Konspektīvi par pirmdienu, 23. augustu
☢ Pamodos turpat, kur biju nolikts-ies gulēt. Piedzīvoju kārtējo laiskuma orgasmu — kad prāts ir kristālskaidrs, un ķermenis atslābis, un nekur nau jāiet, un ir rīts, un ir tik labi. Naktī man bija vairāki ļoti kvalitatatīvi — reālistiski un... reāli murgi, pat pats pabrīnījos.

☢ Pa nakti kontaktlēcas biju ielicis tējas krūzītēs, ūdenī. Vispirms bija sajūta, ka tās ir... hmm? sausas — acīmredzot kontaktlēcu šķidrums ir labāk piemērots k-lēcām nekā ūdens.

☢ trouble iedeva man pārtiku. Daudz pārtikas. Barības vielas. Delikateses. Paldies! Varbūt mazliet vielu pārdomām!? ;-)

☢ Aizgāju mājās. Neko nedarīju.

☢ Palika ap sirdi tā, nu tā, nu tā pavisam savādi. Aizgāju līdz auto. Iekāpu. Aizbraucu uz tirdzniecības centru Olimpija. Paēdu Hesburgerā. Kļuva labāk ap sirdi.

☢ "Olimpijas" 2. stāvā ir tāda kā izstāde — liels Rīgas centra makets. Pavadīju tur kādas 15 minūtes. Saprotat, tādas īpatnas sajūtas raisās. Kamēr es te par to apakšlīmeni ņemos — nu, ko paēst un tā, tikmēr cilvēki domā par arhitektūru, par pilsētu plānošanu, taisa milzīgus, skaistus maketus! Saprotiet — tie ir dzīvnieciski pamatinstinkti vs. intelekts! Kaut kā ļoti aizrāva. Norāva jumtu. Ka tā var. Ka var domāt, plānot, nevis tikai eksistēt! Tik forši tajā maketā atrast pazīstamas Rīgas vietas — tas ir tik daudz reālāk par Google Maps... Ļoti iespaidīgs makets. Milzīgs!

☢ Turpat Rimi iegādājos alu, auzu pārslas, putru. Sviestu.

☢ "Olimpijā" ieraudzīju to pašu saldējuma vīru. Uzreiz atcerējos, kā kopā ar deloveja_kundze mācījāmies braukt ar auto. Un zināt ko? Pilnīgi neapzināti pasmaidīju :-) Tātad tā bija jauka un pozitīva pieredze.

☢ Iesēdos auto. Izmetu pāris haotiskus līkumus — bez mērķa; spaidīju pedāļus un grozīju stūri — neapzināti... dīvaini... neko nesaprasdams, kas notiek... Pabraucu garām jaunajai bibliotēkas ēkai — viņi ar to jau ir tikuši reāli uz priekšu! Tā sāk izskatīties gatava! Tad aizbraucu līdz Salu tiltam, nobraucu uz Zaķusalu, novietoju auto netālu no TV torņa. Turpat stāvēja kādi 5 auto, 3 no tiem bija atveduši pastaigās sunīšus, bet divos pārīši darīja savas pārīšu lietas.

Ieliku kabatā alus bundžu un kājām aizgāju līdz Zaķusalas augšgalam. Atvēru alu. Dzēru alu, sēdēju Daugavas krastā... Es tā nevarētu teikt, ka es domāju. Drīzāk nedomāju... Aizgāju atpakaļ uz auto, skatījos uz TV torni.

Man autoskolā mācīja, ka 0,5 promiles no viena alus nau... tā nu, īsu brīdi apsvēris domu turpināt dzert alu un nakšņot turpat auto, tomēr saņēmos. Aizbraucu atpakaļ uz Miera ielu, noliku auto šķērsielā. Lai stāv.

Un jā... palika mazliet vientuļi par to, ka man nav, kam piezvanīt, pateikt "braucam uz Zaķusalu, TAGAD", un saņemt atbildi "Jā!"

☢ Atgriezos atpakaļ Brīvības ielas dzīvoklī... īsti vairs neatceros... laikam dzēru alu... Kaut ko postēju tepat cibā, kaut ko nenozīmīgu.

☢ Tāda lūk pirmdiena.