par Kalvīti
Reiz manās rokās nonāca grafiks, kur apņēmīgi ļauži bija monitorējuši blogeru aktivitātes saistībā ar kādiem nebūt aktuāliem notikumiem. Nu ja, arī šeiten tas pats, katrā otrajā žurcītī kādam ir viedoklis par Galvīti, cūkmenu, cūkdelfīnu, vepri un sazin ko vēl.
Ja mēs gribam uztaisīt tādu skatu no malas, tad neko citu, kā tikai kolektīvu aizvainojumu, tā vietā lai justu kolektīvu atbildību, mēs neredzam. Karoče cūkdelfīns pidars, pabriks lupata un tagad tauta nu ņems visu savās rokās, nospārdīs cūkmenu un visu viņu šķībo koalīciju. Taisīs ārkārtas vēlēšanas UN, UN kas tad būs koa? Balsos par marsieti, vai traktoru? Vai moš par pastalniekiem kuri paspēja izpildīt otrklasnieka cienīgu gājienu ar laidnīti atpakaļ? Kamooooooooon.
Tātad ir pāragri spriest par scenārijiem, bet nekas labāks jau no tā nesanāks. Ieliks kādu citu, moš pat paklausīgāku un voila, ballīte turpinās. Kalvīts, nu kas ir Kalvīts? Premjers, ok, lai būtu. Ja mēs gribam uz šo lietu paskatīties nedaudz smalkāk, nākas aizdomāties pa kuru laiku viņš domā, ja vispār domā, pie nosacījuma ka viņam visu laiku ir kaut kur jāparakstās, jāsēž neauglīgās sēdēs vai jāvazājas pa politiķu simpozijiem ārzemēs? Nav laika par visu padomāt. Nu vot, te mums uzrodas jautājums - kas domā viņa vietā? TP birojs, kur sēž visādi salašņas ar SZF politologu* un LU filozofu diplomiņiem azotē. Nu tad tie ķipa piešķir viņa runām un izteikumiem nedaudz intelekta un vēl piedevām draudzīgi pamāca - ko vajadzētu teikt. Rezultātā Kalvīts nedomā un mauc tikai to ko šim saka.
Turpinājumā gribētos piebilst, ka ne tikai netīreļi padomnieciņi dzen nabaga ruksīti vilka alā. Ir vēl viedais vīrs no mākoņiem. Es neloloju ne mazākās ilūzijas par ierindas biedra interesēm un rebēm. Man ir grūti pat iedomāties visas tautsaimniecības nozares kur andžam ir savs, tfū, meitu un radu biznesiņš. Maziņš - bet stabils.
Pieņemsim , ka knābis ieknāba un kļuva neērts mākoņiem, savukārt pēdējie visā savā bardzībā ir nolēmuši knābim iespraust dirsā, jo rebes - eto svetoe, ņetrož pķičku. Tad nu rezultātā mākoņi paziņo kalvītim kas jādara in general, sušķi palīdz iepakot, un kalvīts daudz nedomādams ar rozā bantīti ap galvu atdodas pūlim.

Jā, mūsu premjers ir iebraucis auzās un tur nu mēs neko vairs nevaram darīt. Varam piketēt, zīmēt plakātus, pat kādu stilizētu barikādīti uztaisīt. And SO? Sabiedrībā pazīstami šovmeņi tokšovos var nosaukt kādu ministru par krānu un apelēt pie sirdsapziņas. And SO?

Manuprāt mēs cīnāmies ar sekām, kur cēloņi meklējami 1998 gada vēlēšanās, kad liela daļa no šiem pašiem bļāvējiem - cūkmens pidars- urnās sameta oranžos biļetenus. Vispār ir stulbi iedomāties, ka pie kaut kādām nelaimēm ir vainojama esošais, nevis tas, kas šo "esošo" ir radījis.

Es apēstu savu cepuri, ja pa ceļam no lidostas uz saeimu kalvīts uzstročītu esemesku - pošol nahuj pidor! Un aizsūtītu to uz mākoņiem. Pēc tam sasauktu ārkārtas, trīs stundu garu preses konferenci, kur izstāstītu visu kā bija, sākot no 1995 gada līdz pat vakardienai. Kas ko kāpēc. Pēc tam knābis nopostītu mākoņu impēriju, izravētu to audzēju saknē un pie šādām problēmsituācijām mēs vairs nekad nenonāktu. Bet tā jau nenotiks - jo rebes, business, bērnu koledžas fonds, vecumdienu uzkrājumi un tā...

Vārdu sakot bēdīgi. Es kā parasti nobalsošu par pastalniekiem un turpināšu gaidīt to dienu kad Dienas virsraksts vēstīs - atmaskota ļaunuma impērija, Dārts Veiders ir miris!


*Es pats esmu politologs, salašņa