Par ekonomisko patriotismu
Šāda paša nosaukuma TB/LNNK biedra Jakrina grāmatu, ja to protams tā var saukt, lasījis neesmu, bet man ir savs viedoklis par subdžektu. Ekonomiskais patriotisms ir tad, kad Tu raizējies nevis par savām, bet par savas valsts interesēm. Katrā programmā, gan tajās, ko esam lasījuši, gan tajās ko lasīsim - visi kā viens, sākot no SC beidzot ar VL apgalvos, ka nav nekā svētāka, kā valsts ekonomiskās intereses. Tas būtu tā kā kopsaucējs. Pēc tam atšķirsies tur elektorāta nianses - krievi, latvieši, uzņēmēji, pensionāri utt.


Skatoties ES kontekstā, mūsu Saeimaa tāda nabadzīga pašvaldība vien ir. Maziska ņemšanās, smardelība un valdes. Nožēlojami. Un tie, kas no mūsu vidus tajā ES pārstāvēti ir vēl nožēlojamāki. Ja Tu esi līdzvērtīga dalībvalsts, tad aizstāvi sevi, prasi savu daļu, nevis nolaid asti. Ko es ar to gribu teikt. Ja skatamies salīdzinājumos, tad mēs par saviem laukiem, lopiem, kviesi, da whatever par ko - no ES subsīdijām saņemam pilnīgus saņķiskus un nabagu pabalstu. Tas ir necienīgi. Mans piedāvājusm būtu visiem dalībvalstu "zemniekiem" notiekt vienādus maksājumus, vai izbeigt subsidēšanu vispār. Tajā brīdī, kad ES beigs subsidēt lauksaimniekus visā ES teritorijā beidzot iestāsies brīvais tirgus, un tam iestājoties, mūsu , Latvijas zemnieki, kas pieraduši pie grūtībām vienā dienā apzeltīsies, jo tad graudi, piens vfai gaļa, maksās tik cik maksās un subsīdijas nebūs kropļojušas tirgu.

Jā, man gribētosa redzēt vācu fermeri, kurš ir spiests nodot pienu par 0,22 LVL/L vai poļu lopaudzētāju, kuram bez subsīdijām muguras karbonāde vairumā uzlēks uz 4,5LVL/kg.


Tad iestātos taisnība