par lieldienu pārpalikumiem
kas rezumējās piekakātā tualetē un retai olu čaumaliņai, kurai gadās vēl reiz pa reizi klusi skrapstot uzkāpt pārvietojoties maršrutā ledusskapis-dīvāns. Nu labi, tik traki jau ar nav, čaumalas pa zemi akurāt nemētājās, bet šajā brīdī, šajā sekundē, laipojot no virtuves uz dīvānu olu čauliņa kak raz caļā atradās. Kā tāds mēms liecinieks aizgājušajiem Kristus atdzimšanas svētkiem pagānu interpretācijā.
Par lieldienu norisi. Nedomāju, ka mani apraksti par vecāku, draugu un olu feis to feis sastapšanos Jūs varētu kaut nedaudz interesēt. No sērijas - pašiem savu sūdu pietiek, huļi svešos vēl klausīties.
Gribēju ka Jums brālīši baltie par griliem pastāstīt. Griliem, nu tiem uz ko gaļu cep. Esmu pārāk saguris lai vārsmotu visu pa tiešo, kā ir un kā es to saredzu, tāpēc runāšu analoģijās. Par griliem.

Tātad, pirmkārt ko es pieminu ir mazie, no folijas vienreiz lietojamie grili. Tie pat nav pieminēšanas vērti, bet tā, kārtībiņas labad, ja jautā manu viedokli - es uzskatu ka tā ir huiņa un katrs kurš ir gatavs cept uz šāda sūda gaļu ir tikai un vienīgi nožēlas vērts. Ja nav tad nav.

Otrkārt-maksimas/rimi 20 LVL vērtie dzelzs bunduļi ar nepāprotamo līdzību lidojošajam šķīvītim. Nereti pagalmos tiek turēti goda vietā. Goda vietā-caurdedzis budulis ar apķepušu resti. Kauna nav? Pretīgi takš! Bet cilvēki pērk, sarkanus, melnus un ir arī zaļi. Tiem paralēli piepērk sintētiskās kokogles un degošo šķidrumu. Jobanijrod nu bļeģ! Vienīgais attaisnojums šādam grilam ir viens vakars pēc kura dižais maksimas grils, kas nav cienīgs šo vārdu valkāt, nonākt getliņos, lai netīreļi varētu apskrubināt taukumiņus no restes. Bet nē, cilvēki samaksā 20 LVL un tur to ērmu pagalmā! Apbrīnojami. Un neviens pat neiedomājas, kas notiktu, ja tajā mēslā izkurinātu klēpi malkas ar cerību pēc tam uz oglēm uzcept gaļu! Neiedomājas, a ko tur iedomāties, tas sūds izdegtu caurs un beigts būtu, vot i viss tavs lepnais maksimas/rimi grils.

Treškārt-mazie čugunnieki. Uzticama manta, i mašīnā iesviest i malku izkurināt. Bet kas tas ir par kropli, nū nahuj. Un atkal tā apķepusī reste, un atkal piedegusi gaļa un sūdīgs, praktiski neiespējams ogļu un karstuma menedžments. Bet nē, pērk, pērk par 25 LVL un vairāk. I ar koka osiņām i bez. Nu mīļo cilvēk, nahuj Tu tā dari? Modīgi? Tavuprāt ērti? Nu tas ka ilglaicīgi fakts, bet ilglaicīgi pisties? Tas ir kā, pakļaut sevi mocībām tikai tāpēc ka bija izdevīgs cenu piedāvājums un Tu izjūti zināmu fetišu pret smagām lietām?

Ceturkārt. Pa 18 LVL vienkārša tērauda kaste. Brūna jau pie pārdošanas. Var izvēlēties advancētāku variantu pie vofkas, kur veči Tev sametinās kasti kā vajag. Vot kaste vulgaris. 7mm tērauda plāksnes sametinātas ar izurbtiem caurumiem veidojot mangalis balti-abhazicus vulgaris. Tur var izkurināt i klēpi malkas diendienā sezonas piecas no vietas, var operēt ar iesmus vulgaris un iegūt gaļinieks što nado. Nav ne sintētisko ogļu, ne apķepušu restu!
Vot visu laiku domāju par cilvēkiem kas pērk šos krāsotos, trauslos un anālos veidojumus kurus izsistajā čekā pārdevējs lepni dēvē par griliem. Sūdi tie ir, kuri vairāk par ar degmaisījumu aplietu kokogļu karstumu izturēt nevar!
Vot sēžu un domāju kāpēc cilvēki izturīga un uzticama mangāļa vietā izvēlas visus šitos ķīnā ražotos sūdus. Sēžu, domāju un brīnos. Tas pats par to kāpēc lamināts nevis dabīgs koks, kāpēc paneļi nevis ķieģeļi, kapēc hyndai nevis bmw, kāpēc putuplasts nevis akmens un kāpēc ilūzija nevis realitāte.

Vot sēžu un netieku gudrs, huļi cilvēki māna sevi. Ja esi nabags - nekaunies, nabadzība nav netikums. Netikums ir mānīt sevi.