joprojām bēdīgi ap sirdi? es savukārt izmisuma dzīts, apzvanīju visus iespējamos cilvēkus un galu galā pēc pāris krogus šķidro ēdienkaršu tukšošanas piezemējos pasākumā, kas man riebjas, bet agrāk es ar to pelnīju dzīves iztiku. pabijām nautilusa zoordāzra sadaļā, jeb ellas dzimšanas dienā, kur gaisu ar saviem piepūstajiem pupiem švīkstināja visāds sabiedŗibas krējums un jaunizceptie stāri. zini, riebums man uz to visu bija pārāk liels, lai uzkavētos ilgāk kā izdzert vienu pudeli šampja uz pieciem no kakliņa. sajutos so ārā no aprites :)