думаю, выйти ей не даст мнение народа, да и не будет же она обладать неограниченной властью как Екатерина Вторая. А вот ЕС получит хорошую трещину по швам, и так ему и надо. Уже их политика миграции чего только стоит… Впрочем, нет смысла повторять уже много раз сказанное.
Про частные фирмы и госмонополию, видишь, у нас делают так, приближенные к власти люди создают своё ООО, которая потом участвует во всех конкурсах и везде побеждает, с наружи вроде бы честная конкуренция, а по сути дела как раз то и есть, о чем ты пишешь – власти заставляют всех дружить с теми, кто им выгоден, а не выгодных посылают на три буквы, то бишь, обретают на банкротство. А вот лавочки на селе и на окраинах городов под таким предлогом очень легко закрыть – были бы они ОФИЦИАЛЬНО государственными или самоуправленческими, то избиратели могли бы апеллировать к совести депутатов, а так они как Пилат Понтий моют руки и говорят: мы тут не при чем, это частный бизнес, мы в него НИКОГДА не вмешиваемся… Короче говоря, нагло врут и ушами даже не хлопают…такие вот дела с этим.
Про наказания – да, ты по делу упомянул телесные, я бы их вернул, например, за мелкие кражи. Поймали пацана с бутылкой пива при выходе из магазина мимо кассы, бутылку отобрать, 10-15 ударов по спине палкой, и гуляй, Ваня, дальше, пока ещё не попадешься… А то заводят уголовное дело, месяцами, а то и годами расследывают его, потом суд дает УСЛОВНО, конечно, сколько средств на это тратят, а паренек уже давно забыл, что он такое сделал и из-за чего вся эта возня.  В этом плане мусульмане молодцы, они гораздо проще такие дела решают… 
Ладно, ещё надо успеть рассказать про нашу грамматику. Да, имя существительные мужского рода, в том числе и родовые наименования и имена собственные, у нас пишутся с окончанием „-S”, которое конечно выговаривается тоже. И даже Йосиф Сталин и Адольф Гитлер у нас были в своё время JosifS StaļinS и Ādolf’s Hitler’s (немцы, правда, требовали писать через апостроф). Другое дело, например Отто Скорцени, там „s” не добавляется, поскольку эти слова (имена) не склоняемые. У нас, как и у вас, есть также падежи, даже одним больше, после предложного падежа (lokatīvs) следует ещё один – vokatīvs, его используют, когда обращаются к человеку, типа, Иван, иди сюда! И вот тогда окончание „-s” теряется, так что ты правильно написал мне «привет, Айвар», а не АйварС!  Вообще моё имя и фамилию по-русски можно в очень много вариантах писать, например, «Аиварс Гедроицс», «Айварс Гедройцс», «Аивар Гедроиц», «Айвар Гедройц», а ведь можно фамилию так, а имя иначе.  Как вот наш композитор RAIMONDS PAULS, по-русски он РАЙМОНД ПАУЛС. Почему имя теряет «с»,а фамилия нет, известно лишь Богу и маскалям.  Впрочем, Раймонд звучит неплохо и без «с», а вот «Паул» как то некрасиво звучит, верно?  Кстати, литовцы в свою очередь добавляют „-as”, например, MihailAS GorbačovAS. Так вот, в своё время они отправили на родном языке письмо генсеку ООН Коффи Анану, и он обиделся, а почему я AnanAS, то бишь плод растения?  Расизм! И теперь им дали разрешения иностранные имена писать в оригинале, чем многие космополиты охотно и пользуются. И по телевизору выступает уже NIKOLAJ BASKOV, а не NIKOLAJAS BASKOVAS. Надеюсь, мы по тому пути всё же не пойдем! Ладно, пока!
P.S. Даугавпилс с „Ī” – это в предложном падеже, «где – в Даугавпилсе». (Daugavpilī) 
ДА ЗДРАВСТВУЕТ БОРЬБА ЗА НАШУ И ВАШУ СВОБОДУ !!!
PAR MŪSU UN JŪSU BRĪVĪBU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!


25.04.2017 AivarS GedroicS
Top of Page Powered by Sviesta Ciba