Par suņiem, kaķiem un jenotiem
Man ļoti patīk kurināt kamīnu. Varbūt ne tas pats fakts, ka viesistabas stūrī klusi sprakšķ liesma, bet gan pats process. Saplēst skalus, saskaldīt pagales, sanest iekšā pamatīgu klēpi un burzot vakardienas avīzi meklēt kur ir palikušies sērkociņi.
Lēnām sūcot aliņu vēroju kamīnu un pārcilāju pēdējo divu dienu notikumus. Noticies nav itin nekas, nekas tāds, kā dēļ būtu nepieciešams pildīt manu cibas frendu listes ar burtiem. Gribas tā klusu sēdēt, skatīties kamīnā, klausīties suņa rejās un kaķa ampelī, kurš notiek kaut kur mājas otrajā stāvā.

Es lēnām sāku saprast Onslovu, kura vēlme dzīvot meža, jūras un teļa izmēra suņu ielenkumā noved pie tā, ka tu lēnām slājot pa māju klausies savu soļu atbalsīs. Klip klap, klip klap, un pēkšņi sņurr bladīc bladāc ko rada kastrētais runcis gāžoties lejā pa kāpnēm, saķēries nevienlīdzīgā cīņa ar avīzes murskuli.

Vakar atbrauca kundze. Es nezinu kāpēc, lai izlasītu žurnālus? Mēs pārmijām labi ja piecus teikumus. Aizgāju ar suni uz mežu.

Haikai, tā sauc mūsu "afčarkas" kuci ir stingra diēta. Lai nepiedzīvotu Ufo likteni, kurš beigās pārvērtās par omulīgu galdiņu un aizgāja klusi, no daktera potes, jo nevarēja vairs pastaigāt, Haikai ir noteikts ka brokastīs sauso, dienas otrajā pusē pus kilo jēlas gaļas, sagrieztu metamo kauliņu izmērā un atjauktu ar biezpienu. Varen lepni, bet nekādus gaļīgos kaulus, ko katram bija paradums vest Ufo gan nedrīkstot. Varbūt kādu sardelīti vai cīsiņu.

Nopirku cīsiņus. Man gan bija kas cits padomā. Sunīšam garlaicīgi, jauns vēl un tā, tāpēc biju izdomājis nopirkt šamai divus trusīšus un vienu pieaugušu kāmi. Negadījās neviens zooveikals pa rokai, tāpēc nācās iztikt ar cīsiņiem. Varūt rīt, ja šovakar pratīsies un izbeigs skrāpēt durvis.

Nu ja, tā es te viens ņemos. Bija doma uzrīkot vakar dropo majestozo, kur ierastos visi. Bet. Bet tā mēs ar kundzi divatā, katrs savā mājas galā klīdām kā ēnas klausoties klip klap.

Nu vot jā, tagad, sēžot vienās apenēs drukāju cibu, prātoju vai degu skrien ātrāk par trusi, klausos klip klap ceļā līdz ledusskapim un domāju, ka diezin vai šovakar atskanēs manu durvju zvans.


Ā, nu jā, manas ģimenes biezais gals tagad atrodas kaut kur ļoti ļoti tāļi, savukārt es esmu izvēlēts kā mājas uzraugs. Kad es kaut kur došos, likšu Onslovam tās dienas nodzīvot savā dzīvoklī :)