par drāšanos
Es par to - Jūs drāžat mūs, mēs Jūs. Viss vienkārši. nekādi nevaru rimties. Televīzija rādīja un radio runāja, ka visa tā Bauskas padarīšana esot bijusi vieni stellēti zābaki. Ļaundaru sazvērestība un uzbrukums valstij. Nezinu kā tur bija, bet mīlīši, ko ta Jūs gaidījāt? Pēc visa tā, ko pat uzskaitīt riebj, mazajam cilvēkam vajadzētu klusiņām sēdēt, sūkāt ķepu un būt priecīgam par to, ka viņš vispār joprojām ir?

OK, sab-ba ir līdzatbildīga tam, kas šobrīd notiek, notika un notiks šajos platuma grādos. Paši savēlējām, paši ierijām. Kā jau teicu iepriekš, ir muļķīgi sajust kolektīvu aizvainojumu pilnīgi un galīgi distancējoties no kolektīvas atbildības. Atbildības - ko sēji, to pļausi un kā mežā sauci tā atskanēs.

Tajā pašā laikā mums šeit uz vietas ir savs mazais Zeitgeists, kur mēs precīzi nezinot varam tikai pieļaut, ka tur, augšā, kur skābekļa mazāk, džeki bīda nevis valstij, bet sev personīgi nozīmīgas štelles. Ar parakstu izceļ vai gremdē, bīda vai bremzē atkarībā no tā ar ko guļ viņa brālēna sieva vai ar ko pats pēdējoreiz bijis kopā zivis ķert.

Labi, huj sņim. Ir skaidrs, ka tādas drošības policijas, knābji vai valsts kontroles ir radītas kā izkārtnes, kuras sevi atražojot reiz pa reizei notver kādu pašvaldības darboni kurš zog benzīnu (kaitnieks), ļimonovieti vai nacionāllatvieti (terorists)un pa gabalu uzsmird kādam ierēdnim kurš dāvanu karti dabūjis. Tas ir bēdīgi, jo neviena no šīm institūcijām nav pierādījusi sevi kā pilnīgi neatkarīgu un principiālu vienību, kurai neviens un nekad nediktē noteikumus.

Piemēram tagad. Es šobrīd, savu 250 "esmu draugs" lasītāju + vēl nezināma skaita rss fīda cilvēku priekšā varu ieziņot - Manuprāt Latvijas valsti izzog deputāti, pašavldību deputāti, izpilddirektori un dažadu komiteju vadītāji. Man, kā smirdošam iedzīvotājam nav vainu pierādoši dokumenti, tikai piedzīvotais. Attiecīgi, ja es diršu bez papīriem - esmu nomelnotājs. Mani pašu uz apsūdzēto sola (dzirdējāt skunksi, gaidu Jūs). Nu vot, un visas ģelas.

Ai, paguru te smirdēt, bet šis ir tas brīdis, kad Latvijas valstij un tās institūcijām ticību esmu zaudējis. Pilnībā. Paļaujos uz sevi, savu spēku un spējām. Es vairs nevēlos sekot lozungam - Nejautā ko valsts var dot Tev, jautā ko Tu vari dot valstij. Par daudz ir dots. Pārāk daudz.

Un tagad:
Lai dzīvo 13 novembris
bauskas tilts
čegevara
un užavas alus

par sab-bas musināšanu gaidu orgānus laikā no 10:00-14:00, pēc tam esmu aizņemts.