ублюдок ([info]racoon) rakstīja,
@ 2010-07-11 17:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par nestandarta risinājumiem
Savā laikā amīšos strādāju visādus dārza darbus, pārsvarā krāsoju mājas un pļāvu zāli. Bija arī citādāki gadījumi - vienā vārdā labiekārtošana. Vienureiz strādāju pie viena vīriņa, kurš bija nāvīgi nopriecājies par to, ka kaut kur bija izracis trīs vecus dzelzsceļa gulšņus. Tas tāds jiftīgi piesūcināts koks. Ak tavu prieku un laimi, tāda manta un sazin kas tik vēl ne. Es uz to brūno baļķi skatījos ar zināmu skepsi, jo man to sūdu dēļ bija jānorok pus uzkalniņš un šie gulšņi jāsaliek kā dekoratīvs stiprinājums atlikušajam kalniņam.

Par tiem gulšņiem, ko ar tiem var iesākt , izņemot protams taisīt dekoratīvos kalniņu stiprinājumus? Un vispār, cik tāda hrenaķeņ maksā?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]biezpientaure
2010-07-11 19:04 (saite)
ir storijs iz 90to beigām, kad letiņi kopā ar estiem brālīgi pārvērta dzelceļa līniju skulte-ipiķi naudas vienībās - aizveda visu, izņemot gulšņus - zināma iemesla dēļ. Vietējie, kas uz to brīdi dzelzceļa malā jau bija palikuši bez kolchoza centrālapkures, kolektīvi sildījās ar kopīgi gādātu malku (katrai mājai katls pagrabā). Nu tad kāds bija izštukojis - a nafig man plēst zarnas, gādājot malku, ja turpat aiz eglītēm malkas ir ka nemetās? Un uz savu kurināšanas maiņu ieradies ar gulšņiem ķerrās. Nelaime tik tāda, ka no piesūcinātajiem gulšņiem apkures katls savu neilgo darbību pārtrauca samērā ātri un kapitāli. Tad nu māja, kas pirmā sajāja savu katlu, pārgāja uz individuālajiem siltummezgliem aka Godmaņkrāsniņām aka buržujkām, bet pārējie priecājās, sak, labi ka šie pirmie izmēģināja, jo kārdinājums tak bija visiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?