What gets measured gets managed
Man patīk dati.
Izlēmu līdztekus svaram, miegam un ūdenim pasekot arī cukuram. Veicu provizorisku piedāvājuma izpēti ar dažiem YT video, izvērtēju savas vajadzības/iespējas un iegādājos Accu-chek glikometru ar attiecīgajām testa strēmelēm. Pats aparāts izrādījās negaidīti lēts, ap piečuku, bet komplektā ar noslēpumaino "autolanceti" - ap 12 eiro. Sapratu, ka vajag arī testa strēmeles, kuras ir ap 15 eiro par 50 gab. Tālāk tur var izvirst vēl lielākās summās, katru reizi autolancetē mainot lanceti (tiem, kas līdz šim to nezināja - autolancete ir pildspalva, kurā iemontē lancei, t.i. tādu asu adatu, noregulē duršanas dziļumu un tad dur sev uz nebēdu). Konkrētās firmas lancetes ir ap 20 eiro, pamata komplektā 10 ir iekļautas, pieņemu, ka manam eksperimentam pietiks ar atliektiem galiem.
Man ir aizdomas, ka faktiski es visu šo ņemtni ar cukuriem sāku, lai izmēģinātu šādu kontrolētu paškaitējumu - tīšām durt sev pirkstos. (Tur tas backstory ir garš, bet nu pāris vārdos - man ir sajūta, ka savu iekšējo ļaundari esmu puslīdz pieņēmusi un kļuvusi ievērojami riebīgāka un mazāk iztapīga, bet pie iekšējās ņuņņas esmu, protams, baidījusies ķerties.)

Nu vārdu sakot, Ogres aptiekās es nevarēju iegūt noskatītos priekšmetus, bet man tos piegādāja jau nākamajā dienā uz tuvāko aptieku. Atnācu mājās visa tāda aizrāvusies, izpētīju daudzos priekšmetus, nomazgāju rokas un ķēros klāt. Izcūkāju četras dārgās strēmeles, kamēr sapratu, cik daudz asiņu ir pietiekami daudz un kurā mirklī man tās asinis ir jāpilina. Galu galā es kaut kādus datus ieguvu. Noskatījos vēl vairākas stundas dažādu YT video par glikozes izmaiņām asinīs un dažus jautrus video, kur salīdzināta banānu un Hershey's šokolāžu ietekme uz asins cukuru (tur banāni izrādījās daudz sliktāki).

Tīri zinātnes nolūkos, protams, nopirku supersaldu "Twice Toffee" saldējumu, bet, sekojot ieteikumiem, cukuru izmērīju tikai pusotru stundu pēc ēšanas, kad tas atkal bija nokrities līdz bāzes līmenim. Gribu izmēģināt dažādus ēdienus un vairs uz šo neuzķerties - ja pusotras stundas laikā cukurs pagūst atgriezties normā, mērīšu agrāk un biežāk, jo mans mērķis ir nevis turēt rāmjos, bet izdarīt secinājumus. (To saldējumu gan vairs neēdīšu, tas bija ekstrēmi salds.) Mērīšu pēc fiziskām slodzēm, pēc ilgākas badošanās, mēģināšu sasniegt zemāko līmeni, cik varu, un saprast, kā jūtos pie zema cukura līmeņa (kašķīga, vāja?).

Man jau tagad ir vairāki secinājumi.
1) Diabēts ir liels čakars. Ja bieži jāmēra, līdz vakaram visi pirksti ir sadurstīti gar abiem sāniem un jutīgi.
2) Šitā paākstīties ir viens, bet, ja ikdienā, tad diabēts ir arī visai dārgs.
3) Pie duršanas sev (un niecīgas sāpju devas) pierod daudz ātrāk, nekā biju domājusi, un tas rada tūlītēju atvieglojumu un drusku tādu kā cieņu pret sevi. Šis man ir svarīgi kā skolas psihologam, strādājot ar bērniem, kuri graizās. Pie šī paša - sīkas brūcītes aizdzīst pārsteidzoši ātri.
4) Mans organisms labi tiek galā ar cukuru, problēmu cēlonis jāmeklē citur.
5) Ar citām acīm skatos uz produktiem, kāds arī bija mērķis.