Par lietām, ko Mārtiņš neizprot
Pēdējā pusgada-gada laikā aizvien biežāk saskaros ar dažādos veidos un iepakojumos paustu "zaļo domāšanu". Pats pie sevis to esmu nodēvējis par tādu kā "liekulības mārketingu". Manuprāt tas ir nekas vairāk, kā tikai veids, lai nodrošinātu ar darbu kaudzīti birokrātu un dīkdieņu katrā valstī, savukārt tie nodarbotos ar nevēlamu konkurentu apkarošanu.

Sāksim ar vienkāršāko. FSC sertifikāts. Zināt kas tas par zvēru? Es ar pirms kāda laika nezināju (sīkāk www.fsc.lv ). Viss, kas tur ir rakstīts ir nereāli kruti un vajadzīgi, tikai dārgi un retais var atļauties to fsc auditoru, nemaz nerunājot par meža izstrādi atbilstoši šīm prasībām. Ja atļaujas, tad baļķis sanāk nereāli dārgs un vari to iesālīt. Tagad par to, kā tas notiek "v nature". Saitē www.fordaq.com var tirgoties ar koku. Vislielākie piegādātāji tuvumā ir Baltkrievija un Ukraina. Vislielākie pircēji - Vācija, Francija un Norvēģija. Ukrainā un Baltkrievijā par fsc sertifikātu ir dzirdējuši varbūt garlaicīgā seminārā, dabā joprojām Kamazs mežā izpūš tik daudz dūmus, ka ja to zinātu kāds no "zaļo" organizāciju pārstāvjiem, tas aizietu ar sirdi. Toties parkets, mēbeles un kaut vai tā pati malka šajās valstīs ir no meža, kas izstrādāts atbilstoši fsc prasībām. Weird, ne? Kur rodas FSC sertifikācija šai koksnei un eventuāli šai gala produkcijai? Atbilde - uz Polijas trases, Rīgas ostā vai da jebkur citur, kur var "samuķīt bumāgus". Tātad, ja visi spļauj uz to no piektā stāva, kapēc a) tam sertifikātam neatmet ar roku kā nevajadzīgai birkai arī valstiski? b) kāpēc to neapkaro ar visu iespējamo bardzību, jo tie kas Latvijā izpilda sertifikāta prasības ar Ukrainas koksni cenā konkurēt nevar.
Bišķi sarežģītāk - Karbon fūtprint. Ellīgi ne? Amīšiem ļoti populāra fiška. Tas ir cik daudz CO2 esi izpirdis, lai saražotu savu mantu. Ko dara amīši- apgalvo ka ir zaļi priekšā pakaļā, dirsu slauka tikai ar pārstrādātu papīru un mājaslapā saliek visu zaļo organizāciju logotipus, sākot ar Mičigānas bebru aizsardzības biedrību beidzot ar Brīvību Villijam un Baraka Obamas uzrunu zaļo konferencē. Rokam tālāk, grozies kā gribi, bet lai uztaisītu plastmasas trubu tu tā pat pieķēzīsi visu ko var pieķēzīt un to plastmasas trubu pēc 1000 gadiem atradīs citplanētieši, kā liecību par kādas senas civilizācijas pastāvēšanu. Atkritumu pārstrāde un šķirošana tā pat ir tikai birka, jo reāli dabā tos visus sūdus vienkārši safasē un nogremdē Meksikas līcī. Kāpēc? Tāpēc ka lētāk. Un kā panākt zemu karbon fūtprintu Mičigānā? Vienkārši, ražot savu mantu Ķīnā, kur vietām upes jau ir violētas. Un pasaki man viens cilvēks, vai nav liekulīgi no valsts puses prasīt, lai tu būtu to visu ievērojis, zinot ka tā nav un no Tavas puses pieteikties kāmju aizsardzības biedrībā, zinot, ka Tev tas ir vajadzīgs tikai kā mārketinga instruments?

Tādas vot man pārdomas, atceroties kā kopā ar degeneralis rakstījām zviedriem par to, ka iestājamies par Melno stārķu aizsardzību Ķemeru nacionālajā parkā vai kaut ko tikpat stulbu un domājot par to, kādās biedrībās man iestāties, lai visi domātu, ka esmu nereāli zaļais zēns. To, ka zem epasta jāpaliek paraksts ar aicinājumu to nedrukāt, tas jau pat ezītim skaidrs.