Par apenēm
No rīta pamodies es izdomāju, ka šodien cibā vajadzētu iepostēt kaut ko par apenēm. Nākot uz darbu, apmēram tilta vidū izdomāju, ka vajadzētu postēt manifestu pret jebkāda veida kurpju ražotājiem, un tos kas ir ražojuši manējās, piedevām pakārt Doma laukumā, citiem par biedinājumu.
Bet laikam uzrakstīšu tomēr par apenēm.
Sit mani nost, bet es nevaru izgulēties ja man nav kājās apakšbikšu. Nu nevaru es gulēt pliks. Lielākoties tas izpaužas sapņos, ka es attopos uz ielas ar pliku krānu un neveiksmīgi mēģinu slēpties stiepjot uz leju kreklu, vai kas nu man tajā brīdī sapņos man ir mugurā. Tā pat kā šonakt , nakts vidū pamodies pusaizmidzis steberēju meklēt apenes, jo bez tām nekāda gulēšana, tik vien kā drausmīgi murgi.

Un kā jums draudziņi, vai miedziņš plikam palagos vārtoties tik pat salds, kā tad kad uzvelk puķaino pidžammu?

To sin . Tieši cilvēkos ejot apenes var nevilkt.Neviens jau neredz, vai zem garajām biksēm jautri plandās Tavs mazais draudziņš, vai sūt iesprostots apenēs. Par to vis labāk ir iedomāties iekš "client meeting". Tip, diez vai viņai ir apenes?