par mājupceļu
Notenterējot lejup no akmens tilta, pie manas mājas, mani sagaida mēreni uzvilcies krieveļu bariņš, kur centrālā persona "trubadūrs" bravūrīgi jautā :" nu što zemļak, što tje speķ?"

Es tāds, davai ka mņe :"zvezda po imeņi solnce"

Viss labi, raujam vaļā, līdz vienā mirklī viens no svītas mazajiem skambēkiem neiebļaujas:"on že latiš!!!"

Radošais kolektīvs "Vitamīns" , kura sastāvā ir mazheks, , markizs, kā ārī es, izvirza sekojošu prasību:

Arī mēs esam gana radoši, izglītoti, rakstīt spējīgi, lai arī mums piešķirtu dienderu fondus, no sērijas -radošais atvaļinājums, mākslas uzturēšana , vai jebkāds cits sūds, kurš tiek izdalīts šeit rodamu prātvēderu vidū, kā rezultātā varētu uzturēt izlaidīgu, bezatbildīgu dzīvesvidu, kurš vairāku , pārāk labi apmaksātu, mēnešu rezultātā rezumētos vienā sūdīgā, 200lpp skricelējumā, mīkstos vākos, kuru neviens nepirks.


Helēna? Vai tam tu esi ministre,lai uzturētu caurkritušus dienderus?

Jā, kamēr bļaustījāmies dziesmiņas ritmā, viss bija baigi labi, līdz brīdim kamēr netika detektēta mana nacionalitāte.

"Un ko?", ļauni uzlūrēju krieveli. Pārējie šakāļi nedaudz sastinga. Nespējot izlmt spēku samēru- piedzēries latvietis, vai pieci pacmitgadīgi krievu smerdeļi, "trubadūrs" nospēlēja pantiņu no sērijas "mir, družba, žvačka", mēs sasitām saujā un es tenterēju tālāk, priecādamies, ka manas nierītes vēl ir vietā.


Bet in general, šovakar ir tāds fīlings, ka varētu arī izvicoties. Neatkarīgi no uzvaras.