ir storijs iz 90to beigām, kad letiņi kopā ar estiem brālīgi pārvērta dzelceļa līniju skulte-ipiķi naudas vienībās - aizveda visu, izņemot gulšņus - zināma iemesla dēļ. Vietējie, kas uz to brīdi dzelzceļa malā jau bija palikuši bez kolchoza centrālapkures, kolektīvi sildījās ar kopīgi gādātu malku (katrai mājai katls pagrabā). Nu tad kāds bija izštukojis - a nafig man plēst zarnas, gādājot malku, ja turpat aiz eglītēm malkas ir ka nemetās? Un uz savu kurināšanas maiņu ieradies ar gulšņiem ķerrās. Nelaime tik tāda, ka no piesūcinātajiem gulšņiem apkures katls savu neilgo darbību pārtrauca samērā ātri un kapitāli. Tad nu māja, kas pirmā sajāja savu katlu, pārgāja uz individuālajiem siltummezgliem aka Godmaņkrāsniņām aka buržujkām, bet pārējie priecājās, sak, labi ka šie pirmie izmēģināja, jo kārdinājums tak bija visiem.