LATGALES APGABALTIESAI
Atbrīvošanas alejā 95, Rēzekne, LV 4601
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, Teātra ielā 34-35, tel. 28229894,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
APELĀCIJAS SŪDZĪBA
2023.gada 8.septembrī Latgales rajona tiesas Krāslavā tiesnese Ināra Galeja, izskatot lietas Nr. 16770004711823-2 materiālus administratīvā pārkāpuma lietā, nolēma atzīt manu sūdzību par nepamatotu, vienlaikus grozot soda apmēru.
Uzskatu, ka šis tiesneses lēmums ir nepamatots un pilnībā atceļams.
Tiesnese I.Galeja jau sākotnēji parādīja, ka viņas simpātijas ir policijas, nevis sūdzības iesniedzēja pusē. Par to liecina viņas atteikums nopratināt kā lieciniekus valsts policistus M.Bricu un J.Širinu, savukārt. pašvaldības policists V.Pupins, lai gan bija izsaukts uz tiesu, neieradās uz nopratināšanu, nesniedzot nekādus paskaidrojumus par šādas rīcības iemesliem. Lai gan es aicināju uzlikt par to minētajai personai naudas sodu, tiesnese uz to nekādi nereaģēja. Tiesnese nekādi nereaģēja arī uz manu prasību izvērtēt, vai dokumentā, kas tika atsūtīts tiesai no policijas un kurā bija rupji sajaukti datuma un gada skaitļi, neizpaužas necieņas izrādīšana tiesai. Vēl vairāk – viņa negribēja pieņemt manu iesniegumu ar šo prasību, aizbildinoties, ka es to neesot nosūtījis likumā noteiktajā veidā, lai gan jau iepriekš mums bija noruna, ka saziņai ar Krāslavas tiesu izmantošu tās darbinieces Kristīnes Cimmermanes oficiālo e-pastu, un līdz šim vairākus dokumentus es biju sūtījis tieši iepriekš norādītajā veidā. Tāpat viņa atteicās pievienot lietas materiāliem manu saraksti ar policiju vairāku gadu garumā, kas, lai gan tiešā veidā neattiecas uz manas administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, tomēr parāda mani kā personību, kas kopumā ir krasi neiecietīga pret administratīvo pārkāpumu izdarīšanu ceļu satiksmē, kā arī policijas cinisko attieksmi pret maniem iesniegumiem, uz vienu no tiem pēc būtības atbildot, ka abos krustojumā esošajos ceļos esot varējusi vienlaikus degt zaļā gaisma. Šie lietas materiāli uzskatāmi raksturo mani kā personību, vienlaikus parādot policijas nevēlēšanos sodīt patiešām reālus likuma pārkāpējus, kas ar savu rīcību apdraud satiksmi uz ielām. Acīmredzot tieši tāpēc I.Galeja arī nevelējās tos pievienot manai administratīvajai lietai, jo tie nāktu par labu man, nevis policijai.
Ar šādu rīcību tiesnese I.Galeja pārkāpa neitralitātes un vienlīdzības principu tiesā, jau sākotnēji nepārprotami nostājoties nepamatoti bargo sodu uzlikušās iestādes pusē.
Sprieduma motīvu daļā [11.1} punktā tiesnese I.Galeja apgalvo, ka es esot braucis pa ietvi, tai pašā laikā nepaskaidrojot, kādus kritērijus viņa ir izmantojusi, lai nonāktu pie šāda secinājuma. Citēju: “…Ceļa segums nav tas kritērijs, pēc kura var vadīties, lai secinātu, vai konkrētajā vietā drīkst braukt ar transportlīdzekli. Tiesa uzskata, ka no videomateriāla un fotogrāfijām ir secināms, ka sūdzības iesniedzējs brauca pa ietvi, lai iebrauktu stāvvietā. No lietas materiāliem neizriet, ka ir atļauts iebraukt stāvvietā pie ēkas Kandavas ielā 4 ar transportlīdzekli tajā vietā, kur Aivars Gedroics iebrauca 2023. gada 7. aprīlī plkst. 13.25.”. Tātad, tiesneses Galejas uztverē, ceļa segums kā kritērijs būt nevarot, bet nekādu citu kritēriju tā vietā viņa arī nemin. Nav saprotams, no kā viņa secina, ka esmu braucis pa ietvi. Tāpat neloģisks ir izteikums: “…neizriet, ka ir atļauts…”. Normālā demokrātiskā valstī atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Ja nav zīmes, kas aizliegtu tajā vietā piebraukt pie veikala (un tiesnese I.Galeja faktiski atzīst, ka tādas tiešām nav), tad to darīt drīkst, un nav nekāda pamata mani par šādu rīcību sodīt.
Tiesnese I.Galeja atklāti un ciniski melo, apgalvodama, ka “…Pārbraucot pa ietvi, lai iebrauktu stāvvietā sūdzības iesniedzējs nav rīkojies tā, lai netiktu apdraudēti citi mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki…”. Patiesībā ne pa kādu ietvi es nebraucu, un nekādi mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki manas rīcības rezultāta nav tikuši apdraudēti, kā to jau apliecina tiesai iesniegtais videoieraksts. Sprieduma [12] punktā I.Galeja, atkal pilnīgi ne ar ko savu apgalvojumu nepamatojot, pauž uzskatu, ka mans pārkāpums neesot formāls un maznozīmīgs, lai gan, mana uztverē, manu rīcību vispār nebūtu nekāda pamata saukt par pārkāpumu.
Viss iepriekš minētais kopumā parāda, ka tiesnese I.Galeja nav bijusi neitrāla un ir izrādījusi klaju ieinteresētību izlemt lietu par labu policijai, uzklausot tikai tās paustos argumentus un pieņemot tos kā neapstrīdamu patiesību. Nepatika pret manu personu izpaudās arī, vairākkārt mani pārtraucot, apgalvojot, ka es it kā “nerunājot par lietu”, lai gan es vienkārši minēju faktus, kurus tiesnesei dzirdēt nebija patīkami. Ievērību pelna arī tas, kas sākotnēji tiesnese man atļāva sniegt liecības sēdus, bet vēlāk tomēr lūdza piecelties kājās, savukārt, pretējās puses dalībnieks J.Fjodorovs visu tiesas procesa laiku pavadīja sēžot pie datorekrāna. Iespējams, ka tiesnese bija lasījusi manā blogā pausto aicinājumu cilvēkus apmeklēt minēto tiesu un vispār nebaidīties aizstāvēt savas tiesības tiesās un pārsūdzēt visus viņiem uzliktos administratīvos sodus: http://klab.lv/users/aivars_666/137780.html, kas viņā izraisīja nepatika pret mani kā personību.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu apgabaltiesu:
1. Pilnībā atcelt tiesneses I.Galejas 08.09.2023. spriedumu manā lietā.
2. Apmierināt visas manas prasības, ko biju izteicis 1.instances tiesai.
11.09.2023. Aivars Gedrocis |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
