Garastāvoklis:	thoughtful
Entry tags:	carnikava, depresija, laivu pludmale, nedepresija, programmēšana, smiltsērkšķi, velo

Velo, Carnikava, smiltsērkšķi, programmēšana(?), īstermiņa darbiņi
Vakar nobraucu garāko gabalu ar velo šovasar, 42 km. Aizbraucu līdz Carnikavas Laivu pludmalei. Skatījos uz zilo jūru un zilajām debesīm.

Sākumā braucu apskatīt uzņēmuma Orkla ražotnes Ādažos. Apsveru iespēju strādāt Orklā. Pēc tam paskatījos, ka līdz Carnikavai nav vairs tālu, aizbraucu turp. Man patika. Uz beigām iesāpējās kreisais celis, taču pārstāja, tiklīdz nokāpu no velo.

Runājot par darbu, zvanīju uz saimniecību, kur piedāvā sezonas darbu smiltsērkšķu ievākšanā. Sezona viņiem ir visu septembri, darbi notiek tikai sausā laikā. Uzsākt viņi plāno apmēram nākošnedēļ, lūdza atzvanīt otrdien. Nekad neesmu ievācis smiltsērkšķus, kādēļ gan nepamēģināt.

Vēl joprojām cīnos ar vēlmi darīt programmēšanu, bet tad atceros visas tās prokrastinācijas lēkmes, kad dienām ilgi neko nespēju saņemties darīt, un stresošanu par to... Vienmēr jau var atrast iemeslus -- pārmērīga alkoholu lietošana, ar darbu nesaistīti stresi, nesaderība ar kolēģiem, miega problēmas, depresijas, ... Bet vai tiešām iemesls tomēr nebiju es pats.

Vakar pamodos plkst 06:00 (bez modinātāja), jutos izgulējies, jutos labi. Interesanti, ka ap plkst. 07:15 (kad parasti skan rīta modinātājs), sajutos slikti. Tieši tā pati sajūta, ka "negribas celties". Jau gadiem ilgi organisms pieradis, ka šajā laikā sākas stress un bēdas, sanāk tā. Bet vakar spēju uz šo sajūtu skatīties tā kā no malas. Un kaut kā es to sajūtu jutu, bet tā mani neskāra. Aizslīdēja garām. Šorīt gan tā nesanāca, pamodos jau šajā sajūtā iekšā, dienas sākums saindēts atkal.

Vispār, naudas vairs nav. Gribētos pat dienu, divas, vai nedēļu pastrādāt, kamēr nav pastāvīgas darba vietas, bet nemāku atrast tāda veida sludinājumus īstermiņa fiziskiem darbiņiem. Man jau nemaz arī nav tādas īstas profesionālas pieredzes ārpus programmēšanas. Dažus sludinājumus redzēju, bet burtiski dažus. Un neparocīgās vietās. Tad nu ceru, ka sanāks ar smiltsērkšķiem.

Redzēs, ko rītdiena nesīs.

P.S. Bet vispār bāc, kas man galvā īsti notiek apziņas līmeņos... Nesaprotu.