- redzēju @santech pa [mana] auto logu VEF tilta rajonā (stilīgā sarkanā vējjakā tērpies)
- parakstīju darba līgumu
- iedzēru kausu (0,2) labieša alus un... man tā īsti negaršoja... bāc, un aizmirsu nosaukumu!!! [UPD Marudzis!!!] kaut kas no gaišajiem, bet jau ietumšs! es nez, kaut kā visu laiku velk uz Alķīmiķi. [UPD tomēr Marudzis hm. Būs jāturpina experimenti]
- biju uz epilāciju: dziļais bikini (dzimumorgānu un anālās atveres apvidus) & paduses
- nopirku Depo naglu plates, skrūves, 90 grādu leņķus, montāžas līmi aka šķidrās naglas — nojumes jumta konstrukciju pagatavošanai un montāžai

un tā ir tikai tipiska manas dzīves ceturgdienaz pēcpusdiena kurā NEKAS NENOTIEK

P.S. dienas mūziciņa: Теплая вода - YouTube bāc, tāda nostaļģija murrr ^_^

Čau kakau, ciba.

Rīts sākās ar yulungu zvanu. Man, vientuļam jaunam vīrietim, bija ļoti patīkami dzirdēt no rīta sievietes balsi tālrunī, pie tam ne zāģējošu, bet uzmundrinošu. Biju gan tādā kōmā, ka neatceros nevienu sarunas vārdu. Paldies, yulungu :-)

Darba vietā ierados plkst. 10.02.

Darba diena bija dīvaina. Garīgi jutos kaut kā ļoti labi, mierīgi, koncentrēta uzmanība, nevienas liekas kustības. Fiziski gan jutos pačābīgi, miegainība un tā, kā jau neizgulējies un mazliet paģirains. Priekšnieks šodien parādīja, ko no viņa var sagaidīt, pirms tam biju domājis, ka pārējie komandas biedri mani vai nu āzē, vai arī mēģina pret viņu noskaņot, taču tas, kā izrādījās, bija draudzīgs brīdinājums. Re, kā. Būs interesanti, ļoti interesanti. Cilvēki ir cilvēki, ar savām labajām īpašībām un ne tik labajām, nav jēgas kasīties, ir jēga tomēr tiekties uz mērķiem, dažreiz [paš]lepnumu der arī ielikt atvilktnē. Nu un arī cinisms.

Mazliet sāpēja acu dobumi. Tā kā esmu pārāk smags (augums 174 centimetri, svars 64 kilogrami), esmu ierobežojis pārtikas patēriņu, cenšos ēst vieglas vakariņas un tamlīdzīgi. Diezgan bieži jūtu izsalkumu. Gribu pamēģināt svērt mazāk par 60 kilogramiem, jo jūtu, ka miesa traucē manam garam. Nu lūk, un acis ir iekritušas dobumos šobrīd, izskatās lieliski, būs vēl labāk. Izsalkuma sajūta palīdz smadzenēm strādāt labāk. Par šo tēmu gan saformulēšos un izteikšos mazliet vēlāk, jo šobrīd noris eksperiments vai kaut kā tā.

Šodien izsmēķēju 2 cigaretes, abas jau mājās.

Šovakar sākām atsaldēt (atkausēt) ledusskapi.

Gulēt iešu plkst. 22:15, šovakar nesadzeršos alkoholus un nesasmēķēšos cigaretes.

vakar (trešdien) atnācu mājās no darba vietas, izdzēru 3 aldara pilzenes alus bundžas
iekāpu trolejbusā un ka zaķis aizbraucu 2 pieturas uz centra pusi, es kļūstu neprātīgs, šī gada laikā tā bija jau 4 reize, kad braucu par zaķi
aizgāju līdz Eglei, satiku yulungu, pasēdējām, padalījāmies iespaidos, paklausījāmies Dzelzs Vilka konci, drusku palēkājām, iegādājos Dz.V. t-kreklu es īsti nezinu, kādēļ, man vajadzēja :P
kādus 3 aliņus izdzēru
pēc atvadām vēl piesēdu izdzert manu atlikušo aliņu pie 3 jaunām sievietēm, patrinām mēles (nu, parunājām tb), izrādījās, ka viņas ir skolotājas
paveicās, ka alus iespaidā man iestājās patīkams relax un necentos koļīt, tāpēc sarunas bija asprātīgas/dzēlīgas un visnotaļ jautras, un tad vispār man beidzās alus un viņas teicās, ka devās uz transportiem

tad aizgāju uz kādu krogu, palēkāju, pasēdēju
sākās lēnās dejas, uzlūdzu 3 jaunas sievietes ar sekojošiem rezultātiem:

nr 1 forši padejojām, bija runīga un priecīga; pēc tam šķiet redzēju, ka viņas puisis arī uzlūdza savu dāmu uz deju, ārkārtīgi jauki ^___^

nr 2 nenāca dejot nu tā kā nepakam

nr 3 padejojām, pēc tam, pavadot viņu atpakaļ līdz sēdvietai, izteicu, kā man likās, jauku komplimentu par viņas ēē teiksim tā auguma aprisēm, un tas viņas puisim nolauza to vadzi, viņš kaut kā uzvilkās (es vispār nesaprotu, par ko, meitenei šķiet tīri labi patika dejot) un gribēja lai es vispār eju projām no kroga, ko es arī pēc brīža izdarīju, papildus vēl alkohola reibuma rezultātā mazliet [mēreni ne-prātīgi] izpildoties, kauns drusku, nu

krogū kopumā iedzēru 2 atsvaidzinošus alus un 2 refreshing skrūves

kā nokļuvu mājās, īsti neatceros

---------------

šorīt tātad pamodos ar nesāpošu galvu, ļoti horny, un tāds vājums ķermenī, mutē tāda jocīgi salda garša
duša, ap plkst. 13.00 izgāju laukā, ar mērķi nokļūt darba vietā
reālitāte kļuva samērā bezjēdzīga, tāpēc izmantoju metodi, kura viemēr palīdz: skatījos uz jaunām sievietēm
Hesītī rudzu burgers, kuru knapi pieveicu, negribējās ēst īsti, bet nu ķermenis vibrēja no barības vielu trūkuma
iela jauki smaržoja pēc alus, pēc tam izrādījās, ka tas bija mans t-krekls

---------------

jau kopš pirmdienas visur eju tikai basām kājām, sandales uzvilku tikai braucot ar velo
vispār man ļoti patīk, jūtu ielas, asfalta faktūru, bruģa siltumu
pēdas ir papildus informācijas kanāls

---------------

šovakar ieplānots filmu skatīšanās vakars, mierīgs

---------------

kaut kad vēl jāpieraksta ziimogvasks vakar izteiktā ģeniālā tetovējumideja, tagad neronu vārdus drusku, bet aizmirst arī nedrīkst

vakar aizbraucām uz Mangaļsalas jūru [diod]. noskrēju 11 km basām kājām ar jūru un pa mōlu (tulznas neizveidojās), 2x peldējos. atceļā tā noparkoju auto starp diviem citiem, ka pats izbrīnījos, kā tajā spraugā vispār varēju ieparkoties :me_gusta:. gulēt aizgāju 2.20, aizmigu ap 2.45

šorīt
9.30 sadzirdēju modinātājus, uzliku vārīties zirņus
10.40 piecēlos
auksta duša
brokastīs vārīti apcepti zirņi ar sīpoliem, salāti ar lapām, gurķi, krējumu, zivju eļļas un vitamīna kapsulas, svaigi spiesta citrona sula ar udeni

uz darba vietu došos ap plkst. 12.25

Vakar aizgāju gulēt plkst 24.00, šodien piecēlos plkst. 10.20 — pēc maniem standartiem, tīri labs rezultāts. Tagad iedzeršu baldriāņu tēju, pa ceļam uz darbu apēdīšu Hesburgera rudzu burgeri.

Vakar turpināju ārdīties ar mantu kārtošanu, izvandīju vēl vairākas kastes, vēl trešdaļmaisu piepildīju ar ārā metamajām lietām. Istabā tagad viskautkas mētājas paplānā slānī pa grīdu.

Sajūta kā pakojoties pirms pārvākšanās vai ceļojuma. Atbrīvoties no liekā — tas savā ziņā arī ir ceļojums, garīgais...

Šajā sakarā arī man tagad ir kristālskaidrs, kāpēc tad, kad varēju atļauties ceļot pa ārzemēm, šie braucieni sagādāja vien īslaicīgu atspirdzinājumu prātam, bet pēc nedēļas vai divām viss bija atkal pa vecam un, nu, samērā sūdīgi. Arī Seneka vienā no vēstulēm Lucīlijam rakstīja par to, ka nepietiek ar ceļošanu vien, lai mainītos. Pašam sevi jāmaina, no sevis jau neaizceļosi nekur.

Skatos es uz savu uzkrāto drazu... Interesanti, ka tāda krāšana vairāk raksturīga nabadzīgajiem, jo materiāli labāk nodrošinātie nebaidās šķirties no vecā, jo zina, ka iegādāsies ko jaunu. Nu, nabadzība var būt arī garīga...

Bet viss plūst un mainās :-)

UPD. Tagad esmu samērā nabadzīgs, un tas ir labi. Šis periods dod man iespēju labi izjust visu lieko. Jo — nu ja man teiksim tagad pēkšņi būtu Ls 10000, tad nebūtu stimula domāt, mainīties. Jā, būtu viegli. Kādu laiku. Kamēr to piķi nenotērētu un atkal nesēdētu turpat, no kurienes nācis.

Ceturtdiena.

Vakar aizgāju gulēt plkst. 24.30, kā jau katru vakaru bieži gadās, noskatījos acu priekšā veco, bezjēdzīgo un neapturamo "filmiņu" par visiem manas dzīves nelāgajiem notikumiem un kļūdām, pēc tam aizmigu; šorīt piecēlos plkst. 8.15. Jutos dīvaini, pat sakliedzu virtuvē uz izlietnē briežu atstāto netīro šķīvi, bet pēc tam nomierinājos un nomazgāju to kopā ar saviem traukiem, kopā ar šķīvi nomazgājās arī sārņi no garastāvokļa :-)

Vai šī diena arī sapūs, tāpat kā vakardiena? Pagaidām vēl nav sākusi pūt. Es gribu, lai nesapūst — lai arī apmākusies, tomēr šī diena izskatās visnotaļ jauka :-)

Brokastīs man bija vārīti rīsi ar sviestu, vārīta ola, salāti ar krējumu un lociņiem, glāze tīrkultūras ar smiltsērkšķu garšu, vitamīnu/mikroelementu kapsula un zivju eļļas kapsula. Garšīgi.

vakar sadzēros, sidra litrs, tad vēl pusotralitrīgā Beloff softgrinka plastmasene, pēc tam puspudele mokas

jā, hedera, tev tagad ledusskapī ir jauna mokas pudele, šodien nopirku vakar izdzertās vietā

aj, kas šodien bija par dienu darbā, galva nesāpēja, bet tā neizgulētības sajūta un vārdu sakot tupīju

reālitāte atgādināja cyriaka video, lūk šo, cyriak's animation mix - YouTube, tāda kvalitatīva šīziņa

vispār man ļoti patīk cyriak'a daiļrade

Darbā ierašanās laiki šonedēļ:

pirmdiena   10.00
otrdiena    10.00
trešdiena   13.00
ceturtdiena 14.00
piektdiena  10.00

----------------
Ar strādāšanu šonedēļ gan tā švaki, it īpaši trešdien un ceturtdien, mana internetu lasīšanas atkarība tajās dienās izsūca visu laiku, visu smadzeņu kapacitāti. Redzēs, kā būs piektdien.
----------------
Jau 4 dienas visu dienu nēsāju kontaktlēcas. Sēdēt pie datora ir mazliet mokoši, mazliet miglojas skats, kaut kāda ne tāda sajūta acīs. Laukā gan ir labi. Viss lielāks, rāmji nenorobežo skatu uz dzīvi.
----------------
Ceturtdienas vakarā vispār salūzu dēļ internetu lasīšanas un nepadarīto darbu radītās spriedzes, organisms fiziski sāka protestēt. Pēc tam pabraukājos ar velo, pagulēju vispirms uz Andrejsalas mola betona apmales, pēc tam pļavā pie Skanstes ielas, paskatījos debesīs un nomierinājos.
----------------
Nav bezizejas situāciju; ir izejas, kuras mums nepatīk ;-)

Vakar biju frizētavā, mati atkal īsi un es — akurāts.

Šodien piecēlos ļoti vēlu, pēc plkst. 12.00. Vārīti rīsi, vārīta oliņa, salāti ar lociņiem; duša.

Ļoti lielisks dialogs Howardam ar Bernadetes tēvu The.Big.Bang.Theory.S05E23.HDTV.x264-LOL.

Vakars nāk, svaigu gaisu. Gribu svaigu. Iziešu laukā, Rimi nopirkšu olas, saldējumu un 60w kvēlspuldzi (ja būs), pēc tam atnākšu atpakaļ uz kolhōzu.

Vēlāk vai nu 55 km ar velo vai arī 21 km noskriešu.

9:42 on / piecēlos

Pirms darba iegāju frizētavā, tagad esmu akurāts jauns cilvēks, nevis noaudzis frīks, ahahahah. Katru reizi, kad apgriežu matus, vienmēr sajūtos labāk. Jo mati ir antenas, kuras uztver signālus no kosmosa, un, ja mati ir par garu, tad smadzenes apjūk signālu jūklī.

Strādājās daudz maz normāli, īpaši rīta pusē, it kā uz dienas beigām sadistraktējos, bet tad pieķēros atkal xml-iem un kaut ko padarīju arī.

Hm, tas laikam šodien no aktuālām lietām arī viss, lol.

1:10 off / gultā (prognozējamais laiks)

Naktī īsti labi negulēju, trauksmains, caurs miegs; piecēlos ap plkst. 12.00.

Darbā kaut ko ņēmos, kaut kas izdevās, kaut kas nē. Ai nu.

Vakarā skype-ā piezvanīja santech, uzmetu skatu viņam, pēc kameras pārslēgšanas arī viņa jaunajai mājvietai un zaļo čemodānu arī kādu mirkli redzēju. Pēc tam pārtrūka videosakari un.

Šodien visu dienu, jau no paša rīta, gribējās kaut ko svaigu, sulīgu, vitaminizētu. Dzēru sulu un nopirku Rimčegā ne tikai dienišķo šmigu, bet arī salātus plastmasas maisiņā. Un pelēkos zirņus; zirņus iemērcu, rīt no rīta vārīšu tos brokastīs. Apmēram pusi no salātiem šovakar aplēju ar eļļu un apēdu, uzkozdams maizīti un uzdzerdams pusīdrinku alkoholisko no plastmasas pudeles Rimčegā uz atlaidēm pirkto.

Rīt (šodien) — piektdien — it kā priekšnieks darbā sola "eglīti" (free alcohol! free alcohol!!!); vakarā ap 18-tiem vai 19-tiem yulungu kolhōzatvadu ballītēh. Vārdu sakot, čau Rasma aknas ^____^ Laicīgi jānopērk šmiga rīt (šodien), lai var vakarā bez bēdu pielieties līdz nemaņai. Es to gribu un man to vajag. Rums, šņabis, jēgermeisters? Jāpadomā. Kaut ko tādu saldu gribas.

Kaut kā apmēram tā. Redzēs, ko rīts nesīs.

Nākošgad iemācīšos spēlēt zoli.

P.S. Kate Bush ir tik lieliska! Kate Bush - Wuthering Heights, Holland 1978 - YouTube. Viņā ir kaut kas tāds, kas man ļoti patīk.

Man ceturtdienā, vakar, 1. decembrī bija samērā liela jubileja. Jau 4 nedēļas — mēnesis! — kopš darba vietā darba laikā neskatos ar darbiem nesaistītus internetus (ilgāk par 15 — 20 minūtēm dienā). Kā man tas tā gadījās, par to kādreiz būs atsevišķs stāsts.

1. decembris ir iezīmīgs arī ar grupas "Unholy Satan" (čau, nistagms!) uzstāšanos Radio Naba tiešraidē (ne tikai audio, bet arī video ^_____^). Mani darba kolēģi arī atzinīgi novērtēja dziesmu "Latviju sātanam" :-D

Kārtējo reizi mēģināju iemācīties spēlēt zoli. Mans konteksts ir tāds, ka no kāršu spēlēm māku tikai "duraku", līdz ar to zoles pamatu pamatu iegaumēšana (kura kārts stiprāka par kuru, un otrā dimensija — par kuru vairāk punktus dod) prasa piepūli.

Ā un vēl man kaut kad pirms pāris nedēļām pieleca, ka esmu patiesībā brīvs — es drīkstu smieties savā nodabā, kad vien vēlos, varu dušā bļaut, — man ir tiesības to darīt! Tas notiek paralēli Unix lietu apguvei. Šodien, piemēram, pilnīgi ikdienišķi, bez spriedzes un domāšanas, aizturēm un skatīšanās manuāļos, uzrakstīju komandu "cp /x/y/z ~/backups/z$(date +%F_%T | tr :- .)" — x, y un z ir lietas, kas publiski nav jāzin. Un es vēl esmu pašā Unix lietu apgūšanas sākumā, akdies, cik vēl jauku atklājumu un atziņu man priekšā!

Esmu atzinis, ka esmu mirstīgs, ka varu pazust no šīs dzīves nejauši jebkurā brīdī, ka neko daudz šajā dzīvē nesasniegšu, tāpēc — kāpēc gan negūt prieku par sīkumiem? Zināt "date" komandas parametrus, nevis to, kas Latvijā šobrīd ir ministru prezidents (es to nezinu, un nevēlos zināt) un pārējās muļķības, kuras sauc par "ziņām"; iemācīties tēvreizi no galvas — bez jebkāda sakara ar reliģijām; kliegt un skaļi smieties, kad to vēlos!

Es neesmu intelektuālis, es esmu parasts, primitīvs, garlaicīgs strādnieks — profesiju sauc "programmētājs", bet tam nav nozīmes — , un mani tas apmierina.

Un vēl es katru vakaru dzeru. 2, 3, 6 aliņus. Tos, kuriem Rimi un Maximā ir atlaide. Pa Ls 0,39. Tik daudz, lai varētu momentāli aizmigt. Par laimi, tāda lieta kā bezmiegs, mani tagad apstaigā apkārt. Es vienkārši dzeru vakaros alu, līdz ļoti sanāk miegs, un tad atlūstu. Tad ceļos ap plkst. 11-tiem, vāru rīsus, ēdu tos ar šprotēm un sviestu, un jūtos laimīgs. Plkst. 12.30 (apmēram) dodos uz darbu, un līdz plkst. 20.30 (aptuveni) darba vietā strādāju. Pusdienās neeju. Kad sagribas ēst, iedzeru ingvera tēju no termosa, apēdu Hematogenu, vai nograužu kādu ābolu. Dažreiz sanāk padarīt vairāk, dažreiz mazāk, bet ... mana sirdsapziņa ir tīra. Un visi to redz, un, izskatās, novērtē. Neslēpju ne no viena, ka esmu tups, ka man daudz kas nesanāk, bet tomēr soli pa solim kustos uz priekšu, nevis lasu internetus un mēģinu tēlot baigi gudro. Vakaros gan, atnāku mājās, lasu internetus, dzeru alu, neko jēdzīgu nepadaru.

Man galīgi nav naudas — pietiek tikai ēdienam un īrei; drēbēm, ceļojumiem, jauniem datoriem un LSD televizoriem naudas nau — un, man šķiet, labi, ka tā. Jo, kad man bija 2x lielāki ienākumi, nekā tagad, naudu pakāsu kaut kur, neko neiekrāju, un finālā laimīgāks nejutos.

Man nav dzīves. Un es pamazām aprodu ar domu, ka nekad nebūs. Dzīvošu, kā māku, līdz atliekšos. Pamazām pieņemu šo domu.

Ir taču dzīvē prieki — forša mūziciņa pa radio un 3pm formātā, ēdiens, auksta ūdens duša, gulēšana siltā vannā un podkāsta Radio-T klausīšanās, debesis, lietus, sakopta kolhōza virtuve, paveikts uzdevums darbiņā; veselība — t.i., kad nekas nesāp!!!

Āmen.

Vakar aizgāju gulēt plkst. 22.35, un diezgan ātri aizmigu.

Šorīt pamodos ap plkst. 7.00, 7.30 biju gatavs celties... un piecēlos plkst. 11.30. Darba vietā ieradīšos plkst. 13.15.

Nu un attiecīgi droši vien virpošu līdz plkst. 21.30 aptuveni...

Pankūka, nu!

Hackers_2-Operation_Takedown.avi

forša filmiņa, tāda dinamiska, kompīši saka pīp pī pīp un baiti jautri skraida no hakeru pirkstiņu klabināšanas paskubināti
EP ieteica pirms kāda laika, labi darīja :-)

piedūra, ka dienas ainas uzfilmētas tādas dzeltenīgi zaļganas, it kā reālā dzīve būtu tas, kas ir virtuāls, bet virtuālā dzīve būtu pa īstam

* * *

Uzcēlu no kastēm sienu / Pirms tieku no tām vaļā / Jo. Kaut kā tā.

* * *

Šodien ārkārtīgi skaista diena, sausa, vēsa, dzidra, vienkārša, lieliska, saulaina, kraukšķīga un forša.

* * *

Un vēl man ir iesnas, deguns pa pusei ciet.

31. oktobrī ierakstīju: "Un ja nu man šodien izdodas manu prāta enerģiju neiztērēt pa lielai daļai internetu lasīšanā un drazā, bet gan čaklā, interesantā darbā? Tas attālinātu mani no eksistencālās kraujas malas un padarītu mani laimīgāku."

Arī šodien tas ir aktuāli. Izdosies!?... uzvarēt distrakciju. Attīrīt garu no nevajadzīgās informācijas drazas.

— — —

Šorīt nogulēju visu, ko varēju, piecēlos plkst. 10.30.

— — —

Pašdefinējošie jautājumi: "Kas manī slikts?" pret "Kas manī labs?"
Dažādi skatu punkti uz vienu un to pašu "ainavu". Viens ved uz bēdām un iznīcību, otrs — uz laimi un prieku.

— — —

Ēdu ābolu. Bauda tik daudzos līmeņos: lieliskā forma, acīm patīkamā krāsa, burvīgā smarža, mīkstuma sulīgais gardums, serdes plēksnīšu pieskāriens, sēkliņu īpatnējā piegarša — nezin kādēļ šodien to izjutu kā vēl nekad :-)

Piecēlos plkst. 7.00, bez modinātāja. Paēdu ceptas oliņas un vārītus griķīšus :-)

Galva nesāp, tik jūtos mazliet džinkstoši dīvains. Pāries :-)

Pa radio skan dziesma par četriem baltiem krekliem.

Iededzu svecīti un mazliet pakūpināju vīraku.

Pa ceļam uz darbiņu kārtīgi pastaigāšos.

Kaut kā tā :-)

Trešdien pieņēmu lēmumu par darba vietu. Kafija un orākulis būs. Jo rubīnos uz sliedēm ir nosacījums par pastāvību — ja sāku strādāt, tad vismaz gads jāstrādā; labs cilvēks, nedrīkst piečakarēt, un es vēl neesmu drošs, ka nepiečakarēšu; bez tam vēl nezinu, vai rubīns man tā īsti patīk vai nē. Cerams, ka neapvainosies...

Ceturtdien:
— Pieliku pie kolhozs_xxx virtuves sienas plauktiņu garšvielām, yulungu jau iegādājās ļoti foršus garšvielu trauciņus ar variējamu caurlaidību!!!1!1 :-)
— Visu dienu esmu mazliet nervozs, jo vēl pārdomāju savu izvēli darba sakarā un tā, mandražēju mazliet, šaubos, ai.
— Izņēmu sursurs velo no darbnīcas un piegādāju.
— Vakarā izsūcu vienu aliņu, Piebalgas Jubilejas.

Atkal negulēju visu nakti, noskatījos vēl vairākas Air Crash Investigation sērijas.

No fragmentiem ir apmēram sakomponēta otrdienas dzeršanas "filmiņa". Nu jā, mana dzērusī personības daļa ir kāda ir :-/ Bet nu, kas padarīts, padarīts. Uzskatīšu to par mācību stundu.

Internetus gandrīz nelasu :-)

Samaksāju par sienām (īri). Vēl mēnesi man nelīs lietus uz galvas, un maniem krāmiem ir vieta. Tas ir labi.

Jūtos ļoti noguris, man nāk miegs, gulēt neiešu, jo plkst. 10.00 jābūt pie zobārstes.

Un tomēr... pat paskatoties uz manu "izdemolēto" bankas kontu... kaut kā mazliet nez kāpēc radās sajūta, ka tomēr, iespējams, ar mani viss tomēr būs labi.

Man tikai vajag nostabilizēties, sakārtoties, padomāt. DON'T PANIC.

Trešdiena:
— kļuvu par bezdarbnieku
— man ir Heses "Stikla pērlīšu spēle", iegādājos to osama pārvākšanās izpārdošanā
— kilograms zemeņu, Ls 2,00
— 16 km ar velo
— pelde Daugavā ar sursurs (forši, ka ierosina!)
— pasēdēšana SKĀbenē par godu lotele jaunajiem horizontiem, dzēru bezalkoholiskus dzērienus; satiku kaukau (lasot viņas piedzīvojumu aprakstus, biju patīkami pārsteigts, ka viņa bija ļoti pat vienā gabalā), ievērtēju mandersons brilles
— ļoti jaukas naksnīgas aktivitātes ;-)
— ēdu pašsagatavoto pārtiku, ēstuvēs nebiju

Ceturtdiena
— 52 km ar velo
— pelde Ķīšezerā ar sursurs
— pavizināju krupīti, kurš izrādījās vardīte, šortu kabatā, ar velosipēdu :-)
— arī šodien pārtiku no tā, ko pats sagatavoju

Ar visādiem eksistenciāliem un svarīgiem jautājumiem šobrīd nenodarbojos (tāpat nesanāk, LOL!), ir vasara, ir velo, ir silti, un vispār lai lietas norimst mazliet. Laika pietiks. Laika vienmēr pietiek :-)