Par kafetērijas Pelican Pub Alcatraz apmeklētāju “segmentāciju”.
Vakar biju ielūgts uz vienu jubiļejumu iekš kafēdiskorestorānbāra Alcatraz. Esmu bijis tur jau iepriekš, kaut kādu koncerteļu ietvaros un vienkārši tā pat vien padirnēt, publiku pavērot. Nu lūk, visu laiku man tajā Alkatrazā likās kaut kas tāds interesants, nedefinējams, nu kaut kas... Nedrīkst nepiebilst, ka vienreiz trāpot tajā iestatījumā tur notikās līnijdejas, kur galvenais varonis bija ugunīgs džeks ar zilā nosliecēm, par kurām liecināja uz vēdera sasietais krekls :D. So, vakar ar, sēžot pie letes un taisot mazo burgerīti (aliņš-šotiņš-aliņš) ar čali, kurš šajā ūķī ir pabijis biežāk, lēnām, klausoties viņa vāvuļošanā un atziņās par konkrēto iestādi attapos. Nu ja takš, kas man te patīk. Šitās visas “medniecītes” kuru skatienu dzīlēs ir apslēpts izmisums par to, ka neviens saprātīgs eksemplārs viņu dzīvē vēl nav bijis, visi ir bijuši dzērāji vai cūkas, un varbūt šovakar... Grāmatvedītes, to palīdzes, notāres, to palīdzes, biroju vadītājas, juristītes un to palīdzes, līdz bezgalībai. Vecuma grupa 27+. Dažāda kalibra sievišķīši, kuru doma ir- ja ne nu lielo lovi atrast tad vismaz veselīgi nokniebties. No sākuma sievišķi sēž pie galdiņiem un malko kokteilīšus analizējot publiku un uzsmaidot paziņām. Plāns A – protams noķert kādu jauku ērzeli labākajos gados ar vidēji augstiem, augstiem ienākumiem. Plāns B – konstatēt ka šovakar ir atvilcies datorgrafiķis X vai mākleris Y, kurš iepriekšējoreiz ar nebija gana sūdīgs un būs vēl derīgs arī šim vakaram. Protams plāns A ir labāks. Pēc ceturtā kokteiļa aiziet dejas, kur blūzītes pogas tiek papogātas vaļīgāk, sociālais statuss zināmā mērā zaudē aktualitāti un acī mirdz neliela iekāre, ko protams neuztver servisa darbinieks no Mārupes, jo ir kvalitatīvi pielējies. Kad nav realizējies plāns A un plāns B draud izgāzties aiz tā, ka X un Y ir sačomojušies un kopīgiem spēkiem nofraktējuši divas jaunkundzes uz divdesmit, kurām ir vismaz par 8 kg mazāk nekā stāsta varonēm, atliek plāns C. Tas ir – iet mājās un kārtējo reizi lamājot vīriešus par cūkām samierināties ar neizbēgamo vecmeitu likteni.

Muhahahahahaha

P.S. Nu labi, atliek vēl līnijdejas...