Konspektīvi par svētdienu, 1. augustu (un mazliet par sestdienu)
Sestdienas noslēgums

Tātad vakar vakarā (sestdien) biju ieplānojis nedaudz pabraukt ar auto (lai uzlādējas akumulators). Tāpat vien braukt nevar, tātad vajadzēja mērķi. Mērķi izdomāju, ierakstīju arī tepat klabē, ka braukšu uz Mežaparku nedaudz skrituļslidot. Little did I know :-D

Ļoti operatīvi pieteicās kaukau (kā viņai tas izdodas!? — nezinu, bet izdodas) ar jaunu ideju — jābrauc ar velo. Piekritu, jo man patiesībā bija tā kā vienalga (nu labi, būšu godīgs — ja jāizvēlas starp skrituļošanu vienatnē un velo kompānijā, otrais variants izskatās daudz interesantāks), primārais bija izvest auto "pastaigā", bet par sevi pašu kaut kā nebiju neko konkrētu sadomājis — un velo ir tikpat labi kā skrituļslidas. Ieliku velo iekš auto, aizbraucu līdz kaukau, un brauciens bija vienkārši lielisks (apraksts pie kaukau)! 47 km ar velo (vidējais ātrums 21 km/h), pa vidu peldēšanās jūrā (ar nelielu wtf momentu, jo šoreiz biju brillēs (respektīvi — bez), nevis ar kontaktlēcām, un iznācis no jūras tumsā nomaldījos). Arī tas, ka manam velo nav priekšējā luktura (lasi: ceļu nevar redzēt), padarīja braucienu visnotaļ jautru :-) Gulēt aizgāju ap plkst. 3.30 naktī (jau svētdien, bet parasti tādos gadījumos skaitu pie tās dienas, kad esmu cēlies).

P.S. Garšīgi āboli :-)

Svētdiena

Piecēlos plkst. 14.00. Paēdu auzu pārslu putru. Noskatījos Futurama S06E07 The Late Philip J. Fry. Kā vienmēr, lieliska sērija :-)

Palasīju internetos grāmatu par to, kāpēc vienas tautas tehnoloģiski attīstījās ātrāk par citām: Джаред Даймонд — Ружья, микробы и сталь. Судьбы человеческих обществ. (Jared Diamond — Guns, Germs, and Steel: The Fates of Human Societies). Interesanta grāmata, bet labāk nebūtu to lasījis, tikai nogura prāts. Man to visu nevajag... nevajag.

Pagulēju līdz 20.00

Tagad ir 21.15 — pa logu ieplūst savāda, dzeltena gaisma — došos vakariņās uz McDonalds, tad gulēt un rīt sākšu jaunu, skaistu dzīvi...

— — —

Nedaudz par emocionālo un fizisko fōnu: pēdējās dienās totāla melanholija ar nelieliem pārtraukumiem. Istabā palielinās entropija, visas mantas metu uz grīdas, gultu neklāju, bardaks pilnīgs. Jābrauc uz laukiem kārtot lietas, bet vēl joprojām nevaru saņemties. Un vēl es nevaru saprast, ko es īsti gribu. Tātad — man klājas visnotaļ labi :-D