ублюдок ([info]racoon) rakstīja,
@ 2010-08-06 09:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par nopietnām lietām
Glābējsilītē ielikts ceturtais bērniņš - meitenīte.
Ir jautājums - vai par to vajag rakstīt? Komentēt? Ak šausmas, nezvēri, valsts vainīga un šlesers personīgi? Darīt to centrālajos internetos tā, lai tas cilvēks, kurš izšķīries par šo nebūt ne vieglo soli to lasītu un ik katrs burts būtu kā dūriens pakrūtē? Ir viedoklis, ka šis cilvēks, kurš atstāj šo mazo dvēselīti tajā silītē ir Liels cilvēks, jo viņš deva iespēju dzīvot. Dzīvot, tā vietā, lai veiktu abortu, izmestu konteinerā vai nomērdētu badā alkoholiķu orģiju laikā.
Un par šo silīti ir jāraksta, bez iespējas komentēt, jo varbūt iedrošinot šos izmisušos cilvēkus izdosies kādam dāvāt dzīvi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]unpy
2010-08-06 10:31 (saite)
Skaidrs, ka labāk, lai ieliek silītē, nevis atkritumu konteinerā. Par to šaubu nav. Un valstij izdevīgi. Tak tas arī viss. Par visu citu - iespēja dzīvot kas tik ļoti īpašs šķiet tikai tiem, kuri šo iespēju pilnvērtīgi izmanto, šo pašu dzīvi baudot un tiem, kuros māte daba ļoti spēcīgu izdzīvošanas instinktu iestādījusi. Pati par sevi iespēja dzīvot nav nekas nedz īpaši pielūdzams, nedz noniecināms. Tāda visnotaļ neitrāla iespēja, kā jau visas. Ja iespēja dzīvot būtu kas tik neapšaubāmi lielisks, tad nebūtu diskusiju par eitanāzijas legalizāciju vai nāvessodu aizvietošanu ar mūža ieslodzījumiem, piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]karuna
2010-08-24 11:44 (saite)
Iespēja kvalitatīvi dzīvot noteikti ir mūsdienu svētuma postulāts. Eitanāzija jau ir tikai matu šķelšana par “kvalitatīvo” aspektu, bet nāvessoda atcelšanas tendences tikai to nostiprina, jo pieņem, ka dzīve ieslodzījumā ir kaut nedaudz vērtīgāka par nedziedināmi slima cilvēka sāpēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?