Vakar nobraucu garāko gabalu ar velo šovasar, 42 km. Aizbraucu līdz Carnikavas Laivu pludmalei. Skatījos uz zilo jūru un zilajām debesīm.

Sākumā braucu apskatīt uzņēmuma Orkla ražotnes Ādažos. Apsveru iespēju strādāt Orklā. Pēc tam paskatījos, ka līdz Carnikavai nav vairs tālu, aizbraucu turp. Man patika. Uz beigām iesāpējās kreisais celis, taču pārstāja, tiklīdz nokāpu no velo.

Runājot par darbu, zvanīju uz saimniecību, kur piedāvā sezonas darbu smiltsērkšķu ievākšanā. Sezona viņiem ir visu septembri, darbi notiek tikai sausā laikā. Uzsākt viņi plāno apmēram nākošnedēļ, lūdza atzvanīt otrdien. Nekad neesmu ievācis smiltsērkšķus, kādēļ gan nepamēģināt.

Vēl joprojām cīnos ar vēlmi darīt programmēšanu, bet tad atceros visas tās prokrastinācijas lēkmes, kad dienām ilgi neko nespēju saņemties darīt, un stresošanu par to... Vienmēr jau var atrast iemeslus -- pārmērīga alkoholu lietošana, ar darbu nesaistīti stresi, nesaderība ar kolēģiem, miega problēmas, depresijas, ... Bet vai tiešām iemesls tomēr nebiju es pats.

Vakar pamodos plkst 06:00 (bez modinātāja), jutos izgulējies, jutos labi. Interesanti, ka ap plkst. 07:15 (kad parasti skan rīta modinātājs), sajutos slikti. Tieši tā pati sajūta, ka "negribas celties". Jau gadiem ilgi organisms pieradis, ka šajā laikā sākas stress un bēdas, sanāk tā. Bet vakar spēju uz šo sajūtu skatīties tā kā no malas. Un kaut kā es to sajūtu jutu, bet tā mani neskāra. Aizslīdēja garām. Šorīt gan tā nesanāca, pamodos jau šajā sajūtā iekšā, dienas sākums saindēts atkal.

Vispār, naudas vairs nav. Gribētos pat dienu, divas, vai nedēļu pastrādāt, kamēr nav pastāvīgas darba vietas, bet nemāku atrast tāda veida sludinājumus īstermiņa fiziskiem darbiņiem. Man jau nemaz arī nav tādas īstas profesionālas pieredzes ārpus programmēšanas. Dažus sludinājumus redzēju, bet burtiski dažus. Un neparocīgās vietās. Tad nu ceru, ka sanāks ar smiltsērkšķiem.

Redzēs, ko rītdiena nesīs.

P.S. Bet vispār bāc, kas man galvā īsti notiek apziņas līmeņos... Nesaprotu.

šorīt mans skatiens nejauši vērsās kādas velobraucējas dekoltē virzienā un ieraudzīju krūti sānskatā, ar visu krūts galu un tā

it kā sīkums, tomēr patīkami

P.S. šķiet, ka viņa to tā nebija paredzējusi un tas bija nejaušs efekts, novērojams ne no visiem leņķiem

sestdien atveda granti, 13 tonnas; aizbērām vecā pagraba bedri, tas bija fizisks darbs, jo jāpieved no čupas līdz bedrei bija ar ķerru.

svētdien pabraukājāmies ar riteņiem, bērns krēsliņā; saēdāmies meža zemenes. bēru ciet peļķes uz piebraucamā ceļa ar granti. vakarā atveda malkas kravu.

laika apstākļi bija burvīgi, silts un lija, viss tik zaļš, smaržīgs, spilgts

Ko tur daudz dīkt, aizdevos uz kolhoza istabu, paņēmu velo, aizvedu prom uz jauno dzīvesvietu.

Istaba tik burvīgi tukša... It kā nav žēl atstāt to, bet it kā ir. Bet lai nu kā, 31. oktobrī īres līgums beidzas.

Uz KRAFT pasākumu neaizgāju, toties nobraucu 48 km ar velo :-)

es stāvēju (sēdēju pie datora actually) izvēles priekšā

lai būtu skaidrs izvēles konteksts, vakar vakarā nopirku šnabja Absolut pudeli un ieliku to saldētavā (tagad iedomājamies šo auksto, tumīgo šķidrumu)

jautāju organismam: "ko darīt?"

organisms teica, ka vajag peldšortu kabatā ielikt mobilo ar Endomondo, cigaretes, šķiltavas un dzīvokļa atslēgas. un uzsēsties uz velo, pabraukāties.

Tvaika ielā redzēju milzīgu metāllūžņu kaudzi, pēc tam aizbraucu uz Vecāķu pludmali, tālo galu, kur stabam piestiprināts uzraksts rāda, ka Vecāķu oficiālā peldvieta tajā vietā beidzas. apgūlos smiltīs, sildījos saulītē, uzpīpēju cīgu. netālu sēdošie jaunekļi kaut ko runāja par krievu hiphopa (vai ko stilu sauc) grupu Кровосток (stc, ja zin krievu valodu un sagribās drusku čerņas, tad iesaku) un ārzemju ceļojumiem, pēc tam sāka pīpēt gandžu. vārdu sakot, lielisks fōniņš :-)

aplipu ar smiltīm, tāpēc pabraucu 0,5 km tālāk līdz oficiālajai nūdistu pludmales zīmei, uzkāru šortus uz velo un izpeldējos, forši, atsvaidzinoši

interesanti, ka starp oficiālo Vecāķu pludmali un oficiālo nūdistu pludmali ir tāda zōna, kur gan plikie, gan peldkostīmotie uzturas, mikslis un buferzōna; nekad nebiju tur bijis dienas laikā, tāpēc man interesanti

aizbraucu līdz Mangaļsalas mōlam, paskatījos uz kuģiem, uzpīpēju, pasildījos uz siltā betōna

tad — mājās; kopā nobraucu (un drusku nogāju) 57 km

tagad esmu mājās, izkāru izmazgātās drēbes, atpogāju aliņu

ārkārtīgi jaukas 7 stundas sanāca, vispār kaut kā neparasti labi/mierīgi jūtos :-)

šobrīd domāju mazliet, par skaisto kodumu un zilumu uz pleca, par kaut ko... ^_____^ tādu:

tātad piektdien, vakar, ierados darba vietā ap plkst. 13.30
strādājās labi, internetus lasīju ļoti maz — cibu, iemetu aci draudziņos un feisītī, daži klipi jūtūbā un tas arī viss :-)
ap plkst. 18.00 aizgāju uz Lido "pusdienās"
22.30 devos mājup

pa ceļam uz kolhōzu iegāju Rimčegā Barona centrā, tā sagribējās aliņu, ka nopirku bezalkoholisko "Van Pur" pa 32 saņčikiem, man ļoti vajadzēja to "pšss" bundžiņas attaisīšanas skaņu %-)

ap 23.00 biju mājās

saņēmu uz/iz/aicinājumu sestdienas vakaram, akceptēju, let's see what develops

tad ķēpājos ar divriteņa kamerām, manipulāciju rezultātā tomēr tiku pie uzpumpēta aizmugurējā rata
devos pabraukāties ar divriteni paskatīties, kā cilvēki piektdienas vakarā priecājas
izbraucu cauri Andrejsalai, tur Zulu bārā jautrība sita augstu vilni, pēc tam tuvākajā Andrejsalas pusē vispār bija pilns ar taksometriem un auto un cilvēkiem
no Vanšu tilta paraudzījos uz 18. novembra krastamlā esošo Jaunā Viļņa disenīti, cilvēkiem

mājās internetos cibiņsviestojas straumē izlasīju kā cilvēkiem 18. nov. krastmalas disenīte gulēt traucē
http://klab.lv/users/dejot/265737.html
citāts: "Jul. 28th, 2012 @ 01:19 am / Ka tevi divi deviņi, Nil, jo man miega vietā jāklausās tā sasodītā diskotēka, kuras trokšņi dzirdami pat ar aizvērtiem logiem. Kropļi."
no sākuma padomāju, ka tās tādas bagāto Vecrīgā dzīvojošo problēmas, bet izrādās, ka otrā pusē Daugavai hah

gulēt aizgāju ap plkst. 3.30

"Ozge Aksoy" vēl joprojām tiek izkrauts.

Dabūju pusmīkstu velo aizmugurējo ratu (laikam maziņš caurums kamerā) un mirgojošajai lampiņai ir gandrīz "iztecējušas" baterijas, knapi spīd. Eh!

Velobrauciens mani atsvaidzināja — ceļamkrāni, lokomotīves, kuģi, kravas auto, jahtas, gaismas un ūdens — skaisti.

Prātā spēlējos ar hipotētiskām situācijām. Iedomājos, ka tad, ja būtu nolēmis atņemt sev dzīvību, tad kārtot mantas būtu viegli. Mūzikas centru un datoru droši vien pārdotu un naudu nodzertu, visu pārējo ar vieglu roku izmestu, atstātu tikai dažus drēbju gabalus un kādus dokumentus... Jo tad jau nevajadzētu domāt, vai noderēs, vai nenoderēs. Bet tas ir stulbs, nederīgs variants, jo dzīvot ta' gribas!

pabraucu ar velo, 14 km, līdz Andrejsalas mōlam un tā

no Daugavas tāds patīkams siltums nāca, ostā pretim mōlam kuģi "Ozge Aksoy" un "Wilson Hook"...

drīz gulēt, gribu gribu gribu miegu, baldriāņu tēja tātad

UPD. Skanstes ielā redzēju zaķi. Tāds veselīgs, mierīgs. Pārlēkšoja pāri Skanstes ielai netālu no krustojuma ar Sporta ielu.

biju uz Andrejsalu, pasēdēju uz mōla, pēc tam uz tā paša Andrejsalas jumta, pavēroju vienu jaunu sievieti uz jumta un tad vēl vienu pārīti ap to māju (viņi tikai runājās un pat nesūcās, un pat nesāka drāzties, ehhhh)

šovakar izdzerti 2 cēsu Džoņ-Pinja-Kolādas 1,5 trauki

ja tā padomā, iepriekšējās 2 darba vietas esmu zaudējis tieši jūlijā, dēļ tā ka jūnijā nestrādāju

Jo taču jūniji un jūliji nav domāti darbam, jūniji un jūliji ir domāti tik smaržīgi zaļiem vakariem kā šis, tik skaistām, siltām naktīm, tik garšīgam gaisam, velo un jumtiem un mitrai zālei un smaržām un Daugavai un jūrai

kā lai atrodu man otru pusīti, kurai ir tikpat daudz neatdodamu kredītu kā man, tikpat daudz citu problēmu dzīvē, bet kurai tāpat kā man patīk sekss un alkohols un pēclietus smarža un velo un haoss, melanholija un industrija, depresīva un impulsīva, pofigisms savienojumā ar totālu kontrolfrīkismu :-)

ak, kā gribas vēl iedzert, un vēl braukt ar velo līdz bezspēkam, tad atlūzt zālē vai sūnās, pagulēt, tad atkal mīties, bez truliem mērķiem, ar lielisku baudu un prieku :-)

Sestdien vēl aizgāju gulēt, ap plkst. 2.30. Pabeidzu lasīt Mišela Velbeka grāmatu "Varbūt ir sala".

Svētdien piecēlos plkst. ... ē, laikam 13.00.

Sapratu, ka sienas mani nospiedīs, Brīvības ielas troksnis sašķaidīs smadzenes, bet interneti piebeigs vēl atlikušās dzīvības sulas. Risinājums, kā vienmēr, — Mangaļsala. Ar auto tad turp arī aizbraucām, kopā ar mala un ziimogvasks. Pa ceļam uz M-salu veiksmīgi pabraucu garām fotoradaram ar atļauto ātrumu. Auto atstājām netālu no pieturas "Nometne", nācās pastumdīties, padaudz cilvēku bija sabraukuši atpūsties. Darba dienās tā nav. Mangaļsalā noskrēju gar jūru kopā 10 km. Basām kājām. Šorez tulznas uz kreisās kājas īkšķa. Kāju āda vēljoprojām maiga, tik maiga, mīksti vārīga. Sēdēt uz mōla arī bija ļoti jauki. Atceļā apturēja ceļu policija, palūdza dokumentus un palaida vaļā, jo nekas jau nebija pārkāpts. Ļoti ļoti sen nebiju apturēts.

Mangaļsalā notiek kaut kāda filmēšana, jūras malā telts un prožektori un nožogots laukumiņš, kurā cilvēki ar grābekļiem līdzina smiltiņas.

Kolhozā atpakaļ, paēdu. Tad paņēmu velo, aizbraucu uz Andrejsalu. Paskatījos, kā kuģī ceļamkrāni iekrauj automašīnas. Dažus auto lika tādos kā būros, citus atkal vienkārši aiz riteņiem (Vai riteņu arkām? Nevarēja saprast.) kabināja. Pēc tam aizminos līdz Ķīpsalai, paskatījos uz Andrejsalu un tālāka punkta, man patīk Ķīpsala. Mazliet padomāju, par ko ir kļuvusi mana dzīve, kāda tā ir, it kā radās doma, kā varētu mainīt, uzlabot, bet nekas tāds ļoti konkrēts. Kaut gan, kas zina... laiks rādīs.

Pēc tam vēl apbraukāju ceļu būvdarbus pie Ķīpsalas un devos mājās. 25 mierīgi km ar velo.

Nevilku šodien brilles, staigāju kontaktlēcās, jo ir jau tā, ka brilles visu samazina, padara nesvarīgu un dīvainu. Kaut kā tās brilles tomēr psiholoģiski ietekmē pasaules uztveri, vai arī tās ir tikai manas ilūzijas, bet ilūzijas jau arī ir psiholoģija, haha, sapinos =)

Un jā, ir vasara, silti, zaļš, cilvēki tādi kā relaksētāki, kaut kā var to labi sajust.

Kopumā mierīga diena, labi atpūtos.

Pic unrelated.

Labi pabraukājos ar velo, 53 km. Aizbraucu (Endomondo maršruts) līdz Mangaļsalas mōlam, redzēju kuģi Kirana Naree. Mōla galā izsūcu alus pinti. Līņāja lietus, samirku, bet silti.

Miegs nāk, tūlīt ļaušos. Miegam.

* * *
Svētdiena.
Piecēlos vēlu, ap vieniem dienā. Laikam. Griķi, salāti.

Ieslēdzu mašīnu, aizbraucu uz Cenuklubu. Nopirku elektrisko taimeri, lampu ar klipsi, spuldzītes. Vienu spuldzīti kolhōza tualetei (jo tur bija oikonomiskā, kurai nepatīk biežas slēgšanās), otru lampai ar klipsi, trešo manai istabai. Tai trešajai 1500 lūmeni, 18 vati :-) Un saldējumu Pols. Ieliku drazu mašīnā, pats pastaigājos apkārt ar saldējumu. Iegāju siltumnicā. Izlaidu ārā kameni.

Atnācu mājās, atnesu pirkumus. Iespraudu taimeri, lampu, ieskrūvēju spuldzītes. Taimeris tagad mani no rītiem modinās ar gaismu. Jo manā istabā dienas gaisma neienāk, es nezinu, ka ir jau gaišs un jāceļas. Tagad zināšu, jo no rītiem taimeris ieslēgs lampu. 60 vati spīdēs man sejā, signalizēs par jaunas dienas sākumu.

Pēc tam uzvilku skrienamdrēbes un krosenes, iekāpu auto, ieslēdzu auto. Haotiski raustīju un spaidīju vadības ierīces, nokļuvu Mangaļsalā, stāvvietā pie pieturas "Nometne". Noskrēju gar jūru 23 kilometrus. Saule bija tikko norietējusi, debesis rietumu pusē bija tik burvīgi oranži sarkanas, tik skaista krāsa, tik skaisti, tik labi!

Vējš pūta apmēram paralēli krastam, lēns vējš, apmēram 10 km/h. Kad skrēju pa vējam, bija pilnīgs bezvējš, karsti; kad skrēju pret vēju, izbesīja vēja svilpšana ausīs :-D

Atbraucu mājās jau ap pusnakti. Pa ceļam ēdu čipšus, tos garos plākšņveidīgos no Rimčega pa 29 sančikiem.

Tad noskatījos filmu un gāju gulēt.

* * *
Pirmdiena.

Piecēlos ļoti vēlu. Paskatījos filmiņu. Ar velo aizbraucu līdz Mangaļsalas molam pavērot saulrietu. Redzēju arī kuģi Maersk Rapier, kurš iepeldēja Daugavā. Saulrieta krāsas bija lieliskas.

* * *
Otrdiena (šodiena).

Piecēlos ļoti vēlu. Visu dienu nosēdēju mājās. Lol. Tagad aiziešu līdz Rimi nopirkt biezpienu, eļļu, sviestu, griķus, salātus, lociņus.

Kolēģis skype'ā kaut ko minēja par to, ka derētu aiziet saulītē kādu aliņu iedzert, bet es kaut kā nosēņoju. Tagad kaut kā ienāca prātā, ka forever alone stāvoklis nerodas vienā dienā, tās ir šīs mazās ikdienišķās izvēles, kuras novirza tur, kur beigās esmu.

* * *

Es domāju, ka paņemt velo un aizbraukt uz Mangaļsalu skatīties, kā saule rietēs jūrā (plkst. 21.05), ir ļoti prātīga doma. Vēl ir laiks. Paspēšu.

Šerbūras lietussargi un pirmo reizi mūžā ar šosejnieku. Nemaz nerunājot par...

Dažreiz es brīnos par maniem pāļa ierakstiem. Piemēram, tā džeka bilde vakardienas ierakstā — WTF!?

Bet tas nu tā.

Svētdien vakarā izbraucu ar velo. Andrejsalā vēroju, kā kuģis dodas laukā no ostas. Satumsa. Apmēram rietumu pusē spoži spīdēja divas "zvaigznes" — Venera (spožākā) un nedaudz pa kreisi no tās Jupiters (mazāk spožs). Šķiet, ka austumos redzēju arī Marsu, tāda rūsgana "zvaigzne", bet neesmu pārliecināts.

Man ļoti patīk sagaidīt tumsas iestāšanos uz Andrejsalas mōla ar visu šo industriālo apkārtni, gaismām, dārdoņu, lokomotīvēm, ceļamkrāniem, kuģiem.

Pēc tam devos uz Mežaparku. Pa ceļam vienreiz eleganti izklājos pa asfaltu, kuru klāja melna, gluda ledus kārta. Labākais bija tas, ka nemaz nesasitos un nonobrāzos, vienkārši slīdējām kādu gabaliņu abi ar velo, braukšanas virzienā :-D

Mežaparkā vēroju zvaigznes un planētas no piestātnes... Kedās tērptās kājas sajuta aukstumu, un devos mājās.

Labi bija.

Jauki pabraukājos ar velosipēdu — pa Daugavas ledu, izbraucu zem visiem Rīgas tiltiem, paskatījos, kā prāmis dodas ceļā uz Stokholmu. 43 kilometri (no tiem apmēram 25 pa Daugavas ledu), 3 stundas 18 minūtes, Endomondo maršruts. Laika apstākļi arī ideāli — bezvējš un saulīte, dzidras un zilas debesis, skaists saulriets :-)

Seksa nebija — nevienu reizi nenopisos uz ledus, patiesībā slidens tas bija tikai zem tiltiem.

Vakarā piromaans atveda stipru, tīru mantu ar 3 dzērvenēm, laba, tējkarotē deg ar zilu liesmu :-)

Piecēlos plkst. 11.00.

Pa ceļam uz darbu nopirku Mentos košļājamās konfektes un dzeramo jogurtu, litru. Samaksāju tikai Ls 0,02, jo manā Rimi kartē biju uzkrājušies vairāk nekā trīs lati :-)

Šodien kaut kā labi strādājās :-)

Pusdienoju "Fabrikā", vispār par velti, jo arī "Fabrikas" Drauga kartē man ir (bija) uzkrājusies naudiņa :-) Ēdu salātus, vārītus kartupeļus, ceptu zivs fileju un klāt dzēru kefīriņu no glāzes.

Ļoti patīkami ar tām uzkrātajām naudiņām, jo šobrīd kontos tikai vējš svilpo mīnusiņu zaros :-D

Vakarā mājās salīmēju atlikušo caurumu velo kamerai (baigi liels o_O), uzliku slogus virsū, lai pastāv līdz rītvakaram.

Vairāk neko nepadarīju, mazliet patroļļoju pajautaa komūnā...

Tagad pagulēšu vannā, noklausīšos divus aizsāktus (aizklausītus?) Radio-T pōdraižu nobeigumus (raidījumi #270 un #271) un iešu gulēt.

Gultā būšu plkst. 24.25. Vanna bija murr-burr-vīga :-)

P.S. Šodien vispār tik jauki un viegli jūtos, sen tā nebija bijis. Nu kau vai pagājušonedēļ, kad pirmdien vispār ar diegveidīgu pulsu mētājos gultā un vispār nevarēju saprast, kas par na*uj ^_____^ Tagad ir labi :-)

P.P.S. Rīt (otrdien) vai trešdien gribās atkal kādu pusīti lēnītēm noskriet, t.i., ne tikai gribās, bet arī noskriešu :-)

Piecēlos plkst. 8.22 (nezinu, kamdēļ tik agri, nu jā, vakardienas fiziskā slodzīte un svaigais gaiss ir devuši labumu, kā jau vienmēr, tik vienkārši un triviāli).

Līmēju velo kameras. Uzliku 3 ielāpus, katru savai kamerai. Ieliku velo aizmugurējā ritenī salīmēto kameru, redzēs, vai laidīs gaisu cauri, vai nē. Cerams jau, ka ne :-) Pārējās divas kameras nakti pavadīs zem sloga, domājams, ka rīt saņemšos uzlikt ceturto ielāpu (vienai no kamerām ir divi caurumi).

Ēdu 4 reizes: zirņus, zirņus, auzu pārslu putru, ceptus kartupeļus.

Izpildīju personība profila testu, saiti uz kuru ielika (tur arī diskusija par jautājumu skaitu utt.) ld.

Istabā vēl joprojām bardaks, pilns ar krāmiem, izmest žēl, bla bla bla — saka jau, ka cilvēka apkārtne ir prāta projekcija reālitātē...

Vispār, šodien taču nekas nav padarīts. Vispār nekas. Amazing. Ā, lasīju internetus. Lol.

Rīt uz darbu, piesūkšos pie kafijas automāta! =)

Tagad pagulēšu vannā, gultā būšu plkst. 24.00. Arī tad, ja podkāsts būs interesants un aizraujošs.

Upd. eju guleet plkst. 0.50, jo podkaastaa forshi par programmeeshanu staastiija %-)

Pabraukājos ar divriteni naktī. Pavadīju ziimogvasks un trouble, aizbraucu līdz Galerijai "Rīga" Dzirnavu ielā — izrādās, ka tās apakšzemes autostāvvietai ir divi stāvi. Pēc tam Andrejsala — velkonis "Buļļupe" šonakt tumšs un kluss, taču naskās lokomotīves bīda izturīgos vagonus un vareno kuģu smagās kravas precīzi pārvieto ceļamkrāni.

Ledus kristāli zem velo riepām forši kraukšķ. Ledainais vējš...