Kebabos — ... sēžu; kā visu dzīvi esmu sēdējis
Noskuvos, nomazgājos (aukstā dušā, bet tas nau būtiski, toties tas ir atsvaidzinoši), iztīrīju auskarus un caurumus ausīs ar kliņģerīšu tinktūru. Ieliku acīs kontaktlēcas — kaut kā labā acs šorīt niķojās.

Uzvārīju auzu pārslu putru — pilngraudu pārslas the best! — paēdu; aizgāju uz veikalu, nopirku sausmaizītes un pārslas un minerālūdeni.

Aptiekā — kliņģerīšu tinktūru (mani auskaru caurumi vēl joprojām nau nomierinājušies, iekaisuši mazliet, bet iet uz labo pusi).

Nopirku optikas veikalā kontaklēcas un šķidrumu, tā ka vēl mēnesi es varēšu redzēt bez brillēm. Gribēju jau pirkt manaslecas.lv, bet... iestājās tas bzinkš par Seymour Cray, iegāju pirmajā optikas veikalā pa ceļam un nopirku lēcas un šķidrumu. Jaukā jaunā sieviete vēl man lūdza izvēlēties starp 3 šķīdumu veidiem — ārprāts, nu es taču enīvej nevaru izdarīt apzinātu izvēli par tiem! — tāpēc palūdzu to, kas plauktā stāvēja vistuvāk.

Tirgū nopirku citronus; gribējās arī ķiršus un zemenes, bet... sapratu, ka tas ir bezcerīgi un bezjēdzīgi, tāpēc nepirku. Pasmaidīju un nepirku :-)

— — —

Pusdienas kebabos — Kebabs Fix — kaut arī viņiem frī kartupeļi nau tik garšīgi kā Sultan kebabos, tomēr... ir vienalga patiesībā. Tagad tepat arī sēžu ar to savu ļaptopu un klabierēju šo pukstu... ai, viss vienalga. Vieglāk, ērtāk, trulāk taču ir paklabināt, nekā domāt...

Protams, būtu čoināk, ja es te tagad rakstītu kaut kādas programmas, kuras pēc tam cilvēkiem uzlabotu dzīvi... bet nu tā nau.

Sanāk, ka es izklaidējos :-)

— — —

Meklēju dzīvei pamatni, platformu, kaut ko stabilu, vienalga, cik zemu — lai būtu uz kā apstāties; saprast; sākt domāt. Jo es nedomāju. Man bail domāt. Man liekas, ka viss, ko es izdomāju, tāpat nesanāks. Pārāk daudz asumpciju, pārāk daudz neskaidrību, pārāk daudz tukša fufeļa.

Ir jau idejas, kā darīt, viss man ir zināms... bet vēl joprojām man nau laika, nau laika, nau laika!!! Kaut arī laiks ir — Tagad un Te! Mierīgi var darīt visu, ko vēlos :-)

Bet nesanāk :-) Kā Fredis un Ufō teica, ka ir cilvēki, kuriem nesanāk! :-)

— — —

Lasu — akdies, es taču nespēju lasīt — šķirstu grāmatiņu par "domāšanu ar azartu".

— — —

Ir maza problēma, kas man neļauj būt pilnīgi laimīgam. Ir plkst 14.55, es neesmu darba vietā un nemaz negribu tur šobrīd atrasties. Neviens man nau zvanījis; visi ir tik toleranti un demokrātiski mums tur, ka man pilnīgi žēl čakarēt tos cilvēkus. Vienalga, vai čakarēju apzināti, vai neapzināti — fakti jau no tā nemainās — manis tur nau... Bet par šo es vairs nedomāšu — tur visi ir gudri cilvēki, lai pieņem lēmumu — es to pieņemšu ar smaidu sejā :-)

Eži, viņi ir slinki putni, bez spēriena nelido. Eži vispār nelido, ja kas. Tāpat kā pingvīni. Kaut kur redzēju karikatūru, kur pingvīni sēž lidmašīnas pilotu krēslos, bet mazs puisītis saka tētim: "bet kā, tu taču teici, ka pingvīni nelido" — nu, vai kaut kā tā! Tātad, — lido!

— — —

Visu šo šīzu tomēr esmu izlēmis izveikt skaidrā prātā. Jo... ar akoholu ir jautri, bet... mazdūšīgi! Nojūgties skaidrā prātā ir čoināk. Būs ilūzija, ka pats visu tā biju iecerējis un paveicis.

— — —

Ak, uzrakstīju šo un sapratu — es tomēr esmu laimīgs :-) Es esmu paēdis. Man nekas nesāp. Es smaidu :-)

— — —

Forši ir tas, ka viss manās rokās — vismaz man ir tāda ilūzija. Kā izdomāšu (again: domāt), kā izdarīšu, tā būs!

— — —

Tā, apnika te sēdēt. Ārā jauka diena — līdz darba vietai ir 10 minūšu gājiens, tas ir kaifs tik jaukā dienā — un... atnācis darbā, uzrakstīšu kaut kādus kōdus! Jo vispār šodien visu jau izdarīju — iepirkos, paēdu, padomāju par savu dzīvi — sapisto un velto :-)

— — — 

Es esmu brīvs :-)