up 4.44 — izmirku — bezalko mēnesis — brīvdienas — kinovēlme
Šorīt pamodos un uzreiz arī piecēlos plkst. 4.44. Bez modinātāja, un tāpat vien, pat uz tualeti iet negribējās. Vienkārši bija apziņa, ka šodien gribu celties un iet un darīt. Atšķirībā no iepriekšējām 3 dienām, kad tikai ap plkst. 11 no gultas izrāpoju.

— — —

Darbā, kā jau darbā. Normāli. Ne tā spožākā diena, bet tīri OK.

— — —

Šovakar uz mājām gāju pa lietu.

Eksistenciāli nopirku veikalā "Rimi" pārtiku: 4 citrōnus, 6 banānus, 1 biezpiena paciņu, 8 burkānus.

Gāju tālāk. Sāka stipri līt. Man ausīs eksistenciāli skanēja 2011. gada 28. janvāra DabSolis @ Radio NABA 93.1 FM 28.01.2011.

Eksistenciāli izmirku cauri slapjš, bet soļoju izteikti lēni. Ūdens tecēja no matiem pa seju. Garšīgs ūdens.

Biju mierīgs un eksistenciāli liktenim paļāvīgs. Uztraucos par to, ka samirks mūzikas atskaņotājs un man ausīs vairs nebūs mūzikas. Arī par mobilo tālruni uztraucos, jo, mitruma dēļ zaudējot to, es zaudētu arī iespēju skrējienu un braucienu maršrutus automātiski atzīmēt manā Endomondo.

Tātad, tikai divas sīkas elektroniskas ierīces traucēja man dzīvot. Ir par ko padomāt, kas svarīgs, un kas nē. Pie kā pieķerties, un pie kā ne. Kad jau ražotāji sāks beidzot ražot kārtīgi ūdenisizturīgas ikdienā lietojamās elektroniskās ierīces? 21. gadsimts taču, tehnolōģijas. Come ōn.

Mūzika neapklusa, un kabata pasargāja tālruni no ūdens.

Happy end.

— — —

Ak jā. Par alkoholiem. Veiksmīgi biju izvairījies no to lietošanas (patiesībā, nemaz negribējās) 4 mēnešus, tad sekoja šis pagājušās un aizpagājušās nedēļas izklupiens. Tagad alkoholu atkal nelietošu apmēram vienu mēnesi, līdz 13. jūnijam. Jo tā man ir labāk. Kamēr dzīvē nav atrastas īpašas aizraušanās un motivācijas kaut ko darīt, alkohols ir bīstams. Kad/ja būs dzīve piepildīta, tad varēs arī mierīgi iedzert vienu aliņu un uzreiz neilgoties pēc nākamajiem pieciem.

— — —

Plāni brīvdienām?

Pastudēšu niršanas teorētiskos materiālus, ja jau tik daudz ir izdarīts (un samaksāts) ceļā uz PADI sertifikātu, tad arī astei jāpārkāpj. Tad būšu akvalanga lietotājs ar tiesībām. Nav jau nekādi plāni, kur pēc tam braukt un nirt. Tas ir tāpat, kā ar auto — kad ir tiesības, tad arī eventuāli tiec pie braukšanas.

Diezgan daudz laika pavadīšu kaut kur, kur ir zaļi koki. Man taču ir gan velo, gan auto, es varu aizbraukt visur, kur vien vēlos.

Muzeju nakts man paslīdēs garām tieši tāpēc, ka tā ir nakts. Man tagad atkal būs režīms ar agro celšanos un gulēt iešanu. Jo tā man ir labāk.

Gribas arī noskatīties filmu Skaņu troksnis / Sound of Noise. Nekas neliedz to arī izdarīt :-)