Par netīrumiem
Ā, ir kas dižens ar. Dižens stulbums. Nu saki man viens cilvēks - ko mēs brīnamies, ka valsts ir pakaļā, ja pat savos pagalmos nespējam kārtību ieviest? Sižets sekojošs - latifundijā, kuras garāžas jumtistabiņā man ir ļauts mitināties, ļoti ātri piepildās atejas bedre. Sākumā aizdomas krita uz mani, it kā es būtu piedirsis vai konebūt. Bet tā kā nodievojos, ka šim mērķim izmantoju Statoilu, jo papīrs jātaupa un tā - tiku apžēlots. Vaina ir gruntē ap atejas bedri, jo tai caur grodiem un sazin ko vēl, daļa kārumu būtu jāuzsūc. Tā kā sūkts ir jau gadus septiņus, tad nu ir piesūcies da galam un risinājums ir vienkāršs - nu ta renovēs bedri, nomainīs grodus, un četru metru rādiusā un divu dziļumā sabērs jaunu grunti ar kaut kādiem speciāliem akmentiņiem or so. Tā kā manas, kā bezdarbinieka, ārpusmājas mamuta medības ir visnenozīmīgākās, šā projekta vadība tiek uzticēta man.
Šodien, jau kopš astoņiem no rīta ir ekskavātors, atejas mašīna, kamazs ar oļiem un busiņš ar netīreļiem. Pieci prorābi un divi strādnieki. Tam visam kā kronis esmu es ar kaķi padusē un nemazgātiem matiem. Rosība protams ir baisa. Prorābi nespēj sadalīt kurš izmantos limitētos netīreļu resursus, visi kaut ko dūc un ņemās. Ekskavatorists klusē, asinezators lamājās, viens mazais jau ir līdz padusēm atejas bedrē, vārdu sakot, darba duna. Un ko domājies, tagad visi sēž un pīpā un gaida gāzeniekus, jo tie idiņi, ir ielaiduši gāzes cauruli gar atejas bedri līdz ar nagiem. Kā lai mēs tagad izrokam karjeru kur nomainīt grunti?
Tfu bļē! Un tam visam pa vidu es ar kaķi padusē un netīriem matiem.